Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

Veids Noteikumi
Publicēts 2012-11-13
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.769Rīgā 2012.gada 13.novembrī (prot. Nr.64 27.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"24.1 panta trešo daļu un septītās daļas 1. punktu,30. panta pirmo daļu un 45. panta pirmo, septīto un 7.2 daļuun likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā pieprasa un izsniedz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju (turpmāk – atļauja) likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētajām piesārņojošajām darbībām (turpmāk – likuma 2. pielikumā minētās darbības);

1.2. kārtību, kādā iesniedz iesniegumu un saņem atļauju tām likumā minētajām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētos rādītājus (turpmāk – likuma 2. pielikumā minētie rādītāji);

1.3. iesniegumā iekļaujamo informāciju atļaujas saņemšanai un atļaujā iekļaujamo informāciju;

1.4. termiņu, kādā operators paziņo Valsts vides dienestam (turpmāk – dienests) par darbības izmaiņām;

1.5. kārtību, kādā veic emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas (turpmāk – emisija) monitoringu;

1.6. kārtību, kādā pārbauda un apstiprina ikgadējo pārskatu par emisiju (turpmāk – emisiju ziņojums);

1.7. kārtību, kādā iesniedz, pārbauda un apstiprina ikgadējo darbības līmeņa izmaiņu ziņojumu (turpmāk – darbības līmeņa ziņojums);

1.8. verificētājam izvirzītās būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu.

2. Noteikumi attiecas uz stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kurās tiek veikta kāda no likuma 2.pielikumā minētajām darbībām, kā arī uz stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma 2.pielikumā minētos rādītājus (turpmāk – iekārta).

3. Operators šo noteikumu 4. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos pielikumus un dokumentus iesniedz elektroniski, pēc elektroniskas reģistrēšanās aizpildot informāciju tiešsaistes režīmā dienesta informācijas sistēmā. Operators šo noteikumu 32. un 33. punktā minētos iesniegumus un tiem pievienotos pielikumus un dokumentus, šo noteikumu 48., 48.4 un 61. punktā minētos ziņojumus, kā arī šo noteikumu 48.1 punktā minēto informāciju un to pamatojošos dokumentus iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 5.1 nodaļā norādīto procedūru, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto un uzturēto vienoto Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas informācijas apmaiņas sistēmu (turpmāk – ETS informācijas sistēma).

2. Kārtība, kādā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai, kā arī atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas nosacījumi

2.1. Kārtība, kādā iesniedz un izvērtē iesniegumu atļaujas saņemšanai

4. Operators sagatavo iesniegumu atļaujas saņemšanai (turpmāk – atļaujas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un tam pievieno:

4.1. atļaujas iesniegumā norādīto informāciju pamatojošus dokumentus;

4.2. procedūru aprakstus saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (turpmāk – regula Nr. 2018/2066).

5. Papildus šo noteikumu 4.punktā minētajam operators, ja uz to attiecināmas attiecīgās prasības, iesniedz:

5.1. informāciju par biomasas frakcijas noteikšanas metodi un aprēķiniem saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 5. un 7.punktu, ja konkrētā kurināmā vai materiāla biomasas frakciju nosaka, izmantojot analīzes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 5.punktu;

5.2. operatora kontrolē esošo mērīšanas sistēmu atbilstību apliecinošos dokumentus, kas norāda, ka izmantotie mērīšanas līdzekļi ir pakļauti metroloģiskai kontrolei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu vai verificēšanu, kalibrēšanas vai verificēšanas sertifikātiem un attiecīgām atzīmēm, lai pamatotu mērījumu rezultātu izmantošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 9.punktu;

5.3. informāciju par šo noteikumu 2.pielikuma 15.1., 15.2. un 15.3.apakšpunktā minētajām darbībām;

5.4. informāciju, kas pamato šo noteikumu 2.pielikuma 16.punktā minēto zemākā sadegšanas siltuma un emisijas faktoru noteikšanas metodi un zemākā sadegšanas lieluma vērtības, salīdzinot ar līdzvērtīgā komerciālā standarta kurināmā lielumu;

5.5. šo noteikumu 2.pielikuma 21.punktā minēto paraugu ņemšanas plānu, ja operators emisiju aprēķina faktoru noteikšanai izmanto analīzes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 21.punktu;

5.6. informāciju, kura saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 24.2.apakšpunktu pamato citu analīžu veikšanas biežumu, nekā attiecīgajam kurināmajam vai materiālam norādīts regulas Nr. 2018/2066 VII pielikumā.

6. Lai izstrādātu atļaujas iesniegumā norādāmos priekšlikumus monitoringa veikšanas nosacījumiem, operators saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066 nosaka:

6.1. iekārtas kategoriju, kuru klasificē saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19.panta 2.punktu;

6.2. attiecīgā gadījumā katras avota plūsmas kategoriju, kuru klasificē saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19.panta 3.punktu;

6.3. monitoringa robežas katrai iekārtai saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 20.pantu.

7. Operators emisiju monitoringam piemēro uz aprēķiniem vai uz mērījumiem balstītu metodoloģiju saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 21.panta nosacījumiem. Attiecīgo metodoloģiju operators izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. uz aprēķiniem balstīta metodoloģija ļauj noteikt emisijas no avotu plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas, ar laboratoriskām analīzēm noteiktos papildu parametrus vai standartlielumus;

7.2. uz aprēķiniem balstītu metodoloģiju var izmantot, lietojot regulas Nr. 2018/2066 24.pantā noteikto standarta metodi vai 25.pantā noteikto masas bilances metodi;

7.3. uz mērījumiem balstīta metodoloģija ļauj noteikt emisijas no emisijas avotiem, izmantojot attiecīgās siltumnīcefekta gāzes koncentrācijas nepārtrauktus mērījumus dūmgāzēs un dūmgāzu plūsmas mērījumus, kā arī ļauj veikt oglekļa dioksīda pārvietošanas monitoringu starp iekārtām, kurās notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas un pārvietotās gāzes plūsmas mērīšana.

8. Dienests atļauj operatoram apvienot uz aprēķiniem balstītās metodoloģijas standarta metodi, masas bilances metodi un uz mērījumiem balstīto metodoloģiju dažādiem emisiju avotiem un avotu plūsmām no vienas iekārtas, ja pēc šādas apvienošanas nerodas neuzskaitītas emisijas vai dubulta emisiju uzskaite.

9. Ja operators neizvēlas uz mērījumiem balstīto metodoloģiju, tas savas iekārtas darbībai piemēro uz aprēķiniem balstītu metodoloģiju, kas norādīta regulas Nr. 2018/2066 IV pielikumā, izņemot gadījumu, ja operators atļaujas iesniegumā dienestam pietiekami pamato, ka šīs metodoloģijas izmantošana nav tehniski iespējama, rada nesamērīgas izmaksas vai cita metodoloģija nodrošina augstāku vispārējo emisiju datu pareizību.

10. Operators izņēmuma gadījumā var nepiemērot šo noteikumu 7.punktā minēto metodoloģiju un izmantot regulas Nr. 2018/2066 22.pantā noteikto samazinājuma metodoloģiju, piemērojot to dažām avotu plūsmām vai emisiju avotiem, ja tiek ievēroti regulas Nr. 2018/2066 22.pantā noteiktie nosacījumi.

11. Operators, kura iekārtai ir zems emisiju līmenis saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 47.panta 2.punktu, var izmantot vienkāršotos monitoringa nosacījumus šo noteikumu 6.punktā minēto priekšlikumu izstrādei.

12. Operators, kura iekārta veic tādu likuma 2.pielikumā minēto darbību, kas rada N2O emisijas, nedrīkst izmantot šo noteikumu 11.punktā minētos vienkāršotos monitoringa nosacījumus.

13. Šo noteikumu 11.punktā minētais operators:

13.1. veic vienkāršotu riska novērtējumu par to, vai kontroles darbības un šo kontroles darbību procedūras ir samērīgas ar raksturīgajiem riskiem (emisiju monitoringā izmantoto parametru, piemēram, darbības datu, emisiju aprēķina faktoru, datu noteikšanas mērīšanas līdzekļi, atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, pirms tiek ņemta vērā attiecīgo kontroles darbību ietekme) un apzinātajiem kontroles riskiem (emisiju monitoringā izmantoto parametru atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, ko kontroles sistēma laikus nenovērš vai nekonstatē un neizlabo);

13.2. pamato vienkāršoto monitoringa nosacījumu lietošanu.

14. Operators atļaujas iesniegumu un tā pielikumus iesniedz:

14.1. 30 dienas pirms likuma "Par piesārņojumu" 24.1 panta piektās daļas 3.punktā minētā trešā perioda sākuma;

14.2. 45 darbdienas pirms likuma "Par piesārņojumu" 24.1 panta piektās daļas 3.punktā minēto turpmāko periodu sākuma;

14.3. 45 darbdienas pirms likuma 2.pielikumā minētās darbības paredzētās uzsākšanas.

15. Dienests 10 darbdienu laikā pēc atļaujas iesnieguma saņemšanas rakstiski vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu informē operatoru par nepieciešamo papildu informāciju, ja atļaujas iesniegumā nav norādīta visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, vai papildu dokumentiem, ja atļaujas iesniegumam nav pievienoti visi attiecīgie apraksti vai pielikumi vai nav pievienoti informāciju pamatojoši dokumenti.

16. Ja operators atļaujas iesniegumā vai tā pielikumos iekļautajai informācijai ir piešķīris komercnoslēpuma statusu, operators šo informāciju iesniedz atsevišķi, pievienojot attiecīgu norādi par komercnoslēpuma statusa piešķiršanu.

17. Vienlaikus ar atļaujas iesniegumu operators iesniedz iesniegumu par nepieciešamajiem grozījumiem atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai par izmaiņām C kategorijas piesārņojošā darbībā vai iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu šādos gadījumos:

17.1. ja atļaujas iesniegumā iekļautā informācija atšķiras no atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai iekļautās informācijas vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā iekļautās informācijas;

17.2. ja atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai jāizdara grozījumi, pamatojoties uz likumu "Par piesārņojumu", vai jāveic būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā.

18. Ja operators nav ievērojis šo noteikumu 17. punktā minētos nosacījumus, dienests 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai izsniegšanas vai pārskatīšanas procedūras uzsākšanu un informē par to attiecīgo operatoru.

19. Pamatojoties uz šo noteikumu 18.punktā minēto dienesta lēmumu, operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, sagatavo un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas iesniedz šo noteikumu 17.punktā minēto informāciju dienestā.

2.2. Sabiedrības līdzdalība iesniegumu izvērtēšanā

20. Atļaujas iesniegums, tajā iekļautā informācija un pievienotie pielikumi ir pieejami sabiedrībai, izņemot šo noteikumu 16.punktā minēto informāciju.

21. Dienests divu darbdienu laikā pēc dienas, kad saņemts atļaujas iesniegums vai iesniegums par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem šo noteikumu 31.1. un 31.3. apakšpunktā minētajos gadījumos, ievieto to dienesta tīmekļvietnē, norādot termiņu, kas nav mazāks par 15 darbdienām, līdz kuram sabiedrība var iesniegt priekšlikumus. Dienests minēto iesniegumu elektroniski nosūta:

21.1. tā novada pašvaldībai vai pilsētas domei, kuras teritorijā atrodas operatora stacionārā tehnoloģiskā iekārta;

21.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai;

21.3. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs).

22. Dienests divu darbdienu laikā pēc priekšlikumu saņemšanas informē par tiem operatoru, norādot termiņu, kas nav mazāks par piecām darbdienām, līdz kuram operatoram jāsniedz skaidrojums par saņemtajiem priekšlikumiem.

2.3. Atļaujas izsniegšana

23. Dienesta amatpersona pirms atļaujas pirmreizējās izsniegšanas jaunai iekārtai apskata attiecīgo iekārtu un 15 darbdienu laikā sagatavo atzinumu par tās atbilstību šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajai informācijai.

24. Dienests izsniedz operatoram atļauju, ja, izvērtējot šo noteikumu 4. un 5.punktā minēto informāciju, atzīst, ka operators spēj veikt emisiju monitoringu un sagatavot emisiju ziņojumu atbilstoši regulā Nr. 2018/2066 un šajos noteikumos minētajām prasībām.

24.1 Dienests izsniedz operatoram atļauju termiņos, kas ir noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, ņemot vērā to, vai konkrētajam operatoram ir piešķirama atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai nepieciešams reģistrēt C kategorijas piesārņojošas darbības.

25. Lemjot par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, dienests izvērtē:

25.1. operatora iesniegtos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu un regulas Nr. 2018/2066 prasībām;

25.2. saņemtos valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības priekšlikumus un operatora skaidrojumu par tiem saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu.

26. Dienests izsniedz atļauju atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā norādītajam atļaujas veidlapas paraugam.

2.4. Atļaujas un tajā iekļauto monitoringa nosacījumu grozījumi

27. Operators katru gadu, sagatavojot emisiju ziņojumu, izvērtē iespējas uzlabot atļaujā noteikto monitoringa metodoloģiju.

28. Regulas Nr. 2018/2066 69.panta 2. un 3.punktā noteikto informāciju operators dienestā iesniedz šādos termiņos:

28.1. A kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19.panta 2.punkta "a" apakšpunktu) – reizi četros gados līdz attiecīgā gada 30.jūnijam;

28.2. B kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19.panta 2.punkta "b" apakšpunktu) – reizi divos gados līdz attiecīgā gada 30.jūnijam;

28.3. C kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19.panta 2.punkta "c" apakšpunktu) – reizi gadā līdz kārtējā gada 30.jūnijam.

29. Ja šo noteikumu 61.punktā minētajā verifikācijas ziņojumā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2067) 27., 29. un 30.punktu ir norādīti uzlabojumu ieteikumi vai nenovērstās nebūtiskās neatbilstības, operators līdz tā paša gada 30.jūnijam:

29.1. iesniedz dienestā ziņojumu, kurā apraksta, kā un kad ir novērsis vai plāno novērst verificētāja atklātās neatbilstības un īstenot ieteiktos uzlabojumus;

29.2. sniedz pamatojumu tam, ka verifikācijas ziņojumā iekļauto ieteikumu izpilde operatora izmantoto monitoringa metodoloģiju neuzlabotu, kā arī, ja ieteikumu izpilde radīs nesamērīgas izmaksas, iesniedz dienestam pierādījumus par šo izmaksu nesamērīgumu.

30. Šo noteikumu 29.punktā minēto informāciju dienests izvērtē 25 darbdienu laikā un pieņem bez iebildumiem, ja atzīst to par pamatotu, vai pieņem lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem, nosakot termiņu, līdz kuram operatoram tie ir jāveic.

31. Operators veic grozījumus iekārtas monitoringa nosacījumos un iesniedz iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, kurš sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, šādos gadījumos:

31.1. ja operators plāno izmaiņas iekārtā, tās darbībā vai iekārtas darbības līmenī sakarā ar jaudas samazināšanu vai iekārtas paplašināšanu, tai skaitā iegūstot savā īpašumā visas citam operatoram piederošās stacionārās tehnoloģiskās iekārtas vai īrējot visas citam operatoram piederošās stacionārās iekārtas;

31.2. regulas Nr. 2018/2066 14.panta 2.punktā noteiktajos gadījumos;

31.3. monitoringa plānā veicamas būtiskas izmaiņas regulas Nr. 2018/2066 15.panta 3.punktā noteiktajos gadījumos;

31.4. ja mainītie emisiju aprēķina faktori nodrošinās emisiju noteikšanu ar lielāku precizitāti.

32. Šo noteikumu 31.1. un 31.3. apakšpunktā minētajā gadījumā operators iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem iesniedz dienestā vismaz 45 darbdienas pirms izmaiņu ieviešanas likuma 2. pielikumā minētajā darbībā vai monitoringa plāna nosacījumos.

33. Šo noteikumu 31.2. un 31.4. apakšpunktā minētajā gadījumā operators iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem iesniedz dienestā vismaz 15 darbdienas pirms izmaiņu ieviešanas likuma 2. pielikumā minētajā darbībā vai monitoringa plāna nosacījumos.

34. Dienests 15 darbdienu laikā pārbauda šo noteikumu 32. un 33. punktā minēto iesniegumu un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju par operatora plānotajām izmaiņām, kā arī, ja nepieciešams, pagarina termiņu, kādā jāpieņem lēmums par grozījumu veikšanu atļaujā. Operators pieprasīto informāciju iesniedz 15 darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas.

35. Dienests pēc šo noteikumu 34. punktā minētās pārbaudes pabeigšanas izdara grozījumus operatoram izsniegtajā atļaujā, kā arī, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par operatoram izsniegtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai nosacījumu pārskatīšanu.

36. Dienests var pieņemt lēmumu atteikt izdarīt grozījumus esošajā atļaujā, ja, veicot šo noteikumu 34.punktā minēto pārbaudi, konstatē, ka:

36.1. operatora iesniegtie priekšlikumi monitoringa nosacījumu grozījumiem neatbilst regulas Nr. 2018/2066 nosacījumiem un neveicinās precīzāku emisiju monitoringu;

36.2. informācija, kas saistīta ar iesniegtajiem grozījumiem, nav patiesa un neatbilst situācijai iekārtā;

36.3. operators nav iesniedzis papildu informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu.

37. Dienests var pieņemt lēmumu par atļaujas grozījumu procedūras uzsākšanu, ja operators šo noteikumu 32. un 33.punktā noteiktajā kārtībā nav iesniedzis iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, bet dienests ir konstatējis izmaiņas iekārtas darbībā, ņemot vērā:

37.1. šo noteikumu 61.punktā minēto verifikācijas ziņojumu, kurā ir ierosināts uzlabot vai grozīt iepriekš sagatavotos un apstiprinātos monitoringa nosacījumus;

37.2. operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām iesniegto pārskatu;

37.3. operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, iesniegto informāciju.

38. Ja dienests ir uzsācis šo noteikumu 37.punktā minēto atļaujas grozījumu procedūru, operators veic izmaiņas iekārtas monitoringa nosacījumos un 10 darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem.

39. Ja operators šo noteikumu 38.punktā minētajā kārtībā nav iesniedzis dienestā iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, dienests izdara grozījumus šim operatoram izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā šo noteikumu 37.punktā minēto informāciju.

40. Ja mainās iekārtas operators, dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, 10 darbdienu laikā pēc operatora iesnieguma saņemšanas par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, nemainot atļaujas derīguma termiņu un nosacījumus.

41. Ja operators, kurš saskaņā ar izsniegto atļauju emisiju monitoringam izmanto vienkāršotus monitoringa nosacījumus, pārsniedz regulas Nr. 2018/2066 47.panta 2.punktā noteiktās robežvērtības, operators kopā ar šo noteikumu 48.punktā minēto emisiju ziņojumu iesniedz dienestā pamatojumu, saskaņā ar kuru attiecīgās robežvērtības pēdējo piecu ziņošanas gadu laikā nav tikušas pārsniegtas un tās netiks pārsniegtas, sākot no nākamā ziņošanas gada un turpmāk.

42. Dienests 20 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 41.punktā minēto pamatojumu un pieņem lēmumu atļaut operatoram arī turpmāk izmantot vienkāršotus monitoringa nosacījumus vai pieņem lēmumu neapstiprināt iesniegto pamatojumu, uzdodot operatoram izstrādāt jaunus priekšlikumus monitoringa nosacījumiem.

43. Dienests ne retāk kā reizi piecos gados pārskata operatoriem izsniegtās atļaujas. Ja pēc pārbaudes dienests pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus atļaujā, tas 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē operatoru.

2.5. Atļaujas atcelšana

44. Operators, kura iekārta veic tādas likuma 2.pielikumā minētās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, var iesniegt dienestā iesniegumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu.

45. Dienests izvērtē šo noteikumu 44. punktā minēto iesniegumu un 20 darbdienu laikā pieņem lēmumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu.

46. Dienests pieņem lēmumu par operatoram izsniegtās atļaujas atcelšanu, ja:

46.1. tas konstatē, ka iekārta ir beigusi savu darbību, tai skaitā ja operators savas iekārtas neizmanto ražošanā vai to izmantošana nav iespējama, operators visas savā īpašumā esošās stacionārās tehnoloģiskās iekārtas ir demontējis, pārdevis vai izīrējis (nodevis iekārtas ekspluatācijā citam komersantam, tāpēc iekārtu izīrētājs vairs neveic likuma 2. pielikumā minēto darbību, kuru savukārt veic iekārtu īrētājs);

46.2. izņemot likuma "Par piesārņojumu" 24.1 panta 3.1 daļā minēto gadījumu, tas secina, ka attiecīgā iekārta, kura ir veikusi likuma 2. pielikumā minēto darbību, vairs neveic nevienu no likuma 2. pielikumā minētajām darbībām vai ka attiecīgā iekārta vairs neatbilst likuma 2. pielikumā minētās darbības nosacījumiem (arī ja operators darbina tikai likuma "Par piesārņojumu" 24.1 panta 2.1 daļas 1. un 2. punktā minētās iekārtas);

46.3. operators ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju vai neievēro atļaujā minētos nosacījumus;

46.4. operators nav iesniedzis informāciju par iekārtas darbības būtiskām izmaiņām saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu;

46.5. operatoram izsniegtā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja ir atcelta saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, vai operatoram izsniegtā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir zaudējusi spēku;

46.6. operators ir svītrots no C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju saraksta.

3. Emisiju ziņojuma sagatavošana, pārbaude un apstiprināšana

3.1. Emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma sagatavošana

47. Operators saskaņā ar viņam izsniegto atļauju:

47.1. veic emisiju monitoringu visām iekārtām, kurās tiek veiktas likuma 2.pielikumā minētās darbības;

47.2. dokumentē un arhivē informāciju par monitoringa veikšanu un iegūtajiem rezultātiem.

48. Operators emisijas monitoringa rezultātus norāda emisiju ziņojumā. Emisiju ziņojumu sagatavo, izmantojot vienoto Eiropas Komisijas izstrādāto emisiju ziņojuma veidlapu un ņemot vērā regulas Nr. 2018/2066 X pielikumā noteikto gada ziņojumu minimālo saturu.

48.1 Operators saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 45. panta septīto daļu kopā ar emisiju ziņojumu sagatavo arī informāciju par to finanšu līdzekļu izlietojumu, kurus operators attiecīgajā kalendāra gadā ir guvis, pārdodot emisijas kvotas, kas viņam bija piešķirtas bez maksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par emisijas kvotu piešķiršanas kārtību stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem. Informācijā norāda iegūto finanšu līdzekļu apjomu un norāda, kādiem normatīvajos aktos par piesārņojumu minētajiem pasākumiem šie finanšu līdzekļi ir tikuši izlietoti. Šīs informācijas sagatavošanai operators izmanto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto veidlapu (Excel datnes formātā), kas ir pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un dienesta tīmekļvietnē.

48.2 Operators emisiju ziņojumā iekļauj informāciju par saražoto un uzskaitīto siltuma daudzumu, saražoto un uzskaitīto elektroenerģijas daudzumu, kā arī par saražoto produkcijas apjomu atbilstoši normatīvajos aktos par emisijas kvotu piešķiršanas kārtību stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem minēto specifisko produktu līmeņatzīmju lielumiem.

48.3 Ja operators emisiju ziņojumā izmanto oglekļa dioksīda emisiju aprēķināšanas metodoloģiju, ko Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē savā tīmekļvietnē katru gadu līdz 10. janvārim, tad operators konkrētā gada emisiju ziņojumu sagatavo pēc minētās metodoloģijas publicēšanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē.

48.4 Operators emisijas monitoringa rezultātus norāda darbības līmeņa ziņojumā. Darbības līmeņa ziņojumu sagatavo, izmantojot vienoto Eiropas Komisijas izstrādāto darbības līmeņa ziņojuma veidlapu un ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (turpmāk – regula Nr. 2019/1842), 3. panta otrajā daļā noteikto darbības līmeņa minimālo saturu.

49. Operators nodrošina, ka emisiju ziņojumā un darbības līmeņa ziņojumā iekļautie dati sakrīt ar informāciju, ko operators ir sniedzis:

49.1. ikgadējā statistiskajā pārskatā par gaisa aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību;

49.2. Centrālajai statistikas pārvaldei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts statistiku.

50. Operators emisiju ziņojumā neveic emisiju aprēķinā izmantoto datu un starprezultātu noapaļošanu, bet noapaļo tikai gala rezultātu – gada kopējo emisiju apjomu (tonnās).

3.2. Emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma verificēšana

51. Operators emisiju ziņojumu, šo noteikumu 48.1 punktā minēto informāciju un darbības līmeņa ziņojumu iesniedz verificēšanai un verifikācijas ziņojumu sagatavošanai.

52. Šo noteikumu 51.punktā minēto emisiju ziņojuma verificēšanu likuma 2.pielikumā minētajām darbībām var veikt saskaņā ar regulu Nr. 2018/2067 akreditēta kompetenta, neatkarīga atbilstības novērtēšanas institūcija (turpmāk – verificētājs), kas atbilst šādām prasībām:

52.1. verificētājs nav piedalījies operatora atļaujas iesnieguma vai emisiju ziņojuma sagatavošanā un nav atkarīgs no operatora saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 43. pantā minētajām prasībām;

52.2. verificētājs ir atbildīgs par operatora veikto likuma 2.pielikumā minēto darbību un šo darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas procedūru verifikācijas procesa veikšanu un ziņošanu;

52.3. verificētājs pārzina prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;

52.4. verificētājs pārzina regulas Nr. 2018/2067 prasības, kā arī tās ietvaros Eiropas Komisijas izstrādātos vadlīniju dokumentus;

52.5. verificētājs pārzina normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz verificējamām darbībām un informācijas sagatavošanas procedūru attiecībā uz katru emisijas avotu iekārtā, īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņojuma sniegšanu;

52.6. verificētājs nodrošina galvenā verificētāja rotāciju saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 43. panta astoto sadaļu.

53. Verificētājs plāno un veic operatora sagatavotā emisiju ziņojuma verificēšanu saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 noteiktajām prasībām, vienlaikus verificējot monitoringa sistēmu ticamību un precizitāti, kā arī iesniegtos datus un informāciju par emisijām, jo īpaši:

53.1. likuma 2.pielikumā minēto darbību datus, attiecīgos mērījumus un aprēķinus;

53.2. emisiju aprēķinu faktoru izvēli un izmantošanu;

53.3. kopējo emisiju noteikšanai veiktos aprēķinus;

53.4. mērīšanas metožu izvēli un lietošanu, ja emisiju noteikšanā ir izmantoti mērījumi.

53.1 Verificētājs plāno un veic operatora sagatavotā darbības līmeņa ziņojuma verificēšanu saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 noteiktajām prasībām.

54. Verificētājs ievēro šādus emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma verificēšanas vispārīgos principus:

54.1. stratēģiskā analīze – pārbaude pamatojas uz visu iekārtā veikto darbību stratēģisku analīzi;

54.2. procesa analīze – verificētājs veic iepriekš nepieteiktas pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību, un, ja nepieciešams, saņemto informāciju pārbauda iekārtas atrašanās vietā;

54.3. riska analīze – verificētājs nosaka paaugstināta riska emisijas avotus, kā arī veiktā monitoringa un operatora darbības aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt kopējo emisiju, piemēram, emisiju aprēķinu faktoru izvēli un aprēķinus, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem, kā arī īpaši pārbauda paaugstināta riska emisijas avotus un citus minētos aspektus.

55. Verificētājs, veicot emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma verificēšanu, ņem vērā:

55.1. vai operators ir reģistrēts Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regulu Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu;

55.2. jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību un emisiju izkliedi.

55.1 Verificētājs, emisiju ziņojuma vai darbības līmeņa ziņojuma verificēšanas laikā apmeklējot iekārtu, pārbauda arī to, vai operators ir veicis pasākumus, par kuriem ir ziņojis saskaņā ar šo noteikumu 48.1 punktu. Verificētājs apstiprina, ka operatora ziņotā informācija par veiktajiem pasākumiem atbilst patiesībai.

56. Operators nodrošina, ka verificētājam ir piekļuve jebkuram ražošanas objektam, iekārtai un jebkurai informācijai, kas ir nepieciešama verifikācijas veikšanai.

57. Verificētājs saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 31.panta 1.punktu var pieņemt lēmumu neapmeklēt iekārtu, nekavējoties par to informējot attiecīgo operatoru.

57.1 Verificētājs var pieņemt lēmumu apvienot iekārtas apmeklējumu emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma verificēšanai, nekavējoties par to informējot operatoru.

57.2 Ārkārtējos un nepārvaramos apstākļos, kad nav iespējams fizisks iekārtas apmeklējums emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma verificēšanai vai arī emisiju ziņojuma vai darbības līmeņa ziņojuma verificēšanai, verificētājs var pieņemt lēmumu veikt virtuālu iekārtas apmeklējumu un pieprasīt dienestam attiecīgu atļauju. Pieteikumu iesniedz un apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 34.a pantā noteiktajām prasībām un kārtību.

58. Operators iesniedz dienestā pieteikumu par šo noteikumu 57.punktā minētā verificētāja lēmuma apstiprināšanu. Dienests 10 darbdienu laikā pēc operatora pieteikuma saņemšanas, izvērtējot regulas Nr. 2018/2067 31.panta 1.punktā minētos nosacījumus, apstiprina verificētāja lēmumu.

59. Dienests apstiprina verificētāja lēmumu neapmeklēt iekārtu, ja šo noteikumu 58.punktā minētajā pieteikumā iekļautā informācija ir pamatota. Ja dienests neapstiprina verificētāja lēmumu neapmeklēt iekārtu, verificētājam saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 21.pantu iekārta jāapmeklē.

60. Dienesta apstiprinājums nav nepieciešams, ja verificētāja lēmums neapmeklēt iekārtu attiecas uz šo noteikumu 11.punktā minētajām iekārtām ar zemu emisiju līmeni.

61. Verificētājs, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, 15 darbdienu laikā pēc operatora sagatavotā emisiju ziņojuma saņemšanas sagatavo verifikācijas ziņojumu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto verifikācijas ziņojuma veidlapu, un iesniedz to operatoram, izmantojot ETS informācijas sistēmu. Verifikācijas ziņojumā norāda pārbaudes metodoloģiju, konstatētos faktus un verifikācijas atzinumu.

61.1 Verificētājs, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, 15 darbdienu laikā pēc operatora sagatavotā darbības līmeņa ziņojuma saņemšanas sagatavo verifikācijas ziņojumus, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto verifikācijas ziņojuma veidlapu, un iesniedz tos operatoram, izmantojot ETS informācijas sistēmu. Verifikācijas ziņojumā norāda pārbaudes metodoloģiju, konstatētos faktus un verifikācijas atzinumu.

62. Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda tā atbilstību šādiem principiem – pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība – un sniedz apmierinošu verifikācijas atzinumu (verificē operatora sagatavoto emisiju ziņojumu), ja:

62.1. emisiju ziņojumā iekļautie monitoringa dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;

62.2. emisiju uzskaite un aprēķini iekārtā ir pilnīgi un konsekventi;

62.3. dati apkopoti saskaņā ar regulā Nr. 2018/2066 noteiktajiem nosacījumiem;

62.4. visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr. 2018/2067 23. pantā noteikto būtiskuma līmeni:

62.4.1. 5 % regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajām iekārtām;

62.4.2. 2 % regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "c" apakšpunktā minētajām iekārtām.

62.1 Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda tā atbilstību šādiem principiem – pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība – un sniedz apmierinošu verifikācijas atzinumu (verificē operatora sagatavoto darbības līmeņa ziņojumu), ja:

62.1 1. darbības līmeņa ziņojumā iekļautā informācija ir patiesa un nav pretrunīga;

62.1 2. emisiju uzskaite un aprēķini iekārtā ir pilnīgi un konsekventi;

62.1 3. dati apkopoti saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 noteiktajiem nosacījumiem;

62.1 4. visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr. 2018/2067 23. panta ceturtajā daļā noteikto būtiskuma līmeni – 5 %.

63. Operators veic visus verificētāja norādītos labojumus emisiju ziņojuma verificēšanas laikā. Ja verificēšanas laikā operators neveic verificētāja norādītos labojumus, verificētājam ir tiesības verificētāja ziņojumā sniegt neapmierinošu atzinumu.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)