Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/10Rīgā 2026. gada 14. maijā (prot. Nr. 18, 5. p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15. panta 1.1 daļu unlikuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9. panta pirmās daļas 2. punktu un 25. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) pakalpojuma tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. atļautie ieņēmumi – ieņēmumi, kuri sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumu saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators) ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvā periodā;

2.2. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas darbības nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.3. dabasgāzes zudumi – pārvades sistēmā ievadītās un no pārvades sistēmas izvadītās dabasgāzes daudzuma starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas pārvades sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.5. izmaksu efektivitāte – izmaksu ietaupījuma apmērs, kas komersantam jāsasniedz regulatīvā perioda ietvaros, uzlabojot saimnieciskās darbības efektivitāti;

2.6. jaudas rezervēšanas pakalpojums – pārvades sistēmas pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta ieejas vai izejas punktu jaudas produkta rezervēšana;

2.7. nacionālā pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa (atzari no pārrobežu pārvades sistēmas, ko neizmanto dabasgāzes pārrobežu pārvadei) apdzīvotu vietu apgādei ar dabasgāzi kopā ar atzariem un sistēmas operatora gāzes regulēšanas stacijām;

2.8. pārrobežu pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa no ieejas punkta no citas valsts pārvades sistēmas līdz izejas punktam uz citas valsts pārvades sistēmu vai līdz ieejas punktam dabasgāzes krātuvē;

2.9. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa;

2.10. prognozētā dienas vidējā jauda – ieejas punkta vai izejas punkta trīs iepriekšējo kalendāro gadu dienas vidējā rezervētā jauda [kWh/h];

2.11. regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.12. regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos jaudas rezervēšanas pakalpojuma ieņēmumus un šajā metodikā noteiktās plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;

2.13. tarifs – maksa, kas pārvades sistēmas lietotājam jāmaksā par tam sniegto jaudas rezervēšanas pakalpojumu, tajā skaitā biometāna ievadīšanu, un kas noteikta atbilstoši plānotajiem ieņēmumiem;

2.14. tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami tarifi;

2.15. virtuālais pretplūsmas jaudas produkts – pārvades sistēmas jauda faktiskai plūsmai pretējam virzienam konkrētā laikposmā – gāzes gadā, gāzes ceturksnī, gāzes mēnesī vai gāzes dienā – ieejas vai izejas punktā, kurā nav iespējams fiziski nodrošināt dabasgāzi pretējā virzienā, un dabasgāzes krātuves faktiskā tehnoloģiskā režīma plūsmai pretējam virzienam, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs.

3. Šajā metodikā ietvertie termini lietoti Eiropas Komisijas 2017. gada 16. marta Regulas 2017/460, ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām izpratnē.

4. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gāzes gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gāzes gads. Iesniedzot tarifu projektu, sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā tarifu periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

5. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, tajā skaitā ja kāda tarifu perioda ilgums nav vienāds ar gāzes gadu, uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs (plānotie ieņēmumi) tiek noteikts proporcionāli kalendāro dienu skaitam tarifu periodā. Pēc sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros attiecināt atšķirīgu atļauto ieņēmumu apmēru (plānotos ieņēmumus). Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie ieņēmumi šīs metodikas 3.2. nodaļā minētajos gadījumos.

6. Sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un ieejas vai izejas punktu jaudu kilovatstundās stundā [kWh/h], kas noapaļota līdz veselam skaitlim.

2. Pārvades sistēmas kopējā ieejas un izejas jauda

9. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu, ja prognozētā stundas vidējā ieejas vai izejas jauda tiek koriģēta.

3. Atļauto ieņēmumu noteikšana

12. Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros tiek attiecināta vienāda pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksu efektivitāte. Pēc sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksu efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

13. Šīs metodikas 10. punktā noteiktajā formulā sistēmas operatoru savstarpējo kompensāciju ņem vērā, ja ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma.

14. Sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas lielumu nosaka saskaņā ar vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtību.

15. Sistēmas operators tarifu aprēķinā ietver un precīzi un nepārprotami norāda tikai izmaksas, kas saistītas ar jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanu.

16. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas metodi, kuras pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

18. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu, ja tarifu aprēķinā iekļaujamās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas netiek attiecinātas atbilstoši šīs metodikas 17. punktā noteiktajam.

19. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautiem aktīviem un aktīviem, kas ierīkoti par trešo pušu līdzekļiem.

20. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

3.1. Ekspluatācijas izmaksas

24. Ja sistēmas operators slēdz dabasgāzes mainīgas cenas līgumu dabasgāzes iepirkšanai, komersants pamatoto izmaksu aprēķināšanai, kas saistāma ar dabasgāzes cenas prognozi un ar to saistīto pamatoto izmaksu aprēķinu, izmanto regulatora vadlīnijas dabasgāzes cenas prognozēšanai. Ja tiek izmantoti citi dabasgāzes cenas prognozēšanas principi vai slēgts līgums dabasgāzes iepirkšanai par fiksētu dabasgāzes cenu, tad sistēmas operators sniedz ekonomisko pamatojumu šādas pieejas izvēlei.

25. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāla un sociālo izmaksu vērtēšanas principi noteikti regulatora personāla izmaksu aprēķināšanas vadlīnijās.

26. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto pārvades aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmumu likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtraukta un drošības prasībām atbilstoša jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

27. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sistēmas operatora darbību saistītas izmaksas, kas nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

28. Izmaksas, kas saistītas ar sistēmas operatora attīstību, pētījumiem un ar to saistītajām konsultācijām, nevar pārsniegt vienu procentu no tarifu projektā iekļautajām vidējām ekspluatācijas izmaksām.

29. Dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar Ministru kabineta noteikumos noteikto sistēmas operatora pienākumu nodrošināt enerģētiskās krīzes laikā nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, tarifu projektā iekļauj atbilstoši faktiskajai, pamatotai vērtībai, paredzot to atgūšanu divos gāzes gados no dabasgāzes apgādes nodrošināšanas saistību izpildes izmaksu rašanās brīža.

30. Energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas ekonomiski pamatotās izmaksas, kas saistītas ar Enerģētikas likuma 82.1 panta otrajā daļā noteikto sistēmas operatora pienākumu nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm un to uzglabāšanu, tarifu projektā iekļauj atbilstoši plānotajai vērtībai.

3.2. Ieņēmumu un pārvadītā dabasgāzes daudzuma korekcija

31. Sistēmas operators atbilstoši šīs metodikas pielikumam izveido regulatīvo rēķinu, kurā saskaņā ar šīs metodikas 32., 34., 39., 40. un 41. punktu uzskaita starpību starp atļautajiem (plānotajiem) un faktiskajiem ieņēmumiem un starpību starp plānotajām un faktiskajām izmaksām, nodalot ieņēmumus, kas attiecināmi uz pārrobežu un nacionālo pārvades sistēmu. Regulatīvā rēķina atlikumu attiecina uz nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem atbilstoši šīs metodikas 37. un 42. punktam. Uzsākot jaunu regulatīvo periodu, regulatīvā rēķina atlikums tiek noteikts vienāds ar nulli euro.

33. Sistēmas operatoram ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām regulatīvajā rēķinā ir tiesības uzskaitīt paredzamo nākamo tarifu periodu izmaksu starpību, ko nosaka kā izmaksu starpību starp tarifu projektā plānotajām nākamo tarifu periodu izmaksām un regulatīvā rēķina sagatavošanas brīdī prognozējamām nākamo tarifu periodu izmaksām šādās pozīcijās:

1) dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas;

2) prognozētās kumulatīvās inflācijas ietekmes izmaksas apstiprinātajā tarifā un prognozētā inflācija nākamajiem regulatīvā perioda gadiem;

3) prognozētās nominālās bruto algas koeficienta ietekmes izmaksas apstiprinātajā tarifā un prognozētais nominālo bruto algas koeficients nākamajiem regulatīvā perioda gadiem.

34. Šīs metodikas 32. punktā minētās starpības tiek noteiktas uz šādu periodu:

34.1. šīs metodikas 32.1., 32.2., 32.3., 32.4., 32.5. un 32.6. apakšpunktā minētās starpības tiek noteiktas uz tarifu perioda pēdējo dienu;

34.2. šīs metodikas 32.7. apakšpunktā minētās izmaksas tiek noteiktas uz aprēķinu iesniegšanas brīdi;