Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/14Rīgā 2026. gada 29. jūnijā (prot. Nr. 23, 13. p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 85. panta pirmo daļuun likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9. panta pirmās daļas 2. punktu un 25. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kārtību, kādā komersants aprēķina siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus šādiem regulējamiem siltumapgādes pakalpojumiem:

1.1. siltumenerģijas ražošanai, izņemot siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās, ja energoapgādes komersants ražo elektroenerģiju arī kondensācijas režīmā vai ja energoapgādes komersants ražo siltumenerģiju koģenerācijas iekārtās ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata un ir ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tās izmanto;

1.2. siltumenerģijas pārvadei un sadalei;

1.3. siltumenerģijas tirdzniecībai.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. divdaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo visu lietotāju pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Komersants saņem enerģijas maksu par pārdoto siltumenerģiju un jaudas maksu par lietotāju pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no lietotāju patērētā siltumenerģijas daudzuma;

2.2. gada vidējā kopkapitāla vērtība – kopkapitāla vidējā vērtība atbilstoši iepriekšējā perioda gada pārskatā iekļautajām vērtībām iepriekšējā perioda sākumā un beigās;

2.3. komersants – šīs metodikas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ir izsniegta licence vai kurš ir reģistrēts siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai;

2.4. kopkapitāls – uz regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem proporcionāli attiecināma daļa no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistībām, par kurām ir noslēgti līgumi par siltumapgādes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem, atlikuma summas, to samazinot par pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas un to pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības). Kopkapitālā neietver pašu kapitāla pārvērtēšanas rezervi. Kopkapitāla vērtība nevar pārsniegt siltumapgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību vairāk kā 1,6 reizes;

2.5 kurināmais – no fosilajiem vai atjaunīgajiem energoresursiem iegūts ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls vai elektroenerģija, kuru izmanto siltumenerģijas iegūšanai;

2.6. pašnoteiktie tarifi – siltumapgādes pakalpojumi tarifi, kurus komersants aprēķinājis un noteicis saskaņā ar šīs metodikas V nodaļu;

2.7. siltumavots – vienā katlumājā uzstādītās siltumenerģiju ražojošas iekārtas ar viena veida kurināmo;

2.8. uzstādītā siltuma jauda (bruto siltuma jauda) – siltumenerģiju ražojošo iekārtu kopējā siltuma jauda atbilstoši iekārtas izgatavotāja norādītajām iekārtu siltuma jaudām;

2.9. viendaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību. Komersants saņem maksājumus par siltumenerģiju pēc noteiktā viendaļīgā tarifa par patēr3ēto siltumenerģiju.

3. Komersants iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu (turpmāk – tarifa projekts) elektroniska dokumenta formā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu. Tarifa projekta parakstītu oriģinālu papīra formā komersants var iesniegt izņēmuma gadījumā, ja komersants nevar noformēt tarifa projektu kā elektronisko dokumentu, pievienojot tarifa aprēķina elektronisko formu. Kopā ar tarifa projektu komersants iesniedz tarifa projekta aprēķinā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar Regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

4. Iesniedzot tarifa projektu, komersants norāda administratīvo teritoriju, kura iekļauta tarifu projekta aprēķinā.

5. Komersants izvēlas tarifa veidu (viendaļīgais siltumenerģijas tarifs vai divdaļīgais siltumenerģijas tarifs). Komersants, kurš izvēlējies divdaļīgo tarifu, var piemērot jaunajiem siltumenerģijas lietotājiem, kas pieslēgušies pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, viendaļīgo tarifu pirmajā pakalpojuma lietošanas gadā.

6. Siltumenerģijas ražotājs, kurš aprēķina tikai ražošanas tarifu, divdaļīgo tarifu var izvēlēties pēc vienošanās ar siltumapgādes sistēmas operatoru.

7. Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām kurināmā cenām ar kurināmā cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja komersants visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju ražo pats. Komersants, iesniedzot tarifa projektu, var pamatot citu kurināmā cenas soli. Ja komersants izmanto dažādu veidu kurināmo, kurināmā cenu nosaka kā vidējo svērto kurināmā cenu par lietotājiem nodoto siltumenerģijas vienību saskaņā ar tarifa projektā iekļauto lietotājiem nodotā un no attiecīgā kurināmā saražotā siltumenerģijas apjoma īpatsvaru.

8. Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām iepirktās siltumenerģijas cenām ar iepirktās siltumenerģijas cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja izpildās viens no šādiem kritērijiem:

8.1. komersants iepērk visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju;

8.2. komersanta iepirktās siltumenerģijas cena piesaistīta paša komersanta ražotās siltumenerģijas izmaksām par vienu vienību.

9. Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma var noteikt tarifu piemērošanas kārtību un kārtību, kādā komersants informē lietotājus, attiecīgo pašvaldību un Regulatoru par piemērojamiem tarifiem. Komersants, kas atbilst vienam no 8.1. vai 8.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, piemērojot siltumenerģijas tarifu, saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto tarifu piemērošanas kārtību ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo kurināmā cenu, iepirktās siltumenerģijas cenu un pārdotās elektroenerģijas cenu.

10. Komersants var iesniegt Regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

11. Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam var dot uz noteiktu termiņu atļauju komersantam pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku, ja ir mainījusies kurināmā cena, kurināmā akcīzes nodoklis, iepirktās siltumenerģijas cena, iepirktās vai pārdotās elektroenerģijas cena vai komersantam ir izveidojušies mainīgo izmaksu neparedzētie ieņēmumi vai izmaksas vai pastāvīgo izmaksu novirze, nemainot citus tarifa aprēķināšanā izmantotos rādītājus. Atļaujā Regulators nosaka atskaites periodu komersanta iesniedzamajai informācijai par izmaksu un ieņēmumu izmaiņām.

II. Tarifa projektā iekļaujamās izmaksas

12. Komersants iesniedz informāciju Regulatoram par kārtējā gada sagaidāmajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām. Vērtējot iesniegto tarifa projektu, Regulators ir tiesīgs pieprasīt iepriekšējo gadu datus par tarifu veidojošām izmaksām.

13. Tarifa projektu aprēķina, pamatojoties uz izmaksām viena pilna gada laikā.

14. Komersants tarifa projektu aprēķina atsevišķi katram siltumenerģijas apgādes pakalpojumam – siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai.

15. Iesniedzot tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai, komersants iesniedz arī katra atsevišķa siltumavota siltumenerģijas bilanci un kurināmā aprēķinu saskaņā ar šīs metodikas 1. pielikumu.

16. Ja komersants siltumenerģijas pakalpojumus sniedz vairākās tehniski savstarpēji nesaistītās centralizētās siltumapgādes sistēmās, komersantam ir tiesības aprēķināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus katrai centralizētās siltumapgādes sistēmai atsevišķi. Komersants iesniedz visu plānoto pastāvīgo izmaksu kopsavilkumu un to sadalījumu, attiecinot izmaksas uz katru centralizētās siltumapgādes sistēmu. Komersants pamato pielietotās izmaksu attiecināšanas metodes un izmaksu virzītājus.

17. Komersants tarifa projektā izmanto saimnieciski izdevīgāko kurināmā un elektroenerģijas cenas piedāvājumu, to pamatojot. Kurināmā un elektroenerģijas iegādes procesā komersants nodrošina publicitāti un konkurenci neierobežojošus nosacījumus piegādātājiem. Komersants pievieno tarifa projektam attiecīgā kurināmā piegādes vai elektroenerģijas tirdzniecības līguma kopiju, tehnisko specifikāciju un piedāvājumu izvērtējumu.

18. Ja komersants kurināmā vai elektroenerģijas darījumus plāno veikt par mainīgu biržas cenu, komersants tarifa projektā iekļauj pēdējo trīs mēnešu kurināmā vai elektroenerģijas vidējo cenu biržā. Ja komersants kurināmo iegādājas biržā un tarifu apstiprināšanas brīdī ir zināma biržas darījuma cena, komersants to iekļauj tarifa projektā. Ja tiek izmantoti citi prognozēšanas principi vai slēgts līgums kurināmā vai elektroenerģijas iepirkšanai par fiksētu cenu, tad komersants sniedz ekonomisko pamatojumu šādas pieejas izvēlei kā saimnieciski izdevīgākam piedāvājumam.

19. Komersants precīzi un pārskatāmi atspoguļo siltumenerģijas ražošanai, sadalei, pārvadei un tirdzniecībai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar šiem darbības veidiem saistītos aktīvus un darbības. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāla un sociālo izmaksu vērtēšanas principi noteikti Regulatora personāla izmaksu vērtēšanas vadlīnijās.

20. Ja siltumavotā saražotā siltumenerģija tiek izmantota tehnoloģiskajā procesā paša komersanta vajadzībām vai tiek izmantota citiem mērķiem, visas izmaksas sadala proporcionāli enerģijas apjomiem. Tarifa projektā iekļauj tikai to izmaksu daļu, kas attiecināma uz siltumenerģijas lietotājiem nodotās siltumenerģijas daļu, kurai rēķina konkrēto tarifu.

21. Ja komersants sniedz arī citus regulētus vai neregulētus sabiedriskos pakalpojumus vai nodarbojas ar citu komercdarbību, gūstot ieņēmumus, kas nav ietverti šīs metodikas 22. un 23. punktā, tad, nosakot uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem netieši attiecināmās izmaksas, komersants izmanto izmaksu attiecināšanas metodes, ievērojot:

21.1. ja komersants izmanto ieņēmumu īpatsvara attiecināšanas metodi, komersants, aprēķinot ieņēmumus no siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanas iepriekšējā periodā, samazina tos par kurināmā iegādes un iepirktās siltumenerģijas izmaksām un par šīs metodikas 22. un 23. punktā ietvertajiem ieņēmumiem. Koriģētos siltumenerģijas ieņēmumus proporcionāli attiecina pret kopējiem ieņēmumiem, lai aprēķinātu netieši attiecināmo izmaksu daļu;

21.2. ja komersants izmanto citu izmaksu attiecināšanas metodi, komersants metodes izvēli un atbilstošos izmaksu virzītājus pamato ar aprēķiniem un pamatojošiem dokumentiem;

21.3. ja saskaņā ar šīs metodikas 21.1. vai 21.2. apakšpunktu aprēķinātā netieši attiecināmo izmaksu proporcija ir mazāka par 1%, to neņem vērā, aprēķinot tarifu.

22. Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas, tajās iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar koģenerācijas staciju, un no kopējām ražošanas izmaksām izslēdz ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas, kas reizināti ar koeficientu, kurš nav mazāks par 0,94.

23. Tarifa projektā izmaksas samazina par citiem ieņēmumiem, kas gūti, tieši izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas pamatlīdzekļus vai vienlaicīgi ražojot siltumenerģiju un radot citus ieņēmumus, kas reizināti ar koeficientu 0,93. Komersantam ir tiesības tarifa projektā ietvert ekonomiski pamatotas izmaksas, kas radušās saistībā ar iepriekš minētajiem papildu ieņēmumiem.

24. Tarifa projektā neietver izmaksas šaubīgo un neatgūstamo debitoru parādu norakstīšanai un uzkrājumu veidošanai, izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos noteiktajos gadījumos, kad komersantam ir pienākums samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja komersants ar dokumentiem pierāda, ka savlaicīgi ir veicis visas darbības, lai nodrošinātu parādu atgūšanu un ierobežotu parādu apjomu.

25. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar Regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku. Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikā noteiktos aktīvu minimālos lietderīgās lietošanas laikus un nolietojuma aprēķināšanas metodi siltumapgādē piemēro pamatlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2026. gada 31. decembra.

26. Komersants tarifa projekta aprēķinā neiekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu tiem pamatlīdzekļiem, kuri pēc pēdējā finanšu pārskata gada beigām izslēgti no uzskaites, kā arī tiem pamatlīdzekļiem, kuriem līdz tarifa spēkā stāšanās dienai beidzas lietderīgās lietošanas laiks. Komersants var ietvert tarifa projekta aprēķinā nolietojumu pamatlīdzekļiem un nemateriāliem ieguldījumiem, kas ņemti uzskaitē pēc pēdējā finanšu pārskata gada beigām, un aprēķināt visu regulējamo aktīvu bāzes vērtību uz datumu pēc šo jauno aktīvu nodošanas ekspluatācijā.

27. Izmaksu prognozēs neietver inflāciju, nodokļu un nodevu izmaiņas un citu valsts noteiktu maksājumu izmaiņas.

28. Tarifos iekļaujama tikai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa, kas nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Pamatota nomas maksa veidojas no nolietojuma un kapitāla atdeves. Nomas maksā papildus var ietvert apdrošināšanas izdevumus un ar nomas objektu saistītos nodokļus. Pamatotas nomas maksā iekļautās kapitāla atdeves aprēķinā izmanto Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi attiecīgajam siltumenerģijas apgādes pakalpojumu veidam.

