Tehniskās prasības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un to darbības nodrošināšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 431 Rīgā 2026. gada 28. jūlijā (prot. Nr. 40 11. §)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 60. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka tehniskās prasības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (turpmāk – navigācijas līdzekļi), navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību un navigācijas līdzekļu valdītāja tiesības un pienākumus.

2. Noteikumi attiecas uz navigācijas līdzekļiem Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī, tai skaitā teritoriālajā jūrā un Eiropas Ekonomikas zonā, un ostu akvatorijās (turpmāk – Latvijas ūdeņi), kā arī uz stacionārajiem navigācijas līdzekļiem krastā.

3. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

3.1. navigācijas publikācija – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) izdota navigācijas publikācija "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos", kas pieejama Jūras administrācijas oficiālajā tīmekļvietnē https://www.lja.lv/;

3.2. navigācijas līdzekļu valdītājs – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir navigācijas līdzekļi, kuru apsaimniekošanu nodrošina šī persona;

3.3. navigācijas līdzekļu apsaimniekošana – plānveidīgs tehnisko un organizatorisko pasākumu komplekss, lai nodrošinātu navigācijas līdzekļu kvalitatīvu un nepārtrauktu darbību;

3.4. navigācijas līdzekļu informācijas sistēma – Jūras administrācijas izveidota un uzturēta informācijas sistēma, kurā iekļauta informācija par Latvijas ūdeņos un krastā esošajiem navigācijas līdzekļiem, tai skaitā par speciālu uz navigācijas līdzekļiem uzstādītu tālvadības aprīkojumu un automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aprīkojumu (turpmāk – informācijas sistēma), ar centrālo serveri ar īpašu programmatūru un datubāzi, kas nodrošina datu uzkrāšanu, analīzi un informācijas saņemšanu par navigācijas līdzekļa darbības traucējumiem;

3.5. stacionārs navigācijas līdzeklis – labi saskatāma konstrukcija, kas ir atpazīstama pēc tās formas, krāsas, krāsu raksta, topzīmes, uguns raksturojuma vai šo parametru kombinācijas un kas ir uzstādīta krastā vai ūdenī un saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). Ir šādi stacionāro navigācijas līdzekļu veidi:

3.5.1. bāka – speciālas konstrukcijas un krāsojuma stacionārs navigācijas līdzeklis – būve ar gaismas aparatūru, kas diennakts gaišajā laikā kalpo kā dienas zīme;

3.5.2. sektora uguns – stacionārs navigācijas līdzeklis, kas ar speciālu gaismas aparatūru noteiktos virzienos iezīmē lokus ar dažādas krāsas vai dažāda raksturojuma, vai ar dažādas krāsas un raksturojuma uguni;

3.5.3. ugunszīme – speciālas konstrukcijas un krāsojuma stacionārs navigācijas līdzeklis ar gaismas aparatūru;

3.5.4. zīme – speciālas konstrukcijas un krāsojuma stacionārs navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras, kas redzams diennakts gaišajā laikā, lai palīdzētu navigācijā;

3.5.5. vadlīnija (vadugunis) – stacionāru navigācijas līdzekļu sistēma, kas sastāv vismaz no divām atsevišķām vadlīnijas zīmēm vai vadugunīm vienā vertikālā plaknē, kuras izvietotas tā, lai, raugoties no kanāla taisnas sekcijas centra līnijas vai dziļākās daļas kuģu ceļā, savā starpā veidotu taisnu līniju, kad sakrīt vadlīnijas zīmes un/vai vadlīnijas ugunis. Šādu līniju sauc par vadlīnijas asi;

3.6. peldošs navigācijas līdzeklis – labi saskatāma konstrukcija, kas ir atpazīstama pēc tās formas, krāsas, krāsu raksta, topzīmes, uguns raksturojuma vai šo parametru kombinācijas un kas ir izlikta ūdenstilpnē un nostiprināta ar vienu vai vairākiem enkuriem vai atsvariem. Ir šādi peldošo navigācijas līdzekļu veidi:

3.6.1. boja – speciālas konstrukcijas, formas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, ko lieto kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai;

3.6.2. ass boja – boja, kas norāda drošu kuģošanas vietu ap to (piemēram, kanāla vidus ass boja);

3.6.3. atsevišķas bīstamības boja – boja, kas apzīmē atsevišķu kuģošanai bīstamu vietu, kurai apkārt ir kuģošanai piemēroti apstākļi;

3.6.4. laterālā boja – boja, kas apzīmē noteikta kuģojamā kanāla malas, bet, ja kuģojamais kanāls sadalās, tad norāda ieteicamo maršrutu, var lietot modificētās laterālās bojas;

3.6.5. modificētas laterālās bojas (ieteicamā kanāla bojas) – bojas, kuras izmanto vietās, kur kuģošanas ceļš sazarojas. Tās norāda, kurā no atzariem ir ieteicamais kuģošanas ceļš;

3.6.6. kardinālā boja – boja, kas norāda, kurā tās pusē (ziemeļu – N, austrumu – E, dienvidu – S, rietumu – W) var droši kuģot;

3.6.7. speciālās nozīmes boja – boja, ko izmanto īpašu rajonu, vietu, objektu vai īpatnību iezīmēšanai;

3.6.8. avārijas vraku boja – boja, ko izmanto uz laiku tikko nogrimušu vraku apzīmēšanai, ja tas rada kuģošanai paaugstinātu bīstamību;

3.6.9. virtuālās bojas – virtuāla navigācijas zīme, kas fiziski neeksistē, bet ir digitāls informācijas objekts, ko izplata pakalpojumu sniedzējs, un tas var tikt attēlots kuģošanas navigācijas sistēmās;

3.7. rakons – radarbāka, radiolokācijas atbildētājs;

3.8. navigācijas līdzekļa pase – informācijas kopums informācijas sistēmā par navigācijas līdzekli;

3.9. monitorings – nepārtraukta navigācijas līdzekļa darbības parametru kontrole, lai atklātu esošus bojājumus vai potenciālu bojājumu to laicīgai novēršanai, kā arī lai nodrošinātu navigācijas līdzekļa darbības nepārtrauktību;

3.10. atkrastes infrastruktūra – jebkura cilvēka radīta infrastruktūra, kas novietota jūrā un ir atdalīta no krasta.

4. Katram navigācijas līdzeklim Jūras administrācija piešķir unikālu navigācijas līdzekļa nacionālo identifikācijas numuru, kas sastāv no 4 vai 6 cipariem.

5. Atļautie navigācijas līdzekļu veidi, to parametri, uguns raksturojumi un vispārīga informācija par Latvijas ūdeņos esošajiem navigācijas līdzekļiem norādīti navigācijas publikācijā, ko Jūras administrācija pastāvīgi atjaunina, izziņojot informāciju publikācijā "Paziņojumi jūrniekiem".

6. Navigācijas līdzekļus ostās apsaimnieko attiecīgās ostu pārvaldes, bet ārpus ostu akvatorijām – Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde atbilstoši šo noteikumu ​pielikumā noteiktajiem apsaimniekošanas rajoniem. Ārpus ostu akvatorijām navigācijas līdzekļus var izvietot un apsaimniekot arī citi navigācijas līdzekļu valdītāji, to attiecīgi saskaņojot ar šo noteikumu ​pielikumā noteikto apsaimniekošanas rajonu ostu pārvaldi.

7. Ja kādā no apsaimniekošanas rajoniem ir nogrimis kuģošanas līdzeklis (vraks) un tas var radīt draudus kuģošanas drošībai, navigācijas līdzekļu valdītājs rīkojas saskaņā ar attiecīgā apsaimniekošanas rajona ostas kapteiņa rīkojumu un par to nekavējoties paziņo Jūras administrācijai.

II. Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem

8. Navigācijas līdzekļus iedala šādās kategorijās:

8.1. 1. kategorija – kuģošanai būtiska navigācijas nozīme (efektivitāte darbojas vismaz 99,8 % no tiem paredzētā kopējā darbības laika);

8.2. 2. kategorija – kuģošanai svarīga navigācijas nozīme (efektivitāte darbojas vismaz 99 % no tiem paredzētā kopējā darbības laika);

8.3. 3. kategorija – kuģošanai mazāk svarīga navigācijas nozīme (efektivitāte darbojas vismaz 97 % no tiem paredzētā kopējā darbības laika).

9. Navigācijas līdzekļa kategoriju nosaka navigācijas līdzekļu valdītājs. Izmaiņas kategorijā navigācijas līdzekļu vadītājs paziņo Jūras administrācijai. Navigācijas līdzekļa atbilstību kategorijai aprēķina procentos no kopējā darbības laika, izmantojot šādu formulu:

10. Navigācijas līdzekļa atbilstību kategorijai navigācijas līdzekļu valdītājs aprēķina trīs gadu periodā. Ja navigācijas līdzekļa efektivitāte ir mazāka par 95 % no tam paredzētā kopējā darbības laika, navigācijas līdzekļu valdītājs veic navigācijas līdzekļa uzlabošanas pasākumus vai pārtrauc tā darbību.

11. Peldošie navigācijas līdzekļi darbojas visu gadu vai arī ziemas periodā vai ledus apstākļos tos noņem. Lēmumu par peldošā navigācijas līdzekļa noņemšanu vai izlikšanu pieņem attiecīgās ostas kapteinis vai par kuģošanas drošību atbildīgā persona un nekavējoties veic pases datu atjaunināšanu un apriti informācijas sistēmā. Navigācijas līdzekļiem, kas noņemti uz laiku, tai skaitā uz ziemas periodu vai ledus apstākļu dēļ, kategoriju prasības šajā periodā nepiemēro.

12. Faktiskie navigācijas līdzekļu parametri atbilst informācijas sistēmā norādītajiem.

13. Stacionāros navigācijas līdzekļus var izmantot:

13.1. kuģa atrašanās vietas noteikšanai;

13.2. ieejas atzīmēšanai satiksmes sadales shēmā;

13.3. šķēršļa vai kuģošanas bīstamības iezīmēšanai;

13.4. kuģojamā kanāla robežu iezīmēšanai;

13.5. pagrieziena punktu vai kuģu ceļu krustojumu iezīmēšanai;

13.6. vadlīnijās;

13.7. akvatorijas iezīmēšanai;

13.8. peilējuma noteikšanai.

14. Vadlīniju (vaduguni) izmanto, lai norādītu vadlīnijas ass līniju.

15. Sektora uguni izmanto, lai apzīmētu:

15.1. kuģojamo kanālu robežas;

15.2. sēkļus, kuģošanas bīstamības;

15.3. atrašanās vietas rajonu (piemēram, enkurvietu);

15.4. ūdensceļa dziļāko vietu;

15.5. kuģa kustības virziena maiņas vai pagriešanās punktu vietu.

16. Stacionāram navigācijas līdzeklim koordinātas nosaka atbilstoši pamata centram. Koordinātu precizitāte tiek noteikta vismaz līdz minūtes tūkstošdaļai (ieskaitot), bet augstums – ar precizitāti 0,5 metri. Koordinātas nosaka atbilstoši 1984. gada pasaules ģeodēzisko koordinātu sistēmai WGS84.

17. Stacionāru navigācijas līdzekļu uguns redzamības attālumus nosaka:

17.1. bākām – 10 jūras jūdzes un vairāk;

17.2. ugunszīmēm – viena jūras jūdze un vairāk.

18. Ja stacionārā navigācijas līdzekļa fonā ir pilsētas ugunis vai citi spilgtas gaismas avoti, navigācijas līdzekļa uguns ar spilgtumu, krāsu un raksturojumu krasi atšķiras no fona ugunīm.

19. Izvēloties būvējamā stacionārā navigācijas līdzekļa konstrukcijas formu, priekšroka dodama cilindriskām vai prizmas tipa formām.

