Zaudējis spēku - Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem

Veids Noteikumi
Publicēts 2012-07-31
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.523Rīgā 2012.gada 31.jūlijā (prot. Nr.42 46.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību17.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus vidējam termiņam (turpmāk – budžeta pieprasījums).

2. Priekšlikumus grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam ministrija izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par priekšlikumos iekļaujamo informāciju un to iesniegšanas kārtību.

3. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu, ievēro tai noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ja nepieciešams un ja tas nepasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci, pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju ministrija var precizēt plānoto resursu un izdevumu apmērus, kas tiek segti no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem un transfertiem. Ministrijas nodrošina budžeta kopsavilkuma sadalījumu resursiem un to izlietojumam, kā arī finansēšanai šādās daļās:

3.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);

3.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana.

4. Budžeta pieprasījumu izstrādā kārtējā gadā (turpmāk – n gads). Vidējais termiņš ietver triju gadu periodu, ko veido saimnieciskais gads, kuram tiek plānots budžets (turpmāk – n+1 gads), un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi (turpmāk – n+2 un n+3 gads).

5. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija neplāno dāvinājumus un ziedojumus (ārvalstu vai iekšzemes).

6. Budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru ministrija veido atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principiem. Šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā paredzētajām daļām piemēro atšķirīgus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus.

II. Budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principi

7. Ministrija valsts pamatbudžetam šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajā daļā plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru veido, piemērojot šādus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus:

7.1. ja ministrijai ir apstiprināta institūcijas darbības stratēģija Attīstības plānošanas sistēmas likuma izpratnē, tad budžeta programmu struktūru nosaka institūcijas darbības stratēģijā definētie darbības (rīcības) virzieni. Ja ministrijai nav apstiprinātas institūcijas darbības stratēģijas, tad budžeta programmu struktūras pamatā ir ministrijas nolikumā un citā tās darbību reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktās funkcijas. Ja ministrija budžeta programmu struktūras izveidei nevar piemērot šajā apakšpunktā minētos principus, tad ministrija šo noteikumu 130.punktā minētās saskaņošanas gaitā vienojas ar Finanšu ministriju par citiem budžeta programmu struktūras veidošanas principiem, kas ir pēc iespējas tuvināti šajā apakšpunktā minētajiem principiem;

7.2. budžeta programmām jānodrošina attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšana;

7.3. lai nodrošinātu budžeta programmu atbilstību ministrijas darbības virzieniem vai funkcijām, budžeta programmu struktūru veido pēc iespējas neatkarīgi no ministrijas organizatoriskās struktūras, izņemot šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

7.4. ministrija finansējumu plāno atsevišķā budžeta programmā (apakšprogrammā), ja spēkā esošā tiesību aktā ir ietverta attiecīga norāde;

7.5. budžeta apakšprogrammu struktūru veido saskaņā ar budžeta programmai atbilstošajā funkcijā vai darbības virzienā plānotajiem galvenajiem uzdevumiem un pasākumiem.

8. Ministriju budžeta programmām (apakšprogrammām) paredz vienādu numerāciju un nosaukumus, ja:

8.1. programmā plāno ministrijas (izņemot citas centrālās valsts iestādes) centrālā aparāta darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu. Ministrijas centrālo aparātu šo noteikumu izpratnē veido attiecīgās ministrijas reglamentā noteiktās ministrijas struktūrvienības. Šajā apakšpunktā minētajai programmai lieto šādu nosaukumu un numerāciju – 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana";

8.2. Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu par programmas (apakšprogrammas) veidošanu ar vienādu numerāciju un nosaukumu.

9. Ministrija budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt, ja:

9.1. izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā nosaka šo noteikumu 7.4. un 8.2.apakšpunktā minētie gadījumi;

9.2. ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par budžeta programmu (apakšprogrammu) pārskatīšanu, kā arī ja paredzēta ministrijas vai padotības iestādes reorganizācija vai likvidācija, funkciju pārdale starp ministrijām vai strukturālās reformas, kas vienlaikus ietekmē ministrijas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru.

10. Ministrija budžeta programmai var veidot apakšprogrammas. Budžeta programmai izveidotās budžeta apakšprogrammas:

10.1. veido attiecīgās programmas finansējuma kopsummu;

10.2. nodrošina budžeta programmai izvirzītā mērķa sasniegšanu.

