Sporta likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide un infrastruktūra (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām), kas pieejama sportistiem;

2) sporta darbinieks:

3) sporta federācija — biedrība, kurā apvienojušās tādas juridiskās personas, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa;

4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, kura īsteno sporta izglītības programmu;

5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kuras mērķis ir nodrošināt sistemātisku sporta prasmju un iemaņu apguvi attiecīgajā sporta veidā;

6) sporta klubs — juridiskā persona, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, kā arī sporta izglītības iestādes bez juridiskās personas statusa, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību;

7) sporta komanda — sportistu kopums, kas rezultātu sasniedz kā vienota komanda, pieļaujot savstarpēju sportistu nomaiņu sacensību laikā;

8) sporta organizācijas — sporta klubi, sporta federācijas, biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk — Latvijas Olimpiskā komiteja) un biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja" (turpmāk — Latvijas Paralimpiskā komiteja), kā arī sporta federāciju biedrība, kurā par biedriem ir iestājušās vairāk nekā divas trešdaļas no visām atzītajām sporta federācijām;

9) sporta pasākums — sporta sacensības un paraugdemonstrējumi, kā arī cits sporta jomā plānots un organizēts pasākums, kurš notiek saskaņā ar organizatora noteikto kārtību un kura mērķis ir sporta veida demonstrēšana, fizisko aktivitāšu popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);

10) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš notiek atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam;

11) sporta treniņš (nodarbība) — process sporta prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai, attīstīšanai un pilnveidošanai;

12) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;

13) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanai sporta sacensībās.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iesaistīšanu sporta vidē.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka sporta organizāciju, publisku personu un to institūciju savstarpējās attiecības un pienākumus, sporta finansēšanas pamatprincipus, kā arī starpnozaru sadarbību sporta attīstībā.

4. pants. Sporta principi

(1) Sportā ievēro šādus pamatprincipus:

1) vienlīdzības principu, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) godīgas spēles principu, atbilstoši kuram sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā rūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, cīnās pret negodīgumu, dopinga lietošanu un fizisku vai morālu rupjību sportā;

3) drošības principu, atbilstoši kuram sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) notiek drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;

4) labas pārvaldības principu, atbilstoši kuram sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

(2) Sportā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti starptautiskā sporta praksē, tiesu nolēmumos (judikatūrā) vai sporta zinātnē.

(3) Publiskas personas un to institūcijas, fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā darba devēji, nodrošinot sabiedrības intereses un vajadzības sportā, ievēro šādus principus:

1) veicina veselīgu dzīvesveidu un šā likuma 8. pantā minētos sporta virzienus, sekmējot sporta pieejamību visā Latvijas teritorijā;

2) organizējot sporta pasākumus, nodrošina dalībnieku drošību, nepieciešamās palīdzības sniegšanu, kā arī ievēro citu personu tiesības un intereses.

5. pants. Profesionāls sportists

Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

6. pants. Augstu sasniegumu sportists

(1) Augstu sasniegumu sportists ir fiziskā persona, kas individuāli vai komandas sastāvā gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās, pārstāvot valsti, un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(2) Augstu sasniegumu sportistam ir tiesības saņemt valsts atbalstu augstu sasniegumu sportam.

7. pants. Sports izglītībā

(1) Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.

(2) Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības (izņemot profesionālo augstāko izglītību) programmās iekļauj sporta nodarbības atbilstoši valsts izglītības standartam un pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Sporta nodarbības īsteno, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības.

(3) Sporta izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta izglītības programmu īstenošanai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus un veicina sporta treniņu (nodarbību) organizēšanu gan izglītības programmu ietvaros, gan ārpus tām.

(4) Sporta izglītības iestādes un sporta organizācijas, īstenojot sporta izglītības programmas saturu attiecīgajā sporta veidā, nodrošina Latvijā atzītas sporta federācijas apstiprinātajā sporta veida paraugprogrammā (tai skaitā sporta interešu izglītībā) noteiktos mērķus, sportiskos sasniegumus un sasniedzamos rezultativitātes kritērijus.

(5) Drošības prasības sporta treniņiem (nodarbībām) un sporta izglītības programmu īstenošanai tajos sporta veidos, kuros tas īpaši nepieciešams, lai novērstu iespējamu sportista dzīvības vai veselības apdraudējumu, nosaka Ministru kabinets.

(6) Augstskolas un koledžas nodrošina iespējas nodarboties ar sportu un attīstīt duālo karjeru, apvienojot augstākās izglītības ieguvi un profesionāla sportista karjeru.

(7) Sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, var būt par sporta kluba, sporta federācijas vai citas sporta organizācijas dibinātāju vai biedru, ja ir saņemts attiecīgās sporta izglītības iestādes dibinātāja pilnvarojums. Valsts dibinātai sporta izglītības iestādei attiecīgu pilnvarojumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu, bet pašvaldības dibinātai sporta izglītības iestādei — ar pašvaldības domes lēmumu.

8. pants. Sporta virzieni

Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta jomas attīstību un finansēšanu, kā arī veicinot fizisko aktivitāšu pieejamību, sporta virzienus iedala šādi:

1) augstu sasniegumu sports — augstu sasniegumu sportistu (individuāli vai komandā) sagatavošanās un dalība nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās ar mērķi nodrošināt valsts pārstāvību starptautiskajās sacensībās un sasniegt augstus sportiskos rezultātus;

2) bērnu un jauniešu sports — regulāras fiziskās aktivitātes, kas tiek organizētas sporta treniņos (nodarbībās) atbilstoši bērnu un jauniešu fiziskajai sagatavotībai un interesēm un veicina sportiskos sasniegumus;

3) parasports — sports personām ar invaliditāti, tai skaitā augstu sasniegumu sports, kas attiecas uz paraolimpiskajās spēlēs iekļautiem sporta veidiem;

4) adaptīvais sports — sports personām ar invaliditāti, kas attiecas uz sporta veidiem, kuri nav iekļauti paraolimpiskajās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, kā arī personām ar garīgās attīstības traucējumiem;

5) tautas sports — fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, veicināt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.

II nodaļaSporta jomas pārvaldība

9. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta jomā.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:

1) īsteno vienotu valsts politiku;

2) izstrādā normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

3) īsteno un koordinē mērķtiecīgu starptautisko sadarbību, kā arī koordinē Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;

4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā var slēgt deleģēšanas, sadarbības vai līdzdarbības līgumus par:

1) individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs;

2) atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem;

3) publiska sporta muzeja darbības nodrošināšanu un ar to saistītu pienākumu izpildi — uzturēt, attīstīt un saglabāt muzeja krājumu, nodrošināt muzeja krājuma un informācijas par sporta vēsturi pieejamību sabiedrībai, popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi, kā arī veikt izglītojošo un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēstures jomā;

4) atzīto sporta federāciju darbības uzraudzību, lēmumu pieņemšanu par atzītas sporta federācijas statusa piešķiršanu un atcelšanu;

5) lēmumu pieņemšanu par sporta trenera sertifikāta izsniegšanu un anulēšanu, kā arī sertifikāta apturēšanu uz laiku.

10. pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā

(1) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina jauniešu fiziskās sagatavotības attīstību Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs un Jaunsargu interešu izglītības programmas ietvaros;

2) nodrošina karavīru vispārējo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta sportistus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs;

4) atbalsta atsevišķu sporta veidu attīstību Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs pēc Nacionālo bruņoto spēku ieteikuma par prioritārajiem sporta veidiem aizsardzības nozarē, kā arī konsultējoties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.

(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēs nodarbināto vispārējo, speciālo un profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēs nodarbināto — iespējas trenēties un piedalīties sacensībās;

3) atbalsta atsevišķu sporta veidu attīstību Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs sadarbībā ar attiecīgajos sporta veidos atzītajām sporta federācijām, konsultējoties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.

(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti sporta jomā, tai skaitā tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un zīmju valodas tulka pakalpojumus nedzirdīgajiem sportistiem.

(4) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu fizisko aktivitāšu veicināšanai;

2) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par nepilngadīgu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi attīstību un fizisko sagatavotību;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;

4) īsteno 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvencijas Nr. 135 (turpmāk kopā — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;

5) koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.

