Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē

Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 Rīgā 2026. gada 14. aprīlī (prot. Nr. 20 26. §)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus, klašu grupu sadalījumu pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī kvantitatīvos rādītājus – izglītojamo skaitu klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei (turpmāk – kvantitatīvie rādītāji);

1.2. kritērijus un kārtību (ņemot vērā arī izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus), kādā valsts piedalās to pedagogu darba samaksas finansēšanā, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem.

2. Noteikumi neattiecas uz speciālās izglītības iestādēm un profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

II. Izglītības pieejamības nodrošināšanas kritēriji, kvantitatīvie rādītāji un klašu grupu sadalījums

3. Kvantitatīvos rādītājus un pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību no noteiktā kvantitatīvā rādītāja klašu grupā nosaka atkarībā no pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu (turpmāk kopā – izglītības iestāde) atrašanās vietas, izglītības apguves formas, mācību procesa organizācijas vai citiem apstākļiem:

3.1. 1.–7. grupa – izglītības iestādēm atkarībā no tās pašvaldību administratīvi teritoriālās vienības urbanizācijas līmeņa, kurā atrodas izglītības iestāde;

3.2. 8. grupa – izglītības iestādēm, kuras atrodas pierobežas administratīvi teritoriālajās vienībās vairāk nekā 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas;

3.3. 9. grupa – izglītības iestādēm, kuras atrodas pierobežas administratīvi teritoriālajās vienībās ne vairāk kā 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas;

3.4. 10. grupa – pašvaldības izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē un ir uzskatāma par izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku;

3.5. 11. grupa – pašvaldības izglītības iestādei, kura konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vienīgā izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu;

3.6. 12. grupa – izglītības iestādei, kura dibināta vai kura īsteno svešvalodas, kultūras un vēstures apguvi vispārējās izglītības programmas ietvaros, ievērojot Latvijas Republikas divpusējos un daudzpusējos starptautiskos līgumus izglītības jomā;

3.7. 13. grupa – izglītības iestādei, kurā viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori un Valdorfa pedagoģiju un par kuru Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) saņēmusi biedrības "Latvijas Montesori asociācija" vai biedrības "Latvijas Valdorfpedagoģijas asociācija" atzinumu par izglītības iestādes mācību procesa atbilstību Montesori vai Valdorfa pedagoģijai;

3.8. 14. grupa – valsts augstskolas dibinātai izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē;

3.9. 15. grupa – izglītības iestādei, kurā vismaz 50 procentu izglītojamo vispārējo izglītību apgūst speciālās izglītības programmās;

3.10. 16. grupa – izglītības iestādei vai tās īstenotajām izglītības programmām, kurās mācību process tiek organizēts tālmācībā.

4. Šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto izglītības iestāžu atrašanās vieta pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupā norādīta šo noteikumu 1. pielikumā, bet šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētās izglītības iestādes norādītas šo noteikumu 2. pielikumā.

5. Ja izglītības iestādei ir divas vai vairākas izglītības programmu īstenošanas vietas un tās atrodas dažādās pašvaldības administratīvi teritoriālajās vienībās, tad izglītības iestādei, nosakot kvantitatīvos rādītājus un pieļaujamo svārstību, piemēro to šo noteikumu 3.1., 3.2. vai 3.3. apakšpunktā minēto grupu, kas piemērojama izglītības programmu īstenošanas vietai, kurā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) atbilstoši šo noteikumu 8. punktam norādīts lielākais izglītojamo skaits.

6. Šo noteikumu 3. punktā minētajām grupām piemērojamie kvantitatīvie rādītāji un pieļaujamā svārstība norādīti šo noteikumu 3. pielikumā. Minētos kvantitatīvos rādītājus un pieļaujamo svārstību, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības, piemēro, lai noteiktu valsts finansējuma apmēru izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksai, kas aprēķināms atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vai normatīvajam aktam par kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs (turpmāk – finansēšanas noteikumi).

7. Ja izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē, atbilst vairākām šo noteikumu 3. punktā minētajām grupām, tad kvantitatīvos rādītājus un pieļaujamo svārstību nosaka atbilstoši tai grupai, kurai šo noteikumu 3. pielikumā norādīti zemāki kvantitatīvie rādītāji.

8. Izglītības iestādes atbilstību kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai nosaka saskaņā ar informācijas sistēmā ievadīto un apstiprināto informāciju par izglītojamo skaitu izglītības iestādē (pa klasēm un izglītības programmām) attiecīgā gada 1. septembrī. Nosakot atbilstību kvantitatīvajiem rādītājiem izglītības iestādē, kurā vienlaikus tiek īstenotas vairākas vispārējās izglītības programmas, izglītojamo skaitu klātienē un neklātienē skaita kopā, bet tālmācībā atsevišķi.

9. Ja izglītības iestādē šo noteikumu 3. pielikumā norādītajās klašu grupās nav kādas no klasēm, tad kvantitatīvos rādītājus un pieļaujamo svārstību attiecīgajai klašu grupai piemēro proporcionāli faktiskajām klasēm.

III. Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā

10. Valsts piedalās izglītības iestādē nodarbināto 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā atbilstoši finansēšanas noteikumiem, ja katrā attiecīgajā klašu grupā ir vismaz 15 izglītojamie, ievērojot šo noteikumu 9. punktu. Prasība par 15 izglītojamiem attiecas uz katru izglītības iestādē īstenoto vispārējās izglītības programmu klātienē un tālmācībā, kā arī uz gadījumu, ja 7.–9. klašu grupā vispārējās izglītības programma tiek īstenota tikai neklātienē.

11. Ja izglītojamo skaits neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ievērojot šo noteikumu 9. un 10. punktu, tad valsts piedalās izglītības iestādē nodarbināto attiecīgās klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā atbilstoši finansēšanas noteikumiem proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto kvantitatīvo rādītāju attiecīgajā klašu grupā.

12. Valsts piedalās izglītības iestādē nodarbināto 10.–12. klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā atbilstoši finansēšanas noteikumiem, ja attiecīgajā klašu grupā izglītojamo skaits atbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ievērojot šo noteikumu 9. punktu.

13. Ja izglītības iestādē, kurā ir uzsākta reorganizācija par pakāpenisku izglītības pakāpes maiņu, izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā, kuru ietekmē izglītības pakāpes maiņa, neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, uz laiku līdz reorganizācijas pabeigšanai, bet ne ilgāk par diviem mācību gadiem no reorganizācijas uzsākšanas piedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem. Attiecībā uz tām klašu grupām, kuras netiek reorganizētas, piemēro šo noteikumu 9., 10., 11. un 12. punktu.

14. Ja izglītojamo skaits šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās izglītības iestādes attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ievērojot prasības attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai, kas noteiktas normatīvajā aktā par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas klātienē, bet 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu grupā katrā ir vismaz 45 izglītojamie, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās izglītības iestādē nodarbināto attiecīgās klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem. Ja kādā no klašu grupām ir mazāk par 45 izglītojamiem, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās izglītības iestādē nodarbināto 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto kvantitatīvo rādītāju attiecīgajā klašu grupā, bet nepiedalās izglītības iestādē nodarbināto 10.–12. klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā.

15. Ja izglītojamo skaits izglītības iestādē attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai un izglītības iestādē 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupā katrā ir vismaz 15 izglītojamie vai 10.–12. klašu grupā – vismaz 30 izglītojamie, tad valsts uz laiku, kas nav ilgāks par trim mācību gadiem, piedalās pašvaldību izglītības iestādes nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem, šādos gadījumos:

15.1. ja pašvaldība, izvērtējot autoceļa posmu starp attiecīgo izglītības iestādi un tuvāko izglītības iestādi, kura nodrošinātu izglītojamo uzņemšanu reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, pamatojas uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" publiski pieejamo informāciju par valsts autoceļu stāvokli un konstatē nepietiekamu piekļuvi;

15.2. ja izglītības iestādes reorganizāciju objektīvu un pierādāmu apstākļu dēļ pašvaldība var uzsākt tikai tuvāko triju mācību gadu laikā, tostarp gadījumā, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās citas izglītības iestādes attiecīgajā izglītības posmā objektīvi nespēj uzņemt visus izglītojamos;

15.3. ja pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu prognozi par izglītojamo skaita pieaugumu izglītības iestādē nākamo triju mācību gadu laikā saistībā ar tuvāko izglītības iestāžu veiktajām reorganizācijām pēdējos divos mācību gados;

15.4. ja pašvaldība ir saņēmusi Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas komisijas atzinumu, ar kuru sniegta rekomendācija nereorganizēt izglītības iestādi, kas ietverta pēdējā izglītības iestādes akreditācijas ziņojumā.

16. Ja izglītojamo skaits neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai atbilstoši šo noteikumu 13. un 15. punktā minētajiem gadījumiem, tad pēc šo noteikumu 13. un 15. punktā minētā termiņa beigām piemēro šo noteikumu 10., 11. un 12. punktu.

17. Ja izglītības iestādei uz kārtējā gada 1. septembri prognozētais izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, bet izglītības iestāde atbilst šo noteikumu 13., 14. vai 15. punktā minētajam gadījumam, tad izglītības iestādes dibinātājs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30. jūnijam par to rakstveidā informē ministriju, sniedzot pamatojumu, kurā norāda:

17.1. pašvaldība – šo noteikumu 14. vai 15. punktā minēto gadījumu;

17.2. valsts augstskola un privātās izglītības iestādes dibinātājs – šo noteikumu 13. vai 14. punktā minēto gadījumu.

18. Privātās izglītības iestādes dibinātājs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30. jūnijam iesniedz ministrijā apliecinājumu, ka izglītības iestāde, kuras atrašanās vieta norādīta šo noteikumu 1. pielikumā minētā pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma 1., 2. un 3. grupā un kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē, ir iekļauta pašvaldības apstiprinātā izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā.

19. Ministrija 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstveidā sniedz sākotnējo novērtējumu par izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā minētajam gadījumam.

20. Ministrija līdz kārtējā gada 5. septembrim, ņemot vērā šo noteikumu 8. punktu, izvērtē šo noteikumu 17. punktā minēto informāciju un, konstatējot, ka ir piemērojams šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā minētais gadījums, veic informācijas sistēmā attiecīgu atzīmi par izglītības iestādes izglītojamo skaita atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai.

21. Ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 20. punktā minētās atzīmes veikšanas informācijas sistēmā informē izglītības iestādes dibinātāju par šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā minēto gadījumu piemērošanu un aicina izglītības iestādes dibinātāju noslēgt šo noteikumu 22. punktā minēto līgumu.

22. Ministrija un izglītības iestādes dibinātājs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. septembrim noslēdz līgumu par šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā minēto gadījumu piemērošanu un izglītības iestādes pedagogu darba samaksas finansēšanas kārtību. Ministrija piecu darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas publicē savā tīmekļvietnē informāciju par noslēgto līgumu, norādot attiecīgo izglītības iestādi.

IV. Noslēguma jautājumi

23. Šo noteikumu 12. punktu attiecībā uz pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēm piemēro ar 2027. gada 1. septembri, bet attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm – ar 2029. gada 1. septembri. Līdz minētajiem datumiem piemēro šādu kārtību:

23.1. līdz 2027. gada 1. septembrim privātajai izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu klātienē, šo noteikumu 3. pielikumā 1., 2. un 3. grupai norādītais 10.–12. klašu grupas kvantitatīvais rādītājs tiek samazināts par 50 procentiem;

23.2. 2026./2027. mācību gadā valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās pašvaldības, valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā 10.–12. klašu grupā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, ja izglītojamo skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 3. pielikumā ​​​​norādītais kvantitatīvais rādītājs, bet izglītības iestāde šajā klašu grupā nodrošina vismaz 30 izglītojamos;

23.3. 2027./2028. un 2028./2029. mācību gadā valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās privātās izglītības iestādes nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā 10.–12. klašu grupā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, ja izglītojamo skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 3. pielikumā norādītais kvantitatīvais rādītājs, bet izglītības iestāde šajā klašu grupā nodrošina vismaz 30 izglītojamos;

23.4. ja netiek izpildīts šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu 10.–12. klašu grupā, tad pedagogu darba samaksas finansējumu nodrošina izglītības iestādes dibinātājs.

24. Šo noteikumu 14. punktu piemēro tām izglītības iestādēm, kas reģistrētas izglītības iestāžu reģistrā līdz 2025. gada 31. augustam.

25. Šo noteikumu 18. punkts un 3. pielikuma 4. punkts stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente E. SiliņaIzglītības un zinātnes ministre D. Melbārde

1. pielikumsMinistru kabineta2026. gada 14. aprīļanoteikumiem Nr. 204

Pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupas

2. pielikumsMinistru kabineta2026. gada 14. aprīļanoteikumiem Nr. 204

Pašvaldības izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē un ir uzskatāmas par izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku