Zaudējis spēku - Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 59Jūrmalā 2019. gada 19. decembrī (prot. Nr. 16, 48. p.)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu, 14. pantaastoto daļu, 15. pantu, 17. pantu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 pantaotro daļu, 24. panta pirmo daļu, 26.1 panta pirmo un otro daļu,27. pantu un likuma "Par sociālajiem dzīvokļiemun sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta ceturto daļu,6. pantu, 9. panta ceturto daļu, 10. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas (pašvaldības īpašumā, valdījumā vai nomā esošas dzīvojamās telpas) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.
2. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai un atzinumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).
3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – dome), izņemot lēmumus, kurus dome deleģējusi pieņemt Komisijai atbilstoši komisijas nolikumam. Pieņemot lēmumu, dome ievēro Komisijas, Jūrmalas pilsētas domes Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas vai Jūrmalas pilsētas domes Transporta un mājokļu jautājumu komitejas atzinumus.
4. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu veic domes Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).
5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot 8. punktā minētos gadījumus.
6. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību:
6.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;
6.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanas stāšanās spēkā.
II. Reģistru un palīdzības veidi, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību
7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:
7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);
7.2. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (2. reģistrs);
7.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);
7.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4. reģistrs);
7.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5. reģistrs);
7.6. dzīvojamās telpas remonts (6. reģistrs);
7.7. vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (7. reģistrs);
7.8. dzīvojamās telpas nodrošināšana vispārējā kārtībā personām (8. reģistrs).
8. Personām neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu.
9. Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā":
9.1. 14. panta pirmās daļas 1.–5. punktu;
9.2. 14. panta septītās daļas 1. punktu – ar nosacījumu, ja personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki – ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam;
9.3. 14. panta septītās daļas 2., 3. punktu.
10. Pašvaldības 2. reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrētas:
10.1. likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmajā daļā minētās personas (ģimenes) un 1.1 daļā minētās personas;
10.2. pensijas vecumu sasniegusi persona, kura uz pašvaldības lēmuma pamata pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un tai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja:
10.2.1. personai nepieder nekustamais īpašums,
10.2.2. persona nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā,
10.2.3. sniegts Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes (turpmāk – Labklājības pārvalde) atzinums par to, ka persona ir spējīga patstāvīgi dzīvot;
10.3. maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona (ģimene), ar kuru kopā dzīvo tās apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona ar I vai II invaliditātes grupu, ja:
10.3.1. persona pēdējo piecu gadu laikā vismaz trīs gadus īrē (un trīs gadus ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā) fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Jūrmalas pilsētā,
10.3.2. izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6. panta otrās daļas 2., 3. punktā paredzētajos gadījumos;
10.4. pensijas vecumu sasniegusi persona, ja:
10.4.1. personai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku vai tā dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem un ne mazāk par trim gadiem dzīvesvietas deklarētas citās adresēs,
10.4.2. personai ienākumi nepārsniedz minimālo mēneša darba algu un Labklājības pārvaldē ir veikts personas materiālā stāvokļa izvērtējums,
10.4.3. personai nav likumiskas vai līgumiskas tiesības uz citu dzīvojamo telpu (izņemot līgums par pašvaldības naktspatversmes pakalpojuma saņemšanu vai bāriņtiesas lēmums par bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna ievietošanu aprūpes iestādē);
10.5. trūcīga vai maznodrošināta persona (ģimene) ar nepilngadīgu bērnu (arī aizbildnībā esošs vai audžuģimenē ievietots bērns līdz pilngadības sasniegšanai) un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no tās īpašumā esošas dzīvojamās telpas, par kuru ņemts hipotekārais kredīts (vienīgā īpašuma iegādei) ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.
11. Pašvaldības 3. reģistrā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrēta pašvaldības 1. reģistrā reģistrēta persona, kura rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu.
12. Pašvaldības 4. reģistrā īrēto telpu apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrēta persona, kurai par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā un kura:
12.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu apmainīt pret attiecīgi citu īrējamu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;
12.2. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa vai sociālā dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;
12.3. vismaz trīs gadus ir īrējusi pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt to pret citu neizīrētu dzīvojamo telpu.
13. Pašvaldības 4. reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja no konkrētās dzīvojamās telpas ir atteikušās vai dzīvojamā telpa nav piedāvājama īrei atbilstoši Noteikumu 37. punktam pašvaldības 1. un 2. reģistrā reģistrētām personām, kuras reģistrētas agrāk nekā attiecīgā 4. reģistrā reģistrētā persona.
14. Noteikumu 12.2. apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no pašvaldības attiecīgajā reģistrā reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.
15. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti (turpmāk – speciālists) saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.1 pantu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu.
16. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrējamo speciālistu atbilstību Noteikumu 17., 18. punktam izvērtē Komisija.
17. Speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība ir tiesīga izīrēt speciālistiem, kuri veic šādus ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus:
17.1. tūrisma, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, būvniecības jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, pašvaldības administrācijas speciālistam un pašvaldības policijas darbiniekam;
17.2. Valsts policijas darbiniekam likuma "Par policiju" izpratnē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja minētie speciālisti dienesta interesēs tiek pārcelti uz Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju.
18. Noteikumu 17. punktā noteikto speciālistu nepietiekams nodrošinājums tiek noteikts, ievērojot:
18.1. speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu, kurā pamatots:
18.1.1. kādā jomā saskaņā ar Noteikumu 17. punktu nodarbināts speciālists, kopējā nodarbinātības situācija valstī un pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā),
18.1.2. nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists,
18.1.3. speciālista darba izpildes novērtējums,
18.1.4. darba devēja nepieciešamība minētā speciālista pakalpojumu nodrošināšanā, ko izvērtē, ievērojot attiecīgā speciālista izglītību, īpašas zināšanas vai prasmes, darba slodzi, līdzšinējo profesionālo ieguldījumu vai sasniegumus konkrētajā iestādē (ja speciālists ir jau ilgstoši nodarbināts);
18.2. Ekonomikas ministrijas mājaslapā ikgadējā informatīvajā ziņojumā noteiktās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes;
18.3. Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā publiskotās ikgadējās darba tirgus īstermiņa prognozes;
18.4. darba tirgus pieprasījumu Pašvaldības administratīvajā teritorijā.
19. Pašvaldības 6. reģistrā dzīvojamās telpas remonta nodrošināšanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvojamās telpas remontam.
20. Pašvaldības 7. reģistrā vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.
21. Pašvaldības 8. reģistrā iekļautas personas dzīvojamās telpas nodrošināšanai vispārējā kārtībā, kurā tika reģistrētas līdz 2015. gada 20. martam.
III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas reģistros
22. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai iesniegumu atbilstoši Noteikumu pielikumam (turpmāk – iesniegums), norādot palīdzības veidu un pievienojot šādus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:
22.1. dokumenta, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8. punkts);
22.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (Noteikumu 8. punkts);
22.3. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti un atzinuma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.1., 10.2.,10.3., 10.4. apakšpunkts);
22.4. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju un dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikuma personai pagarināt īres līgumu, kur norādīts atteikuma pamatojums, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.3. apakšpunkts);
22.5. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8. punkts, 9.2. apakšpunkts);
22.6. izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (Noteikumu 12., 47., 48., 49, 51., 52., 53. punkts);
22.7. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu par personas veselības stāvokli (Noteikumu 12.2. apakšpunkts, 39. punkts);
22.8. atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 40. punkts);
22.9. personai ar garīgās veselības traucējumiem – psihiatra atzinumu par psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību dzīvošanai atsevišķi īrētā sociālā dzīvojamā telpā, ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli ar norādītu funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju neesamību (Noteikumu 10.1. apakšpunkts);
22.10. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (Noteikumu 18.1. apakšpunkts);
22.11. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (Noteikumu 15. punkts);
22.12. speciālista izglītību (kvalifikāciju) apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 15. punkts);
22.13. darba līguma (valsts iestādes speciālistam – rīkojuma par iecelšanu amatā) un amata apraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 15. punkts);
22.14. speciālista dzīves gājumu (Curriculum Vitae) (Noteikumu 15. punkts);
22.15. lēmuma par aizgādnības nodibināšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.3. apakšpunkts), ja šī informācija nav pašvaldības rīcībā;
22.16. Labklājības pārvaldes dokumenta par materiālā stāvokļa izvērtējumu kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.2. apakšpunkts, 10.4.2. apakšpunkts);
22.17. kredītlīguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.5. apakšpunkts);
22.18. tiesas nolēmuma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopiju, tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, uzrādot oriģinālus (Noteikumu 10.5. apakšpunkts).
23. Papildus Noteikumu 22. punktā norādītajiem dokumentiem iesniegumam pievieno:
23.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 1., 1.1, 2. punktā minētajām personām:
23.1.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu,
23.1.2. pensijas vecumu sasniegušas vai politiski represētās personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopija, uzrādot oriģinālu;
23.2. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 4. punktā minētajām personām:
23.2.1. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu;
23.2.2. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.
23.3. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 4.1 punktā minētajām personām – politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;
23.4. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētajām personām – izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopija, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu.
24. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.
25. Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, Nodaļas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt pieteicēja sniegto ziņu patiesību un par pieteicēju iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem.
26. Nodaļa pārbauda informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personas īpašumiem pirms reģistrācijas reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.
27. Personas, kuras saskaņā ar Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas Nodaļai iesniegumu Noteikumos noteiktajā kārtībā attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Lēmums par personas iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā tiek paziņots personai rakstveidā.
28. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.
29. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.
30. Pēc domes lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās persona tiek izslēgta no attiecīgā pašvaldības reģistra.
IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un izīrēšanas kārtība
31. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:
31.1. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs;
31.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;
31.3. sociālo dzīvojamo telpu reģistrs;
31.4. speciālistiem izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrs.
32. Dzīvojamā telpa sociālo dzīvojamo telpu reģistrā vai speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrā tiek uzskaitīta pēc Dzīvokļu komisijas atzinuma par attiecīgā statusa noteikšanu pieņemšanas.
33. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:
33.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;
33.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes, elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);
33.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;
33.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;
33.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;
33.6. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālās dzīvokļa statuss vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā;
33.7. speciālistam izīrējama dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, vai dienesta viesnīca.
34. Personai, kura reģistrēta:
34.1. pašvaldības 1. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2. apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas;
34.2. pašvaldības 2. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;
34.3. pašvaldības 3. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.1. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;
34.4. pašvaldības 4. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2. vai 31.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;
34.5. pašvaldības 5. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.4. apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas;
34.6. pašvaldības 8. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2. apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.