Zaudējis spēku - Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.50Rīgā 2014.gada 21.janvārī (prot. Nr.3 40.§)

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.1 panta piekto daļu, 30.1 panta septīto daļu, 32. panta trešo un piekto daļu, 34. panta trešo daļu, 35. panta otro daļu un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 22. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas lietotājam (turpmāk – lietotājs) piegādā elektroenerģiju vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus;

1.2. elektroenerģijas tirgotāja (turpmāk – tirgotājs), elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par pakalpojumiem;

1.3. tirgotāja maiņas kārtību;

1.4. pēdējās garantētās piegādes ietvaros piegādātās elektroenerģijas cenas noteikšanas un publicēšanas kārtību;

1.5. universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus;

1.6. kārtību, kādā piemērojama neto norēķinu sistēma;

1.7. kārtību, kādā sistēmas operators vai tirgotājs drīkst pārtraukt elektroenerģijas piegādi vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto elektroenerģiju vai sistēmas pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru vai tirgotāju;

1.8. datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesības, pienākumus un atbildību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšlietotājs – persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora;

2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā vienlaicīgā elektriskā slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar pieslēguma tehniskajiem parametriem. Atļauto maksimālo slodzi ierobežo ievadaizsardzības aparāts vai līgumā noteiktās elektriskās slodzes lielums;

2.3. balansēšanas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz balansēšanas pakalpojuma sniedzējs un elektroenerģijas tirgus dalībnieks par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.4. balansēšanas pakalpojuma sniedzējs – pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un kurš ir noslēdzis balansēšanas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru;

2.5. ekspluatācijas darbi – elektroiekārtas apkalpošana, apkope un remonts;

2.6. elektriskā slodze – lietotāja iekārtu darbību raksturojošs lielums, kas ir vienāds ar visu elektrotīklā vienlaikus ieslēgto lietotāja elektroietaišu jaudu summu, ieskaitot jaudas zudumus lietotāja elektroietaisēs;

2.7. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un sistēmas pakalpojumu uzskaitei norēķinu vajadzībām, kā arī elektriskās slodzes lieluma fiksēšanai tirdzniecības intervālā;

2.7.1 elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums – elektroapgādes pārtraukums, kuru izraisījuši ārēji apstākļi, sistēmas operatora elektroietaišu bojājumi vai atteices vai elektroapgādes pārtraukums, par kuru sistēmas operators nav brīdinājis sistēmas lietotāju, izņemot elektroietaises atslēgšanu;

2.8. elektroenerģijas tirdzniecības līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar lietotāju par elektroenerģijas tirdzniecību;

2.9. elektroenerģijas tirdzniecības periods – elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteikts laika periods, par kuru tirgotājs ar lietotāju vienojušies par elektroenerģijas cenu un citiem noteikumiem;

2.9.1 elektroenerģijas tirgus ziņojums – elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas datu apmaiņas standartā noteikta datu kopa elektroenerģijas tirgus darbības īstenošanai vai informācijas apmaiņai starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem;

2.10. elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.11. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.12. elektroietaišu piederības robeža – līgumā noteikta robeža starp sistēmas operatora un lietotāja vai ražotāja elektroietaisēm vai starp lietotāja un apakšlietotāja elektroietaisēm;

2.13. elektrotīkls – elektroapgādes sistēmas daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm);

2.13.1 lietotājs – elektroenerģijas sistēmai pieslēgts lietotājs elektroenerģijas iegādei, saražotās elektroenerģijas nodošanai vai citu sistēmas pakalpojumu izmantošanai;

2.14. nelielas sadales sistēmas operators – sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju;

2.15. neto patēriņš – no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība viena norēķinu perioda ietvaros;

2.16. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi;

2.17. obligātā iepirkuma komponentes – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) apstiprināta maksa, kas kompensē publiskā tirgotāja papildu izdevumus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.17.1 obligātā iepirkuma jaudas komponente – regulatora apstiprināta maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.17.2 obligātā iepirkuma elektroenerģijas komponente – regulatora apstiprināta maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju;

2.18. pēdējā garantētā piegāde – elektroenerģijas piegāde tādam lietotājam, kurš ir pārtraucis darbību elektroenerģijas tirgū un pērk elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja vai kuram nav balansēšanas pakalpojuma līguma;

2.19. pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.20. reaktīvā enerģija – sinusoidāla sprieguma un strāvas kompleksās (pilnās) jaudas daļa, kas vajadzīga atsevišķu iekārtu magnētiskā lauka radīšanai un ir neatņemama tehnoloģiskā procesa sastāvdaļa elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē;

2.21. rēķins – dokuments, saskaņā ar kuru lietotājs izdara maksājumu;

2.22. sistēmas lietošanas līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar sistēmas operatoru par tirdzniecības darījumu veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu;

2.23. sistēmas pakalpojumu līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.24. sistēmas pieslēgums – sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam vai elektroenerģijas saņemšanai no ražotāja līdz elektroietaišu piederības robežai;

2.25. tirdzniecības intervāls – vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā;

2.26. tirdzniecības diena – 24 tirdzniecības intervālus ilgs periods, kas sākas pusnaktī;

2.27. uzstādītā jauda – lietotāja uzstādīto elektroenerģiju patērējošo ietaišu summārā nominālā jauda;

2.28. valsts kompensācija – normatīvajos aktos īpaši noteikts valsts budžeta finansējums, ko izmanto, lai segtu sistēmas operatora negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, enerģijas publiskā tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par obligātā iepirkuma komponentēm un tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par lietotāja patērēto elektroenerģiju;

2.29. vienkāršotas shēmas pieslēgums – pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar atvieglinātiem nosacījumiem un atšķirīgu elektroietaises ekspluatācijas režīmu.

3. Lietotāja elektroietaišu pieslēgšana elektroenerģijas sistēmai (turpmāk – sistēma) vai atļauto slodžu palielināšana notiek saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

II. Elektroenerģijas komercuzskaite

4. Uz elektroietaišu piederības robežas uzstāda sistēmas operatora reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz elektroietaišu piederības robežas, sistēmas operators atbilstoši zudumiem elektrotīklā, kas aprēķināti no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai, nosaka elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, ko saņem tādi lietotāji, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam. Lai aprēķinātu minēto elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, izdara šādus aprēķinus:

4.1. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts sistēmas operatora pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu atskaita no lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjoma;

4.2. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu pieskaita lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomam.

5. Sistēmas operators, vienojoties ar lietotāju, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pagaidu pieslēgumam (līdz trijiem mēnešiem) vai vienfāzes pieslēgumam ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 10 ampēriem drīkst aprēķināt bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas.

6. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus uzstāda sistēmas operators vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, un tie ir sistēmas operatora vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

7. Uzstādītajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība, kā arī normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un par metroloģiskajām prasībām aktīvās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem. Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu atkārtotu verificēšanu, un lietotājs ir atbildīgs par tam piederošo mērmaiņu atkārtotu verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, ievērojot verificēšanas periodiskumu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgspaiļu vākam jābūt noplombētam ar sistēmas operatora plombu.

8. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu var veikt pēc sistēmas operatora iniciatīvas vai, ja lietotājam radušās šaubas par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta precizitāti, lietotājam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu institūcijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Ja:

8.1. pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai nederīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz sistēmas operators. Ja pēc lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai derīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz lietotājs;

8.2. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta kļūda pārsniedz normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu atkārtotu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteikto kļūdu, sistēmas operators var precizēt lietotājam piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, veicot pārrēķinu šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

9. Sistēmas operators pārbauda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pieslēguma pareizību un veic pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu. Par veikto pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu sistēmas operators informē lietotāju, izmantojot distances saziņas līdzekļus vai rakstiski. Lietotājam ir tiesības izvēlēties saziņas veidu, kādā sistēmas operators to informēs.

10. Ja saņemta daudzdzīvokļu mājas īpašnieka un visu mājā esošo lietotāju rakstiska piekrišana pārtraukt līgumsaistības ar sistēmas operatoru, ar sistēmas operatora atļauju drīkst uzstādīt kopēju elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Šajā gadījumā mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, vai visu mājā esošo lietotāju pilnvarota persona kļūst par lietotāju, uzņemas saistības apgādāt ar elektroenerģiju visus apakšlietotājus attiecīgajā mājā un slēdz līgumu ar sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādi vai sistēmas pakalpojumiem.

11. Ja konstatē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareizu darbību vai kļūdu aprēķinos, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu precizē par visu laiku no brīža, kad elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts sācis darboties nepareizi, vai, ja šis brīdis nav nosakāms, – par pēdējo norēķinu periodu. Pārrēķinu izdara, ņemot vērā vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu iepriekšējā norēķinu periodā vai vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pēc uzskaites atjaunošanas.

12. Sistēmas operators lietotāja elektroenerģijas patēriņu norēķinu vajadzībām nosaka:

12.1. ar distances saziņas līdzekļiem, ja lietotājiem ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts;

12.2. pamatojoties uz lietotāja vēsturisko vidējo mēneša elektroenerģijas patēriņu, kurš tiek koriģēts saskaņā ar kontrolapgaitās fiksēto komercuzskaites mēraparāta rādījumu;

12.3. pēc lietotāja nolasītajiem un deklarētajiem komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kurus tas sniedz sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā.

III. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

13. Mājsaimniecības lietotāja objektā, kurš atbilst elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumiem, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro pēc noklusējuma, sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators izdevis atļauju mikroģeneratora pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā.

14. (Svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 201)

15. Sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotāja objektā, kuram ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju piemērot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, uzstāda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas uzskaita no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju.

16. (Svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 201)

17. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju un obligātā iepirkuma elektroenerģijas komponenti atbilstoši neto patēriņa apjomam, kā arī par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma jaudas komponenti atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam.

18. Ja mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros aprēķinātais elektroenerģijas neto patēriņš norēķinu periodā ir negatīvs, sadales sistēmas operators aprēķināto neto patēriņa apjomu ieskaita nākamajā norēķinu periodā kā elektrotīklā nodoto elektroenerģiju, bet norēķinu periodā mājsaimniecības lietotāja objekta neto patēriņš tiek noteikts nulle.

18.1 Pārtraucot neto norēķinu sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts.

18.2 Tirgotājs paziņo sadales sistēmas operatoram, ja mājsaimniecības lietotājs vienojas ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu pēc tirgotāja sniegtās informācijas par noslēgto vienošanos.

IV. Elektroenerģijas piegāde

19. Elektroenerģijas piegāde lietotājam līdz elektroietaišu piederības robežai notiek saskaņā ar šiem noteikumiem.

20. Elektroietaišu piederības robežu starp lietotāju un sistēmas operatoru nosaka pieslēguma līgumā vai sistēmas pakalpojumu līgumā. Ja puses nav vienojušās citādi, tās apkalpo savas elektroietaises līdz piederības robežai.

21. Ja elektroietaišu piederības robeža starp mājsaimniecības lietotāju un sistēmas operatoru nav noteikta šo noteikumu 20. punktā minētajos līgumos, elektroietaišu piederības robežu nosaka:

21.1. sistēmas operatora gaisvadu līnijas vai piekarkabeļlīnijas pievienojuma vietā pie lietotāja jumta statņa izolatoriem vai izolatoriem pie ēkas sienas;

21.2. lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora gaisvadu līnijai vai piekarkabeļlīnijai;

21.3. lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora uzskaites sadalnē, kabeļsadalnē vai elektroenerģijas skaitītāja spaiļu galdā;

21.4. sistēmas operatora kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem lietotāja sadalnē;

21.5. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās (elektroietaišu piederības robežu starp lietotāja un sistēmas operatora elektroietaisēm) ēkas elektroietaises pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora elektroietaisei.

22. Tirgotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā norāda tirgotāja un lietotāja identitāti un adresi, līguma darbības termiņu, elektroenerģijas tirdzniecības periodu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību, elektroenerģijas cenu vai tās noteikšanas formulu, elektroenerģijas piegādes grafiku saskaņošanas kārtību, norēķinu kārtību un veidu, pretenziju un jautājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un kontaktinformāciju un citu nepieciešamo informāciju.

23. Ja elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, kas ar lietotāju noslēgts uz noteiktu laiku, paredzēta maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, tā jānosaka proporcionāli elektroenerģijas piegādes laikam līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanai, sadalot to vismaz triju mēnešu periodos.

24. Lietotājs, kam pieder vai kurš lieto elektroenerģiju vairākos elektroenerģiju patērējošos objektos, ir tiesīgs slēgt vienu tirdzniecības līgumu vai vairākus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, tos slēdzot ar vienu vai vairākiem tirgotājiem par vienu vai vairākiem elektroenerģiju patērējošiem objektiem.

25. Pamats elektroenerģijas norēķinu veikšanai starp lietotāju un tirgotāju ir sistēmas operatora sniegtā informācija par elektroenerģijas patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem veidiem.

26. Maksu par sistēmas pakalpojumiem aprēķina, ņemot vērā sistēmas pieslēguma tehniskos parametrus un no elektrotīkla piegādāto elektroenerģijas apjomu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem veidiem, un tarifus, kas noteikti atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam.

