Zaudējis spēku - Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.48Rīgā 2012.gada 10.janvārī (prot. Nr.2 21.§)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22.panta 1., 2., 3. un 6.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – būves (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas un būves, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība) – kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus un mērījumu precizitāti;

1.4. termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

2. Valsts zemes dienests ēkas, inženierbūves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – būves kadastrālā uzmērīšana) veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai kadastrālās uzmērīšanas dienā iegūtu faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta datu un telpisko datu reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

3. Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētās personas (turpmāk – ierosinātājs) iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju. Papildus ierosinātājs uzrāda šādus dokumentus (ja tie ir ierosinātāja rīcībā):

3.1. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts:

3.1.1. ģenerālplānu;

3.1.2. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju);

3.1.3. stāva plānu ar pievienotu telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju;

3.1.4. būves garengriezuma un šķērsgriezuma plānu;

3.2. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

3.3. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;

3.4. citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;

3.5. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavotu zemes robežu plānu, topogrāfisko plānu, situācijas plānu vai izpilduzmērījumu dokumentu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, ja ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto dokumentu (turpmāk – projekta dokumentācija).

4. Šo noteikumu 3.1.1., 3.1.3., 3.1.4. un 3.5.apakšpunktā minētos dokumentus ierosinātājs var iesniegt elektronisko datu nesējā vektordatu (DGN, DXF, SHP, DWG) formātā bez elektroniskā paraksta.

5. Būves kadastrālajā uzmērīšanā informāciju iegūst:

5.1. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos apsekojot būvi apvidū un:

5.1.1. veicot mērījumus;

5.1.2. fiksējot vizuāli nosakāmus būvi raksturojošus rādītājus;

5.1.3. veicot aprēķinus;

5.2. izmantojot:

5.2.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus;

5.2.2. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;

5.2.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

6. Kadastrāli neuzmēra:

6.1. ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un šo noteikumu 129.punktā minēto gadījumu);

6.2. ēku un telpu grupu, kuras iekštelpu lielākais augstums ir mazāks par 1,60 metriem;

6.3. ēkas bēniņus;

6.4. iekārtu, kas saskaņā ar normatīvajos aktos apstiprināto būvju klasifikāciju (turpmāk – būvju klasifikācija) nav klasificējama kā būve;

6.5. meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm, tai skaitā ceļu, dambju, aizsprostu un zivju dīķu notekas un caurtekas;

6.6. inženierbūves pamatus, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas;

6.7. ēkas iekšējās kontūras robežās esošos inženiertīklus (inženierkomunikācijas), kā arī uz ēkas jumta esošās inženierbūves.

7. Katru būvi uzmēra un klasificē kā atsevišķu objektu, izmantojot būvju klasifikācijā noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs.

8. Ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā būve tiek sadalīta reālās daļās atbilstoši projekta dokumentācijai, informāciju par visām atdalāmajām būves daļām kā par atsevišķām būvēm iegūst vienlaikus, veicot katras atsevišķās izveidojamās būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū. Būves sadales līniju atbilstoši konstruktīvajām izmaiņām nosaka pa vienu vertikālu plakni visas būves augstumā vai pa vairākām vertikālām plaknēm, kas atbilst katra stāva augstumam.

9. Būves kadastrālo uzmērīšanu izpilda šādos termiņos:

9.1. līdz 22 darbdienām vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot:

9.1.1. ēku ar kopējo būvtilpumu, lielāku par 5000 m3;

9.1.2. inženierbūvi;

9.2. līdz 15 darbdienām:

9.2.1. kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3, valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku un telpu grupu;

9.2.2. aktualizējot ēkas nolietojuma procentu;

9.3. līdz 10 darbdienām – veicot pārējās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū;

9.4. normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju noteiktajā termiņā – veicot šo noteikumu 132.punktā minētās atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības.

10. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (turpmāk – darbu izpilde) aptur:

10.1. uz laiku līdz trim mēnešiem no dienas, kad saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes apturēšanu;

10.2. uz laiku līdz vienam mēnesim:

10.2.1. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 581);

10.2.2. no dienas, kad izsniegts vai nosūtīts darbu izpildes apturēšanas paziņojums, ko sagatavojis Valsts zemes dienesta darbinieks, kas veic būves kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – uzmērītājs).

11. Uzmērītājs darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo, ja:

11.1. ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

11.2. nav iespējams iegūt šajos noteikumos minētos būves un tās daļu apjoma rādītājus vai citus būvi raksturojošos rādītājus, tai skaitā informāciju par būves galveno lietošanas veidu vai telpu grupu lietošanas veidiem, vai arī ja šī informācija ir pretrunīga;

11.3. uzmērāmā objekta apsekošanas laikā konstatēts, ka uzmērāmā objekta stāvoklis apdraud uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību un kadastrālā uzmērīšana no ārpuses nav iespējama.

12. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz ierosinātājam. Ja ierosinātājs atsakās saņemt darbu izpildes apturēšanas paziņojumu vai to nav iespējams izsniegt, darbu izpildes apturēšanas paziņojumu ierosinātājam nosūta uz oficiālo elektronisko adresi, bet, ja nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pa pastu.

13. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norāda:

13.1. būves adresi;

13.2. būves kadastra apzīmējumu;

13.3. darbu izpildes apturēšanas iemeslu;

13.4. darbu izpildes atsākšanas nosacījumus;

13.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu un paziņojuma sagatavošanas datumu.

14. Apturēto darbu izpildi turpina, ja:

14.1. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ir saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes turpināšanu;

14.2. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā:

14.2.1. novērsti šo noteikumu 11.punktā minētie darbu izpildes apturēšanas iemesli;

14.2.2. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 581).

15. Laiku, uz kuru darbu izpilde ir apturēta, neieskaita šo noteikumu 9.punktā norādītajos termiņos.

16. Būves kadastrālo uzmērīšanu pārtrauc šādos gadījumos:

16.1. saņemts attiecīgs ierosinātāja rakstisks iesniegums;

16.2. būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka objekts atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajiem kritērijiem;

16.3. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ierosinātājs nav iesniedzis rakstisku iesniegumu par darbu izpildes turpināšanu;

16.4. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā nav novērsti darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norādītie darbu izpildes apturēšanas iemesli.

17. Šo noteikumu 16.2., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu par atteikumu veikt būves kadastrālo uzmērīšanu.

18. Telpās, kas atrodas rezervuāros, tvertnēs, silosos un bunkuros vai kurās ieiešana un uzturēšanās var apdraudēt uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību (piemēram, transformatoru apakšstaciju ēkās), telpu iekšējos mērījumus neveic, kā arī nesagatavo ēkas stāva plānus un telpu grupas plānus. Šādu telpu raksturojošo informāciju iegūst no ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem, bet, ja dokumentos šī informācija nav norādīta, to nosaka pēc ēkas ārējiem apjoma rādītājiem.

19. Ierosinātājs nodrošina iespēju veikt būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū ar Valsts zemes dienesta teritoriālo struktūrvienību saskaņotā laikā, ja:

19.1. būves kadastrālās uzmērīšanas ietvaros nepieciešams veikt objekta apsekošanu apvidū;

19.2. Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās apsekošanas veic darbu kvalitātes kontroli;

19.3. ierosinātājs apstrīd darbu izpildes rezultātus.

20. Būves kadastrālajā uzmērīšanā mērījumus veic ar šādu precizitāti:

20.1. ēkām un inženierbūvēm mērījumiem līdz astoņiem metriem +/–0,02 m;

20.2. ēkām mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %;

20.3. inženierbūvēm mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,5 %.

21. Lai kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām piemērotu būves konfigurācijai atbilstošu uzmērīšanas metodiku, būvju klasifikācijā noteiktās inženierbūves grupē pēc tipu grupām:

21.1. lineārās inženierbūves:

21.1.1. 211101 – valsts autoceļi;

21.1.2. 211201 – ielas un ceļi;

21.1.3. 212101 – platsliežu dzelzceļi;

21.1.4. 212102 – šaursliežu dzelzceļi;

21.1.5. 212201 – tramvaju ceļi;

21.1.6. 213001 – lidlauku skrejceļi;

21.1.7. 214101 – autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi;

21.1.8. 214102 – kājāmgājēju tilti;

21.1.9. 214103 – estakādes;

21.1.10. 214201 – transporta un gājēju tuneļi;

21.1.11. 215101 – piestātnes un piestātņu krastmalas;

21.1.12. 215102 – ostu akvatoriju būves;

21.1.13. 215201 – dambji;

21.1.14. 215301 – akvedukti, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves;

21.1.15. 221101 – maģistrālie naftas produktu cauruļvadi;

21.1.16. 221102 – gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas;

21.1.17. 221201 – maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.18. 221302 – maģistrālās sakaru līnijas;

21.1.19. 221401 – elektropārvades virszemes līnijas;

21.1.20. 221402 – elektropārvades pazemes līnijas;

21.1.21. 221403 – elektrosadales virszemes līnijas;

21.1.22. 221404 – elektrosadales pazemes līnijas;

21.1.23. 222101 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot);

21.1.24. 222102 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem;

21.1.25. 222203 – ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.26. 222204 – siltumapgādes cauruļvadi;

21.1.27. 222301 – kanalizācijas tīklu cauruļvadi;

21.1.28. 222401 – vietējie sakaru kabeļi;

21.1.29. 242004 – apgaismes būves;

21.2. punktveida inženierbūves:

21.2.1. 221301 – masti un torņi;

21.2.2. 222201 – ūdens ieguves urbumi un grodu akas;

21.2.3. 222202 – ūdenstorņi;

21.2.4. 222205 – ūdens gradētavas;

21.2.5. 222302 – notekūdeņu attīrīšanas būves;

21.2.6. 230101 – ieguves rūpniecības vai iežieguves būves;

21.2.7. 230201 – spēkstaciju būves;

21.2.8. 230301 – ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.9. 230401 – iepriekš neklasificētas smagās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.10. 241101 – sporta un atpūtas būves;

21.2.11. 241201 – citas sporta un atpūtas būves;

21.2.12. 242001 – dūmeņi;

21.2.13. 242002 – baseini;

21.2.14. 242003 – elevatortipa noliktavu uzņēmumu būves;

21.2.15. 242005 – žogi;

21.2.16. 242006 – kultūrvēsturiskas inženierbūves.

22. Veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, būvi un tajā esošās telpu grupas, izmantojot kadastra karti, piesaista Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma), nosakot būves kontūras iekšpusē brīvi izvēlēta punkta (turpmāk – būves punkts) koordinātas.

23. Lineārai inženierbūvei nosaka vismaz divus būves punktus tā, lai tie raksturotu inženierbūves kontūru.

2. Ēkas kadastrālā uzmērīšana

2.1. Ēkas apsekošana apvidū

24. Ēkas ārējā apsekošanā:

24.1. nosaka:

24.1.1. stāvu skaitu;

24.1.2. ārējos apjoma rādītājus;

24.1.3. ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, ja atbilstoši šo noteikumu 116.punktam ir paredzēts izgatavot apbūves plānu;

24.1.4. pamatu, ārsienu (karkasu), pārsegumu un jumta (turpmāk – konstruktīvie elementi) materiālu un nolietojuma pazīmes;

24.1.5. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

24.2. iegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru, nodrošinot, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

25. Ēkas virszemes stāvu skaitā ietilpst visi virszemes stāvi, tai skaitā cokola stāvs, virszemes tehniskais stāvs, mansards un jumta stāvs. Virszemes stāvu skaitā neietilpst pagrabstāvs un bēniņi.

26. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs virszemes stāvu skaits, norāda lielāko stāvu skaitu.

27. Virszemes stāvus numurē no pirmā stāva virzienā uz augšu, sākot ar "1", bet pazemes stāvus (stāvs, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk par pusi no stāva augstuma) numurē virzienā uz leju, sākot ar "–1".

28. Lai noteiktu ēkas ārējos apjoma rādītājus, uzmēra:

28.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru pamatu virszemes līmenī;

28.2. uz kolonnām izvietotu ēku vai tās daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

28.3. caurbrauktuves projekciju, kuru veido virs tās esošās ēkas daļas ārējais perimetrs;

28.4. ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos;

28.5. ēkas pirmajam stāvam – attālumus, pēc kuriem var attēlot logu un durvju aiļu atrašanās vietu ārsienās;

28.6. vienstāva ēkām bez pārseguma – vertikālā virzienā katras ārsienas augstumu, kas nepieciešams ēkas būvtilpuma aprēķināšanai.

29. Lai noteiktu ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā un izgatavotu apbūves plānu:

29.1. iegūst informāciju par visu zemes vienībā esošo ēku savstarpējo izvietojumu, izmantojot kadastra kartē, topogrāfiskajā plānā vai ortofotokartē fiksēto informāciju, kā arī vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

29.1.1. zemes robežu plānu;

29.1.2. projekta dokumentācijā esošos plānus;

29.1.3. iepriekš sagatavotos kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) grafiskos dokumentus;

29.2. uzmēra zemes vienībā esošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru un attālumus starp ēkām, kā arī vismaz vienas ēkas attālumu no zemes vienības robežas vai tuvākā pastāvīgā apvidus objekta, ja tas tehniski ir iespējams.

30. Ja kadastrāli uzmērāmā ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, visu zemes vienību robežās nosaka visu ēku savstarpējo izvietojumu.

31. Ja, veicot šo noteikumu 29.punktā minētās darbības, konstatē:

31.1. ēku, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, uzmērītājs sagatavo informāciju, kurā norāda:

31.1.1. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas ēka;

31.1.2. ēkas apbūves laukumu;

31.1.3. ēkas virszemes stāvu skaitu;

31.2. apvidū neesošu (ēkai nav iespējams konstatēt nevienu iekštelpu vai ārtelpu, kurai varētu noteikt apjoma rādītājus), bet Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku, sagatavo informāciju par ēkas neesību, kurā norāda:

31.2.1. dokumenta sastādīšanas vietu un datumu;

31.2.2. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēka;

31.2.3. ēkas kadastra apzīmējumu;

31.2.4. konstatētos apstākļus, kas liecina par ēkas neesību;

31.2.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu.

32. Ēkas iekšējā apsekošanā:

32.1. veic telpu uzmērīšanu;

32.2. nosaka (ja to nav bijis iespējams noteikt ēkas ārējā apsekošanā):

32.2.1. konstruktīvo elementu materiālu;

32.2.2. konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes;

32.2.3. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

32.2.4. ēkas stāvu skaitu.

