Zaudējis spēku - Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs

101.2. nodrošinājums var tikt izlietots, tikai ceļot prasību tiesā vai šķīrējtiesā;

101.3. nodrošinājuma dokumenta noteikumi ierobežo, apgrūtina vai novilcina pasūtītāja iespēju izlietot tajā paredzēto nodrošinājumu vai nodrošinājuma izlietošana ir saistīta ar nepamatoti īsu termiņu vai citiem pasūtītāju ierobežojošiem nosacījumiem;

101.4. nodrošinājuma dokuments paredz nodrošinājuma devēja tiesības atkāpties no nodrošinājuma dokumenta bez pasūtītāja piekrišanas (vienpusēji atcelt nodrošinājuma dokumentu);

101.5. nodrošinājums vai nodrošinājuma dokuments neatbilst līgumam;

101.6. nodrošinājuma dokumentam vai tajā paredzētajam nodrošinājumam ir piemērojami ārvalstu normatīvie akti;

101.7. pasūtītājam ir cits pamatots iemesls atteikt nodrošinājuma pieņemšanu.

102. Nodrošinājums pēc pasūtītāja ieskata garantē:

102.1. pasūtītāja prasījumus pret piegādātāju saistībā ar līguma neizpildi, pārkāpumu vai atcelšanu;

102.2. līguma pilnīgu izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem.

103. Līgumā var noteikt šādus nodrošinājuma veidus:

103.1. ķīla;

103.2. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības galvojums;

103.3. trešās personas galvojums;

103.4. ieturējums;

103.5. apdrošināšana;

103.6. apdrošināšanas atlīdzības cesija.

104. Ja ķīlas priekšmets ir kustama manta, pasūtītājs pielīgst tiesības izlietot ķīlu bez tiesas starpniecības un izsoles.

105. Ķīlu kā nodrošinājumu pasūtītājs izvēlas, ja nav pieejams cits nodrošinājuma veids vai cita nodrošinājuma izmaksas piegādātājam ir neproporcionāli lielas vai pārmērīgi sadārdzina līguma summu.

106. Pasūtītājs var pieņemt trešās personas galvojumu kā līguma nodrošinājumu, ja pasūtītājam ir pieejams vai iesniegts pamatojums galvinieka kredītspējai, tai skaitā spējai izpildīt galvojumā pielīgtās maksājuma saistības.

107. Izšķir divu veidu galvojumus:

107.1. samaksas galvojums, ar kuru saskaņā galvinieks galvo par līgumā noteikto maksājuma saistību izpildi;

107.2. izpildījuma galvojums, ar kuru saskaņā galvinieks apņemas izpildīt līgumā noteiktu saistību piegādātāja vietā, ja piegādātājs pats to nepilda saskaņā ar līgumu, vai nodrošināt, ka piegādātājs izpilda līgumu.

108. Ja līguma neizpilde vai nokavējums pasūtītājam var radīt zaudējumus, līguma izpildījuma nodrošinājumu var papildināt ar vienu no šādiem līdzekļiem:

108.1. līgumsodu vai citu saistību pastiprinājumu;

108.2. līguma cenas daļas ieturējumu līdz līguma saistību pilnīgai izpildei. Šajā gadījumā pasūtītājs ietur ne mazāk kā 10 % no līguma cenas.

109. Ja līguma cena pārsniedz 50 % no piegādātāja iepriekšējā noslēgtā finanšu gada apgrozījuma, šīs instrukcijas 108.1.apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā nosaka aizliegumu apgrūtināt piegādātāja mantu bez pasūtītāja piekrišanas.

110. Šīs instrukcijas 108.2. apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā nosaka arī:

110.1. kārtību, kādā pasūtītājs izlieto ieturēto summu, ja līguma saistības netiek izpildītas;

110.2. ka ieturētā summa netiek izmaksāta piegādātājam, ja pasūtītājs atkāpjas no līguma pirms saistību termiņa beigām.

111. Līgumā nosaka, ka nodrošinājums paliek spēkā un ir realizējams līdz brīdim, kad piegādātājs ir izpildījis visus ar attiecīgo nodrošinājumu saistītos no līguma izrietošos pienākumus.

2.10. Apdrošināšanas saistības

112. Piegādātāja pienākumu apdrošināt līguma objektu paredz vismaz šādos līgumos:

112.1. būvdarbu līgumos būvniecības laikā (izņemot gadījumu, ja pasūtītājs samaksu par līguma izpildi veic tikai pēc līguma izpildes);

112.2. piegādes līgumos, kuru līguma cena pārsniedz 42 000 euro, ja preču īpašumtiesības pasūtītājam pāriet pirms preču saņemšanas;

112.3. līgumos, kuru līguma cena pārsniedz 42 000 euro, par lietu izgatavošanu, ja pasūtītājs līguma cenu maksā pa daļām pirms izgatavotās lietas saņemšanas.

113. Ja pasūtītājs nodod piegādātājam pasūtītāja iekārtas vai materiālus (izejvielas, apstrādājamas, pārveidojamas lietas), piegādātājam ir pienākums tos apdrošināt.

114. Apdrošināšanas noteikumus piegādātājs saskaņo ar pasūtītāju. Pasūtītājs nosaka piegādātāja pienākumu norādīt apdrošināšanas polisē pasūtītāju kā apdrošināto, līdzapdrošināto vai labuma guvēju.

115. Līgumā nosaka piegādātāja pienākumu laikus iesniegt pasūtītājam dokumentus, kas apliecina līgumā paredzēto apdrošināšanas saistību izpildi.

116. Līgumā nosaka, ka pasūtītājam ir tiesības noslēgt apdrošināšanas līgumu piegādātāja vietā un uz viņa rēķina, ja piegādātājs kavē, nepilda vai pienācīgi nepilda līgumā noteiktās apdrošināšanas saistības.

117. Pasūtītājs paredz piegādātāja pienākumu iesniegt pasūtītājam dokumentus par piegādātāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visos profesionālās darbības pakalpojumu līgumos, ja normatīvajos aktos noteikta attiecīgās profesionālās darbības veicēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nepieciešamība.

2.11. Izpildījuma pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtība

118. Līgumā paredz, ka līguma izpildījums tiek nodots pasūtītājam, līdzējiem parakstot nodošanas un pieņemšanas aktu. Līgumā detalizē nodošanas un pieņemšanas akta saturu, kā arī sastādīšanas un parakstīšanas kārtību.

119. Nodošanas un pieņemšanas akts negroza līgumu, un tajā nevar iekļaut noteikumus, kas ierobežo vai izslēdz pasūtītāja tiesības celt pretenzijas par līguma izpildījumu pēc nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas, izņemot noteikumus attiecībā uz trūkumiem, kas tieši norādīti nodošanas un pieņemšanas aktā.

120. Līgumā nosaka pasūtītāja pienākumu pirms nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas pārbaudīt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību noteiktajām prasībām.

121. Nodošanas un pieņemšanas akts nav nepieciešams:

121.1. pakalpojumu līgumos, ja līgumā tiek noteikts piegādātāja pienākums iesniegt pārskatus vai ziņojumus par sniegto pakalpojumu pakalpojuma maksas saņemšanai;

121.2. pakalpojumu līgumos, kas paredz viena veida pakalpojuma sniegšanu ilgāk par diviem gadiem vai viena veida darbības izpildi regulāri, ilgstoši vai pastāvīgi līguma termiņa laikā.

122. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs atteikt vai atsaka pieņemt līguma izpildījumu, ja:

122.1. izpildījums neatbilst līgumam;

122.2. izpildījums ir nepilnīgs;

122.3. izpildījums nav kvalitatīvs.

123. Uzskata, ka izpildījums neatbilst līgumam arī tad, ja līguma izpildes gaitā pasūtītājs ir devis piegādātājam konkrētus norādījumus saistībā ar izpildījumu, bet tie nav ievēroti, pasūtītājam nav nodrošinātas līgumā paredzētās garantijas, kā arī citos līdzīgos gadījumos.

124. Līgumā nošķir:

124.1. daļēju nepieņemšanu, ja izpildījums tiek nodots atpakaļ, lai novērstu trūkumus;

124.2. pilnīgu nepieņemšanu, ja līgums tiek uzskatīts par neizpildītu un pasūtītājs no tā atkāpjas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

125. Atkarībā no līguma apjoma un rakstura līgumā nosaka ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu. Ja nepieciešams, var paredzēt neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti atsevišķu ar līguma izpildi saistītu jautājumu risināšanā. Līgumā nosaka līdzēju, kurš sedz izdevumus par neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti.

126. Līgumā nosaka kārtību un termiņus pretenziju izteikšanai saistībā ar līguma izpildi. Līgumā nosaka neizpildīto darbu, trūkumu un defektu novēršanas kārtību un termiņus, kā arī sekas, kas iestājas, ja šie termiņi netiek pildīti.

2.12. Līguma izpildes apturēšana uz laiku

127. Lai novērstu neatbilstoši veiktu izmaksu risku ārvalstu finanšu instrumenta finansētā projektā, pasūtītājs līgumā paredz tiesības apturēt līguma izpildi uz laiku šādos gadījumos:

127.1. Ministru kabinetā ir ierosināta attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta plānošanas perioda prioritāšu un aktivitāšu pārskatīšana, un saistībā ar to pasūtītājam var tikt samazināts vai atsaukts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs gribēja izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai;

127.2. saskaņā ar ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītas iestādes vai Ministru kabineta lēmumu;

127.3. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11).

128. Līgumā iekļauj šīs instrukcijas 127.punktā minētās tiesības, ja līguma apturēšana uz laiku pasūtītājam nerada nelabvēlīgākas sekas par neatbilstoši veikto izmaksu apmēra kopsummu. Izstrādājot līgumu un formulējot pret sevi vērstus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pasūtītājs ņem vērā šīs instrukcijas 130.punktā minētos nosacījumus.

2.13. Galvojumi un garantijas

129. Galvojumu un garantiju saistības iekļauj šādos līgumos:

129.1. būvdarbu līgumā;

129.2. piegādes līgumā, ja preces iegādes līgumcena ir 134 000 euro vai lielāka;

129.3. citos gadījumos, ja pasūtītājs to uzskata par nepieciešamu.

130. Ja līgumā paredzēts iekļaut garantijas, pasūtītājs nodrošina, ka tās faktiski nesašaurina to garantiju apjomu, kas pasūtītājam jau ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

131. Līgumā neparedz iespēju pasūtītājam atteikties no normatīvajos aktos paredzētajām garantijām, kā arī sašaurināt to apjomu. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka šāda atteikšanās var būt arī netieša, piemēram, ja līgumā tiek ietverts nosacījums, ka piegādātājs sniedz tikai tās garantijas, kas tieši minētas līgumā.

132. Izšķir vismaz šādu veidu galvojumus:

132.1. saistību izpildes galvojums;

132.2. avansa atgriešanas galvojums;

132.3. garantijas laika galvojums;

132.4. līguma garantijas rezerves jeb ieturējuma naudas galvojums;

132.5. trūkumu novēršanas galvojums;

132.6. lietošanas galvojums;

132.7. trešo personu tiesību nepārkāpšanas galvojums.

133. Saistību izpildes galvojums nodrošina pasūtītājam līgumā paredzēto sankciju samaksu visos līgumā paredzētajos gadījumos, kas saistīti ar saistību neizpildi no piegādātāja puses. Šo galvojumu var izmantot arī, lai saņemtu kompensāciju par laikā neiesniegtu garantijas laika galvojumu.

134. Saistību izpildes galvojuma nodrošinājumu būvdarbu līgumos nosaka vismaz 10 % apmērā no līguma summas.

135. Avansa atmaksas galvojums nodrošina avansa atmaksu pasūtītājam, ja piegādātājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu. Avansa atmaksas galvojums stājas spēkā tikai avansa saņemšanas brīdī.

136. Garantijas laika galvojums nodrošina kompensāciju saņemšanu, ja piegādātājs nenovērš precei vai objektam radušos defektus garantijas perioda laikā.

137. Līguma garantijas rezerves galvojums sniedz pasūtītājam drošību par priekšlaicīgi samaksātās ieturējuma naudas summas atmaksu, ja paredzētajā laika periodā atklājas būtiski defekti nodotajā objektā. Šis galvojums stājas spēkā tikai maksājuma saņemšanas brīdī.

138. Piegādātāja atteikšanās no atbildības par lietas trūkumiem ir pielīdzināma atteikumam uzņemties garantijas saistības.

139. Ja līgumā ir paredzēts pasūtītāja pienākums pārbaudīt izpildījumu pirms tā pieņemšanas, piegādātājs var atteikties no atbildības par lietas trūkumiem, kas pasūtītājam nevarēja palikt nezināmi izpildījuma pārbaudes, apskates vai pieņemšanas laikā.

140. Izpildījuma pieņemšana ierobežo piegādātāja atbildību par trūkumiem, kas minēti nodošanas un pieņemšanas aktā vai nevarēja palikt pasūtītājam nezināmi, pieņemot izpildījumu, tikai tādā gadījumā, ja tas ir tieši noteikts līgumā.

141. Līgumā neparedz piegādātāja garantijas saistību aprobežojumus noteiktas summas apmērā. Par šādu aprobežojumu neuzskata līguma nosacījumu, ar kuru saskaņā piegādātāja garantijas saistības nepārsniedz līguma cenu.

142. Ja vairāk nekā pusi no līguma summas veido samaksa par iekārtām, materiāliem, precēm vai tiesībām, ko piegādātājs iepērk vai iegūst no trešās personas (ražotāja vai starpnieka), līgumā nosaka piegādātāja pienākumu nodrošināt pasūtītājam iespēju vērsties tieši pie ražotāja ar garantijas prasījumu ražotāja izsniegtās garantijas ietvaros (ja tāda ir).

143. Formulējot galvojuma saistības, nepieciešams noteikt:

143.1. riskus, kurus galvojums sedz;

143.2. galvojuma termiņu;

143.3. nosacījumus par prasības saņemšanu galvojuma saistības darbības laikā.

144. Izstrādājot galvojuma saistības un lemjot par to termiņu un tām nepieciešamo nodrošinājumu, pasūtītājs ņem vērā:

144.1. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādātāji trūkumu novēršanai, kā arī apkopes un uzturēšanas pakalpojumiem;

144.2. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādes avoti rezerves daļu un aprīkojuma iegādei;

144.3. piegādātājam piemītošos riskus;

144.4. ka galvojuma saistības izbeidzas, ja galvojumā noteiktajā laikā piegādātājs nav saņēmis samaksas prasību atbilstoši galvojuma saistībā norādītajiem nosacījumiem (šīs instrukcijas 144.3.apakšpunkts);

144.5. galvojuma saistības izbeidzas līdz ar galvojuma termiņa beigām, bet, ja iestājies galvojuma gadījums, galvojuma saistības izbeidzas pēc tam, kad piegādātājs ir izpildījis galvojuma saistībās noteiktos pienākumus.

2.14. Intelektuālā īpašuma tiesības

145. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas vai tiek radītas līguma izpildes laikā, pieder pasūtītājam. Līgumā nav pieļaujams atteikties no pasūtītāja intelektuālā īpašuma tiesībām.

146. Līgumā nosaka, ka piegādātājs, pildot līgumu, nodod pasūtītājam intelektuālā īpašuma tiesības, kas piegādātājam rodas uz normatīvo aktu pamata.

147. Datubāzes, kas tiek radītas, izmantojot no pasūtītāja saņemtos vai pasūtītāja uzdevumā savāktos vai apkopotos datus, neatkarīgi no līguma priekšmeta pieder pasūtītājam.

148. Ja līguma izpilde vai nodevums ir saistīts ar trešo personu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, pasūtītājs līgumā ietver piegādātāja apliecinājumu, ka piegādātājam ir līguma izpildei nepieciešamās licences un ka piegādātājs var nodrošināt visu nepieciešamo licenču saņemšanu, kas var būt nepieciešamas nodevuma lietošanai, kā arī paredz papildu mehānismus, kā pasūtītājs pārliecinās par šo apliecinājumu patiesumu.

149. Līgumos, kam ir raksturīgs trešo personu intelektuālo tiesību aizskāruma risks, pasūtītājs paredz šādus nosacījumus:

149.1. piegādātāja pienākumu bez maksas nekavējoties novērst jebkādu trešo personu tiesību aizskārumu;

149.2. pēc pasūtītāja pieprasījuma uz sava rēķina aizstāvēt pasūtītāju trešo personu prasībās par intelektuālo tiesību aizskārumu;

149.3. segt pasūtītāja izdevumus un zaudējumus, kas rodas saistībā ar trešo personu intelektuālo tiesību aizskārumu vai trešo personu celtajām prasībām par intelektuālo tiesību aizskārumu.

150. Šīs instrukcijas 149.punktā minētais pienākums netiek ierobežots ne laikā, ne atbildības apjomā.

151. Līgumos par programmatūras izstrādi, licencēšanu, uzturēšanu, datubāzu un informācijas sistēmu izveidi, apkalpošanu, uzturēšanu un citos līdzīgos līgumos pasūtītājs paredz noteikumus, kas nodrošina, ka pēc līguma izbeigšanas pasūtītājs var tiesiski un faktiski pārņemt līguma izpildi un turpināt līgumā paredzētās darbības pats vai nodot tās citam piegādātājam.

152. Līgumā paredz nosacījumus, atbilstoši kuriem pasūtītājs iegūst un kļūst tiesīgs izmantot programmatūras pirmkodu un citas intelektuālā īpašuma tiesības, ja tas ir nepieciešams, lai pasargātu pasūtītāju pret riskiem, kas tam rodas piegādātāja maksātnespējas vai likvidācijas dēļ.

2.15. Līdzēju apliecinājumi

153. Līdzēju apliecinājumus līgumā iekļauj, ja līguma izpilde ir saistīta ar piegādātāja specifiskām zināšanām, pieredzi vai citiem būtiskiem apstākļiem, kuriem neesot pasūtītājs līgumu nebūtu slēdzis.

154. Apliecinājumus līgumā iekļauj, sasaistot tos ar piegādātāja atbildību par apliecinājumu patiesumu un precizitāti.

2.16. Konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumi

155. Līgumā var iekļaut konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumus, ja līguma izpildes gaitā viens līdzējs saņem ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu no otra līdzēja.

156. Līgumā paredz pasūtītāja tiesības sniegt visas ar līguma noslēgšanu un izpildi saistītās ziņas citām iestādēm, kurām ir tiesības pieprasīt un saņemt šīs ziņas saistībā ar ārējā normatīvajā aktā noteikto uzdevumu vai funkciju izpildi.

2.17. Līdzēju sadarbības kārtība un kontaktpersonas

157. Līgumā iekļauj noteikumus par līdzēju sadarbības kārtību un kontaktpersonām, ja līdzēju sadarbība līguma izpildē ir ilgstoša. Šajā gadījumā līgumā ir ieteicams noteikt līdzēju kontaktpersonu kompetences un pilnvarojuma apjomu, lai novērstu risku, ka līguma izpildes gaitā līgums faktiski tiek grozīts.

2.18. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

158. Līdzēji normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā atbild viens otram par līguma pārkāpuma dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

159. Līgumā nav pieļaujams samazināt normatīvajos aktos noteikto piegādātāja zaudējumu atlīdzības pienākumu, kā arī grozīt normatīvajos aktos paredzētos zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumus.

160. Šīs instrukcijas 158.punktā minēto nosacījumu atļauts neievērot šādos gadījumos:

160.1. piegādātāja zaudējumu atlīdzības pienākuma aprobežojums būtiski samazina līguma cenu. Šajā gadījumā ir atļauts ierobežot piegādātāja zaudējumu atlīdzības pienākumu līguma cenas apmērā;

160.2. ir atļauts aprobežot piegādātāja vainu ar rupju neuzmanību un ļaunu nolūku.

161. Šīs instrukcijas 160.punktā minētie atbildības ierobežojumi līgumā ir atļauti, ja tādi paši atbildības ierobežojumi tiek paredzēti arī pasūtītāja atbildībai.

162. Atbildība netiek ierobežota par šādiem pasūtītājam nodarītajiem zaudējumiem:

162.1. zaudējumi, kas rodas, nepildot vai pārkāpjot līgumu ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības;

162.2. zaudējumi lietas (līguma objekta) attiesājuma gadījumā;

162.3. zaudējumi trešo personu prasībās par trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību pārkāpumiem;

162.4. noziedzīga nodarījuma radīti zaudējumi;

162.5. zaudējumi, kas rodas, atceļot līgumu piegādātāja vainas dēļ;

162.6. zaudējumi, kas rodas, pasūtītājam izlietojot normatīvajos aktos vai līgumā noteiktu tiesību, izņemot gadījumu, ja tiesa atzīst tiesības izlietošanu par apzināti nepamatotu.

163. Līgumā nesamazina normatīvajos aktos noteiktos prasības noilguma termiņus.

164. Pasūtītājs neatbild par piegādātāja zaudējumiem, kas rodas cēloņsakarībā ar:

164.1. līguma atcelšanu šīs instrukcijas 2.19.sadaļā noteiktajos gadījumos;

164.2. piegādātāja paša darbību vai bezdarbību.

165. Papildus zaudējumu atlīdzības pienākumam līgumā var paredzēt citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (turpmāk – papildu aizsardzības līdzekļi), tai skaitā:

165.1. līgumsodu;

165.2. nokavējuma procentus;

165.3. tiesības prasīt līguma cenas samazinājumu;

165.4. atteikuma tiesības;

165.5. atprasījuma tiesības;

165.6. atkāpšanos no līguma;

165.7. līguma darbības apturēšanu.

166. Līgumā nelieto terminu "soda nauda", "nokavējuma nauda" un citus terminus, kas var apgrūtināt līguma iztulkošanu.

167. Līgumā piegādātājs var pielīgt pret pasūtītāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

167.1. samaksas nokavējumu;

167.2. izpildījuma pieņemšanas nepamatotu nokavējumu, tai skaitā nepamatotu atteikumu pieņemt izpildījumu;

167.3. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

168. Līgumā pasūtītājs var pielīgt pret piegādātāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

168.1. izpildījuma vai samaksas nokavējumu;

168.2. nepilnīgu, nekvalitatīvu vai citādi līgumam neatbilstošu izpildījumu;

168.3. plaģiātismu, trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību aizskārumu;

168.4. nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšanu;

168.5. līguma atcelšanu piegādātāja vainas dēļ;

168.6. normatīvo aktu pārkāpumu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu rīcību līguma izpildē;

168.7. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

169. Līgumā nosaka, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļus (izņemot tiesiskās aizsardzības līdzekļus par nokavējumu) var piemērot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par līguma pārkāpumu, bet pārkāpumu izbeidzis un nav novērsis tā radītās sekas līgumā noteiktā saprātīgā termiņā.

170. Līgumā pret pasūtītāju vērstie tiesiskās aizsardzības līdzekļi vienmēr ir ierobežoti summā. Kopējā pasūtītāja atbildība pret piegādātāju saskaņā ar līgumu nepārsniedz līguma cenas summu, ja līgums tiek atcelts, bet, ja līgums tiek izpildīts, – 10 % no līguma cenas. Šis nosacījums neierobežo līgumā paredzēto nokavējuma procentu aprēķināšanu, uzkrāšanu un piedziņu.

171. Līgumā pret pasūtītāju vērstie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nedrīkst liegt vai kavēt pasūtītājam izlietot normatīvajos aktos vai līgumā paredzētās tiesības, tai skaitā atkāpties no līguma vai apturēt līguma izpildi vai darbību līgumā paredzētajos gadījumos.

172. Ja pasūtītājam tiek atmaksāta jebkāda naudas summa, tai skaitā izmaksātais avanss, līgumā var paredzēt nosacījumu, ka piegādātājs maksā Civillikumā noteiktos likumiskos procentus, ja līdzēji līgumā nav vienojušies par citu piemērojamo normatīvo aktu vai procentu likmi.

2.19. Nepārvarama vara

173. Nepārvarama vara nozīmē jebkādu neparedzamu ārkārtas situāciju vai notikumu, kas ir ārpus līdzēju kontroles un nav radies to kļūdas vai nevērīgas rīcības dēļ vai kas kavē vienu no līdzējiem veikt kādu no līgumā noteiktajiem pienākumiem un no kura nav bijis iespējams izvairīties, veicot pienācīgus piesardzības pasākumus.

174. Līgumā par nepārvaramas varas apstākļiem atzīst notikumu:

174.1. no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;

174.2. kuru līguma slēgšanas brīdī nebija iespējams paredzēt;

174.3. kas nav radies līdzēja vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;

174.4. kas padara saistību izpildi ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.

175. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka līdzējs, kurš nav spējis pildīt savas saistības, par nepārvaramas varas apstākļiem nevar minēt iekārtu vai materiālu defektus vai to piegādes kavējumus (ja vien minētās problēmas neizriet tieši no nepārvaramas varas), darba strīdus vai streikus.

176. Līgumā nosaka, ka līdzēju nevar vainot par līgumsaistību nepildīšanu, ja to izpildi kavē nepārvaramas varas apstākļi.

2.20. Atkāpšanās no līguma, līguma atcelšana un izbeigšana

177. Līgumā nosaka pasūtītāja tiesības atkāpties no līguma šādā gadījumā:

177.1. piegādātājs ir nokavējis izpildījuma vai starpizpildījuma termiņu;

177.2. izpildījums neatbilst līgumam, un šī neatbilstība nav vai nevar tikt novērsta līgumā paredzētajā termiņā;

177.3. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas vai apliecinājumus;

177.4. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā veicis prettiesisku darbību;

177.5. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11);

177.6. ir pasludināts piegādātāja maksātnespējas process vai iestājas citi apstākļi, kas liedz vai liegs piegādātājam turpināt līguma izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem vai kas negatīvi ietekmē pasūtītāja tiesības, kuras izriet no līguma;

177.7. ir zudis, zaudējis spēku, atcelts vai kļuvis nerealizējams līguma nodrošinājums, un tas pēc pasūtītāja pieprasījuma nav aizstāts ar citu līdzvērtīgu nodrošinājumu uz pasūtītājam pieņemamiem noteikumiem;

177.8. piegādātājs pārkāpj vai nepilda citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu;

177.9. piegādātājs pasūtītājam nodarījis zaudējumus;

177.10. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistīta iestāde saistībā ar piegādātāja darbību vai bezdarbību ir noteikusi ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta izmaksu korekciju vairāk nekā 25 % apmērā no līguma summas;

177.11. piegādātājs ir patvaļīgi pārtraucis līguma izpildi, tai skaitā ja piegādātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietas adresē;

177.12. citos līgumā noteiktajos gadījumos;

177.13. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītā iestāde ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus līguma noslēgšanas vai izpildes gaitā, un to dēļ tiek piemērota līguma izmaksu korekcija 100 % apmērā.

178. Papildus šīs instrukcijas 177. punktā minētajiem nosacījumiem līgumā nosaka, ka līgums var tikt izbeigts šādos gadījumos:

178.1. turpmāku līguma izpildi padara neiespējamu nepārvarama vara;

178.2. (svītrots ar MK 02.12.2014. instrukciju Nr.11);

178.3. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par attiecīgā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu pārskatīšanu, un tādēļ pasūtītājam ir būtiski samazināts vai atņemts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs gribēja izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai.

179. Līguma neizdevīgums, pārmērīgi zaudējumi, būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas izejmateriālu, iekārtu, darbaspēka un citā tirgū, izpildes grūtības un citi līdzīgi apstākļi nav pamats līguma atcelšanai no piegādātāja puses.

180. Līgums tiek atcelts paziņojuma kārtībā. Līgums ir uzskatāms par atceltu, ja paziņojuma adresāts līgumā noteiktajā termiņā neceļ iebildumus.

181. Līgumā nosaka, ka tiesību atkāpties no līguma vai prasīt līguma atcelšanu var izlietot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par iespējamo vai plānoto līguma atcelšanu un nav novērsis līguma atcelšanas pamatu līgumā noteiktajā termiņā.

182. Katrs no līdzējiem ir tiesīgs ar vienpusēju rakstisku paziņojumu apturēt līguma darbību, kamēr tiek izšķirts strīds par līguma atcelšanu.

183. Atbilstoši līguma saturam tajā nosaka šādas līguma izbeigšanas sekas:

183.1. zaudējumu atlīdzības pienākumu vai citus papildu aizsardzības līdzekļus;

183.2. restitūcijas (iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas) pienākumu;

183.3. piegādātāja pienākumu atdot pasūtītājam saņemto līguma cenu pilnībā vai daļēji;

183.4. pasūtītāja tiesības paturēt un lietot saņemto preci vai pakalpojumu;

183.5. pasūtītāja tiesības nodot līguma turpmāku izpildi citai personai;

183.6. pasūtītāja pienākumu samaksāt par faktiski saņemto preci vai pakalpojumu.

184. Restitūcijas pienākumu līgumā neiekļauj, ja līgums tiek atcelts, pamatojoties uz šīs instrukcijas 177.5. un 177.7.apakšpunktu, vai ja iepriekšējo stāvokli nav iespējams atjaunot citu iemeslu dēļ.

2.21. Līguma grozīšana

185. Līgumu groza tikai ar līdzēju rakstisku vienošanos, kas noformēta kā līguma grozījumu dokuments.

186. Visi līguma grozījumi tiek numurēti.

187. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka gadījumā, ja līgumā nav paredzēta grozījumu iespēja un kārtība, līgumu var grozīt tikai tad, ja līguma grozījumi ir nebūtiski vai ja līguma grozījumu iespēja ir paredzēta Publisko iepirkumu likumā.

188. Ja pasūtītājs vēlas saglabāt iespēju grozīt līgumu, pasūtītājs līgumā norāda gadījumus, kad ir pieļaujami līguma grozījumi, kā arī nosaka pieļaujamo līguma grozījumu apjomu un kārtību.

189. Līguma grozījumu būtiskumu pasūtītājs izvērtē, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma noteikumus un publisko iepirkumu jomā kompetentu iestāžu izstrādātos metodiskos norādījumus un vadlīnijas.

2.22. Strīdu izskatīšana

190. Līgumā paredz Latvijas Republikas tiesu piekritību, ja nepastāv pamatoti iemesli ārvalsts tiesas piekritības noteikšanai.

191. Līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līguma cena pārsniedz 42 000 euro, paredz pirmstiesas strīdu izšķiršanas kārtību un mehānismus.

2.23. Trešo personu atzinumi

192. Ja pasūtītājam ir nepieciešams izvērtēt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību līguma nosacījumiem jomā, kurā tam nav atbilstošu vai pietiekamu zināšanu vai pieredzes, pasūtītājs var iegūt trešo personu atzinumu. Lai nodrošinātu līguma izpildes kvalitāti, līgumā norāda, kādos gadījumos pasūtītājs vai piegādātājs iegūst trešo personu atzinumus par līguma izpildes gaitu vai rezultātu.

3. Noslēguma jautājumi

193. Šo instrukciju piemēro līgumiem, kas tiek slēgti vai par kuru noslēgšanu publiskais iepirkums tiek uzsākts pēc instrukcijas spēkā stāšanās dienas.

194. Instrukcijas grozījumus, kas attiecas uz latu konvertāciju euro, piemēro līgumiem, kas tiek slēgti vai par kuru noslēgšanu publiskais iepirkums tiek uzsākts pēc 2014.gada 1.janvāra.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs Artis PabriksTieslietu ministrs Jānis Bordāns