Zaudējis spēku - Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Ministru kabineta noteikumi Nr.173Rīgā 2011.gada 1.martā (prot. Nr.13 33.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu Nr. 73/2009 (EK), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk – regula Nr. 73/2009).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. papildu valsts tiešie maksājumi:

2.2.1. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.2.2. par zīdītājgovīm;

2.2.3. par aitu mātēm;

2.2.4. par zālāja un linu sēklām;

2.2.5. par kartupeļu cieti;

2.3. atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi:

2.3.1. par platībām;

2.3.2. par pienu;

2.3.3. par liellopiem;

2.3.4. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem;

2.3.5. par laukaugu platībām;

2.3.6. par kartupeļu cieti;

2.3.7. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.4. atsevišķais maksājums par cukuru;

2.5. atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām;

2.6. īpašais atbalsts par pienu;

2.7. īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai;

2.8. īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai.

3. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst regulas Nr. 73/2009 2.panta "a" apakšpunkta prasībām un veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar minētās regulas 2.panta "c" apakšpunkta prasībām.

4. Ņemot vērā regulas Nr. 73/2009 31.pantu, Lauku atbalsta dienests pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādos nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos (turpmāk – ārkārtas apstākļi):

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.punktā minētie ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts platību maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru un atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām nepiešķir regulas Nr. 73/2009 28.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

6.1 Īpašo atbalstu par pienu, īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un īpašo atbalstu lopbarības augu sēklas un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai nepiešķir regulas Nr. 73/2009 28.panta 1.punkta "a" apakšpunktā minētajā gadījumā.

7. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to pilnīgu izmaksu atbilstoši regulas Nr. 73/2009 29.panta 2.punkta nosacījumiem.

8. Lauku atbalsta dienests laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē:

8.1. šo noteikumu 53., 56., 60., 63., 68., 68.2 un 68.4 punktā minētās atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu likmes (latos), šo noteikumu 72.punktā minēto atsevišķā maksājuma par cukuru likmi (latos) un šo noteikumu 77. un 78.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz kārtējā gada 1.novembrim;

8.2. šo noteikumu 80.6 punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 15.aprīlim;

8.3. šo noteikumu 80.10 un 80.11 punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 10.jūnijam.

9. Vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām:

9.1. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 7.1, 7.2, 8., 9., 10., 11. un 12.pielikumā minētās veidlapas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kartes izsniegšanu;

9.2. Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina šo noteikumu 13.pielikumā minētās veidlapas pieejamību.

10. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ievērojot regulas Nr. 73/2009 19.panta 2.punkta nosacījumus, nodrošina šo noteikumu 1.pielikumā minēto veidlapu pieejamību elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, kurā norādītas iepriekšējā gadā noteiktās platības, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes karte. Lauksaimnieks reģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, lai iegūtu pieeju elektroniskajā pieteikšanās sistēmā esošajām veidlapām.

11. Platību maksājumu iesniegumu (1.pielikums) un citus atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu prasībām lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz personīgi, elektroniski vai nosūta pa pastu.

12. Vienu šo noteikumu 1.pielikumā minēto iesniegumu saskaņā ar Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas Nr. 1122/2009 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – regula Nr. 1122/2009), 10.pantu lauksaimnieks iesniedz, piesakoties uz:

12.1. šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;

12.2. Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumiem "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas", "Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu2000/60/EK un noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 38.pantu", "Agrovides maksājumi" un "Natura 2000 maksājumi mežu īpašniekiem" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai.

13. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju par šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegtajiem dokumentiem, lauksaimnieks rakstiski iesniedz informāciju divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, Lauku atbalsta dienests atbalstu samazina par konkrētā maksājuma vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

2. Savstarpējā atbilstība

2.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

14. Atbilstoši regulas Nr. 73/2009 6.panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

14.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riteņu nospiedumu dziļums nepārsniedz 30 centimetrus un garums vienlaidus nepārsniedz 40 metrus;

14.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek kopta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu;

14.3. rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka;

14.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus:

14.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam, bet, ja platību izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", – līdz kārtējā gada 15.septembrim;

14.4.2. platību, kuru izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai un kurā enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.maijam;

14.5. zāli, kas aug platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, nopļauj līdz kārtējā gada 15.augustam;

14.6. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

14.7. saglabā un nepieļauj to dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

14.8. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;

14.9. ir saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

14.10. lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku, kā arī nezāļu ierobežošanas pasākumus.

15. Ja lauksaimnieks vienlaikus pretendē uz vienoto platības maksājumu un atbalstu pasākumā "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai, tas papildus šo noteikumu 14.punktā minētajiem nosacījumiem ievēro šādus laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

15.1. platībā, kas pieteikta atbalstam apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", kopj meliorācijas sistēmas vai tās daļas vai izņem tās no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru;

15.2. (svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.497);

15.3. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē sēto ilggadīgo zālāju:

15.3.1. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (laikposmā no kārtējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 15.septembrim) vai nogana un appļauj, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana";

15.3.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina līdz kārtējā gada 15.augustam, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība".

16. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 14. un 15.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.2.apakšpunktu) minēto atbalstu samazina saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 70., 71. un 72.pantu.

2.2. Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

17. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 3.pantam aprēķina kārtējā gada pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību valstī (procentos), izmantojot šādu formulu:

A =	∑PG	% , kur
A =	∑LIZ	% , kur

18. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šo noteikumu 17.punktā minētās attiecības izmaiņām salīdzinājumā ar 2005.gadu.

19. Saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 4.panta 1.punktu, ja šo noteikumu 17.punktā minētā attiecība ir samazinājusies, lauksaimniekam, kas pieprasa šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantotu zemi citām vajadzībām, ja nav saņemta Lauku atbalsta dienesta atļauja šo noteikumu 22.punktā minētajā kārtībā.

20. Ja šo noteikumu 17.punktā minētās attiecības samazinājums ir lielāks par 10 procentiem, lauksaimniekiem, kas pārveidojuši pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām, ir pienākums atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 4.panta 2.punkta otrās un trešās daļas prasībām tās pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantojamu zemi līdz nākamā gada platību maksājuma iesnieguma iesniegšanas dienai.

21. Šo noteikumu 20.punktā minētos nosacījumus nepiemēro lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

22. Lauku atbalsta dienests pieņem šo noteikumu 21.punktā minēto lēmumu un nosūta to lauksaimniekam pa pastu mēneša laikā pēc dienas, kad lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniedzis:

22.1. iesniegumu (9.pielikums);

22.2. darījumu apliecinošu dokumentu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas (vismaz 51 procenta) pārdošanu.

2.3. Obligātās pārvaldības prasības

23. Obligātās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 5.pantu noteiktas šo noteikumu 14.pielikumā.

24. Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 14.pielikumā noteiktās obligātās pārvaldības prasības, vienotā platības maksājuma, atsevišķā maksājuma par cukuru, īpašā atbalsta par pienu, īpašā atbalsta cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, īpašā atbalsta lopbarības augu sēklas un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un atbalsta par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām maksājuma kopējo summu samazina saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 70., 71. un 72.panta nosacījumiem.

3. Vienotais platības maksājums

25. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta kāda no šo noteikumu 15.pielikumā minētajām lauksaimniecības kultūrām, ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un:

25.1. tajā nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

25.2. tajā, rēķinot uz vienu hektāru, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību;

25.3. tajā nav vilkvālīšu vai tā nav mitrzeme, kura laikposmā no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai;

25.4. tā ir lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punkta otrās rindkopas nosacījumiem;

25.5. tās minimālā kopējā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidus zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platība ir vismaz 0,3 hektāri.

26. Saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punktu vienoto platības maksājumu var saņemt par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas un kurā pēc 2011.gada 1.jūlija nav no jauna izveidotas meliorācijas sistēmas. Lai pieteiktos vienotajam platības maksājumam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājuma kopiju.

27. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina vienotā platības maksājuma likmi un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 123.panta 2.punktu.

28. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

28.1. iesniegumu (1.pielikums);

28.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmēta apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.

29. Ja šo noteikumu 28.punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ. Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendāra dienām, iesniegumu noraida.

30. Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības vai aramzemē iesēto ilggadīgo zālāju, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem lauksaimnieks iesniedz ar bišu saimes īpašnieku noslēgtā līguma kopiju par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām.

31. Ja šo noteikumu 28.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi vai papildinājumi, lauksaimnieks precizēto iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam.

32. Ja lauksaimnieks neievēro regulas Nr. 1122/2009 55.panta nosacījumu par visu lauksaimniecībā izmantojamo platību deklarēšanu un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir:

32.1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par vienu procentu;

32.2. no 30 līdz 50 procentiem (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par diviem procentiem;

32.3. lielāka par 50 procentiem no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par trim procentiem.

4. Papildu nosacījumi vienotā platību maksājuma piešķiršanai par kaņepju platībām

33. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 39.pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

34. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar vienlaidus platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, iesniegumā (1.pielikums) deklarējama ar atbilstošu kaņepju kultūras kodu (15.pielikums) un norādāma kā viens lauks, kurā iesēta viena atbalsttiesīga sertificēta kaņepju šķirne saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 10.pantu.

35. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību:

35.1. papildus šo noteikumu 28.punktā minētajiem dokumentiem līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

35.1.1. šo noteikumu 12.pielikumu, kurā norāda informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

35.1.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kilogramu uz hektāru);

35.2. līdz kārtējā gada 15.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā personīgi, elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (13.pielikums);

35.3. ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30.jūnijam par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksā saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajam rēķinam, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

36. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot samaksu par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ja šo noteikumu 35.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa vai neprecīza informācija vai nav veikts maksājums par visu kārtējā gadā platību maksājuma iesniegumā norādīto kaņepju platību.

5. Papildu valsts tiešie maksājumi

5.1. Papildu valsts tiešie maksājumi par liellopiem un par aitu mātēm

5.1.1. Vispārīgais nosacījums

37. Papildu valsts tiešos maksājumus par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, par zīdītājgovīm un par aitu mātēm var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 117.panta prasībām.

5.1.2. Papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem

38. Papildu valsts tiešo maksājumu par attiecīgajā gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem, saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 116.panta 1.punkta "a" apakšpunktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 37.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

38.1. liellopus nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Savienības teritorijā atzītā kautuvē vai eksportē ārpus Eiropas Savienības teritorijas tieši no saimniecības vai izmantojot komercsabiedrības pakalpojumus (saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem);

38.2. minimālais liellopa turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr. 1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (turpmāk – regula Nr. 1121/2009), 80.panta 1.punktu;

38.3. lauksaimnieks līdz nākamā gada 15.februārim, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minēto nosacījumu īstenošanas iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums). Iesniegumā norāda kārtējā gadā nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numurus saskaņā ar regulas Nr. 1121/2009 78.panta 1.punkta prasībām.

5.1.3. Papildu valsts tiešais maksājums par zīdītājgovīm

39. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

39.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 109.panta "d" apakšpunkta nosacījumiem;

39.2. par govi, kuras šķirne nav minēta regulas Nr. 1121/2009 4.pielikumā, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

39.3. par telīti no astoņu mēnešu vecuma saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 109.panta "e" apakšpunkta nosacījumiem.

40. Papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 37.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

40.1. lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu 39.punktā minētās govis un telītes kā zīdītājgovis vai telītes kā potenciālās zīdītājgovis pirms šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē;

40.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 39.punktā minētajām govīm un telītēm, lauksaimnieks kārtējā gadā no 15.maija līdz 15.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.pielikums);

40.3. šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 40.punktā minētās zīdītājgovis un telītes). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

40.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 40.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 111.panta 2.punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem.

41. Ja šo noteikumu 40.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 39.punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums jau tika iesniegts.

42. Lai noteiktu šo noteikumu 39.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamo govju un zīdītājgovju) īpašnieks, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot regulas Nr. 73/2009 111.panta 2.punkta trešās rindkopas nosacījumus, izmanto šādu informāciju:

42.1. piena govju skaits un zīdītājgovju skaits ganāmpulkā (norāda to identitātes numurus) pēc stāvokļa kārtējā gada 31.decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 39.punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

42.2. realizētā piena kvota iepriekšējā kvotas gadā;

42.3. vidējais izslaukums pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto regulas Nr. 1121/2009 5.pielikumā noteikto vidējo izslaukumu valstī – 4796 kilogramus.

43. Ja lauksaimnieks pretendē uz papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ņemot vērā šo noteikumu 42.punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

43.1. realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – vidējais izslaukums valstī (4796 kilogrami));

43.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka, aprēķinot kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

5.1.4. Papildu valsts tiešais maksājums par aitu mātēm

44. Papildu valsts tiešo maksājumu par aitu mātēm saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 101.panta 1.punktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 37.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

44.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm, kuras saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

44.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.pielikums) par aitu māšu skaitu 1.jūlijā;

44.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 44.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienu, skaitot no kārtējā gada 16.jūlija, saskaņā ar regulas Nr. 1121/2009 35.panta 3.punktu.