(5) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina atbalstu starptautiska mēroga sporta pasākumu norisei Latvijā, balstoties uz ekonomisko pamatojumu un ietekmes novērtējumu, ar mērķi veicināt eksportu, Latvijas tautsaimniecības attīstību un Latvijas starptautisko atpazīstamību.

11. pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence sporta jomā

(1) Izglītības kvalitātes valsts dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga izglītojošo darbību sporta jomā.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi nodrošina iespēju nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās.

12. pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā

(1) Pašvaldība, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, izstrādā sporta attīstības stratēģiju, kurā nosaka pašvaldības prioritātes sporta jomā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai pašvaldība:

1) nosaka par sporta jomu atbildīgo institūciju;

2) atbalsta un līdzfinansē bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs.

(3) Pašvaldība finansē akreditētās pašvaldības sporta izglītības iestādēs licencēto sporta izglītības programmu īstenošanu. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas akreditētas privātās sporta izglītības iestādes, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kritērijus un kārtību pašvaldības līdzfinansējuma vai cita veida atbalsta piešķiršanai šīm iestādēm.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai pašvaldība ir tiesīga atbilstoši savām finanšu iespējām un attīstības prioritātēm:

1) būvēt un uzturēt pašvaldības sporta bāzes un nodrošināt to pieejamību personām ar invaliditāti un parasportistiem;

2) piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to juridiskā statusa un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;

3) sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju veidošanu un darbību;

4) atbalstīt sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību;

5) līdzfinansēt sporta sacensības, organizēt un koordinēt sporta sacensības un citus veselību veicinošus pasākumus;

6) atbalstīt pašvaldības labāko sportistu dalību valsts un starptautiskās sporta sacensībās, ja ir ievēroti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumi, godīgas spēles princips un antidopinga konvenciju noteikumi;

7) piešķirt sportistiem, kas sacensībās pārstāv Latviju, viņu treneriem, sporta darbiniekiem, kuri īsteno atbalstu sportistiem, tai skaitā sporta ārstiem, atbalsta personālam, un attiecīgajām sporta federācijām naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(5) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt kritērijus un kārtību finansējuma piešķiršanai šā panta ceturtās daļas 2., 3., 5., 6. un 7. punktā minētajos gadījumos.

(6) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno pašvaldību biedrība, kura atbilstoši Pašvaldību likumam ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu.

13. pants. Sporta reģistrs

(1) Sporta reģistra mērķis ir nodrošināt tādas informācijas apkopošanu un apriti, kas nepieciešama, lai publiskas personas un to institūcijas, izglītības iestādes, sporta organizācijas un ārstniecības iestādes, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, varētu īstenot savas funkcijas un uzdevumus sporta jomā.

(2) Sporta reģistrā iekļauj un aktualizē šādas ziņas:

1) informāciju par sporta bāzēm, tai skaitā nacionālajām sporta bāzēm;

2) informāciju par sporta organizācijām;

3) sporta tiesnešu, sporta treneru un sportistu (arī bērnu un jauniešu) personas datus, tai skaitā identifikācijas datus, sertifikācijas datus, datus par dalību sporta sacensībās un rezultātus, kā arī datus par veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību;

4) datus, kas nepieciešami valsts finansējuma piešķiršanai un efektīvai pārvaldībai;

5) datus par sankcijām antidopinga jomā;

6) informāciju par sporta aģentiem.

(3) Publiskām personām un to institūcijām, izglītības iestādēm, sporta organizācijām un ārstniecības iestādēm ir pienākums regulāri, savlaicīgi un kvalitatīvi iekļaut vai aktualizēt ziņas Sporta reģistrā.

(4) Sporta reģistra darbību un finansēšanas kārtību, tajā iekļaujamo informāciju un tās aktualizēšanas kārtību, apstrādājamo datu veidus un apjomu, iestādes, kuras sniedz datus Sporta reģistram un saņem datus no Sporta reģistra, datu saņemšanas nolūku, kā arī datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību nosaka Ministru kabinets.

14. pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts politikas sporta jomā veidošanā un īstenošanā, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī saskaņo pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensību, olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu norisi Latvijā.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, šā likuma 15. panta piektajā daļā, 17. un 18. pantā minēto sporta organizāciju vadītāji un citu sporta organizāciju vadītāji. Sporta organizāciju vadītāji veido pusi no padomes sastāva.