27. Lietotājs maksā par obligātā iepirkuma komponentēm.

28. Par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu lietotājs informē tirgotāju līgumā noteiktajā kārtībā. Ja objektā skaitītāju rādījumi netiek iegūti ar distances saziņas līdzekļiem, lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos sadales sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā. Puses noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par saņemto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm. Lietotājs samaksā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ja tāda ir paredzēta līgumā.

29. Ja lietotājs, izbeidzot lietot elektroenerģiju objektā, nav par to informējis tirgotāju vai sistēmas operatoru atbilstoši šo noteikumu 32.8. apakšpunktam vai 41. punktam vai nav pielaidis sadales sistēmas operatora pārstāvi komercuzskaites mēraparāta rādījumu iegūšanai, tas ir atbildīgs par saņemto pakalpojumu samaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

V. Elektroenerģijas piegāde mājsaimniecības lietotājiem

30. Elektroenerģijas piegāde mājsaimniecības lietotājam notiek saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības līgumu.

31. Elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumos mājsaimniecības lietotājiem tirgotājs ietver šādu informāciju:

31.1. elektroenerģijas tirdzniecības līguma darbības termiņš, elektroenerģijas tirdzniecības periods, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība, tajā skaitā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta;

31.2. elektroenerģijas cena vai tās noteikšanas formula, norēķinu kārtība un veids, jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtība;

31.3. kopējās sagaidāmās elektroenerģijas izmaksas par 100 kilovatstundām vai mēneša vidējais elektroenerģijas patēriņš, izmaksu aprēķinā atsevišķi uzrādot elektroenerģijas cenu, maksu par sistēmas pakalpojumiem, obligātā iepirkuma komponentes un pievienotās vērtības nodokli.

32. Slēdzot elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar mājsaimniecības lietotājiem:

32.1. tirgotājs ir tiesīgs slēgt līgumu ar lietotāju tikai tad, ja līguma nosacījumi nav atšķirīgi no lietotājam izsniegtā piedāvājuma nosacījumiem;

32.2. ja līgumā noteiktais elektroenerģijas tirdzniecības periods pārsniedz divus gadus, maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu vai tirdzniecības noteikumu grozīšanu var piemērot tikai pirmajos divos šī tirdzniecības perioda gados;

32.3. ja tirgotājs maina līguma nosacījumus elektroenerģijas tirdzniecības perioda pirmajos divos gados, lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanas;

32.4. līgumā ietverami nosacījumi, kas atļauj lietotājam atkāpties no noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līguma pirms elektroenerģijas piegādes uzsākšanas, par to paziņojot līdz iepriekšējā mēneša divdesmitajam datumam pirms paredzētās elektroenerģijas piegādes uzsākšanas;

32.5. līgumā ietverami dati par sistēmas operatoru, kurš sniedz sistēmas pakalpojumus, ievadaizsardzības aparāta nominālo strāvu un sistēmas pakalpojuma tarifa veidu. Sadales sistēmas operators sniedz tirgotājam nepieciešamo informāciju līguma sagatavošanai;

32.6. līgumā ietverams nosacījums par tirgotāja pienākumu norēķināties ar sistēmas operatoru par mājsaimniecības lietotājam sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm;

32.7. līgumā ietverama jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtība;

32.8. līgumā ietverams nosacījums, ka mājsaimniecības lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, par to informējot tirgotāju vismaz piecas darbdienas iepriekš un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku.

33. Tirgotājam, ja tas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus mājsaimniecības lietotājam, ir pienākums piedāvāt universālo pakalpojumu. Universālā pakalpojuma piedāvājumā iekļauj šādus nosacījumus un informāciju:

33.1. elektroenerģijas tirdzniecības periods ir 12 mēneši. Elektroenerģijas piegāde pēc elektroenerģijas tirdzniecības perioda beigām tiek nodrošināta universālā pakalpojuma ietvaros par tirgotāja noteikto cenu nākamajam elektroenerģijas tirdzniecības periodam;

33.2. visā elektroenerģijas tirdzniecības periodā elektroenerģijas cena ir nemainīga;

33.3. lietotājam ir tiesības atteikties no universālā pakalpojuma pirms elektroenerģijas tirdzniecības perioda beigām bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanas;

33.4. noteiktā norēķinu kārtība un piemērojamais norēķinu veids.

34. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā vai universālo pakalpojumu sniedzošā tirgotāja norādītajā termiņā un veidā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

VI. Elektroenerģijas piegāde lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji

35. Elektroenerģijas piegāde lietotājam notiek saskaņā ar sistēmas pakalpojumu līgumu, elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un balansēšanas pakalpojuma līgumu, kas var būt elektroenerģijas tirdzniecības līguma sastāvdaļa.

36. Lietotājs par obligātā iepirkuma komponentēm maksā attiecīgajam elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram kopā ar maksu par pārvades vai sadales sistēmas pakalpojumiem.

37. Lietotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā drīkst deleģēt tirgotājam pienākumu lietotāja vārdā norēķināties ar sistēmas operatoru:

37.1. par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem;

37.2. par obligātā iepirkuma komponentēm.

38. Par šo noteikumu 37. punktā minēto deleģējumu tirgotājs informē sistēmas operatoru līdz ar šo noteikumu 122. punktā noteikto pienākumu ziņot par vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību.

39. Lietotājs, kam pieder vai kurš lieto elektroenerģiju vairākos elektroenerģiju patērējošos objektos, ir tiesīgs slēgt vienu vai vairākus balansēšanas pakalpojumu līgumus, tos visus slēdzot ar vienu vai vairākiem tirgotājiem par vienu vai vairākiem elektroenerģiju patērējošiem objektiem.

40. Lietotājs ir tiesīgs slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar vairākiem tirgotājiem arī par vienā objektā patērēto elektroenerģiju. Šādā gadījumā tikai viens tirgotājs ir tiesīgs sniegt balansēšanas pakalpojumu un šo noteikumu 37. punktā minētos pienākumus drīkst deleģēt tikai tirgotājam, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu.

41. Lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas iepriekš par to informējot sistēmas operatoru un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku.

42. Slēdzot sistēmas pakalpojumu līgumu, līgumā norāda sistēmas operatora un lietotāja identitāti un adresi, piegādājamo pakalpojumu kvalitātes līmeni, līguma darbības termiņu, pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, kā arī atjaunošanas nosacījumus, tiesības atteikties no līguma, kompensāciju par nekvalitatīva pakalpojuma sniegšanu un nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, kā arī lietotāja pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

43. Balansējošās elektroenerģijas apjomu katrā tirdzniecības intervālā nosaka kā starpību starp faktiski patērētās un piegādes grafikā fiksētās elektroenerģijas apjomu.

44. Lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā un sistēmas pakalpojumu līgumā norādītajā termiņā un veidā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

45. Ja lietotājs ir kavējis maksājumu vai ja tas tiek likvidēts vai reorganizēts un saskaņā ar reorganizācijas plānu tiks likvidēts, tirgotājs un sistēmas operators drīkst pieprasīt lietotājam veikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā, noteikt īsākus norēķinu periodus vai pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu.

VII. Lietotāja tiesības un pienākumi

46. Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas prasības. Lietotājs var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus.

47. Par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas telpās izvietotu elektroietaišu (ievada un stāvu sadales, stāvvadu, kāpņu, pagalma, pagraba, bēniņu, liftu, sūkņu, apgaismošanas ierīču un elektrodzinēju elektroinstalācijas) tehnisko stāvokli, vienlīnijas shēmas esību un apkalpošanu, kā arī par tajās uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu ir atbildīgs ēkas valdītājs vai īpašnieks.

48. Lietotājam, deklarējot elektroenerģijas komercuzskaites rādījumus atbilstoši šo noteikumu 12.3. apakšpunktam, ir pienākums sniegt elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta faktiskajiem rādījumiem atbilstošu informāciju.

49. Lietotāja pienākums ir veidot tādu elektroapgādes shēmu, lai, veicot atslogošanu saskaņā ar atslēguma grafiku, tās elektroietaises, kuru darbībā nav pieļaujami elektroapgādes pārtraukumi, netiktu atslēgtas.

50. Lietotājs nodrošina tā elektroietaišu faktiskajam stāvoklim atbilstošas vienlīnijas shēmas esību no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātam.

51. Ja sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē, lietotājs nevar liegt sistēmas operatora darbiniekiem veikt lietotāja teritorijā komercuzskaites un pirmsuzskaites tīkla pārbaudi, kura nav iepriekš saskaņota ar lietotāju. Sistēmas operatora darbinieks pārbaudi veic lietotāja, tā pārstāvja vai policijas darbinieka klātbūtnē.

52. Lietotājam ir pienākums pildīt sistēmas operatora rakstiskus norādījumus par izmaiņām lietotāja elektroietaisē un tās apkalpošanā, lai nodrošinātu komercuzskaites drošu darbību, pirmsuzskaites ķēžu plombēšanas iespēju un līgumu saistību izpildi, kā arī lai novērstu elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē.

53. Tās lietotāja elektroietaises, pa kurām sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas piegādi citiem lietotājiem, lietotājs drīkst atslēgt vai pieslēgt tikai ar sistēmas operatora atļauju.

54. Lietotājs ir civiltiesiskā kārtībā mantiski atbildīgs par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā, plombu tīšu bojāšanu vai viltošanu, savās telpās un teritorijā uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu vai sistēmu pirmsuzskaites ķēžu, plombu, kā arī automatizētās uzskaites sistēmu un sakaru līniju saglabāšanu un to tehnisko stāvokli.

55. Tādu darbu veikšanai, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgšanas shēmas izmaiņām, mēraparātu nomaiņu vai pārvietošanu, lietotājam nepieciešama sistēmas operatora atļauja. Remonta laikā elektroenerģijas komercuzskaiti var veikt pēc pagaidu shēmas, kas saskaņota ar sistēmas operatoru, vai arī izlietotās enerģijas daudzumu noteikt, veicot aprēķinus.

56. Par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu bojājumiem, norautām plombām un iespējamām elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu rādījumu kļūdām lietotājs nekavējoties ziņo sistēmas operatoram.

57. Ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka lietotāja vainas dēļ ir pazudis vai bojāts elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts vai bojāts plombējums, lietotāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar komercuzskaites mēraparāta atjaunošanu un atkārtotu verificēšanu, kā arī samaksāt par neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

58. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts bojāts ar nolūku samazināt elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai radīt iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas vai lietotājs ir patvaļīgi izmainījis uzskaites shēmu, lietotāja pienākums ir samaksāt par neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo noteikumu 112. vai 113. punktā minētajā kārtībā un segt izdevumus par komercuzskaites izbūvi sistēmas operatoram brīvi pieejamā vietā, kas nepārsniedz faktiskos izdevumus ēkas ievada un komercuzskaites rekonstrukcijai.

59. Ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises sistēmas, operators konstatē bojājumus elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātā, sistēmas operators lietotājam uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu nodod ekspertīzei laboratorijā, kas akreditēta normatīvajos aktos atbilstības novērtēšanas jomā paredzētajā kārtībā. Ja ekspertīzē konstatē plombu tīšu bojāšanu vai viltošanu, iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā vai to, ka bojājums radīts mākslīga pārsprieguma dēļ un tas samazina elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai rada iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas, lietotāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar ekspertīzes veikšanu, elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta atjaunošanu un atkārtotu verificēšanu. Lietotājam ir tiesības iepazīties ar sistēmas operatora sastādītajiem dokumentiem un laboratorijas atzinumu.

60. Lietotājs pats pieņem lēmumu par nepieciešamo elektroapgādes drošumu, tas ir, nepieciešamību novērst elektroenerģijas piegādes pārtraukumus un savu elektroietaišu bojājumus, kas var rasties atsevišķu elektroapgādes sistēmas elementu bojājumu, remonta vai plānoto atslēgumu laikā.

61. Lietotājs, kura elektroietaisēm nav pieļaujami elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, sprieguma iekritumi un pārspriegumi, veic papildpasākumus nepieciešamā elektroapgādes drošuma sasniegšanai. Rezerves pieslēgumu, neatkarīgu barošanas avotu un spriegumu stabilizējošās ierīces, kā arī pārslēgšanas automātiku uzstāda un ierīko par lietotāja līdzekļiem.

62. Lietotājs drīkst pieprasīt, lai sistēmas operators atslēdz savas elektroietaises uz elektroietaišu piederības robežas, pārtraucot elektroapgādi uz noteiktu laiku uzturēšanas darbu veikšanai lietotāja elektroietaisēs. Ja šāda atslēgšana ietekmē citu elektroenerģijas lietotāju vai apakšlietotāju elektroapgādi, lietotājam, kurš pieprasa atslēgšanu, pieprasījums rakstiski jāsaskaņo ar visiem šiem lietotājiem vai apakšlietotājiem.

63. Ja elektroietaišu atslēgšanu uz noteiktu laiku pieprasa mājsaimniecības lietotājs un cita persona ir izteikusi vēlmi šajā objektā lietot un apmaksāt elektroenerģiju, sistēmas operators ir tiesīgs nepārtraukt elektroenerģijas piegādi, ja nepastāv tehniski šķēršļi.