20. Stacionārā navigācijas līdzekļa krāsojums ir kontrastā ar fonu.

21. Peldošā navigācijas līdzekļa koordinātas nosaka tā enkura atrašanās vieta, un pieraksta precizitāte tiek noteikta vismaz līdz minūtes tūkstošdaļai (ieskaitot). Koordinātas nosaka atbilstoši 1984. gada pasaules ģeodēzisko koordinātu sistēmai WGS84.

22. Stacionāros un peldošos navigācijas līdzekļus var aprīkot ar automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aparatūru.

23. Laterālās bojas izmanto kuģu ceļa vai kuģojamā kanāla kreisās un labās puses atzīmēšanai. Vietās, kur kanāls sadalās, var izmantot modificētas laterālās bojas, kas norāda uz ieteicamo kuģu ceļu. Kuģa ceļa labo un kreiso pusi nosaka, skatoties virzienā no jūras uz ostu.

24. Izvietojot laterālās bojas gar kuģojamā kanāla malām, ņem vērā kanāla īpatnības.

25. Ja laterālo boju apzīmēšanai izmanto burtus vai numerāciju, apzīmējumus izvieto virzienā no jūras uz krastu attiecīgi alfabēta secībā vai augošā secībā.

26. Kardinālās bojas izmanto, lai:

26.1. norādītu, pa kuru pusi ir droši apiet kuģošanai bīstamus šķēršļus, piemēram, vrakus, sēkļus;

26.2. norādītu, kurā virzienā ir dziļāki ūdeņi;

26.3. pievērstu uzmanību tādām kuģojamā kanāla īpatnībām kā pagrieziens, savienojums, atzars vai sēkļa mala.

27. Atsevišķas bīstamības boju izmanto kuģojamos ūdeņos un izliek tieši uz navigācijas bīstamības vietas vai blakus tai. Šī boja nenorāda, pa kuru pusi ir droši bīstamību apiet.

28. Ass bojas izmanto, lai norādītu kuģošanai drošus ūdeņus. Šīs bojas var izmantot, lai atzīmētu, piemēram, loča uzņemšanas vietu vai kuģošanas kanāla vidu. Ass bojas var norādīt arī kanāla ieeju, pieeju ostai vai piekrastei.

29. Speciālas nozīmes bojas izmanto, lai atzīmētu īpašas vietas vai objektus, kur nav izmantojamas cita veida bojas. Speciālās nozīmes boju uguns raksturojumi nedrīkst sakrist ar kardinālo, laterālo, atsevišķas bīstamības un ass boju uguns raksturojumiem.

30. Avārijas vraku bojas jūrā attiecīgā rajona apsaimniekotājs (​pielikums) izliek nekavējoties pēc iespējas tuvāk vrakam. Ja izmanto vairākas avārijas vraku bojas, to ugunīm jābūt sinhronizētām. Lēmumu par avārijas vraku bojas nomaiņu ar pastāvīgiem navigācijas līdzekļiem pieņem valdītājs, saskaņojot ar Jūras administrāciju.

31. Lai nodrošinātu boju redzamību un atšķiršanu no citām zīmēm, izmanto šādas boju formas:

31.1. koniska (labās puses laterālā boja vai modificētā laterālā boja – galvenais ceļš pa kreisi);

31.2. cilindriska (kreisās puses laterālā boja vai modificētā laterālā boja – galvenais ceļš pa labi);

31.3. sfēriska;

31.4. stodere;

31.5. pilārs;

31.6. ledus boja;

31.7. muca;

31.8. superboja (ļoti liela izmēra boja).

32. Bojas var aprīkot ar topzīmēm, kas atbilst navigācijas publikācijā norādītajām jūras boju prasībām.

33. Bojas enkurķēde sastāv no bojas saiknes, pamatķēdes un enkura saiknes. Bojas saikne var būt vienkārtīga vai divkārtīga. Vienkārtīgo saikni savieno ar savienojošo skavu, divkārtīgo – ar trīsstūra plāksni. Lai pamatķēde, bojai griežoties ap savu asi, netiktu bojāta vai savērpta, izmanto virpuļus.

34. Peldošā navigācijas līdzekļa noenkurošanai var izmantot šādus veidus:

34.1. iestiepta enkurķēde;

34.2. brīvi karājoša enkurķēde;

34.3. elastīgā stiprinājuma konstrukcija.

35. Izvēloties peldošo navigācijas līdzekļu enkurošanas metodi, ņem vērā:

35.1. izvietošanas vietas dziļumu;

35.2. peldošā navigācijas līdzekļa peldspēju;

35.3. jūras gultnes apstākļus konkrētajā vietā;

35.4. slodzes, kas var rasties vēja, viļņu, straumes un ledus ietekmē;

35.5. vietējos apstākļus, kas izraisa enkurķēdes vai troses nodilumu un koroziju;

35.6. pieejamās apkalpošanas un uzturēšanas iespējas.

36. Peldošā navigācijas līdzekļa brīvi karājošās enkurķēdes aptuveno garumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

Lmin = 3H, dziļums ir mazāks par 50 metriem;Lmin = 2H, dziļums ir lielāks par 50 metriem, kur

Lmin – enkurķēdes garums (metros);H – ūdens dziļums (metros) vietā, kur ir paredzēts novietot navigācijas līdzekli.

37. Ir šādi enkuru vai atsvaru tipi:

37.1. čuguna;

37.2. betona;

37.3. kompozītmateriāla.

38. Navigācijas līdzekļu valdītājs boju enkuru vai atsvaru un ķēžu parametrus izvēlas, ņemot vērā bojas izvietošanas apstākļus un nosacījumus.

39. Uz navigācijas līdzekļiem atļauts uzstādīt rakonu papildus navigācijas ugunij.

40. Navigācijas līdzekļu ugunīm izmanto piecu krāsu sistēmu – baltu, sarkanu, zaļu, dzeltenu un zilu. Vienā gaismas signālā izmanto ne vairāk kā trīs krāsas.

41. Peldošo navigācijas līdzekļu ugunīm izmanto zaļu, sarkanu, baltu, dzeltenu un zilu krāsu. Zaļo un sarkano krāsu izmanto laterālajām bojām, balto – kardinālajām bojām, ass bojām, kā arī atsevišķas bīstamības bojām, dzelteno krāsu izmanto tikai speciālās nozīmes bojām, bet dzeltenās un zilās krāsas kombināciju – avārijas vraku bojām.

42. Zilo krāsu izmanto tikai tad, ja ar citu krāsu ugunīm nav iespējams nodrošināt drošu kuģošanu ostā vai tiešā tās tuvumā.

43. Blakus esošām bākām izvēlas atšķirīgus gaismas signālus.

44. Navigācijas līdzekļa uguni automātiski vai manuāli ieslēdz diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos. Ostās, kā arī rajonos ar intensīvu kuģu kustību navigācijas līdzekļa uguni var ieslēgt nepārtrauktā darbības režīmā.

45. Uguns redzamības attālumu izvēlas, ņemot vērā attiecīgā rajona kuģošanas īpatnības, kuģu ceļa attālumu no krasta un citus apstākļus, kas var ietekmēt kuģošanas drošību.

46. Ieteicamais navigācijas līdzekļa virsmas krāsas tonis atbilst starptautiskās krāsu kodu sistēmas RAL (krāsu toņu identifikācijas sistēma) tonim:

46.1. melns – 9017;

46.2. balts – 9003 vai 9016;

46.3. zaļš – 6018 vai 6037;

46.4. dzeltens – 1018 vai 1023;

46.5. sarkans – 2009 vai 3028;

46.6. zils – 5012 vai 5017.

47. Fluorescējošas krāsas var izmantot navigācijas līdzekļu krāsu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā. Ieteicamais fluorescējošas krāsas tonis:

47.1. zaļš – 6038;

47.2. sarkans – 3024.

48. Atstarojošos materiālus atļauts izmantot navigācijas līdzekļu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā, un tos lieto šādi:

48.1. sarkana laterālā boja – viena sarkana josla vai sarkans kvadrāts;

48.2. zaļa laterālā boja – viena zaļa josla vai zaļš trīsstūris;

48.3. dzeltena speciālās nozīmes boja – viena dzeltena josla vai dzeltena zīme "X";

48.4. ass boja, atsevišķas bīstamības boja un kardinālā boja – baltas joslas, burti vai numuri.

49. Rakoni darbojas 9 GHz un/vai 3 GHz radiolokācijas frekvenču joslās.

50. Rakons pārraida atbildes signālu sinhroni ar uztverto kuģa radara signālu, nodrošinot precīzāku kuģa vietas noteikšanu. Lai rakonu atpazītu kuģa radara ekrānā, atstarotajā signālā izmanto Morzes koda simbolu.

51. Rakonus atļauts izmantot:

51.1. navigācijas līdzekļu identificēšanai;

51.2. krasta līnijas, kuģošanai bīstamo vietu un objektu identificēšanai;

51.3. kuģu ceļu pagriezienu vietu norādīšanai;

51.4. tiltu balstu norādīšanai;

51.5. vadlīnijās.

52. Ja rakonu izmanto vadlīnijā, vēruma precizitāte ir vismaz 0,3 grādi.

53. Lai palielinātu navigācijas līdzekļa redzamību uz kuģa radara, izmanto divplakņu un trīsplakņu radara atstarotājus.

54. Virtuālās bojas var izlikt uz laiku, ja nav iespējams izlikt fiziskus navigācijas līdzekļus. Virtuālos navigācijas līdzekļus var izmantot arī dažādu vietu vai teritoriju, piemēram, enkurvietas, militāro mācību vietas, īslaicīgai iezīmēšanai. Virtuālos navigācijas līdzekļus var izlikt, iepriekš saskaņojot ar Jūras administrāciju un apsaimniekošanas rajona apsaimniekotāju, ja tas ir ārpus ostas teritorijas.

55. Atkrastes infrastruktūru apzīmē ar šajos noteikumos noteiktajām bojām (speciālās nozīmes bojām, laterālām bojām, kardinālām bojām vai šo boju kopu). Atkrastes infrastruktūras apzīmēšanas veidi ir pieejami navigācijas publikācijā.

56. Navigācijas līdzekļu uguns raksturojumam izmanto starptautiski pieņemtos saīsinājumus, kas pieejami navigācijas publikācijā.

III. Navigācijas līdzekļu darbības vispārējā kontrole

57. Jūras administrācija, kontrolējot navigācijas līdzekļu darbību, veic šādas funkcijas:

57.1. uzrauga jūras boju un zīmju sistēmas darbību un tās aktualizēšanu;

57.2. iegūst, apkopo, analizē un izziņo publikācijā "Paziņojumi jūrniekiem" informāciju par navigācijas līdzekļu darbības režīma, parametru vai izvietojuma izmaiņām;

57.3. uztur un pilnveido informācijas sistēmu un informācijas sistēmas centrālā servera darbību.

58. Jūras administrācijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no navigācijas līdzekļu valdītāja informāciju par navigācijas līdzekļu stāvokli, aparatūras darbības parametriem, monitoringu, izpildītajiem un plānotajiem tehniskās apkalpošanas, remonta un citiem darbiem, kā arī pārbaudīt jebkuru navigācijas līdzekli, lai novērtētu tā stāvokli un darbību. Par pārbaudes rezultātiem Jūras administrācijas un navigācijas līdzekļu valdītāja pārstāvis informācijas sistēmā veic atzīmi par veikto pārbaudi un fiksē konstatētās neatbilstības, ja tādas ir, kā arī navigācijas līdzekļu valdītāja priekšlikumus konstatēto neatbilstību novēršanai.

IV. Navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas organizatoriskie un tehniskie pasākumi, valdītāja pienākumi un tiesības