29. Regulators var piemērot līmeņatzīmes izmaksu salīdzinošai novērtēšanai. Izmaksu līmeņatzīmes nosaka Regulatora izdotās vadlīnijās.

30. Emisijas kvotu izmaksas tarifa projektā uzskatāmas par ekonomiski pamatotām, ja komersants atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti 26. pantā un no minētās direktīvas izrietošajos normatīvajos aktos.

31. Ja izmaksas, kas norādītas šīs metodikas 2. pielikumā vai 4. pielikumā, nepārsniedz 3% no kopējām izmaksām siltumenerģijas gala tarifā vai siltumenerģijas ražošanas tarifā, ja komersants nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, komersants sniedz šo izmaksu detalizētu atšifrējumu, bet minēto izmaksu pamatojošos dokumentus komersants iesniedz gadījumos, ja attiecīgo izmaksu pozīciju pieaugums pret spēkā esošo tarifu pārsniedz 30% vai pēc Regulatora pieprasījuma.

III. Tarifa projekta aprēķins ar kopkapitāla rentabilitāti

32. Ja komersants tarifu aprēķina, izmantojot kopkapitāla rentabilitātes aprēķinu, tarifa projektu sagatavo saskaņā ar šīs metodikas 1. pielikumu un 2. pielikumu.

33. Komersants, izmantojot tarifa projektā kopkapitāla rentabilitātes aprēķinu, tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja ilgtermiņa kredīts izmantots siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izveidei.

35. Ja komersants siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu sniegšanai izmanto dažāda veida ražošanas iekārtas, šīs metodikas 34. punktā minēto peļņas aprēķina koeficientu noteic kā vidējo svērto attiecīgā koeficienta vērtību, vadoties no attiecīgo pamatlīdzekļu bilances vērtības.

36. Tarifa projektā neiekļauj no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, par attiecīgu summu samazinot kopkapitāla vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu.

37. Aprēķinot kopkapitālu un pamatlīdzekļu nolietojumu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

38. Tarifa projektā iekļautā aizņemtā kapitāla procentu likme:

38.1. ir pamatota ar faktiskajām kredītiestāžu līgumos norādītajām procentu likmēm vai

38.2. ja aizņēmums nav no kredītiestādes, nepārsniedz jaunāko Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu vidējo svērto procentu likmi (bez termiņa sadalījuma).

39. Komersants var iekļaut tarifa projektā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izveidei izmantotā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts ar attiecīgo kredītu finansētās pamatlīdzekļu daļas nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti pa izmantotā finansējuma veidiem.

IV. Tarifa projekta aprēķins ar kapitāla atdevi

40. Ja komersants tarifa aprēķināšanai izmanto kapitāla atdevi, kapitāla izmaksas un to sastāvdaļas uzskaita un aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku, ja šajā metodikā nav noteikts citādi. Ja tarifus aprēķina, izmantojot kapitāla atdeves aprēķinu, komersants tarifa projektu sagatavo saskaņā ar šīs metodikas 1. pielikumu, 3. pielikumu un 4. pielikumu.

41. Regulējamo aktīvu bāzi aprēķina atbilstoši Regulatora noteiktajai kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikai. Vispārējas nozīmes pamatlīdzekļiem regulējamā aktīvu bāzē ir iekļaujama uz siltumapgādi attiecinātā atlikušās vērtības daļa.

42. Aprēķinot tarifus ar kapitāla atdevi, tarifa projektā var ietvert krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtraukta un drošības prasībām atbilstoša pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu gada vidējo apjomu, piemērojot komersanta faktisko īstermiņa aizņēmumu likmi apgrozāmiem līdzekļiem. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot Latvijas Bankas likmi.

43. Ja kapitālieguldījumiem pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos izmantoti ilgtermiņa (5 gadi un ilgāk) kredīta līdzekļi, par kuriem noslēgts aizņēmuma līgums līdz 2029. gada 31. decembrim, attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksu var iekļaut tarifu aprēķinā, aizvietojot ar kredītu finansētās aktīvu daļas aprēķināto nolietojumu ar gadā atmaksājamo kredīta pamatsummu. Regulējamo aktīvu bāzē ietverto ar kredītu finansētās pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu daļas atlikušo vērtību aprēķina, samazinot sākotnējo kredīta finansējuma vērtību par atmaksātā kredīta apjomu, līdz kredīts ir atmaksāts. Komersants nodrošina šādu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atsevišķu uzskaiti pa izmantotā finansējuma veidiem.