Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/16Rīgā 2017.gada 13.aprīlī (prot. Nr.15, 4.p.)

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta septīto un astoto daļuun 45.2 panta trešo, sesto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabasgāzes pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) lietošanas kārtību;

1.2. dabasgāzes pārvades sistēmas operatora (turpmāk – pārvades sistēmas operators) un pārvades sistēmas lietotāju (turpmāk – sistēmas lietotāji) tiesības, pienākumus un atbildību;

1.3. informācijas apmaiņas kārtību starp pārvades sistēmas operatoru un sistēmas lietotājiem;

1.4. sistēmas lietotāju balansa atbildību un kārtību, kādā pārvades sistēmas operators veic dienas nebalansa maksas aprēķinu;

1.5. kritērijus un kārtību, kādā pārvades sistēmas operators var pieprasīt sistēmas lietotājiem iesniegt saistību izpildes nodrošinājumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apstiprinātais daudzums – pārvades sistēmas operatora sistēmas lietotājam konkrētai gāzes dienai apstiprinātais pārvadāmais dabasgāzes daudzums;

2.2. atslēdzamā jauda – pārvades sistēmas jauda, ko pārvades sistēmas operators var atslēgt saskaņā ar šajos noteikumos un pārvades sistēmas pakalpojuma līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

2.3. atslēdzamās jaudas produkts – noteikta atslēdzamā jauda konkrētā laika posmā konkrētā ieejas vai izejas punktā, uz kuru var pieteikties sistēmas lietotājs;

2.3.1 balansa atbildība – sistēmas lietotāja atbildība par savu pārvades sistēmā radīto nebalansu un norēķiniem par to;

2.4. balansēšanas līgums – starp pārvades sistēmas operatoru un sistēmas lietotāju noslēgts līgums, kas noteic sistēmas lietotāja balansa atbildību un norēķinus par dienas nebalansu;

2.5. balansēšanas portfelis – pārvades sistēmas operatora apkopota informācija par pārvades sistēmā ievadīto un no pārvades sistēmas izvadīto sistēmas lietotāja dabasgāzes daudzumu (nominācijām un dabasgāzes piešķīrumiem) attiecīgajos ieejas un izejas punktos;

2.6. dabasgāzes daudzuma saskaņošana – pārvades sistēmu starpsavienojuma punktā sistēmas lietotāju nominācijās norādīto dabasgāzes daudzumu salīdzināšana starp pārvades sistēmas vai krātuves operatoriem;

2.7. dabasgāzes uzskaites vieta – vieta, kurā ierīkots dabasgāzes komercuzskaites mēraparāts, kas paredzēts konkrētā sistēmas lietotāja objektā izlietotā dabasgāzes daudzuma uzskaitei;

2.8. darījuma puse – pārvades sistēmas vai blakus esošas valsts pārvades sistēmas lietotājs, kurš pārvades sistēmas ieejas un izejas punktos organizē dabasgāzes piegādi sistēmas lietotājam vai kuram sistēmas lietotājs organizē tās piegādi;

2.9. elektroniskā pārvades jaudu rezervēšanas vietne – pārvades sistēmas operatora izveidota un administrēta tīmekļvietne, kura ir pieejama sistēmas lietotajiem un kurā pārvades sistēmas operators reģistrē un publicē informāciju par jaudu rezervēšanu, atteikšanos no jaudām, jaudu nodošanu, nominācijām, renominācijām un citu ar pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu saistītu būtisku informāciju;

2.10. enerģijas identifikācijas kods – sistēmas lietotājam piešķirts identifikācijas kods, pamatojoties uz Enerģijas identifikācijas kodu (EIK) sistēmu;

2.11. gāzes ceturksnis – periods no 1.janvāra plkst. 7:00 līdz 1.aprīļa plkst. 7.00; periods no 1.aprīļa plkst. 7:00 līdz 1.jūlija plkst. 7:00; periods no 1.jūlija plkst. 7:00 līdz 1.oktobra plkst. 7:00; periods no 1.oktobra plkst. 7:00 līdz 1.janvāra plkst. 7:00 (plkst. 5:00 līdz plkst. 5:00 UTC (universal time coordinated) ziemas laika periodā un no plkst. 4:00 līdz plkst. 4:00 UTC vasaras laika periodā);

2.12. gāzes diena (gāzes diena D) – periods, kas sākas katru dienu plkst. 7:00 un beidzas nākamajā dienā plkst. 7:00 (plkst. 5:00 līdz plkst. 5:00 UTC nākamajā dienā ziemas laika periodā un no plkst. 4:00 līdz plkst. 4:00 UTC nākamajā dienā vasaras laika periodā ). Pārejot uz ziemas laiku, gāzes diena D ilgst 25 stundas, pārejot uz vasaras laiku – 23 stundas; (gāzes diena D-1 – gāzes diena pirms gāzes dienas D vai gāzes diena D+1 – gāzes diena pēc gāzes dienas D);

2.13. gāzes gads – periods, kas sākas katru gadu 1.aprīlī plkst. 7:00 un beidzas nākamā gada 1.aprīlī plkst. 7:00 (plkst. 5:00 līdz plkst. 5:00 UTC ziemas laika periodā un no plkst. 4:00 līdz plkst. 4:00 UTC vasaras laika periodā);

2.14. gāzes mēnesis – periods, kas sākas katra kalendāra mēneša 1.datumā plkst. 7:00 un beidzas nākamā kalendāra mēneša 1.datumā plkst. 7:00 (plkst. 5:00 līdz plkst. 5:00 UTC ziemas laika periodā un no plkst. 4:00 līdz plkst. 4:00 UTC vasaras laika periodā);

2.15. ieejas jauda – pārvades sistēmas jauda attiecīgajā ieejas punktā;

2.16. ieejas punkts – vieta, kurā dabasgāze tiek ievadīta pārrobežu pārvades sistēmā no blakus esošas valsts pārvades sistēmas, no dabasgāzes krātuves vai sašķidrinātas dabasgāzes termināļa un kurā sākas dabasgāzes transportēšana pārrobežu pārvades sistēmā;

2.17. iesūknēšanas sezona – laika periods, kurā krātuves operators iesūknē krātuvē dabasgāzi;

2.18. ilgtermiņa jaudas produkts – pārvades sistēmas operatora piedāvātais jaudas produkts uz vienu gadu vai ilgāku laika periodu;

2.19. izejas jauda – pārvades sistēmas jauda attiecīgajā izejas punktā;

2.20. izejas punkts – vieta, kurā dabasgāze no pārrobežu pārvades sistēmas tiek ievadīta blakus esošas valsts pārvades sistēmā, dabasgāzes sadales sistēmā (turpmāk – sadales sistēma), dabasgāzes krātuvē vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālī un kurā beidzas dabasgāzes transportēšana pārrobežu pārvades sistēmā; ja sadales sistēma ar pārvades sistēmu ir savienota vairākās pārvades sistēmas vietās, tad visas savienojuma vietas tiek uzskatītas par vienu izejas punktu;

2.21. izejas punkts Latvijas lietotāju apgādei – komerciāls izejas punkts, kuram nav noteiktas fiziskas vietas pārvades sistēmā;

2.22. "izmanto vai zaudē" – princips, saskaņā ar kuru pārvades sistēmas operators, piemērojot piespiedu jaudu nodošanu, atkārtoti sadala sistēmas lietotāju rezervētās, bet neizmantotās pārvades sistēmas jaudas;

2.23. izņemšanas sezona – laika periods, kurā krātuves operators nodrošina dabasgāzes izņemšanu no dabasgāzes krātuves;

2.24. īstermiņa jaudas produkts – noteikta pārvades sistēmas jauda konkrētā laikposmā, kas ir īsāks par gadu, konkrētā ieejas vai izejas punktā, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs;

