Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk — Savienības pilsoņi), viņu ģimenes locekļi un Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi, kuri izmantojuši tiesības uz brīvu personu kustību, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, īstenojot Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī minētās kārtības ierobežojumus.

2. pants. Šis likums attiecas uz:

1) Savienības pilsoni, kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli, kurš to pavada vai pievienojas tam;

2) Latvijas pilsoņa ģimenes locekli, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības brīvi pārvietoties un uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk — dalībvalsts) vai ja viņš ir pakalpojumu sniedzējs, kurš veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā un sniedz pakalpojumus personām, kas veic saimniecisko darbību citā dalībvalstī.

3. pants. Šā likuma izpratnē Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

1) Savienības pilsoņa laulātais;

2) Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

3) Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

4) Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks, kas Savienības pilsoņa iepriekšējās uzturēšanās valstī atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai kam ir kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni, vai kam nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās šīs personas kopšanu;

5) partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir vismaz divus gadus ilgušas vai reģistrētas attiecības.

4. pants. (1) Lai Savienības pilsonis Latvijas Republikā nodibinātu darba tiesiskās attiecības vai kļūtu par pašnodarbinātu personu, viņam nav nepieciešams iegūt tiesības uz nodarbinātību.

(2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, izsniedzot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, piešķir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem.

5. pants. (1) Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde), Valsts robežsardze, Valsts darba inspekcija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

(2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze (turpmāk arī — kompetentā valsts iestāde) izvērtē Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa radīto apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai un sniedz attiecīgu atzinumu.

6. pants. Šā likuma 5. pantā minētajām institūcijām ir tiesības:

1) veikt pārrunas ar Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekli un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un personas sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa sniegto informāciju;

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes;

3) nolūkā aizsargāt valsts intereses, sabiedrisko kārtību, drošību un sabiedrības veselību veikt datu apstrādi, lai nodrošinātu un dokumentētu šajā likumā noteikto Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas, uzturēšanās un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus izraida no Latvijas Republikas.

7. pants. (1) Ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

1) tas ir atzīts Latvijas Republikā;

2) tas atbilst noteiktajam paraugam;

3) tā derīguma termiņš nav beidzies;

4) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus.

(3) Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai Pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pastāv šajā likumā minētie nosacījumi, kam jābūt izpildītiem, lai uzturētos Latvijas Republikā.

8. pants. Šā likuma 19., 20., 21. un 22. pantā minēto dokumentu, kā arī 35. pantā minētās izziņas esību nevar uzskatīt par priekšnoteikumu tam, lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu īstenot kādas tiesības vai saņemt valsts pārvaldes iestādes sniegtu pakalpojumu, ja viņš apstiprina savas tiesības (statusu) ar citiem pierādījumiem.

II nodaļaIeceļošana Latvijas Republikā

9. pants. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai vai sabiedrības veselībai.

10. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulā (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas, vai ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja.

11. pants. Ja Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, Valsts robežsardzes amatpersona, pirms atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā, nodrošina viņam iespēju iegūt nepieciešamos dokumentus vai iesniegt tos Valsts robežsardzē, vai citādi pierādīt, ka viņam ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, un, ja šādi pierādījumi ir saņemti, pieņem lēmumu atļaut personai ieceļot Latvijas Republikā.

12. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kuram ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, ir tiesības saņemt vīzu ieceļošanai.

13. pants. Vīzas pieteikumu izskata un vīzu izsniedz Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos izņēmumus.

14. pants. (1) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība (turpmāk — pārstāvniecība), Pārvalde vai Valsts robežsardze, pieņemot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa vīzas pieteikumu:

1) pieprasa derīgu ceļošanas dokumentu un dokumentus, kas apliecina Savienības pilsoņa ģimenes locekļa saikni ar Savienības pilsoni;

2) nodrošina iespēju vīzas pieteikumu iesniegt pārstāvniecībā (ja vīzas pieteikums tiek iesniegts ārvalstī), neizmantojot ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu.

(2) Izsniedzot vīzu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš ieceļo Latvijas Republikā atbilstoši šā likuma 2. pantam, nepiemēro Eiropas Savienības un nacionālajos tiesību aktos noteiktās valsts nodevas par vīzas pieteikuma izskatīšanu.

15. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz vienoto vīzu daudzkārtējai ieceļošanai ar iespējami garāku derīguma termiņu. Ja vīzu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz robežšķērsošanas vietā, vīzas termiņš nepārsniedz 15 dienas. Vīzu izsniedz iespējami īsākā laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem vīzu izsniegšanas jomā.

16. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim atsaka vīzas izsniegšanu, kā arī atceļ vai anulē vīzu, ja viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, konkrētajā brīdī pastāvošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai vai sabiedrības veselībai.

17. pants. Ja vīzu nav bijis iespējams pieprasīt pārstāvniecībā, to var pieprasīt robežšķērsošanas vietā. Ministru kabinets nosaka robežšķērsošanas vietas, kurās var pieprasīt vīzu.

18. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nevar izpildīt šā likuma 9. panta nosacījumus, viņam atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā.

III nodaļaUzturēšanās Latvijas Republikā

19. pants. (1) Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, vēlas nepārtraukti uzturēties Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs mēnešus, viņš reģistrējas Pārvaldē un pieprasa Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk — reģistrācijas apliecība). Reģistrācijas apliecībai netiek noteikts derīguma termiņš. Ministru kabinets nosaka reģistrācijas apliecības saturu un apstiprina tās paraugu.

(2) Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, ir tiesīgs reģistrācijas apliecības vietā pieprasīt Savienības pilsoņa personas apliecību, kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība". Šajā daļā minēto dokumentu izsniedz uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja paredzamais laiks, kurā Savienības pilsonis uzturēsies Latvijas Republikā, ir īsāks par pieciem gadiem.

20. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa personas apliecību (turpmāk — pastāvīgās uzturēšanās apliecība), kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecība".

21. pants. (1) Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju (turpmāk — uzturēšanās atļauja), kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja".

(2) Uzturēšanās atļauju izsniedz uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja paredzamais laiks, kurā Latvijas Republikā uzturēsies Savienības pilsonis un ar viņu kopā — arī Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir īsāks par pieciem gadiem.

22. pants. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauju (turpmāk — pastāvīgās uzturēšanās atļauja), kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja".

23. pants. (1) Ministru kabinets nosaka reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

(2) Reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, kā arī pastāvīgās uzturēšanās apliecību izsniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu Latvijas Republikā.

(3) Uzturēšanās atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz saskaņā ar Padomes 2002. gada 13. jūnija regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 12. jūnija regulu (ES) 2025/1208 par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(4) Pastāvīgās uzturēšanās apliecību un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz uz 10 gadiem.

24. pants. Savienības pilsonim, nepārtraukti uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, nav nepieciešams reģistrēties Pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš izpilda vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

1) uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, un uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigām Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas Pārvaldē, ja ir pierādījumi tam, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam pastāv reāla iespēja nodibināt darba tiesiskās attiecības;

2) ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;

3) ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes izglītojamais, un paredzamais laiks, kurā viņš uzturēsies Latvijas Republikā, nepārsniedz vienu gadu.

25. pants. (1) Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, vai atbilst kādam no šā likuma 27. pantā noteiktajiem nosacījumiem;

2) ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie dalībvalstī reģistrētas personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā;

3) iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē, un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

4) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka laulātais, un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

6) Latvijas Republikā pār viņu nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

(2) Pietiekams iztikas nodrošinājums šā likuma izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas atbilst vismaz maznodrošinātas personas ienākumu līmenim, kāds noteikts normatīvajos aktos, kas nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par maznodrošinātu.

26. pants. Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim, ja viņi uzturas Latvijas Republikā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības apgūt valsts valodu.

27. pants. Savienības pilsonis, kas vairs nav darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona, saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu Latvijas Republikā, ja viņš:

1) uz laiku ir darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ;

2) ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, līdz reģistrācijai ir bijis nodarbināts ilgāk par gadu un nodarbinātības pārtraukums iestājies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

3) ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs pirmo 12 mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas vai ja darba līgums bijis noslēgts uz laiku, kas ir īsāks par vienu gadu. Šādā gadījumā darbinieka statusu Savienības pilsonim saglabā sešus mēnešus;

4) ir uzsācis ar iepriekšējo nodarbinātību saistītas profesionālās izglītības programmas apguvi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā profesionālās izglītības iestādē. Nosacījumu par izglītības programmas apguves saistību ar iepriekšējo nodarbinātību nepiemēro, ja nodarbinātības pārtraukums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ.

28. pants. Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā.

29. pants. (1) Savienības pilsonim, kurš kā darbinieks vai pašnodarbināta persona nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā mazāk nekā piecus gadus, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā ieskaita laiku, kurā persona bija nodarbināta citā dalībvalstī;

2) ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā ieskaita laiku, kurā persona bija nodarbināta citā dalībvalstī;

3) pēc trīs gadus ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, bet saglabā savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežas tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un neierašanos darbā vai darba pārtraukšanu nelaimes gadījuma vai slimības dēļ uzskata par nodarbinātības laiku.

30. pants. (1) Savienības pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijā saskaņā ar šā likuma 25., 28. vai 29. pantu, vai kopā ar Latvijas pilsoni saskaņā ar šā likuma 2. panta 2. punktu.

(2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, pieteikumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, bet pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — Latvijas Republikā izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā.

31. pants. (1) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pieprasīt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš tieši pirms šo tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā. Šo nosacījumu neattiecina uz tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību saskaņā ar šā likuma 29. pantu.

(2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir Savienības pilsonis un Latvijas Republikā uzturas saskaņā ar šā likuma 32. panta 1. punktu, ir tiesīgs pieprasīt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš tieši pirms šo tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā un atbilst kādam no šā likuma 25. panta pirmās daļas nosacījumiem.