33. Telpas pēc to konstruktīvā risinājuma iedala:

33.1. iekštelpās – konstruktīvi ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota ēkas daļa, kurai ir izeja uz citu telpu vai āru;

33.2. ārtelpās:

33.2.1. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm nenorobežota ēkas daļa, kas atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām atbilst balkona, lodžijas, terases vai nojumes pazīmēm;

33.2.2. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm norobežota, bet ar pārsegumu vai jumtu nenorobežota ēkas daļa;

33.2.3. tāda ēkas daļa, kas atbilst šo noteikumu 33.2.1. un 33.2.2.apakšpunktā minētajām ārtelpas pazīmēm, bet radusies nepabeigtu būvdarbu (jaunbūve) vai sabrukšanas dēļ.

34. Ārtelpām par telpas norobežojošajām līnijām pieņem:

34.1. balkonam, lodžijai un terasei – grīdas līmenī aizņemto platību robežas līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām;

34.2. nojumei – jumta virsmas ārējo malu projekciju horizontālā plaknē;

34.3. valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupām un jaunbūvei – pamatu virszemes daļu vai to fragmentu savienojošo līniju ārējo perimetru vai pārsegumu ārējo perimetru.

35. Ja nojume ir atsevišķa ēka, visas nojumē esošās telpas ir ārtelpas.

36. Telpām uzmēra:

36.1. telpu sienu iekšējo malu garumus starp sienu virsmām pa telpas perimetru grīdas līmenī (bez grīdas līstēm);

36.2. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpu sienās;

36.3. telpas mazāko un lielāko augstumu un atšķirīgos augstumus (sākot ar augstuma starpību no 0,15 m), kas nepieciešami būvtilpuma aprēķināšanai;

36.4. pārsegumu biezumus;

36.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās;

36.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru, pavardu un kolonnu kontūras grīdas līmenī;

36.7. lifta šahtu, eskalatoru, pandusu un kāpņu laidu kontūras, pakāpienu horizontālos izmērus.

37. Konstruktīvo elementu:

37.1. materiālu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 1.pielikumu;

37.2. nolietojuma pazīmes nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 2.pielikumu;

37.3. konstrukcijas veidu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 3.pielikumu.

38. Ja konstruktīvā elementa apsekošana un vizuālā apskate nav iespējama tehnisku iemeslu vai drošības apsvērumu dēļ:

38.1. materiālu un konstrukcijas veidu nosaka atbilstoši projekta dokumentācijā, aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) lietā vai citā dokumentā norādītajam materiālam, bet, ja dokumentu nav, atbilstoši ierosinātāja sniegtajai informācijai;

38.2. pamatu, pārsegumu un jumta nolietojuma pazīmes nosaka atbilstoši vizuāli konstatētajām ārsienu (karkasu) nolietojuma pazīmēm.

39. Uzmērītājs sagatavo aktu divos eksemplāros par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (4.pielikums). Vienu akta eksemplāru pret parakstu izsniedz ierosinātājam vai personai, kura ierosinātāja uzdevumā nodrošina piekļūšanu uzmērāmajam objektam, vai, ja ierosinātājs vai persona, kura ierosinātāja uzdevumā nodrošina piekļūšanu uzmērāmajam objektam, atsakās to saņemt vai izsniegšana nav iespējama, nosūta ierosinātājam uz oficiālo elektronisko adresi, bet, ja nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pa pastu.

40. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 581)

41. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 581)

2.2. Ēkas apjoma rādītāju un telpu veidu noteikšana

42. Izmantojot ēkas apsekošanā iegūto informāciju, aprēķina šādus ēkas apjoma rādītājus:

42.1. apbūves laukumu, noapaļojot līdz 0,1 m2;

42.2. būvtilpumu, noapaļojot līdz 1 m3 (tilpumu, ko veido nojume, būvtilpumā neieskaita);

42.3. ēkas, telpu grupas un telpas platību grīdas līmenī, noapaļojot līdz 0,1 m2.

43. Ēkas apbūves laukumu aprēķina atbilstoši laukuma projekcijai pamatu virszemes līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, summējot:

43.1. laukumu zem ēkas;

43.2. laukumu zem ēkas daļas, kas izvietota uz stabiem;

43.3. caurbrauktuves laukumu zem ēkas;

43.4. laukumu zem nojumes (kas nav atsevišķa ēka), lieveņa, terases, ārējām kāpnēm un pandusa.

44. Nojumes apbūves laukumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktajam norobežojumam.

45. Apbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem (pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu) vai, ja iekļūšana nav iespējama, – pēc projekta dokumentācijā norādītājiem izmēriem.

46. Ēkas būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām, summējot ēkas:

46.1. virszemes daļas, izņemot bēniņus, tilpumu;

46.2. pazemes daļas tilpumu.

47. Ēkas būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido:

47.1. gaisa telpa zem ēkas vai tās daļas, kas būvēta uz stabiem;

47.2. caurbrauktuve;

47.3. ārējais balkons, ārējās kāpnes, panduss, lievenis, terase vai nojume;

47.4. ārsienas arhitektūras detaļa vai konstrukcijas elementa izvirzījums;

47.5. ēkas daļa, kas ir zem zemākā stāva grīdas virsmas līmeņa.

48. Telpas platību aprēķina:

48.1. iekštelpām – kā telpu sienu iekšējo virsmu ierobežojošo laukuma perimetru tīrās grīdas līmenī (bez grīdas līstēm), ieskaitot pārvietojamo starpsienu un sienas skapju aizņemto platību;

48.2. ārtelpām – kā laukumu grīdas līmenī starp šo noteikumu 34.punktā norādītajā kārtībā noteiktajām telpu norobežojošajām līnijām.

49. Telpas platību nojumei aprēķina kā apbūves laukumu, no kura atņem vertikālo konstrukciju aizņemto platību.

50. Iekšējo kāpņu laida projekcijas laukuma aizņemto platību ieskaita tās telpas platībā, no kuras kāpnes ved augšup.

51. Ja starp divām telpām atrodas aila bez durvīm:

51.1. kuras platums aizņem mazāk nekā 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tā ir uzskatāma par durvju ailu, kas atdala abas telpas;

51.2. kuras platums aizņem vairāk nekā 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tā nav uzskatāma par durvju ailu un netiek veidotas divas atsevišķas telpas.

52. Iekštelpas platībā neieskaita:

52.1. telpas daļu zem slīpām konstrukcijām (izņemot zem iekšējo kāpņu laidiem), ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 m;

52.2. logu un durvju ailu platības;

52.3. tādu nišas platību, kura izvietota zem loga ailas;

52.4. platības, kuras aizņem iebūvētie stacionārie elementi – krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, apkures katli, kolonnas.

53. Telpu grupas kopējo platību aprēķina, summējot visu telpu grupas iekštelpu un ārtelpu platības.

54. Ēkas kopējo platību, izņemot šo noteikumu 18.punktā minēto gadījumu, aprēķina, summējot visu ēkā esošo telpu grupu platības.

55. Katrā ēkā veido vismaz vienu telpu grupu. Ja ēka paredzēta vairākām funkcijām, telpas apvieno telpu grupās atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai telpu grupu lietošanas veidu eksplikācijai. Daudzdzīvokļu ēkas un bloķēto garāžu boksu ēkas telpu grupās dala atbilstoši konstruktīvajam risinājumam tā, lai katrs atsevišķais dzīvoklis vai atsevišķais garāžas bokss veidotu atsevišķu telpu grupu.

56. Koplietošanas telpu grupas numurē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "901", bet pārējās telpu grupas – pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "001" no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas.

57. Telpu grupā ietilpstošās telpas numurē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "1", vispirms numurējot pirmā stāva iekštelpas un ārtelpas un numerāciju turpinot katrā nākamajā virszemes stāvā, vispirms iekštelpas, pēc tam – attiecīgā stāva ārtelpas.

58. Pēc virszemes stāvos esošo telpu sanumurēšanas telpu numerāciju turpina ar pirmā pazemes stāva iekštelpām un ārtelpām, pēc tam ar nākamajiem pazemes stāviem.

59. Katrai telpai norāda telpas veidu atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa.

60. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "11 – Dzīvojamās mājas", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

60.1. dzīvojamā telpa;

60.2. dzīvojamās telpu grupas palīgtelpa;

60.3. dzīvojamās telpu grupas ārtelpa.

61. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "12 – Nedzīvojamās ēkas", izņemot klasi "1200 – Koplietošanas telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

61.1. nedzīvojamā iekštelpa;

61.2. nedzīvojamā ārtelpa.

62. Koplietošanas telpu grupā ietilpstošajām telpām norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

62.1. koplietošanas iekštelpa;

62.2. koplietošanas ārtelpa.

63. Ēkas kopējo platību iedala:

63.1. lietderīgajā platībā, kura sastāv no:

63.1.1. dzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

63.1.2. nedzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

63.2. koplietošanas telpu grupu kopējā platībā.

64. Dzīvojamo telpu grupas kopējā platība sastāv no:

64.1. dzīvojamo telpu grupas iekštelpu platības, kura sastāv no:

64.1.1. dzīvojamo telpu platības;

64.1.2. palīgtelpu platības;

64.2. dzīvojamo telpu grupas ārtelpu platības.

65. Nedzīvojamo telpu grupas platība sastāv no:

65.1. nedzīvojamo iekštelpu platības;

65.2. nedzīvojamo ārtelpu platības.

66. Koplietošanas telpu grupu kopējā platība sastāv no:

66.1. koplietošanas iekštelpu platības;

66.2. koplietošanas ārtelpu platības.

2.3. Ēkas nolietojuma noteikšana

67. Ēkas nolietojumu nosaka procentos, ņemot vērā:

67.1. katra konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados;

67.2. katra konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu;

67.3. apsekošanas dienā vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes katram konstruktīvajam elementam;

67.4. konstruktīvo elementu īpatsvaru.

68. Ēkas konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina, no ēkas pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gadskaitļa atņemot lielāko Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto gadskaitli, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā. Ja pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gadskaitlis ir mazāks par reģistrēto gadskaitli, kad ēka pieņemta ekspluatācijā, uzskata, ka ēkas faktiskais kalpošanas ilgums ir nulle gadu.

69. Ja nav zināms, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā, vai ēka nav pieņemta ekspluatācijā, par ekspluatācijā pieņemšanas gadskaitli uzskata ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gadu, kuru nosaka:

69.1. jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām ēkām – atbilstoši būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadam vai ierosinātās kadastrālās uzmērīšanas gadam, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu;

69.2. atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādītajam ēkas uzbūvēšanas gadam vai, ja tāds nav norādīts, atbilstoši īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta sastādīšanas vai izdošanas gadam;

69.3. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām ēkām, ja nav šo noteikumu 69.1. un 69.2.apakšpunktā minēto dokumentu, – atbilstoši ēkas pirmreizējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) gadam.

70. Uzmērītājs, sagatavojot šo noteikumu 39.punktā minēto aktu, katram konstruktīvajam elementam nosaka:

70.1. materiālu (1.pielikums);

70.2. konstrukcijas veidu (3.pielikums);

70.3. konstruktīvā elementa normatīvo kalpošanas ilgumu, kas vienāds ar attiecīgā konstrukcijas veida normatīvo kalpošanas ilgumu (3.pielikums) vai gadījumā, ja konstruktīvajam elementam norādīti divi konstrukciju veidi, – vienāds ar abu konstrukciju veidu vidējo aritmētisko normatīvo kalpošanas ilgumu;

70.4. tehniskā stāvokļa vizuālo novērtējumu (2. pielikums);

70.5. ekspluatācijā pieņemšanas gadu.

71. Konstruktīvo elementu īpatsvaru (5.pielikums) nosaka atbilstoši apvidū konstatētajam ēkas konstruktīvajam risinājumam un stāvu skaitam.

72. Ja konstruktīvais elements ir paredzēts, bet nav izbūvēts vai nav saglabājies, tā īpatsvaru proporcionāli sadala starp esošo konstruktīvo elementu īpatsvariem, rezultātu noapaļojot līdz vienam procentam tā, lai esošo konstruktīvo elementu īpatsvaru summa veidotu 100 %.

73. Izmantojot aktā par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (4.pielikums) norādīto informāciju, ēkas konstruktīvā elementa nolietojumu nosaka šādi:

73.1. aprēķina konstruktīvo elementu normatīvo nolietojumu, izmantojot šādu formulu:

NN – normatīvais nolietojums, ar noteiktību 1 %;

F – faktiskais kalpošanas ilgums;

N – normatīvais kalpošanas ilgums;

73.2. nosaka ēkas konstruktīvā elementa nolietojumu:

73.2.1. ja konstruktīvā elementa tehniskais stāvoklis vizuāli novērtēts kā "Teicams", konstruktīvā elementa nolietojums ir vienāds ar konstruktīvā elementa normatīvo nolietojumu, bet, ja rezultāts ir lielāks par 15 %, pieņem, ka tas ir 15 %;

73.2.2. ja konstruktīvā elementa tehniskais stāvoklis vizuāli novērtēts kā "Labs", konstruktīvā elementa nolietojums ir vienāds ar konstruktīvā elementa normatīvo nolietojumu, bet, ja rezultāts ir mazāks par 16 %, pieņem, ka tas ir 16 %, savukārt, ja rezultāts ir lielāks par 30 %, pieņem, ka tas ir 30 %;

73.2.3. ja konstruktīvā elementa tehniskais stāvoklis vizuāli novērtēts kā "Vidējs", konstruktīvā elementa nolietojums ir vienāds ar konstruktīvā elementa normatīvo nolietojumu, bet, ja rezultāts ir mazāks par 31 %, pieņem, ka tas ir 31%, savukārt, ja rezultāts ir lielāks par 60 %, pieņem, ka tas ir 60 %;

73.2.4. ja konstruktīvā elementa tehniskais stāvoklis vizuāli novērtēts kā "Slikts", konstruktīvā elementa nolietojums ir vienāds ar konstruktīvā elementa normatīvo nolietojumu, bet, ja rezultāts ir mazāks par 61 %, pieņem, ka tas ir 61 %, savukārt, ja rezultāts ir lielāks par 80 %, pieņem, ka tas ir 80 %;

73.2.5. ja konstruktīvā elementa tehniskais stāvoklis vizuāli novērtēts kā "Ļoti slikts", konstruktīvā elementa nolietojums ir vienāds ar konstruktīvā elementa normatīvo nolietojumu, bet, ja rezultāts ir mazāks par 81 %, pieņem, ka tas ir 81 %, savukārt, ja rezultāts ir lielāks par 100 %, pieņem, ka tas ir 100 %.

74. Ēkas nolietojumu nosaka šādi:

74.1. aprēķina konstruktīvā elementa nolietojuma daļu no ēkas nolietojuma, izmantojot šādu formulu:

KEND – konstruktīvā elementa nolietojuma daļa no ēkas nolietojuma;

V – konstruktīvo elementu īpatsvars;

KEN – šo noteikumu 73.2.apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktais konstruktīvā elementa nolietojums;

74.2. konstruktīvā elementa nolietojuma daļu no ēkas nolietojuma noapaļo līdz vienam procentam;

74.3. summē visu konstruktīvo elementu nolietojuma daļas.

75. Pazemes ēkām, kuras saskaņā ar būvju klasifikāciju ietilpst klasē "1252 – Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas" un kuru konstruktīvais risinājums atbilst šo noteikumu 5.pielikumā minētajam pazemes ēku (bez jumta) konstruktīvajam risinājumam, nolietojumu aprēķina, izmantojot šo noteikumu 6.pielikumu un šādu formulu:

Ep – pazemes ēkas (bez jumta) nolietojuma procents;

F – ēkas faktiskais kalpošanas ilgums, kas ir vienāds ar konstrukcijas veidu vidējo aritmētisko kalpošanas ilgumu;

N – ēkas tipa normatīvais kalpošanas ilgums.

76. Ja iesniegta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sastādīta ēkas datu deklarācija, pieņem, ka ēkas nolietojums ir 0 %.

77. Ja aprēķinātais ēkas nolietojuma procents ir lielāks par 85 %, pieņem, ka tas ir 85 %.

2.4. Ēku raksturojošās informācijas iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem

78. Atbilstoši projekta dokumentācijai, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā, citam valsts vai pašvaldības iestāžu izdotam vai apstiprinātam dokumentam (piemēram, lēmumam, izziņai, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotai un pašvaldības būvvaldes apstiprinātai informācijai) vai, ja tādu nav, būves tiesisku iegūšanu apliecinošam dokumentam iegūst šādu ēku raksturojošo informāciju:

78.1. ēkas nosaukums;

78.2. ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads;

78.3. ēkas galvenais lietošanas veids;

78.4. telpu grupas nosaukums;

78.5. telpu grupas lietošanas veids;

78.6. telpu nosaukums.

79. Ja vairākos dokumentos ir norādīta pretrunīga šo noteikumu 78.punktā minētā informācija, noteicošais ir jaunākais dokuments.

80. Ja ēkā ir vairākas telpu grupas ar atšķirīgiem telpu grupu lietošanas veidiem, ēkas galveno lietošanas veidu aprēķina būvju klasifikācijā noteiktajā kārtībā.

81. Ēkas tipu nosaka atbilstoši būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 78.punktā minētajos dokumentos ietverto informāciju.

82. Ja jaunbūvei nav uzbūvētas projekta dokumentācijā paredzētās telpu grupas, daļēji izbūvēto ēkas daļu uzmēra kā vienu telpu grupu, kurai telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam.

83. Ēkas, telpu grupas un telpas nosaukums ir projekta dokumentācijas autora piešķirta normatīvajos aktos neklasificēta ēku raksturojoša informācija, kas netiek ņemta vērā citu ēku raksturojošo rādītāju noteikšanā.

84. Ja šo noteikumu 78.punktā minētajos dokumentos nav norādīts ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums, tos norāda:

84.1. ēkai – atbilstoši ēkas galvenā lietošanas veida nosaukumam;

84.2. telpu grupai – atbilstoši telpu grupas lietošanas veida nosaukumam;

84.3. iekštelpai – "iekštelpa";

84.4. ārtelpai – "ārtelpa".

85. Informāciju par ēkas un telpu grupas labiekārtojumu iegūst no:

85.1. akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai cita pašvaldības būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu;

85.2. inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta dokumenta;

85.3. ierosinātāja aizpildītas un parakstītas labiekārtojumu anketas (7.pielikums), ja ēka nav pieņemta ekspluatācijā vai ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 85.1. vai 85.2.apakšpunktā minētā dokumenta.

3. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālā uzmērīšana

86. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālajā uzmērīšanā:

86.1. piemēro šo noteikumu prasības par ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem;

86.2. veic tikai ārējo ēkas apsekošanu apvidū;

86.3. ēku raksturojošos rādītājus iegūst atbilstoši ārējā apsekošanā veiktajiem uzmērījumiem, ja nepieciešams, ņemot vērā šo noteikumu 18. un 38.punktā noteikto kārtību, un ierosinātāja iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai.

87. Valsts noslēpuma statusam atbilstošai ēkai:

87.1. neiegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru;

87.2. nenorāda pazemes stāvus un to skaitu;

87.3. nemēra attālumus, pēc kuriem var noteikt logu un durvju atrašanās vietu ārsienās;

87.4. telpu grupu skaitu nosaka atbilstoši ēkas virszemes stāvu skaitam neatkarīgi no ēkā esošo telpu grupu un telpu skaita tā, lai katrā stāvā būtu viena telpu grupa ar nosaukumu "telpu grupa" un viena iekštelpa ar nosaukumu "iekštelpa";

87.5. norāda telpu veidus "nedzīvojamā iekštelpa" un "nedzīvojamā ārtelpa";

87.6. visām telpu grupām lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam;

87.7. no šo noteikumu 114.punktā minētajiem grafiskajiem plāniem sagatavo tikai ēkas apbūves plānu.

