Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību

Veids Noteikumi
Publicēts 2010-04-06
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.334Rīgā 2010.gada 6.aprīlī (prot. Nr.17 11.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta trešo daļu, 14.panta 33.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās.
2. Noteikumi neattiecas uz centralizētajiem eksāmeniem.
3. Valsts pārbaudījumu norisi nodrošina Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs) un pašvaldības izglītības speciālists vai izglītības pārvaldes iestāde (turpmāk – pašvaldības atbildīgā amatpersona) kopīgi ar izglītības iestādēm.
4. Valsts pārbaudījumi ir ieskaite un eksāmens (turpmāk – valsts pārbaudes darbi). Ieskaite aptver kādu daļu no mācību priekšmeta standartā iekļautajām prasībām konkrētu izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudei. Ieskaiti organizē vienā mācību priekšmetā vai kombinēti vairākos mācību priekšmetos izglītības posma beigās. Eksāmens aptver visas mācību priekšmeta standartā iekļautās prasības izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudei mācību priekšmetā. Eksāmenu organizē mācību priekšmetā izglītības pakāpes vai kursa beigās.
5. Valsts pārbaudes darbu organizēšanu (pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbu nosūtīšana un saņemšana, valsts pārbaudes darbu norise un vērtēšana, valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopošana un statistiskā analīze) nodrošina centrs un pašvaldības atbildīgā amatpersona kopīgi ar izglītības iestādēm.
6. Saņemt no centra valsts pārbaudes darbu materiālus un organizēt valsts pārbaudes darbu norisi var tikai izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētas izglītības programmas, ja attiecīgajā mācību gadā izglītības iestādē ir izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot valsts pārbaudes darbu.
7. Valsts pārbaudes darbi izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu valsts pārbaudes darbu norises grafiku ar norādi par katra valsts pārbaudes darba norises vietu un laiku, ieskaites vadītāju un vērtētāju sarakstu, eksāmenu komisijas sastāvu (turpmāk – valsts pārbaudes darbu saraksts).
8. Izglītības iestādes vadītājs valsts pārbaudes darbu sarakstu izliek izglītības iestādē redzamā vietā ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam.
9. Centrs nosaka norises laikus šādām valsts pārbaudes darbu norises darbībām (turpmāk – valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki):

9.1. valsts pārbaudes darba materiālu aploksnes atvēršana un valsts pārbaudes darba materiālu elektroniskās versijas saņemšana un atvēršana;

9.2. valsts pārbaudes darba materiālu elektroniskās versijas atvasinājumu veidošana papīra formā;

9.3. valsts pārbaudes darba materiālu izdalīšana;

9.4. valsts pārbaudes darba rakstu daļas norise;

9.5. valsts pārbaudes darba un tā daļu sākums un beigas;

9.6. valsts pārbaudes darba atbilžu lapas aizpildīšana;

9.7. atbalsta pasākumu piemērošana izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, somatiskiem, valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem).

10. Izglītojamiem, kuriem ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamā speciālajām vajadzībām, centrs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus.
11. Valsts pārbaudes darbos var ietvert tikai tos atbalsta pasākumus, kādi paredzēti attiecīgajam šo noteikumu 9.7.apakšpunktā minēto traucējumu veidam un kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā. Papildu atbalsta pasākumus izvērtē un ierosina izglītības iestāde. Izglītojamais vai viņa likumiskais pārstāvis var atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.
12. Informāciju par valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem centrs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas publicē centra mājaslapā internetā (turpmāk – mājaslapa).
13. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu drīkst kārtot tikai izglītības iestādes akreditētajā izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos.
14. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Ja izglītojamo neapmierina valsts pārbaudes darbā iegūtais vērtējums, attiecīgo valsts pārbaudes darbu izglītojamais var kārtot nākamajā mācību gadā.
15. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai izglītojamie par šo noteikumu prasībām tiktu informēti līdz attiecīgā mācību gada 1.decembrim un atkārtoti informēti ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada 1.maijam. Klases žurnālā tiek veikts attiecīgs ieraksts, un izglītojamie ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar šiem noteikumiem. Ja izglītības iestādē tiek lietots elektroniskais žurnāls, attiecīgs ieraksts tiek veikts izglītības iestādes izstrādātā veidlapā.

II. Pieteikšanās valsts pārbaudes darbu kārtošanai

16. 9. un 12.klases izglītojamie līdz attiecīgā mācību gada 15.decembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā norādīti valsts pārbaudes darbi, kurus izglītojamais kārtos. 9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, iesniegumā norāda valsts pārbaudes darba materiālu valodu.
17. Izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba izpildīšanas valodu – mācībvalodu vai latviešu valodu (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).
18. 6. un 9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba materiālu valodu – latviešu valodu vai krievu valodu (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).
19. Izglītības iestāde līdz attiecīgā gada 15.janvārim reģistrē valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) izglītojamo iesniegumos norādītos eksāmenus un informāciju par nepieciešamo valsts pārbaudes darbu materiālu skaitu un valodu.
20. Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir centrs.
21. Informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību.
22. Pašvaldības atbildīgā amatpersona vai izglītības iestādes vadītājs nodrošina informācijas sistēmā paredzēto ziņu iekļaušanu informācijas sistēmā, iekļaujamo ziņu pilnību, patiesumu un savlaicīgu aktualizāciju.
23. Lai informācijas sistēma funkcionētu un tiktu izmantota atbilstoši tās mērķim, centrs nodrošina informācijas sistēmas lietošanas rokasgrāmatas izstrādi un apstiprina to.
24. Ja izglītojamais vēlas mainīt iepriekš izvēlētos eksāmenus, kārtot papildu eksāmenu vai mainīt valsts pārbaudes darba materiālu valodu, viņš ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā eksāmena norises dienas iesniedz izglītības iestādes vadītājam attiecīgu iesniegumu. Izglītības iestādes vadītājs divu darbdienu laikā nodrošina izmaiņu reģistrēšanu informācijas sistēmā.

III. Valsts pārbaudes darbu satura izveides kārtība

25. Valsts pārbaudes darbus izstrādā:

25.1. centrs;

25.2. pašvaldības atbildīgā amatpersona;

25.3. izglītības iestāde.

26. Centrs izstrādā valsts pārbaudes darbus, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.
27. Pašvaldības atbildīgā amatpersona vai izglītības iestāde var izstrādāt valsts pārbaudes darbus mācību priekšmetos, kuros centrs nav izstrādājis valsts pārbaudes darbus.
28. Valsts pārbaudes darbs var būt rakstisks, mutvārdu vai kombinēts (rakstu un mutvārdu daļa vai rakstu un praktiskā daļa).
29. Centrs atbilstoši valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam izstrādā valsts pārbaudes darba programmu. Valsts pārbaudes darba programmā norāda:

29.1. valsts pārbaudes darba mērķi;

29.2. valsts pārbaudes darba adresātu;

29.3. valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku un mācību priekšmetu tēmu īpatsvaru;

29.4. uzdevumu veidus;

29.5. vērtēšanas kārtību;

29.6. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.

30. Centrs valsts pārbaudes darbu programmas apstiprina un līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam ievieto mājaslapā.
31. Pašvaldības atbildīgā amatpersona var izstrādāt vienu valsts pārbaudes darbu kādā mācību priekšmetā, ja to kārto izglītojamie no vairākām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm, kuru akreditētajās izglītības programmās ir šis mācību priekšmets.
32. Pašvaldības atbildīgā amatpersona izstrādā valsts pārbaudes darba programmu atbilstoši šo noteikumu 29.punktā minētajām prasībām un valsts pārbaudes darba saturu.
33. Pašvaldības atbildīgās amatpersonas izstrādātos valsts pārbaudes darbus organizē atbilstoši šo noteikumu prasībām izglītības iestādēs, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes kārtību nosaka pašvaldības atbildīgā amatpersona.
34. Izglītības iestāde izstrādā valsts pārbaudes darba programmu atbilstoši šo noteikumu 29.punktā minētajām prasībām un valsts pārbaudes darba saturu.
35. Izglītības iestādes izstrādāto valsts pārbaudes darba programmu apstiprina pašvaldības atbildīgā amatpersona. Valsts pārbaudes darba programmas apstiprināšanas kārtību nosaka pašvaldības atbildīgā amatpersona.
36. Izglītības iestādes izstrādātos valsts pārbaudes darbus attiecīgajā izglītības iestādē organizē atbilstoši šo noteikumu prasībām.

IV. Valsts pārbaudes darbu organizācija izglītojamiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbiem

37. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc ieskaites norises beigām apkopo izglītojamo sarakstu, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.
38. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgās klases mācību gada beigām nosaka ieskaites laiku izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)