Zaudējis spēku - Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu

Veids Noteikumi
Publicēts 2012-03-27
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.217Rīgā 2012.gada 27.martā (prot. Nr.17 14.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 6.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma);

1.2. inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības;

1.3. ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) un Kioto protokola prasībām, tai skaitā ziņojuma sagatavošanas, izvērtēšanas, apstiprināšanas un nosūtīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);

2.2. emisijas faktors – lielums, kas nosaka emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;

2.3. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par antropogēnajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

2.4. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķiniem, to neprecizitātēm, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;

2.5. neprecizitāte (precizitāte) – zināšanu trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;

2.6. pamatavoti – inventarizācijas nacionālās sistēmas prioritārā kategorija, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste no meža zemēm, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas). Pamatavoti tiek izteikti ar emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes absolūtajiem lielumiem, laika rindām vai neprecizitātēm.

II. Inventarizācijas nacionālā sistēma

3. Inventarizācijas nacionālo sistēmu veido:

3.1. atbildīgās ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija;

3.2. institūcijas, kuras sniedz darbību datus, – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Zāļu valsts aģentūra, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un komersanti, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rūpnieciskās produkcijas kodiem (turpmāk – PRODCOM kodi);

3.3. institūcijas, kuras aprēķina emisijas, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

4.1. pilnveido inventarizācijas nacionālo sistēmu un koordinē šo noteikumu 3.punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;

4.2. apkopo valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

4.3. apkopo valsts nacionālo inventarizācijas ziņojumu saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11, 15CMP/1 un Kioto protokolu. Saskaņā ar šiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavo angļu valodā. Tajā ietver:

4.3.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās;

4.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem;

4.3.3. pamatavotu aprakstu;

4.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem;

4.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

4.3.6. inventarizācijas nacionālās sistēmas aprakstu un tās izmaiņu aprakstu;

4.3.7. informāciju par Kioto protokola 3.panta 14.punktā, 6., 12. un 17.pantā noteiktajām darbībām;

4.4. apkopo informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai;

4.5. sagatavo un apkopo inventarizācijas uzlabojumu plānu, ievērojot veikto pārbaužu rezultātus un inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju un konvencijas sekretariāta ekspertu grupas ieteikumus un priekšlikumus, kā arī izsūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai inventarizācijā iesaistītajām institūcijām;

4.6. izveido centralizētu informācijas novietni dokumentācijai, kā arī kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām;

4.7. arhivē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus;

4.8. pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā.

5. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei līdz katra gada 1.decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz:

5.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (vadlīnijas elektroniski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē):

5.1.1. 1996.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes uzlabotajām vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai (turpmāk – 1996 KPSP);

5.1.2. 2000.gada Labas prakses un neprecizitāšu aprēķinu vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai (turpmāk – 2000 LPV);

5.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju datus saistībā ar enerģētikas, rūpniecisko procesu, šķīdinātāju un citu produktu lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem, apkopotus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

5.3. nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā saistībā ar enerģētikas, rūpniecisko procesu, šķīdinātāju un citu produktu lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11 un Kioto protokolu, tajā ietverot:

5.3.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās;

5.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas;

5.3.3. pamatavotu aprakstu;

5.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem darbību datiem un izmantotajiem emisiju faktoriem;

5.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

5.3.6. informāciju no siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra par izmaiņām tā infrastruktūrā, par nesakritībām ar Starptautiskās emisiju tirdzniecības centrālo serveri, par darbībām ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, par konvencijas sekretariāta paziņojumiem un brīdinājumiem, par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību aizstāšanu un saistību perioda rezerves aprēķiniem;

5.4. informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai.

6. Katru gadu šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iesniedz šādu informāciju:

6.1. līdz kārtējā gada 1.oktobrim Centrālā statistikas pārvalde iesniedz:

6.1.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto informāciju par darbību datiem un to aprakstus;

6.1.2. energobilanci, kura sagatavota atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja izstrādātajai ziņošanas anketas formai;

6.2. līdz kārtējā gada 1.oktobrim komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (PRODCOM 2007 kods 26.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (PRODCOM 2007 kods 27.10), dabasgāzes importēšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un realizāciju, biogāzes ražošanu un izmantošanu un elektroenerģijas apgādi, iesniedz šo noteikumu 1.pielikumā minēto informāciju par:

6.2.1. darbību datiem;

6.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus;

6.3. līdz kārtējā gada 1.decembrim komersanti, kuri importē, transportē, uzglabā un realizē dabasgāzi, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3. un 4.tabulu iesniedz kārtējā gada 11 mēnešu vidējos datus;

6.4. līdz kārtējā gada 1.oktobrim Veselības ministrija sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru iesniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteikto informāciju par darbību datiem.

7. Katru gadu līdz 1.decembrim šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz šādu informāciju:

7.1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", elektroniski saskaņojot ar Zemkopības ministriju, iesniedz:

7.1.1. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju un 2003.gada Labas prakses vadlīnijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – LPV ZIZIMM 2003) atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors);

7.1.2. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju, ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 un Kioto protokolu (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors);

7.1.3. informāciju par Kioto protokola 3.panta 3. un 4.punktā noteiktajām darbībām, ņemot vērā LPV ZIZIMM 2003 un Kioto protokola atsauces vadlīnijas par emisiju un noteiktā daudzuma uzskaiti un apkopojot informāciju kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu konferenču apstiprinātajiem lēmumiem 15/CP.10, 16/CMP.1, 17/CMP.1, 15/CMP.1, 6/CMP.3;

7.2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, elektroniski saskaņojot ar Zemkopības ministriju, iesniedz:

7.2.1. aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju un 1996 KPSP, 2000 LPV, LPV ZIZIMM 2003 vadlīnijas. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences lēmumam 18/CP.8 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 4.sektors);

7.2.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konference apstiprinājusi ar lēmumu 18/CP.8;

7.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 5(V) sadaļā minēto informāciju par darbību datiem;

7.4. šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētās institūcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei iesniedz informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamām neprecizitātēm (procentos).

III. Inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības

8. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma (4.pielikums) nodrošina inventarizācijas atbilstību konvencijas kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajām institūcijām.

9. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma ietver informāciju par:

9.1. inventarizācijai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;

9.2. konkrētu darbu veikšanu;

9.3. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plānu, kurā iekļauj:

9.3.1. kvalitātes kontroles procedūras;

9.3.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras;

9.3.3. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras;

9.3.4. atbildības un laika grafiku kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru ieviešanai;

9.3.5. inventarizācijas uzlabošanas plānu, kurā iekļauj:

9.3.5.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu;

9.3.5.2. iekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu;

9.3.5.3. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru rezultātiem;

9.3.5.4. informāciju par konvencijas sekretariāta veikto pārbaužu rezultātiem.

10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados.

11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, inventarizācijas nacionālās sistēmas darbību un tās efektivitāti.

12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām katru gadu līdz 30.jūnijam rīko sanāksmi par inventarizācijas norisi, kurā analizē problēmas, aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, nepieciešamos uzlabojumus un citus jautājumus.

13. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un tiešā un netiešā siltumnīcefekta gāzu emisiju datu (kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minētajām procedūrām.

IV. Ziņošanas kārtība saskaņā ar konvencijas un Kioto protokola prasībām

14. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.janvārim elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē (un par to informē Eiropas Komisiju):

14.1. sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

14.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2).

15. Divu darbdienu laikā pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma par siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to elektroniski nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma uzlabošanai.

16. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas (nacionālā inventarizācijas ziņojuma un emisiju datu) saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido uzraudzības komiteju, iekļaujot tajā pārstāvjus no šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām.

17. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30.janvārim nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzraudzības komitejai nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzraudzības komiteja 20 dienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu.

18. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par tiešajiem un netiešajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 15. un 17.punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.

19. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.martam iesniedz Eiropas Komisijā nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kā arī elektroniski paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

20. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.aprīlim elektroniski ievieto siltumnīcefekta gāzu emisiju datus Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus konvencijas sekretariātam un paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

21. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 14 dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā.

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju datu gala versiju ministrijas tīmekļa vietnē.

V. Noslēguma jautājums

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumus Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 30.nr.).

Ministru prezidents V.DombrovskisVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217

Komersantu iesniedzamie dati

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217

Siltumnīcefektu izraisošo gāzu avots un piesaistes kategorijas saskaņā ar konvencijas līgumslēdzēju pušu lēmumiem (kopējā ziņošanas formāta kategorijas) Darbības dati/parametrs Atbildīgās institūcijas/datu avoti
Tabula 1.A(a) – Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā (degvielas) dati Tabula 1.A(a) – Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā (degvielas) dati Tabula 1.A(a) – Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā (degvielas) dati
1.A.1. Enerģētika:a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanab. naftas pārstrādec. cietā kurināmā apstrāde un citas enerģētikas nozares -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāte Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
1.A.1. Enerģētika:a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanab. naftas pārstrādec. cietā kurināmā apstrāde un citas enerģētikas nozares Aprēķini Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (Centrs)
1.A.2. Apstrādes rūpniecība:a. dzelzs un tērauda ražošanab. krāsaino metālu ražošanac. ķīmiskā rūpniecībad. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošanae. pārtikas rūpniecībaf. citas nozares un būvniecība -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte CSP
1.A.2. Apstrādes rūpniecība:a. dzelzs un tērauda ražošanab. krāsaino metālu ražošanac. ķīmiskā rūpniecībad. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošanae. pārtikas rūpniecībaf. citas nozares un būvniecība Aprēķini Centrs
1.A.3. Transports: 1.A.3. Transports: 1.A.3. Transports:
a. vietējā aviācija -) Degvielas patēriņš;-) Lidmašīnu kustība Latvijas lidostās:• pacēlušās lidmašīnas (atsevišķi norāda datus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē);• nolaidušās lidmašīnas(atsevišķi norāda datus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē);-) Datu neprecizitāte CSP
b. ceļu transports -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāte CSP
b. ceļu transports -) Minimālās un maksimālās vidējās mēneša temperatūras Centrs
b. ceļu transports -) Transportlīdzekļu statistika:vieglo automašīnu sadalījums –pēc izlaides gada, izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma (mazāki par 1,4 l; 1,4–2,0 l un lielāki par 2,0 l);kravas automašīnu sadalījums – pēc izlaides gada, izmantotās degvielas veida, pilnās masas;motociklu sadalījums – pēc izlaides gada un motora tilpuma.Pārskats reizi trijos gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglajām automašīnām, kravas automašīnām, autobusiem;-) Datu neprecizitāte Satiksmes ministrija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
b. ceļu transports Aprēķiniem izmanto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT vai tam līdzvērtīgu modeli VARAM
c. dzelzceļš -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāte CSP
c. dzelzceļš Aprēķini VARAM
d. vietējā kuģniecība -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāte CSP/Saskaņā ar ekspertu pētījumu*
d. vietējā kuģniecība Aprēķini VARAM
e. cita (norādīt kāda) -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāte CSP
e. cita (norādīt kāda) Aprēķini VARAM
1.A.4. Citas nozares:a. pārējie patērētājib. mājsaimniecībac. lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāte CSP
1.A.4. Citas nozares:a. pārējie patērētājib. mājsaimniecībac. lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība Aprēķini Centrs
1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;-) Datu neprecizitāte CSP
1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) Aprēķini Centrs
1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes – vispārējā pieeja -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte CSP
1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes – vispārējā pieeja Aprēķini Centrs
1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana nolūkiem, kas nav saistīti ar enerģētiku -) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte CSP
1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana nolūkiem, kas nav saistīti ar enerģētiku Aprēķini Centrs
1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas -) Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums (TJ);-) Datu neprecizitāte CSP
1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas Aprēķini Centrs
1.C Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi -) Degvielas patēriņš;-) Datu neprecizitāte CSP
1.C Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi Aprēķini VARAM
2. Rūpnieciskie procesi/ražošana: 2. Rūpnieciskie procesi/ražošana: 2. Rūpnieciskie procesi/ražošana:
A. Minerālie produktiB. Ķīmiskā rūpniecībaC. Metālu ražošanaD. Citu produktu ražošanaE. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 ražošanaF. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 patēriņšG. Citi -) Saražotā produkcija, t: cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi, tērauds;-) Izmantotās izejvielas, t: kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potašs, kokss un čuguns Centrs/Komersanti
A. Minerālie produktiB. Ķīmiskā rūpniecībaC. Metālu ražošanaD. Citu produktu ražošanaE. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 ražošanaF. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 patēriņšG. Citi -) Izmantotais F-gāzu apjoms, kg Centrs/Zāļu valsts aģentūra/komersanti
A. Minerālie produktiB. Ķīmiskā rūpniecībaC. Metālu ražošanaD. Citu produktu ražošanaE. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 ražošanaF. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 patēriņšG. Citi -) Izmantotā bitumena daudzums Centrs/Zāļu valsts aģentūra/komersanti
-) Saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums
-) Datu neprecizitāte CSP, Centrs
Aprēķini Centrs
3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana: 3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana: 3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana:
A. Krāsu pielietošanaB. Attaukošana un sausā tīrīšanaC. Ķīmiskie produkti, rūpniecībaD. Cita -) NMGOS saturošo ķīmisko vielu saražotais un importētais apjoms;-) Datu neprecizitāte Centrs
A. Krāsu pielietošanaB. Attaukošana un sausā tīrīšanaC. Ķīmiskie produkti, rūpniecībaD. Cita Aprēķini Centrs
4. Lauksaimniecība: 4. Lauksaimniecība: 4. Lauksaimniecība:
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Lauksaimniecības dzīvnieku un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa novadiem, tūkstošos;-) Lopu un putnu produktivitāte (vidējais piena izslaukums no govs, kg; vidējā olu ieguve no vienas dējējvistas, skaits) CSP
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā LLU
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi (%), reizi trīs gados LLU
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības), tūkst. ha LLU
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Sējumu platības, tūkst. ha;-) Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t;-) Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos, tūkst. t) CSP
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Organiski bagātās augsnes, ha (histosols) LLU/Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme -) Datu neprecizitāte CSP, LLU, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Aprēķini LLU
5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM): 5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM): 5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM):
A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme, atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB.2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti -) Informācija par izmantoto pieeju, lai attēlotu zemju platības, un par zemes lietojuma datubāzi (bāzēm), kuras izmantotas inventarizācijas sagatavošanai;-) Zemes lietojuma definīcijas un pielietotās klasifikācijas sistēmas un to atbilstība/sakritība ar ZIZIMM kategorijām Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"pēc saskaņošanas ar ZM
A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme, atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB.2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti 5A–5G (saskaņā ar kopējā ziņošanas formāta kategorijām):1. Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem, tūkst. ha CSP/ Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme, atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB.2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti 2. Oglekļa krājas izmaiņa dzīvajā biomasā:· pieaugums, tūkst. t;· zudumi, tūkst. t 3. Neto oglekļa krājas izmaiņa atmirušajās organiskajās vielās, tūkst. t 4. Neto oglekļa krājas izmaiņa augsnē:· minerālās augsnes, tūkst. t;· organiskās augsnes, tūkst. t Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" pēc saskaņošanas ar ZM
A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme, atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB.2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti 5. Organiski bagātās augsnes, (5.B.1; 5.C.1), tūkst. ha LLU/ Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
A. Mežu zemeA.1. Mežu zeme, atlikusī mežu zemeA.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemiB. AramzemeB.1. Aramzeme, atlikusī aramzemeB.2. Zeme, kas pārveidota par aramzemiC. GanībasC.1. Ganības, atlikušās ganībasC.2. Zeme, kas pārveidota par ganībāmD. MitrainesD.1. Mitraines, atlikušās mitrainesD.2. Zeme, kas pārveidota par mitrainiE. ApmetnesE.1. Apmetnes, atlikušās apmetnesE.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēmF. Cita zemeF.1. Cita zeme, atlikusī cita zemeF.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemiG. CitiIevāktie meža produkti -) Datu neprecizitāte CO2 piesaistes un emisiju aprēķini LLU/ Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
5 (IV) Oglekļa dioksīda emisijas no kaļķošanas materiāla pielietošanas lauksaimniecībā -) Iestrādātie kaļķi:· pavisam, tūkst.t;· uz 1 ha kaļķotās platības, t;-) Datu neprecizitāte CSP
5 (IV) Oglekļa dioksīda emisijas no kaļķošanas materiāla pielietošanas lauksaimniecībā Aprēķini Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām -) Izdedzinātās mežu platības, ha CSP
5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām -) Izdedzinātās kūlas platības, ha Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām -) Zaru atlieku dedzināšana mežā uz vietas Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" pēc saskaņošanas ar ZM
5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām -) Datu neprecizitāte CSP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām Aprēķini Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
6. Atkritumu apsaimniekošana: 6. Atkritumu apsaimniekošana: 6. Atkritumu apsaimniekošana:
A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana) -) Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no datubāzes "3 – Atkritumi") Centrs
A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana) -) Dati par atgūto CH4 (metānu) no atkritumu izgāztuvēm Centrs/komersanti
A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana) -) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstoši; -) Saražotās pārtikas rūpniecības produkcijas apjoms, tonnas/gadā CSP
A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana) -) Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no datubāzes "2 – Ūdens"); -) Sadedzinātais atkritumu daudzums un veids, bez enerģijas atguves (no datubāzes "3 – Atkritumi"); -) Kompostētais atkritumu daudzums (no datubāzes "3 – Atkritumi") Centrs
A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana) -) Datu neprecizitāte CSP, Centrs
A. Cieto atkritumu izgāztuvesB. Notekūdeņu apstrādeC. Atkritumu sadedzināšanaD. Citi (kompostēšana) Aprēķini Centrs
7. Pamatavotu noteikšana VARAM VARAM
8. Pārrēķini (skaidrojošā informācija) Iesaistītās institūcijas/VARAM Iesaistītās institūcijas/VARAM
Emisiju neprecizitātes Iesaistītās institūcijas/VARAM Iesaistītās institūcijas/VARAM
Nr.p.k. Enerģētikas efektivitātes rādītāji saskaņā ar Eurostat nomenklatūru Rādītājs
--- --- ---
1. MAKRO Kopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/milj. EUR
2. MAKRO B0 Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/milj. EUR
3. RŪPNIECĪBA A1 Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/milj. EUR
4. MĀJSAIMNIECĪBAS A.1 Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/mājokli
5. PAKALPOJUMI A0 CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/milj. EUR
6. PĀRVEIDOŠANA Specifiskas CO2 emisijas no valsts un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ
7. RŪPNIECĪBA A1.11 Kopējā CO2 intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/milj. EUR
8. RŪPNIECĪBA A1.2 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/milj. EUR
9. RŪPNIECĪBA A1.3 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/milj. EUR
10. RŪPNIECĪBA A1.4 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/milj. EUR
11. RŪPNIECĪBA A1.5 Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – papīra un drukas rūpniecībā, t/milj. EUR
12. MĀJSAIMNIECĪBAS A0 Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkurināšanai, t/m2
13. PAKALPOJUMI B0 Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai, kg/m2
14. PĀRVEIDOŠANA d0 Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJ
15. PĀRVEIDOŠANA e0 Specifiskas CO2 emisijas no pašražotāju iekārtām, t/TJ
16. PĀRVEIDOŠANA Oglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ
17. RŪPNIECĪBA Kopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJ
18 MĀJSAIMNIECĪBAS Kopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJ
19. TRANSPORTS Oglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJ
20. TRANSPORTS E1
21. TRANSPORTS D0 Autotransporta kravu apgrozība uz ceļa, milj. tkm
22. TRANSPORTS C0
23. TRANSPORTS C0 Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, milj. km
24. TRANSPORTS B0
25. TRANSPORTS B0

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217

Veselības ministrijas iesniedzamie dati

Komersanta nosaukums Ievestā N2O daudzums (t/g) Realizētā N2O daudzums (t/g)
Medikamenta (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums HFC-134a daudzums vienā vienībā (aerosola flakons) (g) Vidējais gada laikā izlietotais aerosolu skaits vienam slimniekam (gab.)
--- --- ---
Medikamenta (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums HFC-134a daudzums vienā vienībā (aerosola flakons) (g) Vidējais gada laikā izlietotais aerosolu skaits vienam slimniekam (gab.)
Bioparox (Les Laboratories Servier, Francija)
Berotec (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)
Flixotide inhalators (Glaxo Wellcome Manufacturing Pte Ltd, Singapūra)
Ecobec Easi – Breathe (IVAX CR.a.s., Čehija)
Ecobec (IVAX CR.a.s., Čehija)
Ecosal (IVAX CR.a.s., Čehija)
Ventolin Inhaler (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)
Berodual (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)
Serotide (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)
Berotec N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)
Berodual N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)
Cits (norādīt tipu)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217

Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)