11. Veidojot budžeta programmas (apakšprogrammas), ministrija ievēro šādus nosacījumus:

11.1. šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajai budžeta programmai var veidot apakšprogrammas atbilstoši ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībām (struktūrvienību grupām) vai darbinieku kopumam, kas attiecīgo struktūrvienību (struktūrvienību grupu) vai darbinieku kopuma ietvaros nodrošina noteikta ministrijas darbības virziena vai funkcijas izpildi;

11.2. atsevišķu programmu (apakšprogrammu) neveido vienreizējam vai īstermiņa pasākumam, vienreizējam īstermiņā īstenotam projektam, kā arī vienreizējam pārskaitījumam.

12. Labklājības ministrija valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajā daļā plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru veido, lietojot šādu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumus un numerāciju:

12.1. 04.00.00 "Sociālā apdrošināšana":

12.1.1. 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets";

12.1.2. 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets";

12.1.3. 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets";

12.1.4. 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets";

12.1.5. 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".

13. Labklājības ministrija šo noteikumu 12.punktā noteikto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt atbilstoši attiecīgajām izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

14. Ministrija šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajai daļai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai. Aktualizēto budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumu un numerācijas sarakstu Finanšu ministrija publicē savā tīmekļa vietnē.

15. Ministrija šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajai daļai budžeta apakšprogrammas veido pēc noteiktas struktūras, budžeta apakšprogrammām lietojot šādus nosaukumus un numerāciju:

15.1. xx.01.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2004–2006)". Apakšprogrammā xx.01.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2004.–2006.gada plānošanas periodu;

15.2. xx.02.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2007–2013)". Apakšprogrammā xx.02.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2007.–2013.gada plānošanas periodu. Apakšprogrammā xx.02.00 plāno atmaksas valsts pamatbudžetā arī par pārējo ārvalstu finanšu palīdzību (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.3. xx.03.00 "Atmaksa _ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējuma saņēmējam par veiktajiem izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības";

15.4. xx.04.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2004–2006)". Apakšprogrammā xx.04.00 plāno tehnisko palīdzību 2004.–2006.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanai;

15.5. xx.05.00 "Tehniskā palīdzība _____ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2007–2013)". Apakšprogrammā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību arī pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanai (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.6. xx.20.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.20.00 plāno tehnisko palīdzību 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.20.00 neplāno tehnisko palīdzību pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanai (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.7. xx.21.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.21.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2014.–2020.gada plānošanas periodu. Apakšprogrammā xx.21.00 neplāno atmaksas valsts pamatbudžetā par pārējo ārvalstu finanšu palīdzību (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.8. xx.22.00 "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošana (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.22.00 plāno finansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošanai un tehnisko palīdzību fonda pasākumu ieviešanai;

15.9. no xx.06.00 līdz xx.19.00 un no xx.23.00 līdz xx.49.00 – ministrijas vērtējumā nepieciešamās budžeta apakšprogrammas projektu īstenošanai. Ministrija budžeta apakšprogrammas nosaukumā iekavās norāda, uz kuru plānošanas periodu tā attiecas. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu programmai un Eiropas migrācijas tīklam budžeta apakšprogrammas netiek dalītas pa saistību periodiem;

15.10. xx.50.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.50.00 plāno tehnisko palīdzību 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai;

15.11. xx.51.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.51.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

16. Ministrija tai plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) numerāciju un nosaukumus saskaņo ar Finanšu ministriju.

17. (Svītrots ar MK 10.11.2014. noteikumiem Nr.697)

18. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija saglabā esošo programmu (apakšprogrammu) kodu numerāciju. Ja, pamatojoties uz jau esošu programmu (apakšprogrammu), tiek izstrādāta jauna programma (apakšprogramma) vai no jau esošas programmas (apakšprogrammas) tiek nodalīta jauna programma (apakšprogramma), tai piešķir jaunu kodu, piecus gadus neatkārtojot citas agrāk pastāvējušas programmas (apakšprogrammas) kodu.

19. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus (turpmāk – pagaidu budžets). Pagaidu budžets tiek izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pantu un šo noteikumu IX nodaļu.

III. Valsts pamatbudžeta pieprasījumu sagatavošanas pamatprincipi

20. Šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajā programmā ministrija plāno izdevumus, kas paredzēti ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai. Ja ministrijas centrālais aparāts apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas centrālajam aparātam un ministrijas padotības iestādēm, un tos nevar sadalīt atbilstoši citām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajā programmā. Ja ministrijas padotības iestādes apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas padotības iestādēm un ministrijas centrālajam aparātam, un tos nevar sadalīt atbilstoši šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajai programmai un pārējām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno tajās ministrijas budžeta programmās (apakšprogrammās), no kurām šos izdevumus plānots apmaksāt.

21. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem, kuri, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un izdevumu prognozi vidējam termiņam, vēl nav apstiprināti, kā arī apstiprināto projektu pabeigšanai finansējums tiek plānots atsevišķā resorā budžeta programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

22. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu finansējumu plāno atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un pamatprincipiem un (vai) noslēgtajiem ārvalstu finanšu memorandiem, līgumiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

23. Plānojot Eiropas Savienības politiku un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu finansējumu citās valūtās, ministrija līdz kārtējā gada 1.jūnijam iesniedz Finanšu ministrijā pieprasījumu par valūtas maiņas kursu prognozēm. Atbilstoši iesniegtajiem pieprasījumiem valūtas maiņas kursu prognozes Finanšu ministrija publicē savā tīmekļa vietnē.

24. Valsts pamatbudžeta resursus izdevumu segšanai veido:

24.1. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

24.2. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

24.3. transferti;

24.4. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

25. Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus:

25.1. ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju. Ministrija atlīdzību vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata un citus atlīdzības plānošanu un darba samaksu reglamentējošos normatīvos aktus;

25.2. plānojot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ievēro likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.panta pirmajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi;

25.3. plānojot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, tajos ietver procentu maksājumus par ņemtajiem kredītiem, procentu maksājumus par līzingu, kā arī citus izdevumus, kas ir saistīti ar šo parādu apkalpošanu (saistībā ar noslēgtajiem līgumiem). Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas neiekļauj maksājumos par aizņēmumiem un kredītiem. Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas atbilstoši budžetu finansēšanas klasifikācijai norāda finansēšanas daļā.

26. Ministrija, kura plāno izdevumus, kas saistīti ar operatīvo darbību, iesniedzot budžeta pieprasījuma veidlapu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz papildu informāciju, norādot detalizētu slepeno izdevumu atšifrējumu atbilstoši šo noteikumu veidlapām.

27. Ja saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem plānotās iemaksas starptautiskajās institūcijās ir paredzēts novirzīt kā valsts budžeta finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības finansētas programmas, projekta vai pasākuma īstenošanai, tad ministrija par attiecīgo maksājumu summu neparedz iemaksas starptautiskajās institūcijās. Ministrija šādā gadījumā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus konkrētā pasākuma vai projekta īstenošanai plāno attiecīgajā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

28. Ministrija, kura ir 62.resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) 64.resora "Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, izstrādā atsevišķus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus par minēto resoru attiecīgajām programmām (apakšprogrammām) atbilstoši šo noteikumu pielikumos minētajām veidlapām, kuras aizpilda tajā pašā MS Excel vai Word vidē, kādā konkrētā veidlapa sagatavota.

29. Ja ministrija izpilda budžeta programmu (apakšprogrammu), no kuras finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai, tā ievēro šādus nosacījumus:

29.1. dotācijas pašvaldību budžetiem plāno, izmantojot saimnieciskā gada valsts budžeta 64.resorā "Dotācijas pašvaldībām" norādītās programmas (apakšprogrammas);

29.2. mērķdotācijas pašvaldībām plāno tikai atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, izņemot šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minēto;

29.3. visus pārējos ministriju pārskaitījumus uz pašvaldību budžetiem, kurus veic valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) īstenošanas procesā, ministrija plāno kā transferta pārskaitījumus uzturēšanas izdevumiem vai kapitālajiem izdevumiem.

30. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

31. Ministrija, kas veic transferta pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) vai speciālā budžeta programmām (apakšprogrammām) vai no valsts speciālā budžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), ir atbildīga par transfertu apmēru savstarpēju saskaņošanu. Abām ministrijām, kas savstarpēji saskaņo transferta apmērus, iesniedzot budžeta pieprasījumu, ir jāpievieno to atbildīgo amatpersonu parakstīts saskaņojums atbilstoši šo noteikumu 46.34.apakšpunktā minētajai veidlapai Nr.21.

32. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

33. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

34. Plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības n+1, n+2 un n+3 gadiem, ministrija ievēro šādus nosacījumus:

34.1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru norāda atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu finansējumu;

34.2. pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam;

34.3. ministrija var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu;

34.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kuriem finansējums ir pārdalīts n gada laikā no atsevišķā resora programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", jaunas saistības n+1 gadā un tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai plāno atbilstoši noslēgtajiem līgumiem;

34.5. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem, kuriem maksājumu veikšana ir paredzēta, tikai sākot ar n+1 gadu un turpmākajos gados, nepieciešams Ministru kabineta lēmums par tiesībām uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, ja šādas tiesības paredzētas normatīvajā aktā vai tiesību aktā par attiecīgā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu.

34.1 Valsts budžeta ilgtermiņa saistības Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā (turpmāk – SAP sistēma) var grozīt, iesniedzot budžeta pieprasījumu gadskārtējam valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam vai iesniedzot priekšlikumus grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā.

35. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības grupai "Maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās" norāda sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas.

36. Ministrija, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošina izdienas pensiju izmaksas, budžetā tās plāno attiecīgajā budžeta izdevumu funkcionālās kategorijas klasifikācijas koda 10.000 "Sociālā aizsardzība" apakškodā 10.200 "Atbalsts gados veciem cilvēkiem".

37. Ministrija, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, ievēro šādus pamatprincipus:

37.1. ja Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu (tai skaitā līgumu slēgšanu) ministrija plāno uzsākt n+1 gada pirmajā ceturksnī, tad ministrija iesniedz priekšlikumus par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", paredzot nepieciešamo finansējuma apmēru visam n+1 gadam;

37.2. valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros nepalielina izdevumus atlīdzībai, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;

37.3. neiesniedz priekšlikumus, kas pasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;

37.4. neiesniedz priekšlikumus, ja finansējums nav nepieciešams n+1 gada pirmajā ceturksnī un to var nodrošināt budžeta izpildes gaitā Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra rīkojumu.

IV. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pieprasījumu sagatavošana

38. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu plānošanā ievēro tos pašus principus, kas noteikti šo noteikumu III nodaļā attiecībā uz valsts pamatbudžetu.

39. Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus veido:

39.1. nodokļu un nenodokļu ieņēmumi;

39.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

39.3. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

39.4. transferti.

40. Plānojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, fondēto pensiju shēmas līdzekļus nošķir no vispārējā valsts budžeta un tos neplāno kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas valsts pensiju speciālajā budžetā tikai Valsts fondēto pensiju likumā noteiktajos gadījumos – fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas pieprasīšanas vai fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā.

V. Budžeta pieprasījumi, paskaidrojumi, to izskatīšana un aktualizēšana

41. Ministrija budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus sagatavo un iesniedz atbilstoši šo noteikumu pielikumos noteiktajām veidlapām. Aktualizēto veidlapu paraugus Finanšu ministrija publicē savā tīmekļa vietnē.

42. Finanšu ministrijas atbildīgie darbinieki pēc budžeta pieprasījumu izskatīšanas informē ministrijas atbildīgos darbiniekus par nepieciešamajiem precizējumiem un labojumiem un, ja nepieciešams, pieprasa rakstiski un (vai) elektroniski iesniegt papildu informāciju un attiecīgus labojumus.

43. Lai izvērtētu komersantiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas apjomu, Finanšu ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem, ja nepieciešams, ir tiesības papildus pieprasīt minētā komersanta pilnu saimnieciskās darbības pārskatu par n–1 gadu, n gada izdevumu plānu (tāmi), kā arī saņemt citu informāciju.

44. Finanšu ministrija pēc ministriju iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšanas sagatavo likumprojektu par valsts budžetu n+1 gadam, tā pielikumus un paskaidrojumus. Paskaidrojumu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā kopā ar likumprojektu par valsts budžetu n+1 gadam.

45. Ja Ministru kabinets nav lēmis citādi, Finanšu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums (grozījumi gadskārtējā valsts budžeta likumā), aktualizē gadskārtējam valsts budžeta likumprojektam (grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā) pievienotos paskaidrojumus un publicē tos Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.

VI. Budžeta pieprasījuma sastāvs

46. Ministrijas valsts budžeta pieprasījumā ietilpst šādas veidlapas:

46.1. veidlapa Nr.1(pb) "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (1.pielikums);

46.2. veidlapa Nr.1(sb) "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (2.pielikums);

46.3. (svītrots ar MK 16.10.2018. noteikumiem Nr. 634);

46.4. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.5. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.6. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.7. (svītrots ar MK 16.10.2018. noteikumiem Nr. 634);

46.8. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.9. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.10. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.11. veidlapa Nr.3(pb) "Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (11.pielikums);

46.12. veidlapa Nr.3(sb) "Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (12.pielikums);

46.13. veidlapa Nr.4(pb) "Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības" (13.pielikums);

46.14. veidlapa Nr.4(sb) "Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības" (14.pielikums);

46.15. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.16. veidlapa Nr.6 "Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības" (16.pielikums);

46.17. veidlapa Nr.7(pb) "Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (17.pielikums);

46.18. veidlapa Nr. 7(LM) "Paskaidrojums par Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (18. pielikums);

46.19. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.20. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.21. veidlapa Nr.10(pb) "Valsts sociālo pabalstu, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izdevumu aprēķins" (21.pielikums);

46.22. veidlapa Nr.10(sb) "Valsts pensiju, sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts budžeta maksājumu izdevumu aprēķins" (22.pielikums);

46.23. veidlapa Nr.11 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (23.pielikums);

46.24. veidlapa Nr.12 "Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (24.pielikums);

46.25. veidlapa Nr.13 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus" (25.pielikums);

46.26. veidlapa Nr.14 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (26.pielikums);

46.27. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.28. veidlapa Nr.16 "Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (28.pielikums);

46.29. veidlapa Nr.17 "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" (29.pielikums);

46.30. veidlapa Nr.18 "Iesniegums Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas plānošanas bloka lietošanas tiesību piešķiršanai, maiņai vai anulēšanai" (30.pielikums);

46.31. veidlapa Nr.19(pb) "Valsts pamatbudžeta kopsavilkums" (31.pielikums);

46.32. veidlapa Nr.19(sb) "Valsts speciālā budžeta kopsavilkums" (32.pielikums);

46.33. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.34. veidlapa Nr.21 "Plānoto starpministriju transfertu n+1, n+2, n+3 gadā saskaņojums" (34.pielikums);

46.35. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.36. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.37. (svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404);

46.38. (svītrots ar MK 10.11.2014. noteikumiem Nr. 697);

46.39. veidlapa Nr. 27 "Ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) padotībā esošo valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu saraksts" (38.1 pielikums);

46.40. veidlapa Nr. 28 "Valsts budžeta izdevumi investīcijām" (38.2 pielikums).

47. Ministrija priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā iesniedz, aizpildot šādas veidlapas:

47.1. veidlapa Nr.25 "Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta teksta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (39.pielikums);

47.2. veidlapa Nr.26 "Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta pielikumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (40.pielikums).

VII. Veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība

48. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam savā tīmekļa vietnē publicē:

48.1. atbilstoši spēkā esošajām klasifikācijām aktualizētos veidlapu paraugus. Ministrija veidlapas aizpilda tajā pašā MS Excel vai Word vidē, kādā konkrētā veidlapa sagatavota, izņemot šo noteikumu VIII nodaļā minētās veidlapas;

48.2. informāciju par šo noteikumu 66.punktā minēto projektu un pasākumu klasificēšanas principiem veidlapas Nr.4(pb) un Nr.4(sb) aizpildīšanai vai arī pieprasa klasificēšanai nepieciešamo informāciju.

49. Visās veidlapās resursus izdevumu segšanai, ieņēmumus, izdevumus un finansēšanu norāda euro (veselos skaitļos), ja konkrētajā veidlapā nav norādīts citādi. Procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata.

50. Veidlapās ailē "n–1 gada izpilde" ministrija norāda budžeta izpildes datus saskaņā ar izdevumu uzskaiti atbilstoši naudas plūsmas principam un atbilstoši saimnieciskā gada pārskatam par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Ailē "n gada plāns" norāda likumā par valsts budžetu n gadam apstiprināto plānu.

51. Aizpildītās veidlapas iesniedz Finanšu ministrijā šādos veidos:

51.1. veidlapas (izņemot šo noteikumu 112. punktā minētās veidlapas), kas parakstītas ar drošu elektronisko parakstu, ministrija elektroniski nosūta uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi. Ja aizpildītās veidlapas ir parakstītas pašrocīgi, ministrija tās iesniedz Finanšu ministrijā papīra formā un nosūta elektroniski uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi;

51.2. par šo noteikumu 112. punktā minētajām SAP sistēmas portālā sagatavotajām veidlapām ministrija iesniedz Finanšu ministrijā tikai apliecinājuma vēstuli, kurā norādīts SAP sistēmas portālā aizpildīto veidlapu saraksts, kā arī to aizpildīšanas datums un laiks.

52. Veidlapu Nr.1(pb) "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (1. pielikums) ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapā norāda valsts pamatbudžeta programmu (apakšprogrammu) resursus izdevumu segšanai, izdevumus un finansēšanu atbilstoši saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu struktūrai, kā arī pamatojoties uz normatīvajos aktos apstiprinātajām klasifikācijām un šo noteikumu 48.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem.

53. Veidlapu Nr.1(sb) "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (2.pielikums) Labklājības ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapā norāda valsts speciālā budžeta programmu (apakšprogrammu) ieņēmumus, izdevumus un finansēšanu atbilstoši saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu struktūrai, kā arī pamatojoties uz normatīvajos aktos apstiprinātajām klasifikācijām un šo noteikumu 48.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem.

54. (Svītrots ar MK 16.10.2018. noteikumiem Nr. 634)

55. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

56. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

57. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

58. (Svītrots ar MK 16.10.2018. noteikumiem Nr. 634)

59. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

60. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

61. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

62. Veidlapu Nr.3(pb) "Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (11.pielikums) ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapā norāda pamatbudžeta programmu (apakšprogrammu) kopējos izdevumus ailēs "n+1 gada pieprasījums", "n+2 gada pieprasījums" un "n+3 gada pieprasījums".

63. Veidlapu Nr.3(sb) "Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (12.pielikums) Labklājības ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapā norāda speciālā budžeta programmu (apakšprogrammu) kopējos izdevumus ailē "n+1 gada pieprasījums", "n+2 gada pieprasījums" un "n+3 gada pieprasījums".

64. Veidlapā Nr.4(pb) "Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības" (13.pielikums) un veidlapā Nr.4(sb) "Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības" (14.pielikums) norāda informāciju par šādiem saistību veidiem:

64.1. Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti:

64.1.1. Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkli un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments;

64.1.2. Kohēzijas fonds (KF);

64.1.3. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

64.1.4. Eiropas Sociālais fonds (ESF);

64.1.5. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF);

64.1.6. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

64.1.7. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF);

64.1.8. Eiropas Kopienas iniciatīvas:

64.1.8.1. Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG;

64.1.8.2. Eiropas Kopienas iniciatīva EQUAL;

64.1.8.3. citas Eiropas Kopienas iniciatīvas;

64.1.9. Pārejas programmas (Transition Facility);

64.1.10. mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība";

64.1.11. citi Eiropas Savienības politiku instrumenti;

64.1.12. ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti:

64.1.12.1. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētie projekti;

64.1.12.2. Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansētie projekti un pasākumi;

64.1.12.3. citi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti;

64.1.13. nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;

64.2. publiskā un privātā partnerība;

64.3. maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem;

64.4. maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās;

64.5. (svītrots ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 181);

64.6. citas ilgtermiņa saistības.

65. Ja ministrija plāno Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekli, kas nav norādīts šo noteikumu 64.punktā, ministrija to norāda un atšifrē veidlapā Nr.4(pb) vai veidlapā Nr.4(sb) pie šo noteikumu 64.1.11. vai 64.1.12.3. apakšpunktā minētā saistību veida, tā koda numerāciju un nosaukumu saskaņojot ar Finanšu ministriju.

66. Veidlapā Nr.4(pb) un veidlapā Nr.4(sb) norāda šādu informāciju:

66.1. Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa projektiem apakšprogrammas līmenim;

66.2. Kohēzijas fondam (KF) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa plānošanas periodiem apakšprogrammas līmenim;

66.3. Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa plānošanas periodiem apakšprogrammas līmenim;

66.4. Eiropas Sociālajam fondam (ESF) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa plānošanas periodiem apakšprogrammas līmenim;

66.5. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa pasākumiem apakšprogrammas līmenim;

66.6. Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa pasākumiem apakšprogrammas līmenim;

66.7. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa pasākumiem apakšprogrammas līmenim;

66.8. Eiropas Kopienas iniciatīvām saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa Eiropas Kopienas iniciatīvu veidiem apakšprogrammas līmenim;

66.8.1. INTERREG saistību atšifrējumu norāda apakšprogrammas līmenim;

66.8.2. EQUAL saistību atšifrējumu norāda apakšprogrammas līmenim;

66.8.3. citām Eiropas Kopienas iniciatīvām atšifrējumu sadalījumā pa Eiropas Kopienas iniciatīvām norāda apakšprogrammas līmenim;

66.9. Pārejas programmai (Transition Facility) saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa projektiem apakšprogrammas līmenim;

66.10. mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" saistību atšifrējumu norāda apakšprogrammas līmenim;

66.11. citiem Eiropas Savienības politiku instrumentiem saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa Eiropas Savienības politiku instrumentiem apakšprogrammas līmenim;

66.11.1 Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa pasākumiem apakšprogrammas līmenim;

66.12. pārējiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem saistību atšifrējumu norāda:

66.12.1. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētajiem projektiem – apakšprogrammas līmenim;

66.12.2. Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansētiem projektiem un pasākumiem – apakšprogrammas līmenim;

66.12.3. citiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem sadalījumā pa ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem – apakšprogrammas līmenim;

66.13. nesadalītajam finansējumam Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai saistību atšifrējumu norāda programmas līmenim;

66.14. (svītrots ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 181);

66.15. (svītrots ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 181);

66.16. publiskās un privātās partnerības saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa pasākumiem zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

66.17. aizņēmumu maksājumiem un kredītiem saistību atšifrējumu norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

66.18. maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas, zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

66.19. (svītrots ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 181);

66.20. citām ilgtermiņa saistībām saistību atšifrējumu norāda sadalījumā pa pasākumiem zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim).

67. Veidlapas Nr. 4(pb) un veidlapas Nr. 4(sb) ailēs norāda šādu informāciju:

67.1. projektiem un pasākumiem par kuru īstenošanu ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un kuriem ir noteikts īstenošanas termiņš, bet kuri nav Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti un pasākumi, ailē "MK lēmums" norāda attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas datumu un numuru;

67.2. ailēs "n+1 gadā", "n+2 gadā", "n+3 gadā" un "n+4 gadā" norāda tādus projektus un pasākumus, kuri uzsākti iepriekšējos gados vai kurus plānots uzsākt n+1 gadā un kuru īstenošana turpināsies n+2 gadā, n+3 gadā, n+4 gadā un tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai. Jāņem vērā konkrētā projekta vai pasākuma īstenošanas laiks – līgumā noteiktie maksājumu termiņi par aizņēmumiem un kredītiem, līzinga maksājumu grafiki, investīciju projektu īstenošanai noteiktais laikposms. Par saistību uzņemšanos projektiem un pasākumiem, kurus plānots uzsākt, sākot ar n+1 gadu, nepieciešams Ministru kabineta lēmums;

67.3. attiecībā uz valsts ilgtermiņa saistībām – maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās – neaizpilda aili "Tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai".

68. Veidlapā Nr.4(pb) un veidlapā Nr.4(sb) ministrija sniedz informāciju tikai par esošajiem saistību veidiem.

69. Valsts ilgtermiņa saistībās norāda arī tādus pasākumus, projektus vai to daļu, kurus finansē no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

70. Finanšu ministrija var precizēt tos Eiropas Savienības politiku instrumentus un pārējos ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, kas jāiekļauj šo noteikumu 64.punktā minētajās veidlapās, informējot par to ministriju atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam.

71. (Svītrots ar MK 04.07.2017. noteikumiem Nr. 404)

72. Veidlapā Nr.6 "Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības" (16.pielikums) ministrija norāda informāciju par plānoto katru valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu veidu sadalījumā pa n, n+1, n+2 un n+3 gadiem:

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)