Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Augšdaugavas novadā

Augšdaugavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 13Daugavpilī 2026. gada 30. aprīlī (prot. Nr. 29, 1. & )

Precizēti ar Augšdaugavas novada pašvaldības domes2026. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 827 (prot. Nr. 34, 1. &) Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu un piekto daļu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

1.3. brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.4. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.5. administratīvo atbildību par šo Noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, īpašnieku pilnvarota persona vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgto Pakalpojumu līgumu;

3.2. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, pašvaldības iestāde, vai kooperatīva sabiedrība, kas Augšdaugavas novada teritorijā sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

3.3. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.4. Centralizētās ūdens apgādes tīklu piederības robeža – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā maģistrālā ūdensvada tīkla daļā pie pēdējās noslēgarmatūras pirms pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie līguma nav noteikts savādāk;

3.5. Centralizēto kanalizācijas tīklu piederības robeža – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīkla daļā pie pēdējās skatakas pirms pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie pakalpojuma līguma nav noteikts savādāk;

3.6. Piederības robežu shēma – pakalpojumu sniedzēja sagatavota piederības robežu shēma, kurā norādītas robežas, kurās par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm atbild pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs;

3.7. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m3/mēnesī) atbilstoši Noteikumu 1. pielikumam;

3.8. Patvaļīga (patvarīga) sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana – darbība, kas veikta, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, nekustamā īpašuma objekta un tajā esošo ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu pievienošanai Pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana bez noslēgta līguma vai pēc tā darbības termiņa izbeigšanās, pēc sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanas, komercuzskaites mēraparāta regulēšana, pakalpojumu sniedzēja plombas noņemšana no komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta, bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju, vai hidranta atvēršana bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju vai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos;

3.9. Apakšskaitītāji – mēraparāti, kuri uzskaita to ūdens un/vai notekūdeņu daudzumu, kas netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, vai tiek iegūts no lokālām ūdens ieguves vietām.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Augšdaugavas novada pašvaldībā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā.

6. Šie Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. KĀRTĪBA, KĀDĀ ŪDENSAPGĀDES VAI KANALIZĀCIJAS TĪKLI VAI BŪVES TIEK PIEVIENOTAS CENTRALIZĒTAJAI ŪDENSAPGĀDES UN CENTRALIZĒTAJAI KANALIZĀCIJAS SISTĒMAI

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie Noteikumi.

8. Lai nekustamo īpašumu pievienotu centralizētajai ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu tehnisko noteikumu (2. pielikums) saņemšanai, norādot tehnisko noteikumu sagatavošanai noteiktās ziņas un pievienojot iesniegumā norādītos iesniedzamos/pievienojamos dokumentus. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, papildu normatīvajos aktos noteiktajam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram, no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām jābūt savstarpēji atdalītām. No vietējā ūdens ieguves avota iegūtā ūdens daudzuma uzskaitei uzstāda ūdens mērīšanas ierīci, nodrošinot iespēju kontrolēt no katras sistēmas piegādātā ūdens apjomu. Nav pieļaujama iespēja ēkas ūdensapgādei vienlaicīgi izmantot abas sistēmas.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tām elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Ūdensvada pievada un kanalizācijas izvada pieslēgšanu centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmām veic licencēts komersants vai sertificēts būvspeciālists pakalpojumu sniedzēja pārstāvja uzraudzībā, un pirms izbūvēto tīklu tranšejas aizbēršanas pieslēguma vieta jāuzrāda pakalpojuma sniedzējam.

15. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

15.1. iesniegumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

15.2. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;

15.3. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;

15.4. ja attiecināms – ūdensvada hidrauliskās pārbaudes aktu, ūdensvada dezinfekcijas aktu, Veselības inspekcijas atzinumu par testēšanas pārskatu, iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, ugunsdzēsības hidrantu pārbaudes aktu.

16. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā vai valdījumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

17. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu piederības robežaktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

18. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā, ko nosaka tehniskajos noteikumos.

19. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

20. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

21. Ekspluatējot komercuzskaites mēraparāta mezglu, kas izbūvēts ēkas iekšienē, Pakalpojuma lietotājs nodrošina Pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem netraucētu piekļuvi ūdens mērītāja rādījumu nolasīšanai, kā arī nodrošina pietiekamu apgaismojumu un temperatūru tā uzstādīšanas vietā ne zemāku par +5°C.

22. Ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens par normatīvos paredzēto, pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot rakstveidā to ar Pakalpojumu sniedzēju.

III. CENTRALIZĒTĀS ŪDENSAPGĀDES SISTĒMAS, CENTRALIZĒTĀS KANALIZĀCIJAS SISTĒMAS UN UGUNSDZĒSĪBAS IERĪČU EKSPLUATĀCIJAS, LIETOŠANAS UN AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS

23. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā ir ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā:

23.1. centralizētie ūdensvada tīkli līdz pirmajam aizbīdnim (ieskaitot) ielas sarkanās līnijas robežās līdz Pakalpojumu lietotāja ievadam vai kā noteikts tīklu piederības robežaktā;

23.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

23.3. centralizētie kanalizācijas tīkli līdz tuvākai skatakai ielas sarkano līniju robežas pie Pakalpojuma lietotāja īpašuma vai kā noteikts tīklu piederības robežaktā;

23.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

23.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, ugunsdzēsības hidranti un hidrantu plāksnītes, komercuzskaites mēraparāti (izņemot apakšskaitītājus) un dzeramā ūdens brīvkrāni.

24. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

25. Pakalpojumu sniedzējs iepriekš, bet ne vēlāk kā 3 dienas iepriekš, informē Pakalpojumu lietotāju par nepieciešamību apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem. Pēc šādas informācijas saņemšanas Pakalpojumu lietotājam jānodrošina Pakalpojumu sniedzējam iespēja veikt minēto apsekojumu.

26. Vietām, kur atrodas ūdenssaimniecības Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīkli un citi pakalpojuma sniedzēja īpašumā un vadījumā esošie ūdenssaimniecības objekti, tai skaitā sūkņu stacijas, urbumi, hidranti, jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju vai veikt tīklu apkopes profilaktiskos darbus.

27. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas vai sanitāro normu apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

28. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas tīkli, skatakas) tiek izbūvētas, apsaimniekotas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

29. Pakalpojumu lietotājam noteikti jāuzglabā savu, kā zemē, tā arī ēkas iekšienē izveidoto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu shēmas un izpildzīmējumi, kur norādīti cauruļu diametri, to izbūves dziļums, armatūras, ūdens patēriņa mērītāja mezglu, tai skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgla, izveidošanas vietas.

30. Apakšskaitītāju ekspluatācijai tiek piemērotas tādas pašas prasības, kādas tās tiek noteiktas komercuzskaites mēraparātiem.

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

31.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

31.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

31.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

31.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 9,0;

31.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram, tauki);

31.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 3. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas;

31.7. kuri normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms to novadīšanas ir iepriekš attīrīti lokālajās attīrīšanās iekārtās un dezinficēti.

32. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 3. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, lai netiktu pārsniegtas 3. pielikumā noteiktās piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

33. Atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvo aktu prasības, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamās ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa ir noteikta Pakalpojuma līgumā un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsnieguma gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

34. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

35. Gadījumos, ja Noteikumu 32. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

36. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

37. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

37.1. prioritārās un bīstamās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisija virszemes ūdeņos saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto nav pieļaujama vai ir nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktam termiņam;

37.2. farmaceitiskos medikamentus (izņemot dabīgās lietošanas procesā radītos un tos kas radušies, ja tos lieto atbilstoši lietošanas norādījumiem), kā arī indīgas gāzes, radioaktīvas vielas, degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

37.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

37.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

37.5. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

37.6. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus u.tml.;

37.7. nešķīstošas eļļas, kā arī darvu un mazutu;

37.8. radioaktīvas vielas;

37.9. citas vielas, kas ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīviem aktiem ir aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

37.10. atmosfēras nokrišņu (sniega, lietus) notekūdeņus;

37.11. zemesgabala drenāžas notekūdeņus.

38. Jebkurai personai ir aizliegts:

38.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām un notekūdeņu pārsūknēšanas staciju akām;

38.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;