2.25. jauda – maksimāli iespējamā dabasgāzes plūsma, kas izteikta enerģijas vienībā attiecībā pret laika vienību, kuru sistēmas lietotājam ir tiesības izmantot saskaņā ar šiem noteikumiem;

2.26. konstantā jauda – pārvades sistēmas jauda, ko pārvades sistēmas operators ir garantējis kā neatslēdzamu;

2.27. krātuve – Inčukalna pazemes gāzes krātuve;

2.28. līgumpārslodze – stāvoklis, kad pieprasījums pēc konstantas jaudas pārsniedz tehnisko jaudu;

2.29. mazākā pieteiktā dabasgāzes daudzuma noteikums – ja ieejas un izejas punktā dabasgāzi piegādājošais un to saņemošais sistēmas lietotājs vēlas ievadīt vai izvadīt atšķirīgu dabasgāzes daudzumu, pārvades sistēmas operators piemēro mazāko nominācijā norādīto dabasgāzes daudzumu;

2.30. nebalanss – situācija, kad balansēšanas periodā dabasgāzes daudzums, kuru sistēmas lietotājs ievadījis pārvades sistēmā (ievade) atšķiras no dabasgāzes daudzuma, kuru attiecīgais sistēmas lietotājs izņēmis no pārvades sistēmas (izvade), vai situācija, kad pārvades sistēmā ievadītais summārais dabasgāzes daudzums atšķiras no pārvades sistēmas izņemtā summārā dabasgāzes daudzuma;

2.31. neizmantotā jauda – konstantā jauda, kuru sistēmas lietotājs ir rezervējis, bet nav nominējis attiecīgā laika perioda jaudas produkta izmantošanas termiņā;

2.32. netiešā piešķiršanas metode – pārrobežu starpsavienojumu jaudas sadales metode, kad izsoles veidā vienlaikus tiek piešķirta gan pārvades jauda, gan atbilstošs dabasgāzes daudzums;

2.33. nominācija – sistēmas lietotāja iepriekšējs paziņojums pārvades sistēmas operatoram par dabasgāzes daudzumu, kuru nosaka kilovatstundās dienā (kWh/d) un kuru sistēmas lietotājs vēlas ievadīt pārvades sistēmā vai izvadīt no tās;

2.34. pārvades sistēmas pakalpojuma līgums – starp pārvades sistēmas operatoru un sistēmas lietotāju noslēgts līgums par pārvades sistēmas pakalpojumu;

2.35. pieejamā jauda – tehniskās jaudas daļa, kas nav piešķirta un attiecīgā brīdī joprojām ir pieejama sistēmas lietotājiem;

2.36. piešķīrums – pārvades sistēmas operatora sistēmas lietotājam piešķirtais konkrētā ieejas punktā ievadītais vai izejas punktā izvadītais dabasgāzes daudzums, kas izteikts kilovatstundās, lai noteiktu gāzes dienas D nebalansa daudzumu;

2.37. pretendents – persona, kura iesniedz pārvades sistēmas operatoram pieteikumu pārvades sistēmas lietošanas tiesību iegūšanai;

2.38. primārais jaudas tirgus – tirgus, kurā pārvades sistēmas operators tieši nodarbojas ar jaudu tirdzniecību;

2.39. princips "pirmais atnāca, pirmais saņēma" – jaudas produkta piešķiršanas veids, kad jaudas produkts tiek piešķirtas vispirms tiem sistēmas lietotājiem, kuri pirmie iesnieguši pieteikumu jaudas produkta rezervēšanai;

2.40. renominācija – sistēmas lietotāja vēlāks paziņojums par koriģētu nomināciju;

2.41. sekundārais jaudas tirgus – tirgus, kurā sistēmas lietotāji nodod citiem sistēmas lietotājiem primārajā tirgū nopirktās jaudas;

2.42. sistēmas lietotājs – persona, kura noslēgusi pārvades sistēmas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru un kura izmanto pārvades sistēmas pakalpojumu;

2.43. standarta apstākļi – 0 °C temperatūra un 1,01325 bāri (a); attiecībā uz augstāko siltumspēju, enerģiju un Vobbes skaitli degšanas standarta temperatūra pēc noklusējuma ir 25 °C;

2.44. standarta jaudas produkts – noteikta pārvades sistēmas jauda konkrētā laika posmā konkrētā ieejas vai izejas punktā, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs;

2.45. tehniskā jauda – maksimāli iespējamā konstantā jauda, kuru pārvades sistēmas operators var piedāvāt sistēmas lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades sistēmas ekspluatācijas prasības;

2.46. tehniskās balansēšanas līgums – līgums, kas noslēgts starp blakus esošiem pārvades sistēmas operatoriem par tehniskās balansēšanas organizēšanu;

2.47. virtuālais tirdzniecības punkts – vieta, kura nav fiziski noteikta pārvades sistēmā un kurā notiek dabasgāzes nodošana bez nepieciešamības sistēmas lietotājam veikt jaudas produktu rezervēšanu.

3. Sistēmas lietotājs, sazinoties ar pārvades sistēmas operatoru šajos noteikumos paredzētajos gadījumos, informāciju un dokumentus pārvades sistēmas operatoram iesniedz pēc izvēles latviešu valodā vai angļu valodā. Šajos noteikumos noteiktajai informācijai un dokumentiem, kas nosūtīti elektroniski, jābūt parakstītiem ar drošu elektronisku parakstu, ja pārvades sistēmas operators un sistēmas lietotājs nevienojas citādi.

II. Pārvades sistēmas raksturojums

4. Pārvades sistēmu veido:

4.1. pārvades sistēmas gāzesvadi;

4.2. gāzes mērīšanas stacijas (GMS);

4.3. gāzes regulēšanas stacijas;

4.4. iekārtas gāzesvadu aizsardzībai pret koroziju;

4.5. datu pārraides un sakaru sistēmas.

5. Dabasgāzi pārvades sistēmā iespējams ievadīt šādos ieejas punktos:

5.1. dabasgāzes uzskaites vieta – GMS Korneti ar uzskaiti GMS Izborska;

5.2. dabasgāzes uzskaites vieta – GMS Kiemenai;

5.3. dabasgāzes uzskaites vieta – GMS Karksi;

5.4. pārvades sistēmas starpsavienojums ar krātuvi;

5.5. pārvades sistēmas starpsavienojums ar tieši pārvades sistēmai pieslēgtu sistēmas lietotāja sistēmu, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu un biometāna ražošanas iekārtu.

6. Dabasgāzi no pārvades sistēmas iespējams izvadīt šādos izejas punktos:

6.1. dabasgāzes uzskaites vieta – GMS Korneti;

6.2. dabasgāzes uzskaites vieta – GMS Kiemenai;

6.3. dabasgāzes uzskaites vieta – GMS Karksi;

6.4. pārvades sistēmas starpsavienojums ar krātuvi;

6.5. pārvades sistēmas starpsavienojums ar tieši pārvades sistēmai pieslēgtu sistēmas lietotāja sistēmu, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu;

6.6. izejas punkts Latvijas lietotāju apgādei.

7. Pārvades sistēmas operators nosaka un publicē savā tīmekļvietnē pārvades sistēmas darba režīmu un dabasgāzes piegādes virzienus un, ņemot vērā attiecīgā pārvades sistēmas gāzesvada tehnisko stāvokli, maksimālo pieļaujamo darba spiedienu katram pārvades sistēmas gāzesvadam. Minimālais pārvades sistēmas gāzesvadu darba spiediens ir 2,5 MPa.

8. Pārvades sistēmas operators, vienojoties ar krātuves operatoru, divas nedēļas pirms katras iesūknēšanas sezonas un izņemšanas sezonas sākuma nosaka dabasgāzes plūsmas maksimālo un minimālo spiedienu, ar kādu pārvades sistēmas operators nodod dabasgāzi krātuves operatoram iesūknēšanai krātuvē un krātuves operators izsūknē dabasgāzi no krātuves, lai ievadītu pārvades sistēmā, un minēto informāciju publicē savā tīmekļvietnē.

III. Pārvades sistēmas operatora un sistēmas lietotāju tiesības un pienākumi

9. Pārvades sistēmas operatoram ir pienākums:

9.1. aprēķināt un publicēt jaudu atbilstoši šiem noteikumiem;

9.2. nodrošināt pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu sistēmas lietotājam un nediskriminējošu pārvades sistēmas jaudas rezervēšanu atbilstoši šiem noteikumiem;

9.3. savlaicīgi sniegt sistēmas lietotājam ar pārvades sistēmas lietošanu saistītu informāciju;

9.4. saskaņojot ar regulatoru, piedāvāt ilgtermiņa jaudas produktus uz laiku, ilgāku nekā gads, pirms tam informējot visus sistēmas lietotājus un savā tīmekļvietnē publicējot konkrēta termiņa jaudas produkta sadales nosacījumus un termiņus, ja pārvades sistēmas operators ir saņēmis sistēmas lietotāja pieprasījumu nodrošināt šādus ilgtermiņa jaudas produktus.

10. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības:

10.1. šajos noteikumos un pārvades sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktajos gadījumos ierobežot pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu šo noteikumu XVII. nodaļā noteiktajā kārtībā;

10.2. piešķirt jaudas šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā noteiktajos ieejas punktos un 6.2. un 6.3.apakšpunktā noteiktajos izejas punktos, izmantojot netiešās piešķiršanas metodi;

10.3. pieprasīt no sistēmas lietotājiem, krātuves operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora (turpmāk – sadales sistēmas operators) informāciju, kas pārvades sistēmas operatoram nepieciešama šajos noteikumos noteikto darbību veikšanai;

10.4. rezervēt ekonomiski pamatotā veidā jaudas produktus citu pārvades sistēmu ieejas un izejas punktos, krātuves ieejas un izejas punktos, kā arī krātuves un sašķidrinātās dabasgāzes termināla jaudu, kas nepieciešama pārvades sistēmas ilgtspējīgas darbības un stabilas pārvades pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai;

10.5. slēgt līgumu par pārvades sistēmas tehniskās balansēšanas enerģijas pirkšanu un pārdošanu;

10.6. iegūt un apstrādāt datus par sistēmas lietotājiem un pretendentiem;

10.7. pieprasīt no sistēmas lietotājiem saistību izpildes nodrošinājumu;

10.8. saņemt maksu par sniegto pārvades sistēmas pakalpojumu un balansēšanu šajos noteikumos, pārvades sistēmas pakalpojuma līgumā un balansēšanas līgumā paredzētajā apmērā un kārtībā.

11. Sistēmas lietotājiem ir pienākums:

11.1. organizēt dabasgāzes piegādi līdz ieejas punktam pārvades sistēmā un dabasgāzes saņemšanu no pārvades sistēmas izejas punktā šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

11.2. nodrošināt, lai ievades pārvades sistēmā atbilstu izvadēm no pārvades sistēmas;

11.3. samaksāt par saņemto pārvades sistēmas pakalpojumu un palīgpakalpojumiem, tajā skaitā balansēšanu, šajos noteikumos, pārvades sistēmas pakalpojuma līgumā un balansēšanas līgumā paredzētajā kārtībā;

11.4. iesniegt ar pārvades sistēmas pakalpojumu un balansēšanu saistīto nepieciešamo informāciju šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

12. Sistēmas lietotājiem ir tiesības:

12.1. izmantot pārvades sistēmu un saņemt dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu un palīgpakalpojumus, tajā skaitā balansēšanu šajos noteikumos, pārvades sistēmas pakalpojuma līgumā un balansēšanas līgumā paredzētajā kārtībā un apjomā;

12.2. saņemt ar pārvades sistēmas pakalpojumu un balansēšanu saistīto nepieciešamo informāciju;

12.3. saņemt rēķinus par pārvades sistēmas pakalpojumu un balansēšanu šajos noteikumos, pārvades sistēmas pakalpojuma līgumā un balansēšanas līgumā paredzētajā kārtībā.

IV. Pārvades sistēmas pakalpojuma līguma un balansēšanas pakalpojuma līguma noslēgšanas kārtība

13. Pretendents iesniedz pārvades sistēmas operatoram pieteikumu pārvades sistēmas lietošanas tiesību iegūšanai (1.pielikums). Pretendents pieteikumam pievieno:

13.1. dokumentu, kas apliecina, ka pretendents ir reģistrējis komercdarbību atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

13.2. pārstāvību apliecinošu dokumentu, ja pieteikumu iesniedz pretendenta pilnvarots pārstāvis;

13.3. dokumentu, kas apliecina, ka nav pasludināts pretendenta maksātnespējas process, nav apturēta pretendenta saimnieciskā darbība vai pretendents netiek likvidēts, un kas izdots ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas;

13.4. gada pārskatu par iepriekšējiem trīs gadiem (vai faktisko darbības laiku, ņemot vērā pretendenta dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku, par kuru iesniedzams gada pārskats) vai citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

13.5. informāciju par pretendenta kredītreitingu, kuru piešķīrusi vispārzināma kredītaģentūra vai reitingu aģentūra (nav jāiesniedz, ja plāno sniegt saistību izpildes nodrošinājumu saskaņā ar šo noteikumu XVIII nodaļu).

14. Ja šo noteikumu 13.punktā noteiktajos dokumentos minētā informācija latviešu vai angļu valodā bez maksas ir pieejama oficiālā izdevumā vai valsts publiskā reģistrā, pretendentam ir tiesības attiecīgos dokumentus neiesniegt, pieteikumā precīzi norādot tīmekļvietni, kurā attiecīgā informācija ir pieejama.

15. Pārvades sistēmas operators šo noteikumu 13.punktā minēto pieteikumu un tam pievienotos dokumentus izvērtē piecu darba dienu laikā no saņemšanas dienas. Pārvades sistēmas operators var pieprasīt pretendentam iesniegt trūkstošos dokumentus un papildu informāciju.

16. Ja pārvades sistēmas operators ir pieprasījis pretendentam iesniegt papildu informāciju vai dokumentus, pretendents tos iesniedz 10 darba dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas. Ja pretendents šajā punktā noteiktajā termiņā neiesniedz pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus, uzskatāms, ka pretendents ir atsaucis savu pieteikumu.

17. Šo noteikumu 13. un 15.punktā minētos dokumentus un papildu informāciju pretendents pārvades sistēmas operatoram var iesniegt elektroniski.

18. Ja pretendents ir iesniedzis visus šo noteikumu 13. un 15.punktā minētos dokumentus un papildu informāciju, pārvades sistēmas operators piecu darba dienu laikā no dokumentu un papildu informācijas saņemšanas dienas sagatavo pārvades sistēmas pakalpojuma līgumu (2.pielikums) un balansēšanas līgumu (3.pielikums) un elektroniski nosūta to pretendentam. Pārvades sistēmas operators sistēmas lietotājam piešķir enerģijas identifikācijas kodu (EIK), ja sistēmas lietotājam tāds jau nav piešķirts.

19. Pretendents iesniedz pārvades sistēmas operatoram parakstītu pārvades sistēmas pakalpojuma līgumu un balansēšanas līgumu, katru divos eksemplāros 10 darba dienu laikā no līgumu nosūtīšanas dienas. Ja pretendents 10 darba dienu laikā no līgumu nosūtīšanas dienas nav iesniedzis pārvades sistēmas operatoram parakstītus līgumus, uzskatāms, ka pretendents ir atsaucis savu pieteikumu.