88. Ēkām vai telpu grupām, kurās atrodas ārvalstu pārstāvniecības, piemēro valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālās uzmērīšanas nosacījumus, ciktāl tas nav pretrunā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

4. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana

4.1. Inženierbūves apsekošana apvidū

89. Inženierbūves apsekošanā apvidū:

89.1. nosaka:

89.1.1. inženierbūves vai inženierbūves daļas kontūru;

89.1.2. šajos noteikumos noteiktos izmērus, kas nepieciešami inženierbūves vai inženierbūves daļas apjoma rādītāju iegūšanai;

89.1.3. raksturojošos rādītājus, kas nepieciešami inženierbūves vai inženierbūves daļas tipa noteikšanai atbilstoši būvju klasifikācijai;

89.2. iegūst inženierbūves attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru:

89.2.1. nodrošinot punktveida inženierbūves kopskatu;

89.2.2. vietās, kur lineārai inženierbūvei noteikti būves punkti.

90. Ja kadastrāli uzmērāmās inženierbūves kontūras robežās atrodas cita inženierbūve, par kuru nav iesniegts ierosinātāja iesniegums par tās kadastrālo uzmērīšanu, kadastrālo uzmērīšanu šai inženierbūvei neveic.

91. Ja lineāra inženierbūve, izņemot tiltu, viaduktu un ceļa pārvadu, izvietota vairākās administratīvajās teritorijās, to pa administratīvās teritorijas robežu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

92. Autoceļus, dzelzceļus, ielas, tramvaju ceļus, ja to turpinājums ir tilts, viadukts vai ceļa pārvads, pa tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo krasta balstu ārējo malu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

93. Saskaņā ar ierosinātāja rakstisku iesniegumu lineāru inženierbūvi pieļaujams sadalīt atsevišķās inženierbūvēs atbilstoši:

93.1. zemes vienību robežām;

93.2. inženierbūves daļu robežām.

94. Ja lineāras inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus būvi.

95. Kanālu pretējos krastos esošos krasta nostiprinājumus nosaka par atsevišķām inženierbūvēm.

96. Inženierbūves pazemes vai zemūdens daļas neuzmēra, ja tas nav iespējams bez konstrukciju atsegšanas. Šādu inženierbūves daļu pazemes vai zemūdens apjoma rādītājus un ārējās kontūras atrašanās vietu nosaka pēc projekta dokumentācijas.

97. Virszemes inženierbūvei uzmēra tās ārējās kontūras vertikālās projekcijas atrašanās vietu horizontālā plaknē, kā arī nosaka inženierbūves sastāvu un inženierbūvi sadalošo inženierbūvju un ēku atrašanās vietu. Ēkas un inženierbūves atdalošā robeža ir ēkas ārsienas ārējā mala.

98. Par torņu un mastu ārējās kontūras robežu uzskatāma torņu un mastu atsaišu atrašanās vietu ārējās savienojošās līnijas.

99. Par autoceļa, ielas vai ceļa ārējo kontūru uzskatāma autoceļa, ielas vai ceļa brauktuves ārējā kontūra kopā ar apmalēm.

100. Sliežu ceļiem, cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvades līnijām un sakaru līnijām ārējo kontūru nenosaka, bet uzmēra attiecīgās inženierbūves viduspunktu atrašanās vietu.

101. Tiltam, viaduktam vai ceļa pārvadam ārējo kontūru nosaka, uzmērot laidumu ārējās malas vertikālās projekcijas horizontālā plaknē, ko no autoceļa, dzelzceļa vai ielas atdala tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo balstu ārējās malas.

102. Inženierbūvē esošās iekštelpas uzmēra atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēku kadastrālo uzmērīšanu. Ja iesniegtajos dokumentos nav norādīts šādas telpu grupas lietošanas veids, inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda telpu grupu lietošanas veidu "1274 – Cita, iepriekš neklasificēta, telpu grupa".

103. Inženierbūves apjoma rādītājus nosaka vai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam.

4.2. Inženierbūvi raksturojošo rādītāju iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem

104. No šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem vai, ja tādu nav, no būves tiesisku iegūšanu apliecinošiem dokumentiem par inženierbūvi vai tās daļu iegūst šādas ziņas:

104.1. nosaukums;

104.2. ekspluatācijā pieņemšanas gads;

104.3. galvenais lietošanas veids;

104.4. tips un materiāls (atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam);

104.5. pazemes vai zemūdens daļas vai pazemes vai zemūdens inženierbūves apjoma rādītāji.

105. Inženierbūves galveno lietošanas veidu un tipu nosaka atbilstoši būvju klasifikācijai.

106. Ja inženierbūves daļām ir atšķirīgi attiecīgo inženierbūves tipu raksturojošie apjoma rādītāji vai materiāli, katrai šādai inženierbūves daļai:

106.1. piešķir numuru intervālā no "0001" līdz "9999";

106.2. piemēro inženierbūves tipu no vienas tipu grupas.

4.3. Inženierbūves nolietojuma noteikšana