Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.554Rīgā 2012.gada 14.augustā (prot. Nr.45 22.§)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu un 17.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē biešu sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis). Noteikumi attiecas uz cukurbietēm un lopbarības bietēm (Beta vulgaris L.) (turpmāk – bietes), kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

2. Biešu sēklas ir:

2.1. viendīgsta sēklas, kurām vismaz 90 procentu no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu. Kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nav lielāks par pieciem procentiem no uzdīgušajiem kamoliņiem;

2.2. precīzās izsējas sēklas, kuras paredzētas izmantošanai precīzās izsējas aparātos un:

2.2.1. cukurbiešu sēklām vismaz 70 procentu no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu;

2.2.2. lopbarības biešu sēklām, kuru diploiditāte pārsniedz 85 procentus, vismaz 58 procenti no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu. Pārējām sēklām vismaz 63 procenti no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu. Kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nav lielāks par pieciem procentiem no uzdīgušajiem kamoliņiem;

2.3. daudzdīgstu sēklas, kuru diploiditāte pārsniedz 85 procentus.

3. Noteikumi neattiecas uz sēklām, kas paredzētas izvešanai (eksportam) uz trešajām valstīm.

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

4. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

5. Lai reģistrētos Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

5.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānu, norādot platību (hektāros) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

5.2. sēklu tirgotājs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

6. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus 5. punktā minētos dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu nereģistrē.

6.1 Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

7. Dienests:

7.1. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142);

7.2. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142);

7.3. katrai reģistrētajai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

7.4. reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrēto personu:

7.4.1. reģistrācijas kodu;

7.4.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

7.4.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

7.4.4. darbības veidu;

7.4.5. biešu sugu, ar kuru tiek veiktas darbības;

7.4.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, e-pasta adresi);

7.5. ievieto savā tīmekļvietnē ​​Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta piektajā daļā noteikto informāciju par reģistrētajām personām;

7.6. pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar ​​Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta trešo daļu vai attiecīgu lēmumu, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu ​​VII, ​​VIII, ​​IX, ​​X, ​​XI vai ​​XII nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots akts;

7.7. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par reģistrācijas anulēšanu rakstiski to paziņo adresātam.

7.1 Dienests pēc personas pieprasījuma elektroniska vai papīra dokumenta formā paziņo lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.

8. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

9. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

10. Reģistra datubāzē informācija par reģistrēto personu glabājas līdz reģistrācijas anulēšanai saskaņā ar šo noteikumu 7.6. apakšpunktu. Dienests informāciju par personu saglabā reģistra arhīva datubāzē sešus gadus pēc personas reģistrācijas anulēšanas.

11. Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona iesniedz dienestā šo noteikumu 1.pielikumā minēto iesniegumu, norādot, kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

12. Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, šo noteikumu 11.punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 5.1. vai 5.2.apakšpunktā minētos dokumentus.

13. Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 11. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

13.1 Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 5. punktā minētajā reģistrā, kā arī nodrošinātu sēklu sertifikāciju un paziņotu par reģistrācijas anulēšanu. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas glabā pastāvīgi. Ja pieņemts lēmums par personas reģistrācijas anulēšanu, datus dzēš pēc sešiem gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

III. Sēklu kategorijas

14. Sēklām ir šādas kategorijas:

14.1. izlases sēklas (IS);

14.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

14.3. bāzes sēklas (B);

14.4. sertificētas sēklas (C).

15. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto vienu ciklu, un nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu un novērtē sēklu kvalitāti, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

16. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

16.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

16.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

16.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām (B) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

16.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

17. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

17.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

17.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu šķirnes uzturēšanas praksi;

17.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

17.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām (B) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

17.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

18. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

18.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no pirmsbāzes vai izlases kategorijas sēklām);

18.2. paredzētas biešu ražošanai;

18.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām (C) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

18.4. visā audzēšanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

IV. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

19. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju biešu sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

20. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, augu maiņu pa gadiem, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu.

21. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota biešu audzēšana vienā un tajā pašā laukā ir pieļaujama, ja ievērots vismaz triju gadu intervāls.

22. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142)

23. Atklātā laukā sēklaudzēšanas sējumus un stādījumus (turpmāk – sējumi) izvieto tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 4.pielikumā minēto minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

24. Ja ir nodrošināta aizsardzība pret nevēlamu svešapputi, nav jāievēro prasības par minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

25. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits norādīts šo noteikumu 5.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

V. Lauku apskate

26. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārīgo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic lauku apskati.

27. Sēklaudzētājs līdz sēklu ieguves gada 25. maijam iesniedz dienestā lauku apskates iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu ​7. pielikumu.

28. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

28.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 7.pielikumā minētā informācija;

28.2. šķirne atbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

28.3. sēklaudzētājam ir saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

28.4. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142).

29. Pirms lauka apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē.

30. Ja nav ievērotas šo noteikumu 28.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc konstatēšanas par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot trūkumus, un pieprasa tos novērst septiņu darbdienu laikā.

31. Izsēto sēklu kvalitāti apliecina:

31.1. Latvijā sertificētai sēklai:

31.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta sējai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā, – sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

31.1.2. ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja, – dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

31.2. izsētajām izlases sēklām, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavairošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēma;

31.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

31.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

32. Dienesta inspektors pieņem lēmumu par atteikumu veikt lauku apskati un sējumu vai stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates un triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to sēklaudzētāju, ja:

32.1. šo noteikumu 30.punktā minētie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā;

32.2. nav izsēto sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 31.punktā minētajiem nosacījumiem;

32.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 21.punktā minētie pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

32.4. nav lauku vēstures;

32.5. lauku apskates iesniegums ir iesniegts pēc šo noteikumu 27.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

32.6. šķirne neatbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju.

33. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes, ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

33.1. bāzes sēklām (B) lauka apskati veic divas reizes – pirmajā veģetācijas gadā sakņu saimnieciskās gatavības fāzē un otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka minimālo attālumu ievērošanu, augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko mātes augu stāvokli;

33.2. sertificētām sēklām (C) lauka apskati veic tikai otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka minimālo attālumu ievērošanu, augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko mātes augu stāvokli.

34. Lauka apskates laiku un reižu skaitu nosaka dienesta inspektors un pirms lauku apskates paziņo par to sēklaudzētājam. To augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

35. Otrajā veģetācijas gadā, sākot lauka apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu sugu un šķirņu sējumiem un:

35.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 4.pielikumā minētie minimālie attālumi starp sējumiem, brīdina sēklaudzētāju par neatbilstību, kā arī nosaka termiņu minimālo attālumu nodrošināšanai. Sēklaudzētājs pēc trūkumu novēršanas var atkārtoti pieteikt lauka apskati;

35.2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

36. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošas šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

36.1 Ja pēc šajā nodaļā noteikto lauku apskates prasību izpildes joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem.

37. Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos vai stādījumos un augu skaits paraugā ir norādīts šo noteikumu 8.pielikumā.

38. Paraugu vietas nosaka, ejot laukam pa diagonāli un ievērojot vienmērīgus attālumus.

39. Ja, veicot lauka apskati, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos minēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

40. Ja sējums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

41. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti šo noteikumu 4.pielikumā minētie minimālie attālumi, dienesta inspektors pirms lauku apskates protokola izsniegšanas pārliecinās, vai platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi. Par minēto pārbaudi izdara ierakstu biešu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolā saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

42. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates vai šo noteikumu ​​36.1 punktā minētās sēklu šķirnes identitātes pārbaudes dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates vai laboratorijas analīžu rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz sēklaudzētājam biešu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu.

VI. Sēklu kvalitātes novērtēšana

43. Reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga ņemšanu, analīžu veikšanu un oficiālo etiķešu izgatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

44. Sēklu paraugus ņem dienesta inspektors, kas ir ieguvis dienesta sēklu paraugu ņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu ņēmēja kvalifikāciju.

45. Dienesta inspektors ņem paraugus no katras sagatavotās viendabīgas sēklu partijas.

46. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

46.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

46.2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

46.3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

46.4. dažādu veidu zīmogojumi;

46.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

46.6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

46.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

47. Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 46.1., 46.2., 46.3., 46.4. vai 46.5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu ņem pēc tam, kad reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

48. Ja konstatēta šo noteikumu 46.6. vai 46.7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrētajai personai ir tiesības veikt vienu no šādām darbībām:

48.1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas atšķirīgas sēklu pazīmes (ja tas ir iespējams);

48.2. iesniegt dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (informācija par metodēm un procedūrām pieejama dienesta tīmekļvietnē);

48.3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga ņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai īstenotu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

49. Ja, veicot šo noteikumu ​​48.2. apakšpunktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors sēklu partiju nevērtē.

50. Sēklu partijas masa, no kuras tiek ņemts paraugs, nav lielāka par 20 000 kg. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par pieciem procentiem.

51. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās.

52. No sēklu partijas ņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Sēklu parauga minimālā masa ir 1050 gramu.

53. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām:

53.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai – 500 gramu;

53.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei – 500 gramu;

53.3. paraugs sēklu mitruma satura noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā) – 50 gramu, kuru ņem tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.

54. Sēklu paraugus pēc to kvalitātes rādītāju noteikšanas dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga novērtēšana.

55. Sēklu vidējā parauga kvalitāte atbilst rādītājiem, kas noteikti šo noteikumu 3.pielikumā.

56. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu ​3. pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrētā persona līdz kārtējā gada 15. aprīlim var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju saskaņā ar šo noteikumu ​11. pielikumu.

57. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

58. Dienests katru gadu līdz 15. aprīlim apkopo šo noteikumu ​56. punktā minētos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju.

59. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 58. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū un sniedz priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut sertificēt sēklas.

60. Dienests piecu darbdienu laikā pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu atļaut sertificēt un tirgot sēklas ar pazeminātu dīgtspēju vai atsaka izsniegt atļauju un par to triju darbdienu laikā paziņo šo noteikumu ​56. punktā minētajai reģistrētajai personai.

61. Ja dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju:

61.1. reģistrētajai personai izsniedz sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu ​93. punktu. Sēklu testēšanas pārskatā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju;

61.2. dienests attiecīgās sēklu kategorijas iesaiņojuma oficiālajā etiķetē papildus norāda faktisko sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

61.3. reģistrētā persona tirgo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, ievērojot šo noteikumu prasības.

VII. Sēklu iesaiņošana

62. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

62.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos;

62.2. iesaiņojumu nevarētu atvērt bez redzamām oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

63. Reģistrētā persona sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un paņemt paraugu.

64. Reģistrētā persona bāzes sēklas (B) un sertificētas kategorijas sēklas (C) var saiņot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos. Par nelielu Eiropas Savienības iesaiņojumu uzskata sēklu iesaiņojumu, kurā sēklu masa:

64.1. viendīgsta vai precīzās izsējas sēklām nepārsniedz skaita limitu 100 000 sēklu kamoliņu vai neto svaru 2,5 kilogramus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svaru neieskaita kopējā svarā;

64.2. pārējām sēklām – nepārsniedz neto svaru 10 kilogramu. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svaru neieskaita kopējā svarā.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

65. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Oficiālās etiķetes krāsa ir norādīta šo noteikumu 13.pielikumā. Oficiālā etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

66. Oficiālās etiķetes lieto iesaiņojumiem, kuros iesaiņo:

66.1. pirmsbāzes sēklas;

66.2. bāzes sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus);

66.3. sertificētas sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus);

66.4. sēklas, kas nav līdz galam sertificētas.

67. Pēc saiņotāja rakstiska pieprasījuma dienests bāzes sēklu un sertificētu sēklu nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem izsniedz oficiālās etiķetes, piemērojot šajā nodaļā minētās prasības.

68. Noslēdzot sēklu iesaiņojumus, to ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst:

68.1. šo noteikumu 14.pielikumā minētajām prasībām – pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus);

68.2. šo noteikumu 15.pielikumā minētajām prasībām – sēklām, kas nav līdz galam sertificētas.

69. Pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus) iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā, dokumentā ietverot šo noteikumu 14.pielikuma II nodaļā minēto informāciju. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai to nevarētu sajaukt. Minētais dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir neizdzēšami uzdrukāta uz iesaiņojuma vai saskaņā ar šo noteikumu 68.1.apakšpunktu ir lietota uzlīmējama etiķete vai nenoplēšama materiāla etiķete.

70. Ja lieto oficiālo etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

71. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai dienesta uzraudzībā.

72. Ja biešu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

73. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē.

74. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes iznīcina dienesta uzraudzībā.

75. Ja oficiālās etiķetes ir pasūtītas un saiņotājam piegādātas pirms sēklu iesaiņošanas un sēklu parauga ņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par oficiālo etiķešu izlietojumu, pārbaudot iesaiņojumu lielumu un skaitu. Ja tiek konstatēts, ka:

75.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

75.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors neņem sēklu paraugu, kamēr nav nošķirtas neetiķetētās iesaiņojuma vienības.

76. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi vai apstrādi ar biopreperātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

77. Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet ir:

77.1. izaudzētas un novāktas Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē vai Norvēģijā, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem;

77.2. novāktas Latvijā un paredzētas sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumā un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu;

77.3. novāktas Latvijā vienā saimniecībā un paredzētas sertificēšanai Latvijā citā saimniecībā, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumā un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu ​​15. pielikumu.

78. Šo noteikumu 77.punktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu nepiemēro, ja dienests rakstiski vienojas ar citas valsts pilnvaroto iestādi par citām iesaiņošanas un etiķetēšanas prasībām.

IX. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

79. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto nelieliem Eiropas Savienības bāzes un sertificētu sēklu iesaiņojumiem.

80. Saiņotājs etiķetē norāda šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju. Informāciju nošķir no jebkuras citas uz sēklu iesaiņojuma esošas informācijas.

81. Saiņotājs, noslēdzot nelielus bāzes sēklu un sertificētu sēklu Eiropas Savienības iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

82. Nelielu bāzes sēklu un sertificētu sēklu Eiropas Savienības iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

83. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielajos bāzes sēklu un sertificētu sēklu Eiropas Savienības iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda arī dienesta izsniegtā sēklu testēšanas pārskata numuru.

84. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 72. un 73.punktā minētās prasības.

84.1 Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, var iesaiņot tikai iepriekš sertificētu sēklu.

X. Sēklu tirdzniecība

85. Biešu sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās ir atzītas par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) vai sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām.

85.1 Ja uzglabāšanas laikā nav mainīts sēklu iesaiņojums un marķējums, tirdzniecībai paredzētās sēklas pārbauda atkārtoti, ievērojot šo noteikumu 16.1 pielikumā norādītos termiņus un nosacījumus.

85.2 Ja uzglabāšanas laikā nav mainīts sēklu iesaiņojums un marķējums, atkārtotā tirdzniecībai paredzēto sēklu pārbaudē nosaka to dīgtspēju un mitrumu.

85.3 Ja ir beidzies šo noteikumu 16.1 pielikumā minētais termiņš un nav veikta atkārtota sēklu kvalitātes pārbaude, sēklas nav atļauts tirgot.

85.4 Sēklas uzglabā apstākļos, kas pilnībā nodrošina to kvalitatīvo īpašību saglabāšanos. Sēklu tirgotājs ir atbildīgs par sēklu kvalitātes atbilstību pavaddokumentos norādītajai kvalitātei.

86. Sēklas tirgo iesaiņotas, viendabīgās partijās, tām ir pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti.

87. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā no trešajām valstīm.

88. Saskaņā ar šo noteikumu 77.3.apakšpunktu atļauts pārdot sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, ja sēklaudzētājs un sēklu sagatavotājs ir noslēguši rakstisku vienošanos un par to rakstiski (ja iespējams, attiecīgo informāciju nosūtot arī elektroniski) ir informēts dienests.

89. Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos tirgo atsevišķā stendā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Uz katras iesaiņojuma vienības norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

90. Ja no trešajām valstīm ieved un tirgo vairāk par diviem kilogramiem sēklu, tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklu ievešanas rakstiski (ja iespējams, attiecīgo informāciju nosūtot arī elektroniski) iesniedz dienestā informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, sēklu daudzumu, ražotājvalsti un oficiālo kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti un ievedēju.

XI. Sēklu dokumentācija

91. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu paraugu novērtēšanas rezultātiem, dienests reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

92. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

92.1. Latvijā sertificētajām sēklām (izņemot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus) – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti" un sēklu testēšanas pārskats saskaņā ar šo noteikumu ​​17. pielikumu;

92.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, kurus izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

92.3. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

92.4. nelieliem Eiropas Savienības bāzes sēklu un sertificēto sēklu iesaiņojumiem – saiņotāja sēklu iesaiņojuma etiķete vai zīmogojums ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti".

93. Dienests, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu vidējā parauga novērtēšanas rezultātiem, izsniedz reģistrētajai personai sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu ​17. pielikumu.

94. Sēklu testēšanas pārskatā iekļauj norādi par sēklu partijas:

94.1. atbilstību šo noteikumu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām;

94.2. neatbilstību šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām vai tikai atsevišķu rādītāju novērtēšanu, vai neatbilstību Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām, ja:

94.2.1. sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām;

94.2.2. kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem neatbilst šo noteikumu prasībām;

94.2.3. ir novērtēti tikai atsevišķi sēklu kvalitātes rādītāji;

94.2.4. sēklu paraugus nav ņēmis dienesta inspektors vai paraugu ņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

95. Sēklu testēšanas pārskatu izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

96. Reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus biešu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību sēklu uzskaites žurnālā ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pārdošanu.