Zaudējis spēku - Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.668Rīgā 2012.gada 25.septembrī (prot. Nr.53 45.§)

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma9.panta pirmo daļu, 55.3 panta devīto daļu unIzglītības likuma 14.panta 8. un 10.punktu un 27.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību;

1.2. studiju virzienus augstākajā izglītībā;

1.3. studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību;

1.4. augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas lapu paraugus;

1.5. kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus;

1.6. studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.

II. Augstskolas un koledžas akreditācijas kārtība

2. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome (turpmāk – padome), ja lēmuma pieņemšanas dienā ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.

3. Augstskolu un koledžu novērtēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija vai tās pilnvarota institūcija, ar kuru Izglītības un zinātnes ministrija noslēdz deleģēšanas līgumu (turpmāk – pilnvarotā institūcija).

4. Lai augstskolu vai koledžu akreditētu, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā iesniegumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju (turpmāk – iesniegums).

5. Iesniegumā norāda:

5.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

5.2. augstskolas vai koledžas juridisko adresi un tālruņa numuru;

5.3. augstskolas vai koledžas filiāles, to adreses un tālruņu numurus;

5.4. augstskolas vai koledžas reģistrācijas numuru Izglītības iestāžu reģistrā;

5.5. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar augstskolas vai koledžas akreditāciju saistītos jautājumus.

6. Iesniegumam pievieno:

6.1. augstskolas vai koledžas pašnovērtējuma ziņojumu, kurā iekļauj šo noteikumu 1.pielikumā minēto informāciju;

6.2. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu recenzējamos izdevumos publicēto svarīgāko zinātnisko publikāciju un radošo aktivitāšu (mākslas studiju virzienam) sarakstu;

6.3. studējošo un darba devēju aptauju rezultātus. Izglītības un zinātnes ministrija vai pilnvarotā institūcija izstrādā un padome apstiprina studējošo un darba devēju aptaujā ietveramos obligātos jautājumus;

6.4. studiju līguma paraugu;

6.5. dokumentus, kas nosaka studējošo pašpārvaldes statusu un finansēšanas kārtību;

6.6. informāciju par ārzemnieku studiju iespējām un nosacījumiem;

6.7. apliecinājumu, ka maksa par augstskolas vai koledžas akreditāciju ir ieskaitīta Izglītības un zinātnes ministrijas vai pilnvarotās institūcijas bankas kontā.

7. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus augstskola vai koledža iesniedz elektroniskā vai papīra formā. Elektroniskā formā iesniegtu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Strīdu gadījumā valsts valodā iesniegtie dokumenti prevalē pār dokumenta tulkojumu angļu valodā.

8. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta augstskolas rektors vai koledžas direktors. Iesniedzamo dokumentu kopai pievieno satura rādītāju.

9. Izglītības un zinātnes ministrija vai pilnvarotā institūcija pārbauda iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.

10. Lai novērtētu augstskolu vai koledžu, padome izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu. Novērtēšanas komisijas sastāvā ir vismaz pieci eksperti, no kuriem viens ir Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. Novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz 10 piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst kādam no attiecīgajiem studiju virzieniem augstskolā vai koledžā.

11. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī padomes ieteikti novērotāji. Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un padomes ieteikto novērotāju sastāvu padome apstiprina vienlaikus ar novērtēšanas komisijas ekspertu sastāvu.

12. Novērtēšanas komisija, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minētos augstskolu un koledžu vērtēšanas kritērijus, kā arī padomes apstiprināto un tās mājaslapā publicēto augstskolu un koledžu novērtēšanas metodiku, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Ja novērtēšanas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu atzinumu, tā pieprasa papildu informāciju.

13. Katrs novērtēšanas komisijas eksperts sniedz atzinumu, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minētos augstskolu un koledžu vērtēšanas kritērijus.

14. Novērtēšanas komisija sagatavo kopīgo atzinumu, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

14.1. augstskolas vai koledžas pašnovērtējuma ziņojumu;

14.2. studējošo un darba devēju aptaujas rezultātus;

14.3. informāciju, ko sniegusi tās nozares uzraugošā institūcija, kurā attiecīgā augstskola vai koledža īsteno studiju programmas un kurai deleģētas uzraudzības funkcijas reglamentēto profesiju jomā (turpmāk – uzraudzības institūcija), kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta, drošības dienestu un novērotāju sniegto informāciju par augstskolas vai koledžas darbību, ja ir šāda informācija;

14.4. Valsts ieņēmumu dienesta izziņā sniegto informāciju par nodokļu samaksu, ko veikusi attiecīgā augstskola vai koledža;

14.5. novērtēšanas komisijas ekspertu individuālos atzinumus;

14.6. rezultātus, kas iegūti novērtēšanas komisijas ekspertu vizītē augstskolā vai koledžā;

14.7. augstskolas akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu recenzējamos izdevumos publicēto svarīgāko zinātnisko publikāciju un radošo aktivitāšu (mākslas studiju virzienam) sarakstu;

14.8. dokumentus, kas nosaka studējošo pašpārvaldes statusu un finansēšanas kārtību;

14.9. informāciju par ārzemnieku studiju iespējām un nosacījumiem;

14.10. studiju līguma paraugu.

15. Novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu apspriež ar attiecīgās augstskolas vai koledžas vadību, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

16. Ņemot vērā šo noteikumu 15.punktā minētās apspriedes rezultātus, novērtēšanas komisija precizē kopīgo atzinumu un četru mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā atzinumu iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā.

17. Padome iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem, ar novērtēšanas komisijas sagatavoto kopīgo atzinumu, novērtēšanas komisijas ekspertu individuālajiem atzinumiem un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā.

18. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju padome pieņem Augstskolu likumā noteiktajā termiņā. 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas padome nosūta lēmumu augstskolai vai koledžai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

19. Pamatojoties uz padomes lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju, Izglītības un zinātnes ministrija piecu darbdienu laikā sagatavo un izsniedz augstskolai vai koledžai akreditācijas lapu, kura noformēta atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam, kā arī reģistrē minēto akreditācijas lapu.

20. Padome lēmumu par atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var pieņemt, ja:

20.1. novērtēšanas komisijas kopīgais atzinums vai eksperta individuālais atzinums ir negatīvs. Ekspertu atzinums var tikt uzskatīts par negatīvu, ja kādā no tā daļām tiek identificēta risināma problēma;

20.2. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām;

20.3. studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā, finansiālā bāze neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem;

20.4. tiek pārkāpti noteikumi, kas saistīti ar studējošo pašpārvaldes autonomiju, finansēšanu un tiesībām;

20.5. augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti normatīvo aktu vai saistošo starptautisko standartu pārkāpumi vai saņemts uzraudzības institūcijas negatīvs vērtējums par normatīvo aktu vai saistošo starptautisko standartu ievērošanu, ja attiecīgo normatīvo aktu vai saistošo starptautisko standartu ievērošanas uzraudzība ir šīs institūcijas kompetencē.

21. Ja padome ir pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai vai koledžai, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt iesniegumu ne agrāk kā sešu mēnešu un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

22. Ja tiek pieņemts lēmums par atkārtotu atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu un tas ir kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas kā augstākas iestādes lēmums, vai ja augstskola vai koledža gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atteikumu akreditēt šo augstskolu vai koledžu neiesniedz jaunu iesniegumu, augstskolas vai koledžas dibinātājs pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī nodrošina (tai skaitā finansiāli) augstskolas vai koledžas studiju programmās studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai koledžas, vai citas augstskolas vai koledžas studiju programmā.

23. Padomes lēmumu par sākotnējo vai atkārtoto atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

III. Studiju akreditācijas komisijas izveidošana, tās tiesības un pienākumi

24. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina Studiju akreditācijas komisijas nolikumu.

25. Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj:

25.1. vienu padomes pārstāvi;

25.2. vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi;

25.3. vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi;

25.4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi;

25.5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi;

25.6. vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi;

25.7. divus Rektoru padomes pārstāvjus (viens – valsts dibināto augstskolu pārstāvis, otrs – privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvis);

25.8. vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi;

25.9. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

25.10. pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.

26. Šo noteikumu 25.10.apakšpunktā minētos pārstāvjus Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj, ja Studiju akreditācijas komisija izskata studiju virzienu, kas atbilst nozarei, kura ir attiecīgās ministrijas kompetencē. Šādā gadījumā Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētājs uzaicina uz attiecīgo Studiju akreditācijas komisijas sēdi arī šo noteikumu 25.10.apakšpunktā minēto ministriju deleģētos nozaru ekspertus, kuriem ir padomdevēja tiesības, kā arī šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētās tiesības.

27. Studiju akreditācijas komisijas locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, izņemot Latvijas Studentu apvienības pārstāvi. Latvijas Studentu apvienības pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi.

28. Studiju akreditācijas komisija:

28.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegto iesniegumu par studiju virziena akreditāciju (turpmāk – akreditācijas iesniegums);

28.2. izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu;

28.3. vienlaikus ar studiju virziena novērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina šo noteikumu 43. un 44.punktā minētos novērotājus;

28.4. pieņem lēmumu par attiecīgā studiju virziena akreditāciju;

28.5. lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā;

28.6. apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas vai pilnvarotās institūcijas izstrādāto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku un ievieto to Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā internetā;

28.7. lemj par augstskolas vai koledžas veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā pēc tam, kad augstskola vai koledža, ja tā vēlas veikt izmaiņas studiju virzienā, ir iesniegusi Studiju akreditācijas komisijā attiecīgu iesniegumu ar lūgumu apstiprināt izmaiņas studiju virzienā. Šajā apakšpunktā minētās izmaiņas studiju virzienā ir šādas:

28.7.1. studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaukuma, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas vai grāda izmaiņas;

28.7.2. izmaiņas prasībās, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošas studiju programmas apguvi;

28.7.3. izdarītās izmaiņas studiju virziena akreditācijas periodā šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas ilgumā vai apjomā pārsniedz 20 procentu no akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas obligātās un ierobežotās izvēles daļas apjoma kredītpunktos;

28.7.4. augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā strādājošā vēlētā akadēmiskā personāla izmaiņas kopš iepriekšējās studiju virziena akreditācijas, ja tās attiecas uz vismaz 20 procentiem no attiecīgajā studiju virzienā strādājošā vēlētā akadēmiskā personāla kopskaita vai ja vismaz 50 procentu no kopīgā akadēmiskā darba apjoma augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā (neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu) izpildi vairs nenodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža;

28.7.5. augstskola vai koledža vēlas slēgt kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām.

29. Studiju akreditācijas komisijai ir šādas tiesības:

29.1. pieprasīt no augstskolām, koledžām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo papildu informāciju;

29.2. apmeklēt augstskolu un koledžu, lai studiju virziena akreditācijas ietvaros iepazītos ar attiecīgajam studiju virzienam atbilstošo informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko, finansiālo bāzi un personālu;

29.3. sniegt izglītības un zinātnes ministram priekšlikumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju.

30. Ja studiju virziens sakrīt ar kādas ministrijas (kura nav minēta šo noteikumu 25.punktā) nolikumā noteikto kompetences jomu, Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētājs uzaicina uz Studiju akreditācijas komisijas sēdi attiecīgās ministrijas pilnvaroto pārstāvi ar balsstiesībām un šīs ministrijas deleģētos nozaru ekspertus, kuriem ir padomdevēja tiesības, kā arī šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētās tiesības.

IV. Studiju virziena akreditācijas kārtība

31. Studiju virzieni augstākajā izglītībā noteikti šo noteikumu 4.pielikumā.

32. Studiju virzienu novērtēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija vai pilnvarotā institūcija.

33. Lai akreditētu studiju virzienu, Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā iesniedz augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu akreditācijas iesniegumu.

34. Akreditācijas iesniegumu iesniedz pusotra gada laikā pēc pirmās attiecīgajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas vai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms studiju virziena iepriekšējās akreditācijas termiņa beigām.

35. Akreditācijas iesniegumā norāda:

35.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

35.2. studiju virziena nosaukumu;

35.3. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu nosaukumus un kodus saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju;

35.4. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas ilgumu un apjomu;

35.5. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas vietas (augstskolas, augstskolas filiāles vai koledžas, koledžas filiāles) adresi, studiju veidu un formu;

35.6. prasības, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošo studiju programmu apguvi;

35.7. studiju virzienam atbilstošajās studiju programmās iegūstamos grādus, profesionālās kvalifikācijas vai grādus un profesionālās kvalifikācijas;

35.8. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar studiju virziena akreditāciju saistītos jautājumus;

35.9. dokumentus, kas apliecina, ka studiju virzienam atbilstošā studiju programma, kuru augstskola vai koledža īsteno kopā ar citu ārvalsts augstskolu vai koledžu (ja šādu studiju programmu īsteno), ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā;

35.10. apliecinājumu, ka maksa par studiju virziena akreditāciju ir ieskaitīta Izglītības un zinātnes ministrijas vai pilnvarotās institūcijas bankas kontā.

36. Akreditācijas iesniegumam pievieno studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu, kurā iekļauj šo noteikumu 5.pielikumā minēto informāciju. Studiju virziena akreditācijai nepieciešamos datus par augstskolu vai koledžu, kas ir iekļauti valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas reģistros, Studiju akreditācijas komisija pieprasa un saņem no šiem reģistriem.

37. Akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniskā vai papīra formā. Elektroniskā formā iesniegtu akreditācijas iesniegumu vai tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem.

38. Akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Akreditācijas iesniegumam pievienotos dokumentus par konkrētu studiju virzienam atbilstošu studiju programmu var iesniegt citā valodā, ja tas atbilst šīs studiju programmas mērķiem un ir saskaņots ar Studiju akreditācijas komisiju. Strīdu gadījumā valsts valodā iesniegtie dokumenti prevalē pār dokumenta tulkojumiem citās valodās.

39. Akreditācijas iesniegumam pievienotos dokumentus paraksta augstskolas rektors vai koledžas direktors. Iesniedzamo dokumentu kopai pievieno satura rādītāju.

40. Izglītības un zinātnes ministrija vai pilnvarotā institūcija pārbauda akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas. Ja informācija nav saņemta šajā punktā noteiktajā termiņā, iesniegumu atdod iesniedzējam.

41. Studiju akreditācijas komisija pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam piecu darbdienu laikā sniegt informāciju par konstatētajiem augstskolas vai koledžas pārkāpumiem novērtējamā studiju virziena ietvaros un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanā, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā un saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, kā arī pieprasa tās nozares uzraudzības institūcijai, kurā augstskola vai koledža īsteno studiju virzienam atbilstošās programmas, ja šīs studiju programmas atbilst reglamentētajām profesijām (ja šāda institūcija ir), piecu darbdienu laikā sniegt minētā studiju virziena novērtējumu.

42. Lai novērtētu studiju virzienu, Studiju akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecus ekspertus, no kuriem viens ir Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. Studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz 10 piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā.

43. Studiju virziena novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties vismaz viens Latvijas Studentu apvienības deleģēts novērotājs. Studiju virziena novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties arī Studiju akreditācijas komisijas ieteikti novērotāji.

44. Studiju virzienam atbilstošo profesionālo studiju programmu novērtēšanas darbā novērotāju statusā (bez balsstiesībām) var iesaistīt studiju programmas absolventu potenciālo darba devēju pārstāvjus. Šos pārstāvjus iesaka attiecīgās nozares darba devējus pārstāvošas organizācijas.

45. Studiju virziena novērtēšanas komisija, ņemot vērā šo noteikumu 28.6.apakšpunktā minēto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku un šo noteikumu 6.pielikumā minētos studiju virzienu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus. Studiju virziena novērtēšanas komisija, izvērtējot akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, var ņemt vērā arī faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Ja studiju virziena novērtēšanas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu atzinumu, tā pieprasa papildu informāciju.

46. Katrs studiju virziena novērtēšanas komisijas eksperts sniedz atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu.

47. Studiju virziena novērtēšanas komisija sagatavo kopīgo atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu.

48. Studiju virziena novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu sagatavo, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

48.1. studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu;

48.2. studējošo un darba devēju aptauju rezultātus, kā arī absolventu aptaujas rezultātus studiju virziena kārtējās akreditācijas gadījumā. Izglītības un zinātnes ministrija vai pilnvarotā institūcija izstrādā un Studiju akreditācijas komisija apstiprina studējošo, darba devēju un absolventu aptaujā ietveramos obligātos jautājumus;

48.3. Izglītības kvalitātes valsts dienesta un uzraudzības institūcijas saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu sniegto informāciju;

48.4. novērotāju informāciju par augstskolas vai koledžas darbību, ja šāda informācija ir sniegta;

48.5. ekspertu individuālos atzinumus;

48.6. studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu vizītes rezultātus augstskolā vai koledžā.

49. Studiju virziena novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu apspriež ar attiecīgā augstskolas vai koledžas studiju virziena vadību, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

50. Ņemot vērā šo noteikumu 49.punktā minētās apspriedes rezultātus, studiju virziena novērtēšanas komisija precizē kopīgo atzinumu un četru mēnešu laikā pēc akreditācijas iesnieguma iesniegšanas dienas Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā kopīgo atzinumu un ekspertu atzinumus.

51. Studiju akreditācijas komisija iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem, ar studiju virziena novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā.

52. Izglītības un zinātnes ministrija vai pilnvarotā institūcija uz studiju virziena akreditācijas sēdi uzaicina attiecīgā augstskolas vai koledžas studiju virziena pārstāvjus, kas īsumā ziņo par īstenoto studiju virzienu un tam atbilstošajām studiju programmām, raksturo studiju virziena novērtēšanas gaitu un rezultātus, izsaka savu viedokli par novērtēšanas ekspertu darbu un atzinumu, atbild uz Studiju akreditācijas komisijas jautājumiem.

53. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem Studiju akreditācijas komisija Augstskolu likumā noteiktajā termiņā.

54. Studiju akreditācijas komisijas lēmumu 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta augstskolai vai koledžai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

55. Ja studiju virziena akreditācijas laikā Studiju akreditācijas komisija, pamatojoties uz studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu atzinumiem, konstatē, ka kāda no attiecīgajam studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā var ierosināt studiju programmu licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par licences anulēšanu attiecīgajai studiju programmai vai ierosināt augstskolai vai koledžai slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu.

56. Pamatojoties uz Studiju akreditācijas komisijas lēmumu par studiju virziena akreditāciju, Izglītības un zinātnes ministrija piecu darbdienu laikā sagatavo un izsniedz augstskolai vai koledžai noteikta parauga studiju virziena akreditācijas lapu (8.pielikums), kā arī reģistrē to.

57. Uz diviem gadiem akreditētam studiju virzienam akreditācijas lapas derīguma termiņa laikā ir tādas pašas tiesības kā uz sešiem gadiem akreditētam studiju virzienam.

58. Līdz studiju virziena kārtējai akreditācijai akreditētam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas (kura licencēta pēc attiecīgā studiju virziena akreditācijas) atbilstību Augstskolu likuma 1.panta 1.1 punktā noteiktajam nosacījumam apliecina attiecīgajai studiju programmai izsniegtā licence.

59. Studiju akreditācijas komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.

60. Ja Studiju akreditācijas komisija ir pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju studiju virzienam, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt akreditācijas iesniegumu ne agrāk kā sešu mēnešu un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

61. Ja lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu tiek pieņemts atkārtoti un ir kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas kā augstākās iestādes lēmums, vai ja augstskola vai koledža gada laikā atkārtoti neiesniedz akreditācijas iesniegumu, Studiju akreditācijas komisija par to informē studiju programmu licencēšanas komisiju un lūdz anulēt licences šim studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām attiecīgajā augstskolā vai koledžā.

62. Studiju akreditācijas komisijas sākotnējo vai atkārtoto lēmumu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

V. Studiju virziena kārtējās akreditācijas norise

63. Par katru akreditēto studiju virzienu augstskola vai koledža gatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kuru katru akadēmisko gadu aktualizē, veicot tajā nepieciešamās izmaiņas, kā arī katru gadu līdz 1.oktobrim atjauno Izglītības un zinātnes ministrijas vai pilnvarotās institūcijas datubāzē ietveramo informāciju. Pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī šajā ziņojumā veiktās izmaiņas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome līdz kārtējā akadēmiskā gada 15.janvārim. Apstiprināto pašnovērtējuma ziņojumu augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā pēc tās pieprasījuma, kā arī katru gadu ievieto augstskolas vai koledžas mājaslapā internetā.

64. Ja attiecīgais studiju virziens augstskolā vai koledžā jau ticis akreditēts, augstskola vai koledža iesniedz šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām atbilstošu iesniegumu par attiecīgā studiju virziena kārtējo akreditāciju (turpmāk – kārtējās akreditācijas iesniegums).

65. Augstskola vai koledža kārtējās akreditācijas iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā iesniedz elektroniskā vai papīra formā. Elektroniskā formā iesniegtu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Strīdu gadījumā valsts valodā iesniegtie dokumenti prevalē pār dokumenta tulkojumu angļu valodā.

66. Kārtējās akreditācijas iesniegumam pievieno:

66.1. šo noteikumu 63.punktā minēto aktualizēto studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

66.2. informāciju par iepriekšējā studiju virziena akreditācijā izteikto ieteikumu ieviešanas rezultātiem un konstatēto trūkumu novēršanu;

66.3. īsu raksturojumu par studiju virziena ietvaros notikušajām izmaiņām kopš šā studiju virziena iepriekšējās akreditācijas;

66.4. apliecinājumu, ka maksa par studiju virziena akreditāciju ir ieskaitīta Izglītības un zinātnes ministrijas vai pilnvarotās institūcijas bankas kontā.

67. Studiju akreditācijas komisija pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam sniegt informāciju par laikposmā pēc iepriekšējās studiju virziena akreditācijas konstatētajiem augstskolas vai koledžas pārkāpumiem novērtējamā studiju virziena ietvaros un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanā, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā, kā arī par saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, un tās nozares uzraudzības institūcijas (ja tāda ir) novērtējumu, kurā augstskola vai koledža īsteno studiju virzienam atbilstošās programmas, ja attiecīgās studiju programmas atbilst reglamentētajām profesijām.

68. Ja studiju virziens iepriekš ticis akreditēts uz sešiem gadiem, Studiju akreditācijas komisija pēc nejaušības principa apstiprina vienu ekspertu no vismaz 10 piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, kā arī vienu Latvijas Studentu apvienības un vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētu ekspertu, kuri, ņemot vērā šo noteikumu 28.6.apakšpunktā minēto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku un šo noteikumu 6.pielikumā minētos studiju virzienu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto kārtējās akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī ziņas par absolventu darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas, iepazīstas ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta un uzraudzības institūcijas saskaņā ar šo noteikumu 67.punktu sniegto informāciju un sagatavo rakstisku atzinumu, kuru divu mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas dienas iesniedz Studiju akreditācijas komisijā un augstskolā vai koledžā. Augstskolai vai koledžai ir tiesības pieprasīt studiju virziena novērtējumu šo noteikumu IV nodaļā minētajā kārtībā.

69. Pēc ekspertu atzinumu apspriešanas Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par studiju virziena kārtējo akreditāciju uz sešiem gadiem vai lēmumu par studiju virziena novērtēšanas komisijas izveidošanu studiju virziena detalizētai novērtēšanai. Ja pieņem lēmumu par studiju virziena novērtēšanas komisijas izveidošanu studiju virziena detalizētai novērtēšanai, turpmākā studiju virziena akreditācijas norise notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību.