Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu

74. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

75. Ja bezmantinieku mantā ietilpst krājobligācijas, kuras reģistrētas Nasdaq CSD, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu vēršas Nasdaq CSD. Nasdaq CSD reģistrēto krājobligāciju dzēšana un naudas līdzekļu izmaksa notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu.

76. Zvērināts tiesu izpildītājs var izņemt kustamo mantu:

76.1. pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

76.2. lai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos to nodotu šo noteikumu 53. punktā minētajam pircējam, kustamās mantas nosolītājam vai kreditoram.

77. Zvērināts tiesu izpildītājs kustamās mantas pirmo izsoli rīko atbilstoši Civilprocesa likumā paredzētajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

78. Sludinājumā par kustamās mantas izsoli norāda:

78.1. pārdodamo lietu un tās novērtējumu;

78.2. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

78.3. izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

78.4. kura izsole pēc kārtas tā ir;

78.5. izsoles sākumcenu un izsoles soli;

78.6. mantojuma masas atstājēja vārdu un uzvārdu;

78.7. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

78.8. datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;

78.9. norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

79. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

80. Zvērināts tiesu izpildītājs par izsoli paziņo kreditoriem.

81. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

82. (Svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

83. Kuģa vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli rīko kārtībā, kāda šajos noteikumos noteikta nekustamā īpašuma izsolei. Paziņojumu par kuģa vai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli nosūta arī Jūras kodeksa 55. pantā noteiktajām personām.

84. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, 14 dienu laikā pēc izsoles samaksā pilnu nosolīto summu. Nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

85. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnā apmērā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un zvērināts tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

86. Pēc izsoles slēgšanas zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo izsoles aktu, kurā norāda šo noteikumu 31.1., 31.2., 31.3., 31.5., 31.6., 31.7. un 31.8. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī pārdodamās lietas nosaukumu.

86.1 Elektronisko izsoļu vietnē elektroniski sagatavots izsoles akts ir derīgs bez zvērināta tiesu izpildītāja paraksta.

87. Zvērināts tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

87.1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

87.2. neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

87.3. nosolītājs šo noteikumu 84. punktā noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

87.4. izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likuma 587. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.

88. Šo noteikumu 87.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts, bet pievienojams kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, vai ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par viņa augstāko solīto cenu vai atteicies to paturēt. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz noteikta veida kustamās mantas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

89. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem. Ja šo noteikumu 87.4. apakšpunktā minētais paziņojums saņemts izsoles norises laikā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

90. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. un 87.2. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, uzaicinot viņus paturēt mantu par izsoles sākumcenu. Kreditoriem ir tiesības divu nedēļu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

91. Kreditors, kurš patur mantu sev un kurš nav lūdzis kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2 un 120.2.1 apakšpunktā noteiktos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

92. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.3. apakšpunktā minētā iemesla dēļ, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt apķīlāto mantu sev par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šajā punktā noteiktajā termiņā paziņojis par apķīlātās mantas paturēšanu vai atteicies to paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

93. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās kreditori, kas vēlas paturēt mantu sev par sākumcenu. Solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo kreditoriem septiņas dienas iepriekš.

94. Persona, kas patur sev apķīlāto mantu, samaksu veic šo noteikumu 84.punktā paredzētajā kārtībā.

95. Ja neviens kreditors nav pieteicies paturēt mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

96. Ja kreditori šo noteikumu 95.punktā minētajā gadījumā lūdz rīkot otro izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā iemaksā depozīta kontā drošības naudu vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

97. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

98. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

99. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" turpmākās rīcības nodrošināšanai, bet, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, – Valsts ieņēmumu dienestam.

100. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

101. Ja kustamā manta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tās pircējs informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kura īsteno Civillikuma 416.panta sestajā daļā minēto izvērtējumu saskaņā ar kārtību, kādā valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts valsts nozīmes kultūras piemineklis.

101.1 Šo noteikumu 55., 59. un 99. punktā paredzētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs Valsts ieņēmumu dienestam vai – attiecīgi – valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" nodod aktu.

4. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieka mantā ietilpstošajām pamatkapitāla daļām (akcijām)

102. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi paziņo par pamatkapitāla daļu (akciju) atzīšanu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

103. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par iespēju 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

104. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība (izņemot amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu) un ar pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Zvērināts tiesu izpildītājs var izbeigt lietu par bezmantinieku mantu un nosūtīt komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus.

105. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, un izbeidz lietu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

106. Ja šo noteikumu 103.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums veikt pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā nodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli.

107. Pamatkapitāla daļu piespiedu pārdošanas vērtību nosaka zvērināts tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, bet ne zemāku par pamatkapitāla daļas nominālvērtību. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt sertificētu ekspertu pamatkapitāla daļu (akciju) novērtēšanai. Ja kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai pamatkapitāla daļu (akciju) novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis pieaicināt ekspertu. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

108. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo izsolei nav autorizēts neviens dalībnieks, vai neviens no izsoles dalībniekiem, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

109. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo nosolītājs, ievērojot šo noteikumu 84.punktā minēto, noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par savu nosolīto augstāko cenu.

110. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 109.punktā minētajā termiņā paziņojis par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu vai atteicies tās paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

111. Šo noteikumu 108. un 110.punktā minētajā rīkojumā zvērināts tiesu izpildītājs uzdod komercsabiedrības valdei 10 dienu laikā pēc tam, kad pēdējais komercsabiedrības dalībnieks (akcionārs) izteicis paziņojumu par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu:

111.1. proporcionāli dalībniekiem (akcionāriem) piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām) sadalīt bezmantinieku mantā ietilpstošās pamatkapitāla daļas (akcijas) starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu;

111.2. informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par šo noteikumu 111.1.apakšpunktā paredzētajā kārtībā veikto pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu.

112. Ja šo noteikumu 111. punktā noteiktajā termiņā komercsabiedrības valde zvērinātam tiesu izpildītājam nepaziņo par bezmantinieku mantā ietilpstošo pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vai ja šo noteikumu 108. un 110. punktā noteiktajā termiņā dalībnieki (akcionāri), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, nav zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājuši pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

113. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu, un izsole ir pasludināta par nenotikušu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

114. Kreditoriem ir tiesības 14 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu. Kreditors, kas patur pamatkapitāla daļas (akcijas) sev un nav lūdzis izsoles rīkošanu, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā noteiktos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

115. Ja vairāki kreditori vēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

116. Zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā apakšnodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) otro izsoli.

117. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu otrās izsoles rīkošanai, vai nevēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, un izbeidz lietu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

118. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

119. Pēc tam, kad pamatkapitāla daļu (akciju) nosolītājs vai pēdējais pārsolītais solītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, viņš Komerclikumā noteiktajā kārtībā nosūta paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ar pirmpirkuma tiesībām.

5. Rīcība ar bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūtajiem ienākumiem

120. Bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtie ienākumi, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā gūtie ienākumi glabājas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Visi lietā gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.1. zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar bezmantinieku mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu;

120.2. zvērināta notāra izdevumi un amata atlīdzība saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu;

120.2.1 izdevumi, kuri radušies kreditoram vai citai aktā norādītajai ieinteresētajai personai saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un kurus apliecina zvērināta notāra izrakstīta kvīts vai rēķins, kas iesniegta zvērinātam tiesu izpildītājam, kā arī izdevumi, ko kreditors, kura pretenzija pilnā apmērā vai daļēji atzīta, iemaksājis zvērinātam tiesu izpildītājam saistībā ar viņa pretenzijas pamatotības vērtēšanu;

120.3. kreditoru prasījumi to atzītajā apmērā.

120.1 Atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu – zemes gabalu, kuru vai kura daļu mantojuma masas atstājējs ieguvis zemes reformas ietvaros, pamatojoties uz likumā noteiktās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, un mantojuma masas atstājējs ir noslēdzis šā īpašuma zemes izpirkuma līgumu (šo noteikumu 6.1 4. apakšpunkts), gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.1 1. šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētie izdevumi;

120.1 2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" paziņojumā par nesamaksāto zemes izpirkuma līguma maksu norādītā nesegtā līguma summa;

120.1 3. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

121. Ja no gūtajiem ienākumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

121.1. prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu, par darba samaksas piedziņu, prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

121.2. prasījumi par nodokļu un nenodokļu maksājumiem valsts vai pašvaldības budžetā;

121.3. fizisko personu prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas to mantai nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu;

121.4. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

122. Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja gūto ienākumu nepietiek, lai apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

123. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu, kas apgrūtināta ar ķīlu, tai skaitā daļas (akcijas), kuras ieķīlātas saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

123.1. ar ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

123.2. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

124. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, kas apgrūtināts ar hipotēku, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā noteiktos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

124.1. to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

124.2. prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

124.3. zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

124.4. ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

124.5. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

125. Ja ir vairāki kreditori un ja no bezmantinieku mantas atsavināšanā un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā iegūtās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp kreditoriem un izsniedz vai nosūta to viņiem un Valsts ieņēmumu dienestam.

126. Ja persona šajos noteikumos noteiktajā termiņā un kārtībā izteikusi vēlēšanos paturēt bezmantinieku mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas.

127. Par visām šo noteikumu 120.1. apakšpunktā minētajām summām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu un nosūta to kreditoriem.

128. Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītos aprēķinus Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

129. Ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros viens vai vairāki kreditori iemaksājuši drošības naudu, tā viņiem tiek atmaksāta no gūtajiem ienākumiem. Izdevumus, to skaitā zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, par kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanu atlīdzina tiem kreditoriem, kuru pretenzijas daļējā vai pilnā apmērā atzītas.

130. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

131. Ja lietā par bezmantinieku mantu pēc naudas līdzekļu sadales šajos noteikumos noteiktajā kārtībā paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas vai bezmantinieku mantā ietilpstoši naudas līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.

6. Noslēguma jautājumi

132. Nekustamā īpašuma valdītājam, kurš valstij piekrītošo bezmantinieku mantu – nekustamo īpašumu – ieguvis līdz 2013.gada 30.jūnijam, vai minētā īpašuma pārvaldītājam zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem atlīdzina izdevumus (samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda) pēc šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā minēto izdevumu segšanas.

133. Bezmantinieku mantas lietās, kuras uzsāktas līdz 2013.gada 30.jūnijam un kuras saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktu tiek nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāma arī persona, kuras labā nostiprināta hipotēka, ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme. Lietās, kuras uzsāktas par mantu, kas līdz 2013. gada 30. jūnijam atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu, kreditoram, kura prasījums ir ietverts notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, nav nepieciešams iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam spriedumu, ar kuru atzīts viņa prasījums. Kreditora prasījums tiek atlīdzināts atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

134. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)