Zaudējis spēku - Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.195Rīgā 2009.gada 28.decembrī (prot. Nr.50 3.p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 6.panta pirmo un trešo daļu un 37.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka likviditātes prasības un to izpildes kārtību un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un citu dalībvalstu un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm (tālāk tekstā – kredītiestāde).

2. Ārvalstu kredītiestāžu filiālēm nav saistošas noteikumu 3.3., 40.2., 48.–50. un 59. punkta prasības. Citu dalībvalstu kredītiestāžu filiālēm ir saistošas noteikumu 40.1., 41.–47., 58., 62. un 63. punkta prasības.

3. Lai nodrošinātu likviditāti, kredītiestāde:

3.1. izstrādā likviditātes pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras;

3.2. regulāri novērtē un plāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūru;

3.3. (svītrots no 01.01.2018. ar FKTK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 59; sk. grozījumu 8. punktu);

3.4. nodrošina efektīvu finansējuma avotu un to termiņu diversifikāciju;

3.5. nosaka rādītāju kopumu likviditātes riska regulārai analīzei un kontrolei.

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. finansējuma likviditātes risks (funding liquidity risk) – risks, ka kredītiestāde nespēs nodrošināt tās pašreizējo un nākotnes naudas plūsmu un nodrošinājumu līdzekļu aizņemšanās vajadzībām tā, lai netiktu apdraudēta kredītiestādes ikdienas darbība vai kredītiestādes kopējais finansiālais stāvoklis;

4.2. tirgus likviditātes risks (market liquidity risk) – risks, ka kredītiestāde nevarēs pārdot tās finanšu aktīvus vēlamajā termiņā bez būtiskiem zaudējumiem tirgus sabrukuma vai nepietiekama tirgus dziļuma (market depth) dēļ;

4.3. atlikušais termiņš – laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic maksājumi;

4.4. likviditātes rezerves (liquidity buffer) – pieejamie likvīdie aktīvi, kas nodrošina kredītiestādes spēju noteiktā īsā periodā segt iespējamos pārrāvumus naudas plūsmā, kuri kredītiestādei var rasties krīzes apstākļos;

4.5. likvīdie aktīvi – neapgrūtinātie naudas līdzekļi un ieguldījumi finanšu instrumentos, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus (tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai);

4.6. naudas līdzekļi – nauda kasē un īstermiņa prasības (t.sk. uz pieprasījumu) pret centrālajām kredītiestādēm un maksātspējīgām kredītiestādēm;

4.7. pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma terminu lietojumam.

2. Likviditātes riska pārvaldīšanas politikas un procedūras

5. Par likviditātes riska efektīvu pārvaldīšanu, stratēģijas, politiku un procedūru izstrādāšanu un ievērošanu atbild kredītiestādes padome un valde.

6. Kredītiestāde izstrādā piesardzīgu likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt likviditātes risku atbilstošajos laika posmos, t.sk. dienas laikā (intra-day), tā, lai nodrošinātu pietiekamu likviditātes rezerves līmeni, ņemot vērā gan finansējuma likviditātes risku, gan tirgus likviditātes risku.

7. Kredītiestādes izstrādātā likviditātes pārvaldīšanas stratēģija, politikas un procedūras atbilst kredītiestādes lielumam, likviditātes riska profilam, veikto operāciju dažādībai, sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādē noteiktajam pieļaujamajam likviditātes riska līmenim (risk tolerance), un tajās ņem vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas. Kredītiestāde nodrošina, ka katra svarīgā struktūrvienība ir informēta par pieļaujamo riska līmeni.

8. Likviditātes pārvaldīšanas stratēģija ietver likviditātes pārvaldīšanas kvalitatīvos un/vai kvantitatīvos mērķus. Likviditātes pārvaldīšanas stratēģiju izstrādā, ņemot vērā arī citu risku (kredītriska, tirgus, operacionālā un reputācijas riska) ietekmi uz kredītiestādes likviditāti (likviditātes risku).

9. Kredītiestādes izstrādāto kopējo (vispārējo) likviditātes pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras pielāgo kredītiestādes darbības jomām, valūtām un grupas sabiedrībām. Kredītiestāde aprēķina ar likviditātes risku saistītos izdevumus un ieguvumus atsevišķi katram svarīgajam darbības veidam vai pakalpojumam.

10. Kredītiestādes likviditātes riska pārvaldīšanas politikas un procedūras nosaka:

10.1. likviditātes riska novērtēšanas metodes saskaņā ar noteikumu 18.–23. punkta prasībām;

10.2. finansējuma struktūras (pozīciju) pārvaldīšanas, t.sk. noteikšanas, novērtēšanas un kontroles, kārtību saskaņā ar noteikumu 24. punkta prasībām;

10.3. aktīvu, kurus var izmantot kā aizņēmumu nodrošinājumu, pārvaldīšanas kārtību saskaņā ar noteikumu 25. un 26. punkta prasībām;

10.4. kritisko situāciju analīzi (stresa testēšanu) saskaņā ar noteikumu 27.–36. punkta prasībām;

10.5. likviditātes riska mazināšanas instrumentus, t.sk. likviditātes rezerves, lai nodrošinātu iespēju pārvarēt dažādas stresa situācijas;

10.6. rīcības plānu iespējamās likviditātes krīzes pārvarēšanai saskaņā ar noteikumu 37.–39. punkta prasībām.

11. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido likviditātes pārvaldīšanas politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

12. Kredītiestāde, kura pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, nodrošina efektīvu likviditātes riska pārvaldīšanu konsolidācijas grupā kopumā.

13. Kredītiestāde izstrādā un dokumentē vadības informēšanas kārtību, nosakot kredītiestādes iekšējo pārskatu par likviditātes risku detalizētu struktūru, pārskatu sniegšanas kārtību un biežumu.

14. Kredītiestādes informācijas sistēma nodrošina iespēju noteiktā datumā novērtēt kredītiestādes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, likviditātes rezerves un prognozējamās kredītiestādes ienākošās un izejošās naudas plūsmas kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru (t.sk. valūtā, kuras riskam tā ir pakļauta netieši) vai kurai ir nelikvīds tirgus.

15. Kredītiestādes padome apstiprina likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikas, kontrolē, kā kredītiestādes valde pārvalda likviditātes risku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītiestādes padomes apstiprināto likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikām.

16. Īstenojot padomes noteiktās stratēģijas un politikas, kredītiestādes valde nodrošina likviditātes riska pārvaldīšanu un apstiprina atbilstošas procedūras, t.sk.:

16.1. apstiprina likviditātes rādītāju iekšējos limitus un finansējuma avotu koncentrācijas limitus, kontrolē to ievērošanu un nosaka rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā;

16.2. apstiprina stresa testēšanas pieņēmumus un stresa testēšanas periodiskumu;

16.3. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido iekšējos limitus, finansējuma avotu koncentrācijas limitus un stresa testēšanas pieņēmumus atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

16.4. regulāri saņem informāciju par rīcības plāna iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai efektivitātes testēšanu, apstiprina rezultātus un pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus rīcības plānā iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai, ņemot vērā stresa testēšanas rezultātus, kā arī lai savlaicīgi atspoguļotu ārējās vai iekšējās izmaiņas (piemēram, izmaiņas kredītiestādes organizatoriskajā struktūrā, filiāļu atvēršana, jauni sadarbības partneri u.c.).

17. Kredītiestāde nodrošina, ka tās likviditātes riska pārvaldīšanas process ir pilnībā dokumentēts, t.sk. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes likviditātes pārvaldīšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (stratēģija (t.sk. kredītiestādes pieļaujamais likviditātes riska līmenis), politikas, procedūras, nolikumi u.c.), kuros noteikta likviditātes riska novērtēšanai izmantoto rādītāju un to limitu aprēķināšanas metodoloģija, finansējuma avotu koncentrācijas limitu noteikšanas metodoloģija, ar likviditātes risku saistīto izdevumu aprēķināšanas metodoloģija, stresa testēšanas kārtība (t.sk. stresa scenāriju apraksts), noteikti iekšējie limiti, likviditātes rādītāja aprēķinā iekļauto finanšu instrumentu likviditātes (pārdošanas vai ieķīlāšanas iespēju) novērtēšanas kārtība, visi izdarītie pieņēmumi un to pamatojumi, kā arī citi organizatoriskie un metodoloģiskie aspekti.

2.1. Likviditātes riska novērtēšanas metodes

18. Likviditātes riska novērtēšanai kredītiestāde:

18.1. novērtē esošo un plānoto aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju termiņstruktūru sadalījumā pa finanšu instrumentiem, dažādiem kredītiestādes likviditātes riska profilam atbilstošiem termiņa intervāliem kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru (t.sk. valūtā, kuras riskam tā ir pakļauta netieši) vai kurai ir nelikvīds tirgus;

18.2. nosaka likviditātes rādītājus, kurus izmanto likviditātes riska analīzei un kontrolei, piemēram:

18.2.1. likvīdo aktīvu īpatsvaru kopējos aktīvos,

18.2.2. nebankām izsniegto kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos,

18.2.3. pamatfinansējuma (var iekļaut, piemēram, kapitālu un rezerves, privāto klientu noguldījumus un ilgtermiņa profesionālo (wholesale) klientu noguldījumus) attiecību pret nelikvīdajiem aktīviem,

18.2.4. nebankām izsniegtos kredītus attiecībā pret noguldījumiem,

18.2.5. profesionālo klientu saistību īpatsvaru kopējās saistībās.

19. Kredītiestāde nosaka iekšējos limitus:

19.1. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru (t.sk. valūtā, kuras riskam tā ir pakļauta netieši) vai kurai ir nelikvīds tirgus;

19.2. citiem likviditātes rādītājiem, kurus kredītiestāde noteikusi likviditātes riska kontrolei.

20. Izstrādājot likviditātes rādītāju aprēķināšanas kārtību un nosakot limitus, kredītiestāde ņem vērā darbības mērķus un pieļaujamo riska līmeni.

21. Kredītiestāde nosaka un regulāri analizē agrīnās brīdināšanas rādītāju sistēmu, kas var palīdzēt identificēt kredītiestādes likviditātes pozīcijas ievainojamību (vulnerabilities) un papildu finansējuma piesaistīšanas nepieciešamību.

22. Pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas rādītāju datiem, kredītiestāde identificē negatīvās tendences, kas ietekmē likviditāti, analizē tās un novērtē nepieciešamību veikt likviditātes risku mazinošus pasākumus.

23. Agrīnās brīdināšanas rādītāji var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi un var ietvert šādus rādītājus:

23.1. straujš aktīvu pieaugums (piemēram, lielāks par sektora vidējo), īpaši, ja kredītiestādei ir liela svārstīgo finansējuma avotu koncentrācija;

23.2. atsevišķu aktīvu (aktīvu grupas) vai saistību (saistību grupas) koncentrācijas pieaugums (izmaiņas aktīvu un/vai saistību koncentrācijā);

23.3. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras nesabalansētības pieaugums, t.sk. atsevišķās valūtās;

23.4. saistību vidējā svērtā ilguma samazināšanās;

23.5. iekšējo limitu neievērošanas atkārtoti gadījumi (biežas limitu izmaiņas);

23.6. ievērojama kredītiestādes ienesīguma, aktīvu kvalitātes un kopējā finanšu stāvokļa pasliktināšanās;

23.7. negatīvas tendences tautsaimniecības nozarēs, kuru uzņēmumiem ir izsniegti ievērojami kredīti;

23.8. negatīva publiskā informācija plašsaziņas līdzekļos par kredītiestādi vai ar to saistītajām personām, kas pasliktina kredītiestādes reputāciju;

23.9. kredītiestādes kredītreitinga samazināšana;

23.10. piesaistīto līdzekļu cenas būtiska palielināšanās;

23.11. darījumu partneru (korespondentbanku) limitu darījumiem ar kredītiestādi samazināšanas gadījumu pieaugums;

23.12. papildu nodrošinājuma pieprasījuma gadījumu vai jaunu darījumu veikšanas atteikumu gadījumu pieaugums;

23.13. apgrūtinātas refinansēšanas iespējas starpbanku tirgos;

23.14. noguldījumu aizplūšana, t.sk. pirmstermiņa noguldījumu izņemšanas gadījumu pieaugums.

2.2. Finansējuma struktūra

24. Lai pārvaldītu finansējuma likviditātes risku un kontrolētu finansējuma struktūru (pozīcijas), kredītiestāde:

24.1. regulāri novērtē savu finansējuma struktūru, t.i., kredītiestādes atkarību no atsevišķiem piesaistīto resursu veidiem, īpaši no aizņēmumiem starpbanku, naudas un kapitāla tirgū;

24.2. izvērtē finansējuma avotus un savu spēju ātri piesaistīt naudas līdzekļus no finansējuma avotiem;

24.3. nodrošina efektīvu finansējuma avotu un to termiņu diversifikāciju, t.sk. tad, kad tas ir piemērots, nosaka koncentrācijas limitus, piemēram, limitus maksimālajai summai, kuru atļauts piesaistīt no viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas), limitus kredītiestādes grupā ietilpstošajām un pārējām sabiedrībām, resursiem, kurus var piesaistīt finanšu tirgū ar nodrošinājumu vai bez tā (secured vs unsecured market funding), atsevišķiem finanšu instrumentu veidiem, atmaksas termiņiem (saskaņā ar līgumu vai paredzamajiem), valūtām, ģeogrāfiskajiem reģioniem, rezidentiem un nerezidentiem.

2.3. Aktīvu, kurus var izmantot kā aizņēmuma nodrošinājumu, pārvaldīšana

25. Kredītiestāde novērtē un kontrolē tās nodrošinājuma pozīcijas (aktīvus, kurus kredītiestāde var izmantot kā nodrošinājumu aizņēmumiem (resursu piesaistei)) katrā valūtā un valstī, kurā kredītiestāde veic būtisku darbību, t.sk.: