Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 475 Rīgā 2026. gada 11. augustā (prot. Nr. 43 30. §)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka nozvejoto zivju izkraušanas kontroles, kā arī zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz jūrā nozvejoto un akvakultūrā izaudzēto zivju produktiem (turpmāk – jūras produkti) un iekšējos ūdeņos nozvejoto vai akvakultūrā izaudzēto zivju (arī nēģu, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku un zivju ikru) produktiem (turpmāk – iekšējo ūdeņu produkti) (turpmāk visi kopā – zvejas produkti).

3. Darbības ar zvejas produktiem īsteno operators Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009), 4. panta 19. punkta izpratnē.

4. Operators elektroniski piesakās Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) lietotāja tiesību saņemšanai, lai informācijas sistēmā ievadītu datus par darbībām ar zvejas produktu partijām. Informācijas sistēmas lietotāja tiesības Zemkopības ministrija operatoram piešķir uz nenoteiktu laiku, izņemot šo noteikumu 14. punktā minētās personas, un lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli nosūta uz operatora iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi. Informācijas sistēmā uztur tādus operatora datus kā nosaukums vai vārds un uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, juridiskā vai dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Zemkopības ministrija anulē operatoram piešķirtās informācijas sistēmas lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadu periodā no to piešķiršanas brīža.

5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr. 1005/2008), 6. panta 1. punkta, 17. panta 6. punkta, 18. panta 1., 2., 4. un 5. punkta, 21. panta 1. punkta un regulas Nr. 1224/2009 60. panta 8. un 9. punkta, 62., 66. un 68. panta izpratnē.

II. Nozvejas svēršana un izkraušanas datu iesniegšana

6. Nozveju saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktu sver zivju pirmais pircējs (turpmāk – zivju pircējs) vai cita par svēršanu atbildīgā persona (turpmāk – zivju svērējs), kas ir reģistrēta informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 14. punktam (turpmāk abi kopā – svēršanas operators).

7. Zemkopības ministrija, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 115. panta "i" apakšpunktu, savā tīmekļvietnē publicē un uztur aktuālu informāciju par svēršanas operatoriem.

8. Svēršanas operators jūras produktus sver ar svēršanas sistēmām (tostarp svariem), kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautiem mērīšanas līdzekļiem.

9. Dati par izkrautās nozvejas svēršanu reģistrējami zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs) informācijas sistēmā vai svēršanas operatora uzturētajā svēršanas reģistrā papīra vai elektroniskā formā.

10. Svēršanas operators izkrautos jūras produktus sver pirms to uzglabāšanas, transportēšanas vai pirmās pirkšanas darījuma, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 60. pantā noteiktās prasības atbilstoši izkrauto jūras produktu paraugu ņemšanas plānam (1. pielikums) vai kontroles plānam, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūto nozveju svēršanai pēc jūras produktu transportēšanas no izkraušanas vietas (2. pielikums).

11. Zvejas kuģa kapteinis, ievadot zvejas žurnālā datus, ņem vērā, ka uz kuģa apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) svara pārrēķināšanai dzīvsvarā piemērojams:

11.1. koeficients 1,66 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai vārītā (BOI) un sasaldētā (FRO) veidā;

11.2. koeficients 1,48 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai nevārītā un sasaldētā (FRO) veidā.

12. Ja nozvejas un izkraušanas datus saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 14., 17., 19.a, 21. un 23. pantu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievadīt informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), zvejas kuģa kapteinis par to nekavējoties paziņo Valsts vides dienestam. Līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai dati iesniedzami informācijas sistēmas mobilajā lietotnē.

III. Zivju pircēju un zivju svērēju reģistrācija un jūras produktu pirmās pirkšanas nosacījumi

13. Jūras produktu pirmā pirkšana atļauta tikai informācijas sistēmā reģistrētiem zivju pircējiem.

14. Lai reģistrētos kā zivju pircējs vai zivju svērējs, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu. Iesnieguma veidlapa pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. Iesniegumā norāda vismaz šādu informāciju:

14.1. pretendenta nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, reģistrācijas numuru vai personas kodu, juridisko vai dzīvesvietas adresi, pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numuru, kā arī tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

14.2. zivju svērēja reģistrācijai – ostas vai izkraušanas vietas, kurās plānota zivju svēršana, un svēršanai izmantojamās iekārtas.

15. Ārvalstu pretendents papildus šo noteikumu 14. punktā minētajam iesniegumam iesniedz šādus dokumentus, tiem pievienojot apliecinātu dokumenta tulkojumu valsts valodā:

15.1. savā mītnes valstī izsniegtas komersanta reģistrācijas apliecības un pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopiju;

15.2. zivju pircēja reģistrācijai – ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes izsniegtu izziņu par to, ka pretendentam nav nodokļu (nodevu) vai citu obligāto maksājumu parādu, vai ir šīs iestādes un pretendenta vienošanos par maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu vai atlikšanu.

16. Zemkopības ministrija izskata iesniegumu un 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas lemj par pretendenta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

17. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai nav pievienoti visi dokumenti, Zemkopības ministrija par to informē pretendentu, norādot, kura papildinformācija ir nepieciešama, un tās iesniegšanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām darbdienām.

18. Ja iesniegums atbilstoši aizpildīts un nepastāv šo noteikumu 19. punktā minētie reģistrācijas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju vai zivju svērēju un ievada reģistrācijas datus informācijas sistēmā. Reģistrācija ir derīga trīs gadus.

19. Zemkopības ministrija nereģistrē zivju pircēju un zivju svērēju, ja:

19.1. iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi dokumenti un pretendents noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo papildinformāciju;

19.2. reģistrācija iepriekšējā derīguma termiņa laikā ir anulēta un nav pagājis šo noteikumu 21. punktā minētais termiņš, lai iesniegtu iesniegumu atkārtotai reģistrācijai;

19.3. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē publiski pieejamo informāciju vai no ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes saņemtās informācijas izriet, ka zivju pircēja reģistrācijas pretendentam ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetā, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

20. Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju, aptur konkrētā zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijas darbību uz vienu gadu, ja:

20.1. ir izdarīts regulas Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta "j" un "n" apakšpunktā minētais smagais pārkāpums vai izdarītas regulas Nr. ​ 1224/2009 90. panta 3. punkta "a", "b", "h" un "m" apakšpunktā minētās par smagu pārkāpumu uzskatāmās darbības;

20.2. gada laikā biežāk nekā trīs reizes ir pārkāptas regulas Nr. 1224/2009 58. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā, 59. panta 2. punktā, 60. panta 2., 3., 4. un 5. punktā, 62. panta 1. un 4. punktā vai 64. pantā, kā arī šo noteikumu 8. punktā noteiktās prasības.

21. Zemkopības ministrija anulē zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrāciju, ja tā darbība reģistrācijas laikā ir apturēta divas reizes. Pretendents ir tiesīgs atkārtoti pieteikties zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā Zemkopības ministrijas lēmums par reģistrācijas anulēšanu.

22. Zvejnieki ir tiesīgi pārdot jūras produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem zivju pircējiem tikai tad, ja tiek ievēroti regulas Nr. 1224/2009 59. panta 3. punkta nosacījumi.

23. Pēc jūras produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc jūras produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircējs, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 62. panta prasības, ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus.

IV. Zvejas produktu izsekojamība tirgū

24. Operators, īstenojot darbības ar zvejas produktiem, uz kuriem attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu:

24.1. 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā datus par darbībām ar zvejas produktiem, tostarp par šķirošanu, partiju pārvietošanu un apvienošanu;

24.2. katrai zvejas produktu partijai vai katrai tās daļai, piemēram, kastei, maisam, paletei, konteineram, pievieno informācijas sistēmas automātiski izveidoto zvejas produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu) un nodrošina tā uzskatāmu pieejamību visos zvejas produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai. Šī prasība nav attiecināma uz dzīvām zivīm, kuras pēc to nozvejas turpina uzglabāt ūdenī, piemēram, krātiņā;

24.3. ja zvejas produktu partiju sadala vai apvieno, tai noņem iepriekšējo partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu).

25. Operators, kas pārdod zvejas produktu partiju, ne vēlāk kā 12 stundu laikā ievada pārdošanas datus informācijas sistēmā, un pircējs 12 stundu laikā apstiprina šos datus.

26. Ja zvejas produktu partiju realizē mazumtirdzniecības vietā, zvejas produktu partijas pārdevējs 12 stundu laikā pēc partijas pārdošanas ievada informācijas sistēmā konkrētā darījuma datus.

27. Ja zvejas produktu partiju eksportē vai izmanto apstrādei tādas produkcijas ražošanai, kas saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidoto kombinēto nomenklatūru iekļauta tās 16. nodaļas pozīcijā 1604 un 1605, produktu partijas eksportētājs vai apstrādātājs 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā konkrētā darījuma datus.