Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.518Rīgā 2012.gada 24.jūlijā (prot. Nr.41 48.§)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.1 panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības, kārtību un izcenojumus.

2. Šķirni atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem novērtē, lai noskaidrotu:

2.1. šķirnes piemērotību konvencionālajā lauksaimniecībā;

2.2. šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, un katrā no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:

4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga;

4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;

4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls.

5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji.

6. Ja šķirnes novērtēšanā ir vairāk par 15 šķirnēm, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.

7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem.

8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai katalogā:

8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:

8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, – trīs gadi;

8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2. lopbarības augiem:

8.2.1. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību (piemēram, smilts vīķu, lauka pupu un sējas zirņu ziemāju formām), – trīs gadi;

8.2.2. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2.3. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm – četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes – pirmajā un otrajā izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:

8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.3. kartupeļiem – divi gadi.

8.1 Viens izmēģinājuma gads ietver sējuma ierīkošanu, sēju, kopšanu un novērojumus veģetācijas periodā, ražas novākšanu, uzskaiti un ražas kvalitātes rādītāju noteikšanu.

9. Ja šo noteikumu 13.punktā minētais iesniedzējs ir iepriekš pieteicis šķirnes novērtēšanu citiem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem un saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedz iesniegumu par novērtētās šķirnes iekļaušanu katalogā, iegūtos rezultātus izmanto šķirnes izvērtēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu katalogu.

10. Ja šķirne novērtēta iekļaušanai katalogā, tad pārtraukumi šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas laikā nav ilgāki par vienu novērtēšanas gadu.

11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

12. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:

12.1. lauku izmēģinājumu dati;

12.2. kvalitātes rādītāju dati.

12.1 Zemkopības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un ko var piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei.

12.2 Šķirnes novērtēšanai izmanto tādas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai

13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):

13.1. selekcionārs;

13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;

13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;

13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).

13.1 Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

14. Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz:

14.1. par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1. martam;

14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10. jūlijam;

14.3. par ziemāju labību – līdz 1. augustam.

15. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

17. Ja iesniegums par vasarāju labību, lopbarības augu, eļļas augu, izņemot ziemāju formas, šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirņu novērtēšanu ir iesniegts pēc 20.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 1.augusta, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 20.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.

III. Šķirnes novērtēšanas secība

18. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam nodrošina šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu vietas.

19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:

19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:

19.1.1. sugu;

19.1.2. šķirni;

19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;

19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;

19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;

19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;

19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;

19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota.

20. Augu šķirņu novērtēšanas izcenojumi norādīti šo noteikumu 4.pielikumā.

21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām.

21.1 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk – kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.

22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma.

22.1 Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu.

IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai

23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk kā četri atkārtojumi, labībai – ne mazāk kā seši atkārtojumi, tai skaitā divi labības slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumus izvieto randomizēti.

23.1 Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848), noteikumiem, tostarp tās 5. panta "d", "e", "f" un "g" punktā noteiktajiem vispārīgajiem principiem un 12. pantā ietvertajiem augkopības noteikumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

23.2 Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu – miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu – bioloģiska šķirne regulas 2018/848 3. panta 19. punkta izpratnē (turpmāk – bioloģiska šķirne). Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes novērtē pēc vienādiem kritērijiem.

23.3 Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu pārbaudīt tikai labības šķirnes piemērotību bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem, konkrēto šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.

24. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:

24.1. vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:

24.1.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;

24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;

24.1.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;

24.2. precizitāte nodrošina visu darbu precīzu izpildi saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem un šo noteikumu prasībām;

24.3. attālums no izmēģinājumu lauciņiem līdz mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, ēkām un būvēm, atsevišķiem kokiem, braucamajiem ceļiem, novadgrāvjiem un lauka malām neietekmē izmēģinājumu rezultātus;

24.4. lauka izmēģinājumu novērtējumus un mērījumus vienā izmēģinājumā vienai pazīmei veic viens un tas pats speciālists.

25. Izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:

25.1. lauka vēsturē vismaz par četriem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par sugām, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;

25.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā nedrīkst ietekmēt izmēģinājumu rezultātus;

25.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē atkarībā no augsnes reakcijas un granulometriskā sastāva ir augsts vai vidējs;

25.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums, kurā netiek veikti izmēģinājumi;

25.5. izmēģinājumu šķirnes piemērotībai bioloģiskajā lauksaimniecībā veic laukā, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

26. Audzēšanas procesa prasības ir šādas:

26.1. attiecīgās augu sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav īsāks par četriem gadiem, bet attiecīgās labības sugas – ar triju gadu starplaiku;

26.2. katrai sugai izvēlas priekšaugu saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

26.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamās sugas audzēšanas labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;

26.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot ieteicamās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

27. Mēslošanas prasības ir šādas:

27.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:

27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par pieciem gadiem;

27.1.2. barības vielu iznesi;

27.1.3. priekšauga ietekmi;

27.1.4. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošus faktorus;

27.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:

27.2.1. audzē tauriņziežus;

27.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;

27.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;

27.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;

27.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;

27.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina intensīvu mikroorganismu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu);

27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kuri atļauti Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, II pielikumā.

28. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:

28.1. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;

28.2. vienā izmēģinājumā lauciņu uzskaites platība un lauciņu izmēri ir vienādi. Lauciņu uzskaites platība ir ne mazāka par šo noteikumu 6.pielikumā minēto;

28.3. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās, nesadalot atkārtojumus, starp kuriem ir joslas, kas katru šķirni ļauj novākt atsevišķi.

29. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:

29.1. kopšanu katrā izmēģinājumā visām attiecīgās sugas šķirnēm veic vienos un tajos pašos termiņos;

29.2. kopšanai lieto tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir atļauti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību;

29.3. nodrošina apgriešanās joslu uzturēšanu kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšanu. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanu visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.

V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite

30. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

31. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 procentu augu ir sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 procenti augu ir attiecīgajā fāzē.

32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:

32.1. labībai:

32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.2. griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei – ziedēšanas vidus;

32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;

32.2. lopbarības augiem:

32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.2.2. stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;

32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;

32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem:

32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.3.2. šķiedras liniem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība;

32.3.3. šķiedras kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;

32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;

32.3.5. sojai – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un novākšanas gatavība;

32.4. kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm).

33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.7​​​​​​​ un 7.8 pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas.

34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu un šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām.

35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnībā ir gājuši bojā, sagatavo aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sagatavošanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam.

36. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platību, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā līdz 50 procentiem no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;

36.2. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.3. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.4. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.

37. Ja novērojumi un uzskaite par kādu šķirnes īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojošajiem rādītājiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.

38. Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

39. Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platību precizē, ņemot vērā uzskaites platības samazinājumu.

VI. Kvalitātes analīžu veikšana

40. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina kvalitātes analīzes saskaņā ar šo noteikumu 7.6 pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu 41. ​​​​​​​punktā minētajām laboratorijām.

41. Šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirņu kvalitātes analīzes var veikt kādā no šādām laboratorijām:

41.1. laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā;

41.2. citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju laboratorijās;

41.3. laboratorijā, kurai ir vismaz triju gadu pieredze kvalitātes analīžu veikšanā.

VII. Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana

42. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas rādītājiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7.1, 7.2​​​​​​, 7.3​​​​​, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.6​​​​​​​, 7.7​​​​​​​, 7.8 ​​​​​​​un 8. pielikums).

43. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

44. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

45. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

46. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

47. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesniedzējam paziņo šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus:

47.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

47.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.

48. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, tas divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.

49. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu:

49.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 20. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 30. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

49.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 5. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.

49.1 Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20. novembrim.

VIII. Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 100.nr.).

51. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kurām 2012.gadā novērtēšana notiek otro gadu, kvalitātes analīzes veic, izmantojot pirmajā pārbaudes gadā lietotās metodes.

52. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2012.gadā tiek vērtētas pirmo gadu (arī 2011.gada rudenī sētie ziemāji), kvalitātes analīzes veic saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļā minēto kārtību.

53. Ziemāju sugu šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2013.gadā tiek vērtētas trešo gadu, kvalitātes analīzes pārbauda, izmantojot tās pašas metodes, ar kurām novērtēšana tika uzsākta, bet 2012.gada rudenī šķirnes sēj šo noteikumu 3.pielikumā minētajās vietās.

54. Iesniegumus par saimniecisko īpašību novērtēšanu 2013.gadā, kas dienestā saņemti pēc 2012.gada 1.augusta, dienests nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

55. Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.augustu.

56. Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1. septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada 1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu.

57. Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018. gada 16. jūniju.

58. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2018. gada 15. novembra, piemēro tās saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

59. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2019. gada 1. jūlija, piemēro saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

60. Tās labības šķirnes, kas pieteiktas saimniecisko īpašību novērtēšanai līdz 2023. gada 1. jūlijam, tiek novērtētas saskaņā ar pieteikšanas brīdī spēkā esošajām prasībām.

61. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte informē dienestu par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un iesniedz dienestā šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus.

62. Dienests līdz 2030. gada beigām katru gadu līdz 31. decembrim ziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:1) Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;2) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm;3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007.

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre I.ViņķeleZemkopības ministre L.Straujuma

1. pielikumsMinistru kabineta2012. gada 24. jūlijanoteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

Piezīmes.1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2. pielikumsMinistru kabineta2012. gada 24 .jūlijanoteikumiem Nr. 518

Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija

3. pielikumsMinistru kabineta2012. gada 24. jūlijanoteikumiem Nr. 518

Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr.p. k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	Izmēģinājumu vietas	Izmēģinājumu vietas	Izmēģinājumu vietas	Izmēģinājumu vietas
Nr.p. k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	konvencionālajā lauksaimniecībā	konvencionālajā lauksaimniecībā	bioloģiskajā lauksaimniecībā	bioloģiskajā lauksaimniecībā
Nr.p. k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	vietu skaits	vietas	vietu skaits	vietas
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	3	Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	3	Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	AREI Stendes pētniecības centrs	3	AREI Viļānu nodaļa
2.	Rudzi	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	AREI Stendes pētniecības centrs
2.	Rudzi	3	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
2.	Rudzi	3	AREI Priekuļu pētniecības centrs	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
2.	Rudzi	3	AREI Priekuļu pētniecības centrs	3	AREI Viļānu nodaļa
3.	Tritikāle	3	Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
3.	Tritikāle	3	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
3.	Tritikāle	3	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
4.	Mieži (ziemas forma)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
4.	Mieži (ziemas forma)	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	3	AREI Stendes pētniecības centrs
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	3	AREI Stendes pētniecības centrs
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	AREI Stendes pētniecības centrs	3	AREI Viļānu nodaļa
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	3	AREI Stendes pētniecības centrs
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	3	AREI Stendes pētniecības centrs
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	3	AREI Viļānu nodaļa
7.	Auzas, kailgraudu auzas	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
7.	Auzas, kailgraudu auzas	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	3	AREI Stendes pētniecības centrs
7.	Auzas, kailgraudu auzas	3	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	3	AREI Viļānu nodaļa
8.	Kukurūza	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
8.	Kukurūza	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs
9.	Griķi	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
9.	Griķi	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
10.	Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
10.	Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
12.	Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
12.	Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
12.	Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
13.	Kartupeļi	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
13.	Kartupeļi	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
14.	Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
14.	Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs
15.	Stiebrzāles	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
15.	Stiebrzāles	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
16.	Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
16.	Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
17.	Sējas lucerna, hibrīdā lucerna	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
17.	Sējas lucerna, hibrīdā lucerna	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs
18.	Sējas lini	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
18.	Sējas lini	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
19.	Sējas kaņepes	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
19.	Sējas kaņepes	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
20.	Baltās sinepes	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
20.	Baltās sinepes	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs
21.	Soja	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
21.	Soja	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

4. pielikumsMinistru kabineta2012. gada 24. jūlijanoteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas izcenojums

Nr.p. k.	Suga	Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*	Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*	Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*
Nr.p. k.	Suga	kopā	tajā skaitā	tajā skaitā
Nr.p. k.	Suga	kopā	lauka izmēģinājumiem	kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem
I.	Labība	Labība	Labība	Labība
1.	Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)	282	205	77
2.	Rudzi (Secale cereale L.)	282	205	77
3.	Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)	282	205	77
4.	Mieži (Hordeum vulgare L.), izņemot 5. punktā minētos	282	205	77
5.	Mieži (Hordeum vulgare L.) – iesala grupa	332	205	127
6.	Auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.)	282	205	77
7.	Griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kukurūza (Zea mays L.)	256	185	71
II.	Lopbarības augi	Lopbarības augi	Lopbarības augi	Lopbarības augi
8.	Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupas (Vicia faba L. (partim))	282	205	77
9.	Baltā lupīna (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.), dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), smilts vīķi (Vicia villosa Roth), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.), facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.), viengadīgā (daudzziedu) airene (Lolium multiflorum Lam.)	249	185	64
10.	Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae) (izņemot viengadīgo aireni), tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas) (Fabaceae (Leguminosae)) – par izmēģinājuma ciklu	520	390	130
III.	Eļļas augi un šķiedraugi	Eļļas augi un šķiedraugi	Eļļas augi un šķiedraugi	Eļļas augi un šķiedraugi
11.	Rapsis (Brassica napus L. (partim)), ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs), baltās sinepes (Sinapis alba L.), soja (Glycine max)	282	205	77
12.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (šķiedras grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (šķiedras grupa)	256	185	71
13.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (eļļas grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (eļļas grupa)	249	185	64
IV.	Kartupeļi	Kartupeļi	Kartupeļi	Kartupeļi
14.	Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)	282	207	75
Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.	Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.	Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.	Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.	Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.

4.1 pielikumsMinistru kabineta2012. gada 24. jūlijanoteikumiem Nr. 518

Šķirnes novērtēšanas grupas

Piezīmes.* Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu atsevišķi kā vienu grupu.

5. pielikumsMinistru kabineta2012. gada 24. jūlijanoteikumiem Nr. 518

Ieteicamās izsējas normas