Zaudējis spēku - Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.943Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 104.§)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ārstniecības personas sertifikācija – ārstniecības personas sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) piešķiršana pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, ja attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošana neizriet no ārstniecības personas kompetences jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – sertifikācija), kā arī sertifikāta piešķiršana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (turpmāk – resertifikācija);

2.2. tālākizglītības punkts – ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība.

3. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, kas noteikta normatīvajos aktos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā.

4. Sertifikācija vai resertifikācija apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteiktos gadījumus).

5. Sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona:

5.1. kura ir reģistrēta valsts informācijas sistēmā – ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā;

5.2. kura apguvusi izglītības programmu atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām;

5.3. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 553);

5.4. kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.5. kura nav citas personas aizgādnībā;

5.6. kurai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.7. kurai saskaņā ar sertifikācijas padomes lēmumu nav anulēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē izsniegtais sertifikāts vai arī nav apturēta attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē izsniegtā sertifikāta darbība (aizliegums attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.8. kura ir samaksājusi par sertifikāciju vai resertifikāciju.

6. Sertifikātu (1.pielikums) izsniedz uz pieciem gadiem.

7. Sertifikātu paraksta sertifikācijas eksāmenu komisijas (turpmāk – sertifikācijas komisija) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un sertifikācijas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

8. Sertifikāta numuru veido atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ja sertifikātu izsniedz sertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido no pieciem arābu cipariem;

8.2. ja sertifikātu izsniedz resertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido latīņu alfabēta burts "A" un pieci arābu cipari;

8.3. ja sertifikātu izsniedz pēc sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā, ja ārstniecības personai bijusi atteikta resertifikācija, numuru veido latīņu alfabēta burti "AE" un pieci arābu cipari.

9. Ārstniecības personas iesniegtos dokumentus, kā arī sertifikācijas un resertifikācijas materiālus sertifikācijas institūcija glabā 10 gadus.

II. Sertifikācijas un resertifikācijas organizācija

10. Sertifikācijas institūcija:

10.1. izveido sertifikācijas padomi;

10.2. pieņem šo noteikumu 27., 47. un 66.punktā minētos dokumentus;

10.3. organizē sertifikātu izgatavošanu, uzskaiti un izsniedz tos;

10.4. reģistrē izsniegtos sertifikātus;

10.5. izsniedz attiecīgā sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, iznīcināts, nozaudēts, nolaupīts vai ja ir mainījies sertificētās ārstniecības personas vārds (vārdi) vai uzvārds (uzrādot personu apliecinošu dokumentu);

10.6. slēdz līgumus sertifikācijas un resertifikācijas tehniskajai nodrošināšanai;

10.7. paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.

11. Sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība (7–17 locekļi), kas kā koleģiāla institūcija:

11.1. apstiprina sertifikācijas komisijas;

11.2. apstiprina sertifikācijas eksāmenu programmu saturu;

11.3. apstiprina ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;

11.4. pamatojoties uz sertifikācijas komisijas priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu;

11.5. pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu, kā arī par resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju;

11.6. pieņem lēmumu par izsniegto ārstniecības personu sertifikātu darbības apturēšanu vai izsniegto sertifikātu anulēšanu;

11.7. koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas komisiju darbu;

11.8. izskata iesniegumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu un pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu.

12. Sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, kuram ir divi vietnieki. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētāja pilnvarots vietnieks. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas padome.

13. Lēmumus sertifikācijas padome pieņem ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss. Sertifikācijas padome ir tiesīga pieņemt lēmumu bez sēdes sasaukšanas, ja visi sertifikācijas padomes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu.

14. Sertifikācijas komisija ir sertifikācijas institūcijas struktūrvienība, kas kā koleģiāla institūcija:

14.1. izstrādā sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.2. izstrādā ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;

14.3. pieņem un izvērtē šo noteikumu 27., 47. un 66.punktā minētos dokumentus;

14.4. atļauj ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu vai sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas;

14.5. pēc ārstniecības personas pieprasījuma informē par sertifikācijas un resertifikācijas prasībām un sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.6. nosaka sertifikācijas eksāmena un resertifikācijas veikšanas laiku un vietu, kā arī informē ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu;

14.7. organizē un tehniski nodrošina sertifikācijas eksāmenu un resertifikāciju un nepieciešamo dokumentu apriti;

14.8. eksaminē ārstniecības personu;

14.9. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu;

14.10. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu.

15. Katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju.

16. Kandidātus (5–11 locekļi) darbībai sertifikācijas komisijā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulce. Kandidātam ir spēkā esošs sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, un viņš vismaz vienu reizi ir resertificēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Ievēlētie kandidāti no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un sertifikācijas komisijas sekretāra kandidātus. Profesionālajai organizācijai ir pienākums divu nedēļu laikā paziņot sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem darbībai sertifikācijas komisijā.

17. Sertifikācijas komisijas sastāvu (tajā skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) apstiprina sertifikācijas padome uz laiku, ne īsāku par diviem gadiem un ne garāku par četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi dalībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām.

18. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu var neapstiprināt izvirzītos kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā, kā arī lemt par jau apstiprinātas sertifikācijas komisijas atsaukšanu. Sertifikācijas padomei ar pamatotu lēmumu ir tiesības apstiprināt komisiju ar atšķirīgu locekļu skaitu, nekā noteikts šo noteikumu 16. punktā.

19. Ja vienai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei ir vairākas profesionālās organizācijas, veido vienu kopēju sertifikācijas komisiju, iekļaujot tajā pārstāvjus no tām profesionālajām organizācijām, kurās (katrā no tām) attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaits ir vismaz 35 % no visām attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētajām ārstniecības personām. Sertifikācijas komisija tiek veidota šādā kārtībā:

19.1. sertifikācijas padome nosaka deleģējamo pārstāvju skaitu no katras profesionālās organizācijas darbībai sertifikācijas komisijā proporcionāli attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaitam profesionālajā organizācijā;

19.2. profesionālās organizācijas biedru sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē kandidātus (sertifikācijas padomes noteiktajā skaitā) darbībai sertifikācijas komisijā un divu nedēļu laikā paziņo sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem;

19.3. sertifikācijas padome apstiprina sertifikācijas komisijas sastāvu (tajā skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) uz četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi darbībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu ir tiesīga apstiprināt sertifikācijas komisijas sastāvu uz īsāku laiku, nekā noteikts šajā apakšpunktā.

20. Sertifikāciju un resertifikāciju ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veic kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisija. Ja tādas nav, sertifikācijas padome izveido atsevišķu sertifikācijas komisiju ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei. Ja kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisijas sastāvā nav nevienas attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificētas ārstniecības personas, sertifikācijas komisija var pieaicināt attiecīgas ārstniecības personas piedalīties komisijas darbā. Pieaicinātās ārstniecības personas pēc kompetentās sertifikācijas komisijas lūguma sertifikācijas padome apstiprina par komisijas locekļiem.

21. Sertifikācijas padome var pagarināt šo noteikumu 17.punktā un 19.3.apakšpunktā noteikto sertifikācijas komisijas darbības termiņu līdz jaunas sertifikācijas komisijas apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā uz gadu.

22. Sertifikācijas komisijas darbu vada sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

23. Sertifikācijas komisija katru gadu līdz 31.oktobrim iesniedz sertifikācijas padomei sertifikācijas komisijas plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam, norādot sēžu norises vietu un laiku. Sertifikācijas komisija par jebkurām plānotām izmaiņām iesniegtajā sertifikācijas komisijas sēžu grafikā informē sertifikācijas padomi ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, bet par neplānotām izmaiņām – nekavējoties.

24. Sertifikācijas komisijas izstrādātais sertifikācijas eksāmena programmas saturs ir spēkā piecus gadus pēc tā apstiprināšanas sertifikācijas padomē. Sertifikācijas komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena programmas satura derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas padomei apstiprināšanai sertifikācijas eksāmena programmas saturu kopā ar izmaiņu veikšanas vai neveikšanas pamatojumu.

25. Sertifikācijas komisijas sēžu norisi protokolē un ārstniecības personu informēšanu nodrošina sertifikācijas komisijas sekretārs. Sertifikācijas komisijas sekretārs nodrošina sertifikācijas eksāmenu dokumentu un resertifikācijas dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī dokumentu iesniegšanu sertifikācijas padomei.

26. Atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu, uzdevumu sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst šo noteikumu 30.punktā minētos trūkumus un priekšlikumu sertifikācijas padomei par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sagatavo, kā arī lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu un par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu sertifikācijas komisija pieņem ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss.

III. Sertifikācijas kārtība

27. Ārstniecības persona, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

27.1. sertifikācijas lapu (2.pielikums), kurā aizpildīta I un II daļa;

27.2. profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte apmācības periodā un kuru apstiprinājis darba devējs vai ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona;

27.3. izglītības dokumenta kopiju par iegūto medicīnisko izglītību;

27.4. izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti, apakšspecialitāti vai papildspecialitāti;

27.5. izglītības iestādes izsniegtu izziņu par izglītības programmas apguvi, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai (ja sertifikācijas eksāmenu izglītības iestādes un sertifikācijas komisijas sadarbības ietvaros sertificējamai ārstniecības personai ir iespējams kārtot vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē);

27.6. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 553);

27.7. izglītības dokumenta kopiju par tālākizglītības programmas apguvi attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (ja sertificējamā ārstniecības persona vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);

27.8. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par sertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.

28. Iesniedzot šo noteikumu 27.punktā minēto dokumentu kopijas, sertificējamā ārstniecības persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

29. Ja šo noteikumu 27.punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

30. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus un noskaidro, vai sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajām prasībām. Ja ir iesniegti visi šo noteikumu 27.punktā minētie dokumenti un sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajām prasībām, sertifikācijas komisija informē sertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu. Ja sertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus vai arī iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi aizpildīti, sertifikācijas komisija uzdod sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un atliek jautājuma izskatīšanu par atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu uz laiku, kas nav ilgāks par mēnesi. Minētās darbības sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2.pielikums).

31. Sertificējamai ārstniecības personai ir šādas tiesības:

31.1. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas;

31.2. pēc informācijas saņemšanas par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu saņemt sertifikācijas eksāmena programmas saturu.

32. Priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sertifikācijas komisija sagatavo, ja:

32.1. sertificējamā ārstniecības persona neatbilst kādai no šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām;

32.2. iesniedzot šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus, sertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja sertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteiktos gadījumus));

32.3. sertificējamā ārstniecības persona nav novērsusi šo noteikumu 30.punktā minētos trūkumus.

33. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu. Lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).

34. Pirms sertifikācijas eksāmena sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sertifikācijas komisija sertificējamo ārstniecības personu iepazīstina ar sertifikācijas komisijas sastāvu un sertifikācijas eksāmena norises kārtību, izpildes laiku un vērtēšanas sistēmu.

35. Sertificējamai ārstniecības personai, kas nokavējusi sertifikācijas eksāmena sākumu, ir tiesības piedalīties tajā tikai ar sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) atļauju.

36. Ja sertificējamā ārstniecības persona attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz sertifikācijas eksāmenu, tai ir tiesības kārtot sertifikācijas eksāmenu citā sertifikācijas komisijas norādītajā laikā. Maksa par sertifikāciju atkārtoti nav jāmaksā. To, vai neierašanās iemesli ir atzīstami par attaisnojošiem, pēc sertificējamās ārstniecības personas rakstiska lūguma un atbilstošu dokumentu saņemšanas izvērtē sertifikācijas komisija.

37. Ja sertificējamā ārstniecības persona neierodas uz sertifikācijas eksāmenu bez attaisnojoša iemesla, maksa par sertifikāciju tai netiek atmaksāta. Laikposmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no tā sertifikācijas eksāmena dienas, uz kuru sertificējamā ārstniecības persona neieradās, ārstniecības persona var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šajā nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā rakstisku lūgumu un šo noteikumu 27.8.apakšpunktā minēto dokumentu. Pretendēt uz sertifikāta iegūšanu vēlāk nekā pēc trim mēnešiem no tā sertifikācijas eksāmena dienas, uz kuru sertificējamā ārstniecības persona neieradās, ārstniecības persona var atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām ārstniecības personu sertifikācijai, iesniedzot šo noteikumu 27.punktā minētos dokumentus.

38. Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas eksāmena gaitu. Protokolā norāda sertifikācijas eksāmena norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī sertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.

39. Sertifikācijas eksāmens notiek valsts valodā divās daļās saskaņā ar sertifikācijas eksāmena programmā ietvertajām tēmām:

39.1. pirmā daļa – teorētisko zināšanu pārbaude atbilstoši sertifikācijas eksāmena programmai;

39.2. otrā daļa – praktisko iemaņu pārbaude.

40. Sertifikācijas eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja sertificējamā ārstniecības persona ir pareizi atbildējusi vismaz uz 75 % jautājumu. Sertifikācijas eksāmena otrā daļa ir nokārtota, ja sertificējamā ārstniecības persona pārvalda uzdoto atbilstoši ārstniecības personas kompetences jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

41. Sertifikācijas komisija pēc sertifikācijas eksāmena pirmās un otrās daļas izpildes piecu darbdienu laikā izvērtē sertifikācijas eksāmena rezultātus un sagatavo priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2.pielikums).

42. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas eksāmena norises dienas sertifikācijas eksāmena protokolu un sertifikācijas lapu (2.pielikums) nodod sertifikācijas padomei. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu sertificējamai ārstniecības personai vai par atteikumu piešķirt sertifikātu. Pieņemto lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2.pielikums).

43. Ja sertifikācijas eksāmenu sertificējamā ārstniecības persona kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, šo noteikumu 42.punktā minētos dokumentus sertifikācijas padomei sertifikācijas komisija nodod kopā ar šo noteikumu 27.4.apakšpunktā minētā izglītības dokumenta kopiju. Ja sertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi šo noteikumu 27.4.apakšpunktā minētā izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu) triju mēnešu laikā no sertifikācijas eksāmena kārtošanas dienas, sertifikācijas komisija šo noteikumu 42.punktā minētos dokumentus sertifikācijas padomei nenodod un sertificējamā ārstniecības persona kārto sertifikācijas eksāmenu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā.

44. Šo noteikumu 42.punktā minēto lēmumu sertifikācijas padome sertificējamai ārstniecības personai paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

45. Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas ar brīdi, kad lēmums par tā piešķiršanu ir paziņots sertificējamai ārstniecības personai.

46. Sertificējamā ārstniecības persona, kura nav nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu 42. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas, uz sertifikāta iegūšanu pretendējot šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā. Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu nav nokārtojusi trīs reizes pēc kārtas, tad atkārtotu sertifikācijas eksāmenu var kārtot ne agrāk kā pēc gada.

IV. Resertifikācijas kārtība

47. Ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju (turpmāk – resertificējamā ārstniecības persona), ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

47.1. resertifikācijas lapu (3.pielikums), kurā aizpildīta I un II daļa;

47.2. ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi);

47.3. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par resertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā;

47.4. dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums).

48. Ja šo noteikumu 47.punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

49. Resertifikācija, izņemot šo noteikumu 64.1 un 65. punktā minēto gadījumu, netiek piemērota, ja:

49.1. iesniedzot šo noteikumu 47. punktā minētos dokumentus, ir beidzies derīguma termiņš sertifikātam attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē;

49.2. ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veikusi mazāk nekā trīs gadus.

50. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 47.punktā minēto dokumentu saņemšanas informē resertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas komisijas sēdes laiku un vietu, kurā tiks lemts par šīs personas resertifikāciju. Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.

51. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 47.punktā minētos dokumentus, tajā skaitā izvērtē resertificējamās ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem, noskaidro, vai resertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajām prasībām, un sagatavo sertifikācijas padomei priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda resertifikācijas lapā (3.pielikums).

52. Sagatavojot šo noteikumu 51.punktā minēto priekšlikumu, sertifikācijas komisija ņem vērā, ka:

52.1. par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem sertifikāta derīguma termiņa laikā ārsta un zobārsta pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs, kā arī fizioterapeita pamatspecialitātē ir nepieciešams iegūt 250 tālākizglītības punktus, māsu un vecmāšu profesiju pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs – 100 tālākizglītības punktus, pārējo ārstniecības personu profesiju pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs – 150 tālākizglītības punktus, ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē – 100 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu, kas nav iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā un kuru sertifikācijas komisija vērtē kā nozīmīgu, tālākizglītības punktu skaitu nosaka pēc uzskaitīto aktivitāšu pielīdzināšanas principa);

52.2. tālākizglītības punkti ir piešķirami tikai par tādiem profesionālās kvalifikācijas neformāliem tālākizglītības pasākumiem, kurus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam ir apstiprinājusi sertifikācijas padome vai kuriem apstiprinājums nav nepieciešams.

53. Lai saņemtu šo noteikumu 52.2.apakšpunktā minēto apstiprinājumu, profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma sertifikācijas padomei iesniedz:

53.1. iesniegumu tālākizglītības punktu piešķiršanai, kurā sniedz pilnīgu informāciju par pasākuma saturu un formu, tai skaitā norāda pasākuma nosaukumu, katra priekšlasījuma tēmas nosaukumu, pasākuma norises vietu, informāciju par lektoriem (vārds, uzvārds, darbavieta, specialitāte, amats, vai ir apmācīttiesīga ārstniecības persona, vai ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kura īsteno medicīniskās izglītības programmu), pasākuma organizatora kontaktinformāciju, cik tālākizglītības punktus un kādām ārstniecības personu pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm, vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei lūdz piešķirt;

53.2. pasākuma saturam atbilstošās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas saskaņojumu tālākizglītības punktu piešķiršanai, kas apstiprina pasākuma saturisko atbilstību pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām kompetencēm un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam (ja objektīvu iemeslu dēļ iesnieguma iesniedzējam nav iespējams saņemt atbilstošās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas saskaņojumu, pamatots paskaidrojums norādāms iesniegumā).

54. Sertifikācijas padome pēc šo noteikumu 53. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt minēto tālākizglītības pasākumu.

55. Lēmumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu sertifikācijas padome pieņem, ja:

55.1. medicīniskie priekšlasījumi atbilst uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem;

55.2. medicīnisko priekšlasījumu lektori ir apmācīttiesīgas ārstniecības personas.

56. Lēmumu par atteikumu apstiprināt profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu sertifikācijas padome var pieņemt, ja:

56.1. profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma organizators nav iesniedzis visus šo noteikumu 53.punktā minētos dokumentus vai nav ievērojis šo dokumentu iesniegšanas termiņu;

56.2. profesionālās kvalifikācijas neformālais tālākizglītības pasākums neatbilst kādam no šo noteikumu 55.punktā minētajiem kritērijiem.

57. Apstiprināto tālākizglītības punktu skaitu profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma organizators norāda dokumentā, kas pasākuma dalībniekam tiek izsniegts par pasākuma apmeklēšanu.

58. Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas komisijas sēdi. Protokolā norāda sertifikācijas komisijas sēdes norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī resertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.

59. Priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo bez resertificējamās ārstniecības personas klātbūtnes.

60. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas sēdes norises dienas sertifikācijas komisijas sēdes protokolu un resertifikācijas lapu (3.pielikums) iesniedz sertifikācijas padomei. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Pieņemto lēmumu norāda resertifikācijas lapā (3.pielikums).

61. Priekšlikumu par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo, ja:

61.1. resertificējamā ārstniecības persona neatbilst kādai no šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām;

61.2. resertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 47. punktā minētos dokumentus, ir būtiski nokavējusi šo dokumentu iesniegšanas termiņu vai iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju;

61.3. šo noteikumu 47.2.apakšpunktā minētais profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem;

61.4. resertificējamā ārstniecības persona nav ieguvusi šo noteikumu 52.1.apakšpunktā minēto tālākizglītības punktu skaitu;

61.5. iesniedzot šo noteikumu 47.punktā minētos dokumentus, resertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja resertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteiktos gadījumus)).

62. Šo noteikumu 60.punktā minēto lēmumu sertifikācijas padome resertificējamai ārstniecības personai paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

63. Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas iepriekšējā sertifikāta derīguma termiņš, bet ne agrāk, kā ir paziņots šo noteikumu 60.punktā minētais lēmums.

64. Ja ārstniecības personai nepiemēro vai atsaka resertifikāciju, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto dokumentu, dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums) un gadījumā, ja resertifikāciju nepiemēro, – sertifikāta kopiju, kā arī veicot samaksu par sertifikāciju.