Zaudējis spēku - Monetāro finanšu iestāžu "Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr.132Rīgā 2014.gada 16.maijā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku"39. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā reģistrēta monetārā finanšu iestāde, izņemot Latvijas Banku, un citā valstī reģistrētas monetārās finanšu iestādes filiāle, kas reģistrēta Latvijas Republikā, sagatavo un iesniedz "Mēneša bilances pārskatu" (tālāk tekstā – mēneša bilances pārskats) un tā pielikumus, kā arī mēneša bilances pārskata un tā pielikumu iesniegšanas termiņus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. alternatīvo ieguldījumu fonds – kopējo ieguldījumu uzņēmums, kas piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, lai ieguldītu to minēto ieguldītāju labā saskaņā ar ieguldījumu politiku. Alternatīvo ieguldījumu fonds nav ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

2.2. apdrošināšanas sabiedrība – finanšu sabiedrība, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību, apvienojot riskus, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā;

2.3. centrālā banka – iestāde, kuras pamatdarbība ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana (t.sk. Eiropas Centrālā banka);

2.4. centrālā valdība – valsts institucionālās vienības, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu;

2.5. centrālais darījuma partneris – institucionāla vienība, kas juridiski uzņemas tiesiski nostiprinātas saistības būt par starpnieku starp darījuma partneriem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam;

2.6. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā – citi finanšu starpnieki) – finanšu sabiedrības, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, klientu, kas nav monetārās finanšu iestādes, noguldījumi vai ieguldījumu fondu apliecības, vai saistītas ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (t.sk. kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu brokeru sabiedrības (t.sk. tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir ne-MFI kredītiestādes), finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, centrālie darījuma partneri, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations));

2.7. ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus, – visi kopējo ieguldījumu uzņēmumi, izņemot naudas tirgus fondus, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana;

2.8. finanšu instrumentsabiedrība – institucionāla vienība, kas nav monetārā finanšu iestāde un kas izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus;

2.9. finanšu palīgsabiedrība – finanšu sabiedrība, kas iesaistīta galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrība, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestāde, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, AS "Nasdaq Riga", AS "Latvijas Centrālais depozitārijs", apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas sabiedrības, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības);

2.10. pensiju fondi – finanšu sabiedrības, kas veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus;

2.11. piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji – finanšu iestādes, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru aktīvu vai pasīvu lielākā daļa nav iesaistīta darījumos atklātā tirgū. Šis sektors ietver institucionālās vienības, kurām pieder meitas uzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros šai institucionālajai vienībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības;

2.12. mājsaimniecība:

2.12.1. fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs;

2.12.2. pašnodarbinātais, kas ir fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidota saimnieciski organizatoriska vienība, par kuras saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuras grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;

2.13. mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija – atsevišķa juridiskā vienība, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma, piemēram, arodbiedrība, profesionālā vai izglītības apvienība, patērētāju asociācija, politiskā partija, baznīca, reliģiskā kopiena, kultūras, atpūtas vai sporta klubs, žēlsirdības, atbalsta vai palīdzības organizācija;

2.14. monetārā finanšu iestāde (tālāk tekstā – MFI) – centrālā banka, kredītiestāde (izņemot ne-MFI kredītiestādi), krājaizdevu sabiedrība, naudas tirgus fonds un cita finanšu iestāde, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī elektroniskās naudas iestāde, kuras pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija;

2.15. naudas tirgus fonds – atvērtais ieguldījumu fonds, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.15.1. tā pārvaldi īstenojošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumus, saglabājot fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem, katru dienu aprēķina fonda neto aktīvu vērtību un ieguldījumu apliecību cenu, kā arī veic ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

2.15.2. tā ieguldījumi tiek veikti finanšu instrumentos, kuru atlikušais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 397 dienām (ieskaitot)) un atlikušais termiņš līdz nākamajam procentu likmes pārskatīšanas datumam – līdz 397 dienām (ieskaitot);

2.15.3. tā ieguldījumu portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 60 dienām (ieskaitot)), bet vidējais svērtais atlikušais termiņš līdz dzēšanai – līdz 12 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 120 dienām (ieskaitot));

2.16. nefinanšu sabiedrība – institucionāla vienība, kuras pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana, t.sk. fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidota saimnieciski organizatoriska vienība, par kuras saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuras grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā;

2.17. ne-MFI – klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus, alternatīvo ieguldījumu fondi, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas;

2.17.1 ne-MFI kredītiestāde – ne-MFI kredītiestāde Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 22. janvāra Regulas Nr. 2021/379 par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2) 2. panta 4. punkta izpratnē;

2.18. nerezidenti – visas institucionālās vienības, kas reģistrētas ārvalstīs, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko organizāciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā;

2.19. radniecīgā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kas attiecībā pret MFI ir vai nu meitas sabiedrība, vai mātes sabiedrība, vai arī mātes sabiedrības cita meitas sabiedrība (tālāk tekstā – arī radniecīgā MFI, ja radnieciskās saites vieno MFI un citu MFI);

2.20. rezidenti – visas institucionālās vienības, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs;

2.21. saistītā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kurā MFI pieder tiešā vai netiešā (izmantojot meitas sabiedrības) veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 10% un vairāk pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, bet nepārsniedz 50% no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru MFI var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā – arī saistītā MFI, ja minētās saites vieno MFI un citu MFI);

2.22. sociālās nodrošināšanas fondi – centrālās un vietējās valdības institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuras atbilst katram no šiem kritērijiem:

2.22.1. tiesību akti noteiktām iedzīvotāju grupām uzliek par pienākumu piedalīties sociālās nodrošināšanas shēmā vai veikt iemaksas;

2.22.2. valdība atbild par sociālās nodrošināšanas fonda pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās kā uzraudzības iestādes vai darba devēja statusa. Latvijas Republikā sociālās nodrošināšanas fonds ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

2.23. starptautiskās organizācijas – institucionālās vienības, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti (piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Komisija, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds) un uzrādāmas atbilstoši Starptautisko organizāciju sektoru sarakstam (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites");

2.24. valdība – valsts institucionālās vienības, kuras bez maksas vai par cenām, kas nav ekonomiski nozīmīgas, ražo preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, un kuras galvenokārt tiek finansētas no tautsaimniecības dalībnieku obligātajiem maksājumiem (nodokļiem un nodevām), kā arī institucionālās vienības, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondus. Institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

2.25. valsts nefinanšu sabiedrība – nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē;

2.26. vietējā valdība – valsts vietējās pārvaldes institucionālās vienības, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju;

2.27. aizdevumu iespēja – Eurosistēmas piedāvātā pastāvīgā aizdevumu iespēja Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kuras reģistrētas Latvijas Republikā (tālāk tekstā – kredītiestāde), Latvijas Bankā saņemt kredītu uz nakti ar iepriekš noteiktu procentu likmi pret atbilstošu aktīvu ķīlu;

2.28. atjaunojamais kredīts – revolving loan; kredīts, kam ir šādas pazīmes:

2.28.1. klients var bez iepriekšējas paziņošanas MFI izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam;

2.28.2. pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot;

2.28.3. kredītu var izmantot atkārtoti;

2.28.4. nav pienākuma regulāri atmaksāt aizņemtos līdzekļus;

2.29. pārsnieguma kredīts – overdraft; norēķinu konta debeta atlikums;

2.30. atlikušais termiņš – periods no pārskata perioda beigu datuma līdz nolīgtajam darījuma beigu datumam;

2.31. emitēti parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem ar atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100% – MFI emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem, kuriem, beidzoties termiņam, var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir mazāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasināto instrumentu komponentu kombinācijas dēļ (100% pamatkapitāla garantija attiecas uz vienošanos par sākotnējā kapitāla atmaksāšanu);

2.32. ilgtermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 1 gadu;

2.33. īstermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot);

2.34. kredītlīnija – līgums, kas ļauj klientam noteiktā laikposmā un līdz noteiktam limitam līdzekļus aizņemties, kā arī klienta izvēlētā laikā pirms iepriekš noteikta datuma šos līdzekļus atmaksāt;

2.35. kredīts mājokļa iegādei – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām mājas, dzīvokļa vai zemes iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai, t.sk. hipotēku kredīti un aizdevumi mājas vai dzīvokļa uzlabošanai, kuru izmantošana uzlabo mājas vai dzīvokļa ekonomiskos rādītājus;

2.36. netirgojami parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuri nav tirgojami un kurus nevar pārdot otrreizējā vērtspapīru tirgū;

2.37. noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – naudas līdzekļi, kuri noguldīti MFI, nenosakot termiņu, un kurus iespējams izņemt, vai nu iepriekš brīdinot MFI atbilstoši līgumā noteiktajam brīdinājuma termiņam, vai arī samaksājot tai nozīmīgu soda naudu (piemēram, krājnoguldījumi);

2.38. noguldījumi uz nakti – noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šādi noguldījumi ietver arī:

2.38.1. atlikumus (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbadienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

2.38.2. atlikumus (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātās summas saistībā ar elektronisko naudu elektroniskajā informācijas nesējā vai uz programmatūras bāzes (piemēram, priekšsamaksas kartes);

2.38.3. kredītus, kas atmaksājami nākamajā darbadienā pēc kredīta piešķiršanas dienas;

2.39. noguldījumu iespēja – Eurosistēmas piedāvātā pastāvīgā noguldījumu iespēja kredītiestādēm pēc to pieprasījuma veikt Latvijas Bankā noguldījumu ar iepriekš noteiktu procentu likmi;

2.40. norēķinu kartes bezprocentu kredīts – convenience credit; kredīts, ko MFI izsniedz mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai kā kartes turētājai ar 0% likmi no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu;

2.41. norēķinu kartes procentu kredīts – extended credit; kredīts, kas seko norēķinu kartes bezprocentu kredītam, t.i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0% un par kuru klientam var būt jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu;

2.42. noteiktais termiņš – periods no darījuma sākuma datuma līdz nolīgtajam darījuma beigu datumam. Noteikto termiņu attiecina uz noguldījumiem;

2.43. patēriņa kredīts – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automobiļu) iegādei un pakalpojumu (piemēram, medicīniskās aprūpes un ceļojumu) samaksai, kuru nolūks nav saistīts ar peļņas gūšanu, t.sk. aizdevumi, kuri izsniegti saskaņā ar norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem;

2.44. pārējie kredīti – kredīti, kas nav izsniegti patēriņam vai mājokļa iegādei, piemēram, kredīti komercdarbībai, izglītībai;

2.45. pārvedami noguldījumi – tādi noguldījumi uz nakti, kuri pēc pieprasījuma tieši pārvedami maksājumu veikšanai, izmantojot maksāšanas līdzekļus (piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu), iespējams, izmantojot arī karti, e-naudu un čekus, bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot skaidrās naudas izņemšanai, un noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot tikai tā paša klienta citu kontu, neiekļauj pārvedamo noguldījumu kategorijā;

2.46. refinansēšanas darījumi – Eurosistēmas piedāvātās tirgus operācijas, ko Latvijas Banka veic, organizējot reverso darījumu izsoles, kurās kredītiestādēm piešķir aizdevumus pret atbilstošu nodrošinājumu;

2.47. repo darījums – vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

2.48. reversais repo darījums – vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

2.49. sindicētais kredīts – vienotais kredīta līgums, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji;

2.50. sākotnējais termiņš – periods no darījuma sākuma datuma (kredītiem) vai emisijas datuma (parāda vērtspapīriem) līdz nolīgtajam darījuma beigu datumam (kredītiem) vai dzēšanas datumam (parāda vērtspapīriem);

2.51. termiņnoguldījumu darījumi – Eurosistēmas piedāvātās tirgus operācijas, ko Latvijas Banka veic, organizējot izsoles, kurās no kredītiestādēm pieņem noguldījumus uz noteiktu termiņu;

2.52. vērtspapīrošana – darbība, kas ietver vērtspapīrojamo riska darījumu (piemēram, kredītu) ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, finanšu instrumentsabiedrībai, kura izveidota tikai vērtspapīrošanas nolūkam un emitē vērtspapīrus;

2.53. klients – fiziskā persona, juridiskā persona vai cita juridiska vienība, kurai MFI sniedz finanšu pakalpojumus.

3. Terminu "atvasinātie finanšu instrumenti", "finanšu aktīvi", "finanšu instrumenti", "finanšu līzings", "finanšu saistības", "amortizētajā iegādes vērtībā vērtētie finanšu aktīvi", "patiesajā vērtībā vērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā", "patiesajā vērtībā vērtētie finanšu aktīvi un finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst apvienoto ienākumu pārskatā" lietojums atbilst Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju terminu skaidrojumam.

4. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos sniegtā informācija nepieciešama finanšu un maksājumu bilances statistikas sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām, lai nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu, kā arī informētu sabiedrību un citas institūcijas par MFI sektora attīstību Latvijas Republikā.

5. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos sniegto informāciju Latvijas Banka var nodot likuma "Par Latvijas Banku" 40. panta otrajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

II. "Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu saraksta" uzturēšana

6. Latvijas Banka izveido, uztur un regulāri aktualizē "Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu" (tālāk tekstā – saraksts) Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē "Statistika". Sarakstu savā interneta vietnē iekļauj arī Eiropas Centrālā banka, kur tā regulāri publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites").

7. Sarakstu uztur un lieto tikai informatīviem mērķiem.

8. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas kredītiestādes vai citā Eiropas Savienības valstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas MFI un to filiāles, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites").

9. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijā licencētas elektroniskās naudas iestādes, kuras uzsākušas elektroniskās naudas emisiju.

10. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas krājaizdevu sabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

11. Latvijas Banka sarakstā iekļauj tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētos naudas tirgus fondus, kurus pārvalda Eiropas Savienības valstī reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

12. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā ieguldījumu fondi nav juridiskās personas, sarakstā iekļautos naudas tirgus fondus statistikas pārskatu sniegšanas jomā pārstāv attiecīgā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

III. Mēneša bilances pārskata un tā pielikumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība un iesniegšanas termiņi

13. Šo noteikumu 1. punktā minētās MFI sagatavo mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus, aizpildot šādas veidlapas:

13.1. "Mēneša bilances pārskats" (1. pielikums);

13.2. ABL pielikums "MFI "Mēneša bilances pārskata" pozīciju izvērsums" (2. pielikums);

13.3. B-P pielikums "Norēķinu karšu, atjaunojamie un pārsnieguma kredīti" (3. pielikums);

13.4. F pielikums "Peļņas un zaudējumu aprēķins" (4. pielikums);

13.5. J pielikums "Aktīvi pārvaldīšanā" (5. pielikums);

13.6. K pielikums "Pārskats par elektronisko naudu" (6. pielikums);

13.7. M pielikums "Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un procentu likmes pārskatīšanas perioda" (7. pielikums);

13.8. N pielikums "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" (8. pielikums);

13.9. ""Mēneša bilances pārskata" un ABL pielikuma pozīciju pārmaiņas" (9. pielikums);

13.10. "Pārējo aktīvu izvērsums" (10. pielikums);

13.11. "Pārējo saistību izvērsums" (11. pielikums).

14. "Mēneša bilances pārskatu" un tā ABL un B-P pielikumu sagatavo:

14.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

14.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

14.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

15. F pielikumu sagatavo:

15.1. kredītiestādes par periodu no gada sākuma līdz pārskata mēneša beigām un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

15.2. krājaizdevu sabiedrības par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

15.3. ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

15.4. elektroniskās naudas iestādes par periodu no gada sākuma līdz 30. jūnijam un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

16. J pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai 10 darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām:

16.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās;

16.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

16.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

17. K pielikumu sagatavo kredītiestādes un elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai 10 darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

18. M pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām:

18.1. kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, un krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

18.2. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

19. N pielikumu sagatavo kredītiestādes par stāvokli pārskata mēneša beigās un iesniedz Latvijas Bankai 10 darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām.

20. Mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku.

21. Statistikas mērķiem MFI konsolidē darbību ar visām savām filiālēm, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Ja MFI ir filiāles, kas atrodas citu valstu teritorijā, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret nerezidentiem. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

22. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos lietotā naudas izteiksmes vienība ir euro. Aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu atlikumus ārvalstu valūtās uzrāda euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās ārvalstu valūtas kursu pārskata mēneša pēdējās dienas beigās.

23. Mēneša bilances pārskatā uzrāda pārskata mēneša pēdējās dienas bilances atlikumus (atlikumus dienas beigās). Nav pieļaujama attiecīgo aktīvu un pasīvu pozīciju saldo uzrādīšana, izņemot tos gadījumus, kad iepriekš noslēgts līgums par aktīvu un saistību mijieskaitu vai paredzēta vienlaicīga attiecīgo aktīvu atsavināšana un saistību dzēšana.

24. MFI novērtē un uzrāda mēneša bilances pārskata pozīcijas saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas standartu interpretāciju nostādnēm, izņemot noguldījumu saistības un aizdevumus, kurus statistiskās informācijas mērķiem uzrāda to nominālvērtībā.

25. Mēneša bilances pārskatā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz Latvijas rezidentiem, pārējo euro zonas valstu rezidentiem un pārējo ārvalstu rezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās.

26. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% vai 700 tūkst. euro, MFI aizpilda veidlapu ""Mēneša bilances pārskata" un ABL pielikuma pozīciju pārmaiņas", norādot pārmaiņu iemeslus.

27. Darījumu pārskatā ietver tad, kad aktīvu vai saistību maiņa (pirkšana un pārdošana) notikusi, prasības vai saistības radušās vai ekonomiskās vērtības radītas, mainījušās vai zudušas.

28. Finanšu darījumu šajā darījumā iesaistītie partneri uzrāda vienlaikus, pamatojoties uz aktīvu vai saistību kontroles maiņu.

IV. Mēneša bilances pārskata aktīvu pozīciju aizpildīšanas kārtība

29. Pozīcijā "Nauda kasē un prasības pret Latvijas Banku" uzrāda euro un ārvalstu valūtu banknotes un monētas, t.sk. naudas zīmes bankomātos. Šajā pozīcijā uzrāda arī MFI pieprasījuma noguldījumus, noguldījumu iespēju, termiņnoguldījumu darījumus un pārējās prasības pret Latvijas Banku.

30. Pozīcijā "Prasības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. aizdevumus, avansus, noguldījumus, prasības, kuras radušās reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos citu MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta nosacījumiem. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 31. punkta nosacījumiem.

31. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā prasības pret citiem finanšu starpniekiem. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta prasībām.

32. Pozīcijā "Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu" uzrāda pārvedamos parāda vērtspapīrus, t.sk. parādzīmes, obligācijas, noguldījumu sertifikātus, hipotekārās ķīlu zīmes un vērtspapīrus, kuru cena atkarīga no procentu likmju pārmaiņām un kuri ir brīvi pārdodami. Šajā pozīcijā uzrāda arī citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, piemēram, tās priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu, kuras negarantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā. Repo un reversie repo darījumi, kā arī atvasināto finanšu instrumentu darījumos apgrūtinātie parāda vērtspapīri šajā pozīcijā pārmaiņas nerada. Uzkrātos saņemamos procentus par parāda vērtspapīriem uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 43. punkta prasībām.

33. Pozīcijā "Akcijas, ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu" uzrāda MFI ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, piesaistošo finanšu iestāžu un naudas aizdevēju, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā (akcijās un daļās). Šajā pozīcijā uzrāda tikai tādus ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, piesaistošo finanšu iestāžu un naudas aizdevēju, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā, kurus neuzrāda kā līdzdalību saistīto vai radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā. Šajā pozīcijā uzrāda arī priekšrocību akcijas, kuras garantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā, un MFI ieguldījumus naudas tirgus fondu un ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās.

34. Pozīcijā "Līdzdalība saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā" uzrāda MFI ieguldījumus saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

35. Pozīcijā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvo vērtību. Drošības iemaksas (margin), kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 30. vai 31. punkta prasībām, bet šajos darījumos apgrūtinātos vērtspapīrus uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta prasībām.

36. Pozīcijā "Nemateriālie aktīvi" uzrāda koncesijas, patentu, licenču un tirdzniecības zīmju lietošanas tiesības, nomas tiesības, iegādāto saimniecisko vienību pozitīvo nemateriālo vērtību un citus par samaksu iegūtos aktīvus, kuriem nav materiālas formas, kā arī programmatūru, kura nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, to atlikušajā vērtībā. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

37. Pozīcijā "Pamatlīdzekļi" uzrāda visus MFI piederošos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos pamatlīdzekļus to atlikušajā vērtībā, iekļaujot šo pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus. Šajā pozīcijā uzrāda arī avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem. Kā pārējos pamatlīdzekļus uzrāda nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, izņemot šo noteikumu 39. punktā minētās un ar nepabeigto būvniecību saistītās izmaksas, programmatūru, kura ir elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pārējās pozīcijās neietvertos pamatlīdzekļus.

38. (Svītrots ar LB 14.09.2017. noteikumiem Nr. 152)

39. Pozīcijā "Pārējie aktīvi" uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citām mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijām, t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kā arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija. Kā naudu ceļā uzrāda tās prasības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā. Kā pārdošanai paredzēto kustamo un nekustamo īpašumu uzrāda kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto aizdevumu un citu prasību nodrošinājums, kā arī citus pamatlīdzekļus, kurus MFI nelieto un plāno atsavināt. Kā ieguldījuma īpašumus MFI uzrāda tos īpašumus, kurus tā tur nomas maksas nopelnīšanai un/vai kapitāla vērtības palielināšanai. Ja attiecīgajā mēneša bilances pārskatā pozīcijas "Pārējie aktīvi" vērtība pārsniedz 5% no aktīvu kopsummas, MFI aizpilda veidlapu "Pārējo aktīvu izvērsums", atklājot pārējo aktīvu sastāvdaļu konkrēto saturu un summu.

40. Pozīcijā "Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi, izņemot procentu ienākumus" uzrāda MFI izdevumus, kas veikti pārskata periodā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu un nomas maksu.

41. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par prasībām pret MFI" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentu ienākumus par prasībām pret MFI.

42. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par kredītiem" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentu ienākumus par kredītiem.

43. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par parāda vērtspapīriem" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem.

44. Pozīcijā "Aktīvi pārvaldīšanā" uzrāda aktīvus, kurus MFI pārvalda savā vārdā klienta labā, ja kredītiestāde ieguvusi šādu aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu, un no tiem izrietošās saistības neuzrāda kredītiestādes bilancē.

V. Mēneša bilances pārskata pasīvu pozīciju aizpildīšanas kārtība

45. Pozīcijā "Saistības pret Latvijas Banku" uzrāda refinansēšanas darījumus, aizdevumu iespēju un pārējās saistības pret Latvijas Banku.

46. Pozīcijā "Saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" uzrāda saistības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. noguldījumus uz nakti, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā. Šajā pozīcijā uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un tādas saistības pret citām MFI, kuras ir pakārtotās saistības. Saistības, kuras radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 48. punkta prasībām. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 47. punkta prasībām.

47. Pozīcijā "Noguldījumi" uzrāda saistības pret ne-MFI, t.sk. noguldījumus uz nakti, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā. Šajā pozīcijā uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un tos noguldījumus, kuri piesaistīti kā pakārtotās saistības. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā citu finanšu starpnieku noguldījumus. Saistības, kuras radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 48. punkta prasībām.

48. Pozīcijā "Emitētie parāda vērtspapīri" uzrāda MFI saistības, kas izriet no parāda vērtspapīru, t.sk. parādzīmju, obligāciju, noguldījumu sertifikātu, hipotekāro ķīlu zīmju, emisijas, izsniegtajiem apgrozāmajiem parastajiem vekseļiem un pašu akceptiem. Tikai tos akceptus, kurus MFI izsniegusi savai finansēšanai un attiecībā uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, uzskata par pašu akceptiem. Šeit uzrāda arī tos MFI emitētos parāda vērtspapīrus, kuri emitēti kā pakārtotās saistības. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda pēc vērtspapīra turētāja rezidences. Uzkrātos maksājamos procentus par emitētajiem parāda vērtspapīriem uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 54. punkta prasībām.

49. Pozīcijā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvo vērtību. No klientiem saņemtās drošības iemaksas, kuras pēc līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 46. vai 47. punkta prasībām.

50. Pozīcijā "Pārējās saistības" uzrāda visas pārējās saistības, kuru saturs neatbilst šo noteikumu 45.–49. un 51.–57. punkta prasībām. Ja attiecīgā mēneša bilances pārskatā pārējo saistību vērtība pārsniedz 5% no pasīvu kopsummas, MFI aizpilda veidlapu "Pārējo saistību izvērsums", atklājot pārējo saistību sastāvdaļu konkrēto saturu un summu. Kā naudu ceļā uzrāda tās saistības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā, un tās saistības pret klientiem, kuras izriet no nepabeigtiem maksājumiem klientu uzdevumā.

51. Pozīcijā "Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi, izņemot procentu izdevumus" uzrāda ienākumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata perioda beigām, kredītu pirkšanas gadījumos neamortizēto diskontu, kā arī iegādāto saimniecisko vienību negatīvo nemateriālo vērtību. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos maksājumus un citus izdevumus, piemēram, vēl nesamaksāto, taču aprēķināto komisijas naudu un nomas maksu.

52. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par saistībām pret MFI" uzrāda pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par saistībām pret MFI.

53. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par noguldījumiem" uzrāda pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par noguldījumiem.

54. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par emitētajiem parāda vērtspapīriem" uzrāda pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par emitētajiem parāda vērtspapīriem.

55. Pozīcijā "Uzkrājumi parādiem un saistībām" uzrāda izveidotos uzkrājumus bilances aktīvu posteņu vērtības samazinājumam, piemēram, kredītu, parāda vērtspapīru, kā arī ārpusbilances saistību vērtības korekcijas. Šajā pozīcijā uzrāda arī izveidotos uzkrājumus saistībām, kuras attiecināmas uz pārskata periodu vai iepriekšējiem periodiem, ja zināms, ka šo saistību izpildei būs nepieciešami līdzekļi, kuru apjomu iespējams ticami novērtēt, piemēram, uzkrājumus nodokļiem, pensijām, tiesvedībām un citām saistībām.

56. Pozīcijā "Naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecības" uzrāda MFI emitētās ieguldījumu apliecības. Šīs saistības uzrāda pēc ieguldījumu apliecību turētāju rezidences.