45. Ja šo noteikumu 44.3.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums jau tika iesniegts.

5.2. Papildu valsts tiešais maksājums par zālāja un linu sēklām

46. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par regulas Nr. 73/2009 13.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām sēklu sugām (izņemot Oryza sativa L. (kods 1006 10 10), no 2009.gada – arī Poa nemoralis L., Medicago lupulina L., Medicago sativa L. (ecotypes), Medicago sativa L (varieties), Trifolium alexandrinum L., Trifolium hybridum L., Trifolium incarnatum L., no 2010.gada – arī Trifolium respens L.var.giganteum., Trifolium resupinatum L., no 2011.gada – arī Poa pratensis L., no 2012.gada – arī Poa trivialis L., Trifolium repens L.), ja lauksaimnieks:

46.1. sēklas sertificē Valsts augu aizsardzības dienestā un realizē;

46.2. iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 1.augustam, kas seko pēc attiecīgā ražas gada:

46.2.1. iesniegumu (6.pielikums);

46.2.2. sēklu sertifikāta kopiju (uzrāda oriģinālu);

46.2.3. fiziska persona – preču pavadzīmju kopijas (uzrāda oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

5.3. Papildu valsts tiešais maksājums par kartupeļu cieti

47. Papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cietes tonnu var saņemt, ja cietes kartupeļu audzētājs:

47.1. ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

47.2. piegādā cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam;

47.3. līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (7.pielikums) un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.

5.4. Atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi

5.4.1. Vispārīgie nosacījumi

48. Atdalītos papildu valsts tiešos maksājumus lauksaimnieks var saņemt, ja:

48.1. tas ir pieteicies un atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

48.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

49. Ja šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

50. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par liellopiem, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem un atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cieti var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot konkrētā atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

51. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām vai atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām, ievērojot attiecīgā atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma saņemšanas nosacījumus, var saņemt lauksaimnieks, kurš:

51.1. pilnībā pārņem atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu, ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs);

51.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem atdalīto maksājumu;

51.3. iesniegumam (1.pielikums) pievieno rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma daļēju vai pilnīgu pārņemšanu ar saimniecības pārņēmēja un saimniecības nodevēja parakstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus), ja atdalīto maksājumu pārņem saskaņā ar šo noteikumu 51.2.apakšpunktu.

5.4.2. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par platībām

52. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām lauksaimnieks var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas:

52.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006.gadā;

52.2. 2006.gadā noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

53. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība =	Nplatība x 0,995	, kur
Mplatība =	Qplatība	, kur

54. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 52.punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstu saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

5.4.3. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par laukaugu platībām

55. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2009.gadā.

56. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība =	Nplatība x 0,995	, kur
Mplatība =	Qplatība	, kur

57. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 55.punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

5.4.4. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par pienu

58. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu var saņemt:

58.1. lauksaimnieks – par šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētajām piena tonnām;

58.2. jaunais piena ražotājs (lauksaimnieks, kam pieder saimniecība un kam nebija kvotas 2006.gada 1.aprīlī, un kas ir uzsācis piena ražošanu un realizāciju atbilstoši restrukturizācijas rezerves kvotai 2006./2007.kvotas gadā – laikposmā no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 31.martam) – par šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētajām piena tonnām, kas iegūtas 2006./2007.kvotas gadā kvotu darījumu rezultātā, un par šo noteikumu 59.2.apakšpunktā minētajām piena tonnām.

59. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu attaisnotais apjoms (tonnas) saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem 2006./2007.kvotas gadā ir:

59.1. saistībā ar piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotu (piegādes kvotu apjomu vērtē pirms pielāgošanas) realizētais piens;

59.2. jaunajiem piena ražotājiem piešķirtās piena tonnas no restrukturizācijas rezerves (atbilstoši Komisijas 2006.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr. 927/2006 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 1.panta 4.punktā minētās īpašās restrukturizācijas rezerves piešķiršanu 1.pantam).

60. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu likmi valstī attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mpiens =	Npiens	, kur
Mpiens =	(Q1 – Q3) x K + Q3	, kur
K =	Q2	, kur
---	---	---
K =	Q1	, kur

5.4.5. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par liellopiem

61. Atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par liellopiem atbilst šādi dzīvnieki:

61.1. tele – sieviešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma, kas vēl nav atnesies;

61.2. bullis – nekastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma;

61.3. vērsis – kastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma.

62. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par liellopiem lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 61.punktā minētajiem dzīvniekiem, ja saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem tie ir:

62.1. reģistrēti un atrodas ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī;

62.2. turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim.

63. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par liellopiem likmi valstī attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu: