Ēku būvnoteikumi

48.1 Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja ēkai, kuru būvē, atjauno, restaurē, pārbūvē uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, paredz dzīvojamās telpu grupas (telpas) vai maina ēkas vai telpu grupas nedzīvojamo lietošanas veidu uz dzīvošanai atbilstošu lietošanas veidu.

49. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši šo noteikumu 48. punktam izdarījusi atzīmi būvniecības informācijas sistēmā, būvniecības ierosinātājs līdz būvdarbu uzsākšanai iesniedz minētajā institūcijā būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

50. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

51. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

52. Ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām attiecīgajam lietošanas veidam, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka akceptēt ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

53. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par akceptu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt ekspluatēt ēku vai telpu grupu atbilstoši akceptētajam lietošanas veidam.

4. Būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamie nosacījumi

54. Būvatļaujā iekļauj:

54.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

54.1.1. institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta piekto daļu;

54.1.2. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar ēkas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas;

54.1.3. prasības par saskaņojumiem ar valsts un pašvaldību institūcijām;

54.1.4. prasības par pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu saskaņojumiem ar inženiertīklu īpašniekiem;

54.1.5. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

54.1.6. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus;

54.1.7. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

54.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

54.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

54.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

54.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

54.2.4. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

54.2.5. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

54.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

55. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

56. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

57. Ja būvdarbus veiks būvētājs, paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju.

58. Ja būvdarbus veiks būvkomersants, paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

58.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

58.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

58.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

58.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti.

5. Sabiedrības informēšana

59. Par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi). Būvtāfeli izvieto, ja paredzēta:

59.1. otrās grupas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamu ēku vai tās palīgēku, kas atrodas ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas, kultūrvēsturiskā pieminekļa teritorijas vai aizsardzības zonas, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

59.2. otrās grupas ēkas pārbūve, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai tās palīgēku, ja netiek mainīts lietošanas veids uz kādu no nedzīvojamo ēku lietošanas veidu;

59.3. trešās grupas ēkas jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve.

59.1 Būvtāfeli neizvieto, ja ir rīkota attiecīgās būvniecības ieceres publiska apspriešana.

60. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

61. Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu, un tajā norāda šādas ziņas:

61.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

61.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

61.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

61.4. būvniecības ieceres plāns ar ēkas novietni, bet trešās grupas publiskajām ēkām papildus – būvniecības ieceres vizualizācija vides kontekstā;

61.5. informāciju par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

6. Projektēšana

6.1. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs

62. Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

63. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

64. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā. Pārbūves būvprojektā iekļauj tās daļas, kas nepieciešamas būvniecības ieceres realizācijai.

64.1 Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā būvvaldē iesniedz tikai tās būvprojekta daļas, kuras tika izstrādātas, izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumus.

65. Būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, bet tās nedrīkst pazemināt ēkai nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības. Nav pieļaujama vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu vienlaikus piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

66. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt ēkai nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības.

67. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

68. Būvprojekta risinājumu atbilstoši tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām var izstrādāt viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā (nepiesaistot citus būvspeciālistus), ja tiek būvēta, novietota, pārbūvēta, atjaunota vai nojaukta šo noteikumu 107. punktā minētā ēka un tai nav izvirzītas īpašas prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Būvspeciālists ir atbildīgs par būvprojektu kopumā un tā atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

69. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

70. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

71. Otrās grupas ēkas, izņemot rūpnieciski ražotu ēku, būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

71.1. vispārīgā daļa:

71.1.1. projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

71.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti;

71.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai, vides pieejamības un ugunsdrošības pasākumu risinājumiem, kā arī par vides aizsardzības pasākumiem;

71.1.4. vispārīgie rādītāji;

71.1.5. ģenerālplāns, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums);

71.1.6. savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

71.1.7. teritorijas vertikālais plānojums, ja paredzēta zemes reljefa paaugstināšana vai pazemināšana;

71.1.8. labiekārtojuma un apstādījumu plāns (neattiecas uz viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un to palīgēkām), ja to paredz projekta risinājumi;

71.1.9. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma (neattiecas uz viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un to palīgēkām);

71.2. arhitektūras daļa:

71.2.1. ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, bet visām telpu grupām ar publisku funkciju un viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tajās ir telpas ar atšķirīgu izmantošanu atbilstoši būvju klasifikācijai, papildus – telpu nosaukumi;

71.2.2. ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm;

71.2.3. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

71.2.4. tehnisko iekārtu izvietojums (publiskām ēkām);

71.2.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3. būvkonstrukciju daļa (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas):

71.3.1. konstrukciju plāni, griezumi, mezgli;

71.3.2. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

71.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3.1 ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

71.3.1 1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi;

71.3.1 2. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

71.3.1 3. būvizstrādājumu specifikācijas;

71.3.2 citu inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

71.4. darbu organizēšanas projekts;

71.5. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu).

72. Trešās grupas ēkas, izņemot rūpnieciski ražotu ēku, būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

72.1. vispārīgā daļa:

72.1.1. projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

72.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti;

72.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai un vides pieejamības risinājumiem, kā arī par vides aizsardzības pasākumiem;

72.1.4. vispārīgie rādītāji;

72.1.5. ģenerālplāns, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums);

72.1.6. savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

72.1.7. teritorijas vertikālais plānojums, ja paredzēta zemes reljefa paaugstināšana vai pazemināšana;

72.1.8. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja to paredz projekta risinājumi;

72.1.9. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;

72.2. arhitektūras daļa:

72.2.1. ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, bet visām telpu grupām ar publisku funkciju un viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, ja tajās ir telpas ar atšķirīgu izmantošanu atbilstoši būvju klasifikācijai, papildus – telpu nosaukumi;

72.2.2. ēkas fasādes ar būtisko elementu (tai skaitā dekoratīvo) augstuma atzīmēm, norādēm par fasādes apdares būvizstrādājumiem, dekoratīvajām un konstruktīvajām detaļām, tehnisko iekārtu un atvērumu izvietojumu;

72.2.3. raksturīgie griezumi ar esošā un (vai) plānotā reljefa, grīdu un galveno būvelementu – piemēram, ārsienu ailu, parapetu, dzegu, koru, jumtu, kāpņu laukumu – augstuma atzīmēm, augstumu izmēriem no grīdas līdz griestiem, tai skaitā iekārtiem griestiem, ārējo norobežojošo un starpstāvu pārsegumu konstrukciju slāņu aprakstu;

72.2.4. tehnisko iekārtu izvietojums (publiskām un ražošanas ēkām);

72.2.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.2.6. galveno ēkas detaļu mezglu risinājumi (cokola, jumta, pārsegumu, logu, durvju pieslēgumu mezgli);

72.3. būvkonstrukciju daļa (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas):

72.3.1. konstrukciju būtiskāko slodžu uzņemšanas mezglu detalizācija;

72.3.2. būvkonstrukciju aprēķinu detalizēts pārskats, kurā norādītas visas slodzes, slodžu shēmas un kopējais aprēķina modelis;

72.3.3. grafiskā daļa, kas ietver konstrukciju plānus, griezumus, izklājumus un mezglus;

72.3.4. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

72.3.5. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.3.1 ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

72.3.1 1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi;

72.3.1 2. inženiertīklu patēriņa aprēķini, slodzes un aksonometriskās shēmas;

72.3.1 3. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

72.3.1 4. būvizstrādājumu specifikācijas;

72.3.2 citu inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

72.4. darbu organizēšanas projekts;

72.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats:

72.5.1. apraksts, kas ietver ēkas ugunsdrošības raksturlielumus, ugunsslodzi – ražošanas un noliktavu ēkām;

72.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un inženierbūvju izvietošana, ārējo ugunsdzēsības inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

72.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, ēku un inženierbūvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, telpu ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā ēku un inženierbūvju īpatnības);

72.5.4. evakuācijas nodrošināšanas risinājumi;

72.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi (telpās ar sprādzienbīstamu vidi);

72.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas risinājumi (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

72.5.7. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām, avārijas un evakuācijas apgaismojumam;

72.5.8. paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

72.5.9. manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);

72.5.10. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;

72.6. (svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu);

72.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548).

73. Otrās vai trešās grupas rūpnieciskās ražošanas (arī ēdināšanas uzņēmumiem) un noliktavu ēkām, ja zināms konkrēts ražošanas process, papildus būvprojektā ietver tehnoloģisko daļu:

73.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

73.2. iekārtu izvietojums, shēmas, apraksti un slodzes uz nesošām konstrukcijām, to radītās vibrācijas un trokšņi;

73.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti.

74. No publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētajām otrās vai trešās grupas ēkām papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu:

74.1. iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkums;

74.2. būvdarbu apjoms;

74.3. izmaksu aprēķins (tāme).

74.1 No publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem finansētu trešās grupas ēku jaunai būvniecībai arhitektūras daļā, būvkonstrukciju daļā un ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļās ietver attiecīgās būvprojekta daļas būves informācijas modeli, kas ir digitāls trīsdimensiju būves attēlojums un satur informāciju (piemēram, tekstuālu, grafisku) par būves fizikālajām un tehniskajām īpašībām un funkcijām. Būves informācijas modeli būvniecības informācijas sistēmā pievieno atvērto datņu formātā, izmantojot būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti būves informācijas modeļa pievienošanai.

75. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

75.1 Ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā, pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

6.2. Darbu organizēšanas projekta saturs

76. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas sastāvdaļas:

76.1. būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs);

76.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

76.3. darba aizsardzības plāns (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu dokumentu);

76.4. skaidrojošs apraksts;

76.5. montāžas slodžu shēmas būvniecības laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošajām ēkām.

77. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās ēkas, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

78. Ja ar būvdarbiem saistīts ražošanas process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, ieteicams sastādīt situācijas plānu, kurā norādīti visi materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objekti.

79. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, pamato būvdarbu kopējo ilgumu, kā arī norāda svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai būvlaukumā.

80. Izstrādājot būvprojektus ekspluatācijā esošo ēku pārbūvei, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

80.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot ēkas pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos – plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

80.2. būvdarbu ģenerālplānos – ekspluatācijā esošās ēkas, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana pārbūves laikā netiek pārtraukta, kā arī ēkas un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

80.3. skaidrojošajā aprakstā – sadarbība starp būvdarbu veicēju un pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas īpašnieku, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu ēkas pamatfunkciju izpildi un pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanu;

80.4. būvizstrādājumu un demontāžas materiālu pagaidu nokraušanas vietas un to maksimāli pieļaujamais svars uz pārseguma, jumta vai citām nesošām konstrukcijām;

80.5. montāžas slodžu shēmas pārbūves laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošām ēkām.

6.3. Būvprojekta atkāpju saskaņošana

81. Ja inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehniskās prasības vai tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami institūcijās, kas noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehniskajām prasībām vai tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņojamas būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā. Par inženiertīklu pieslēgšanās vai to šķērsošanas tehnisko prasību atkāpju saskaņošanu attiecīgās institūcijas var iekasēt samaksu atbilstoši iestādes apstiprinātajam cenrādim.

82. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.

6.4. Būvprojekta ekspertīze

83. Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasībām. Būvprojekta ekspertīzi veic:

83.1. būvkonstrukciju daļai;

83.2. citās būvprojekta daļās iekļautajiem ugunsdrošības risinājumiem atbilstoši ugunsdrošības pasākumu pārskatam.

84. Ja būvniecības dalībniekiem risināmi strīdus jautājumi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīze veicama tām būvprojekta daļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

85. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

6.5. Būvprojekta saskaņošana un izskatīšana

86. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

87. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 9. punktā minētās personas).

88. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

89. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

90. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus.

91. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 90. punktā minētos trūkumus, ko konstatējusi institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

92. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

7. Būvdarbi

92.1 Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

92.2 (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

93. Ja ir izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieciešamos dokumentus un informāciju, minētā institūcija vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā:

93.1. izdara atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

93.2. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599);

93.3. būvatļaujā atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram ēka būtu nododama ekspluatācijā;

93.4. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

93.1 Ja būvniecības ieceres dokumentācijā būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

93.2 (Svītrots ar MK 03.02.2026. noteikumiem Nr. 47)

94. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 97. punktā minēto nosacījumu izpildes.

95. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

96. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

97. Ja ēka vai tās kārta (ja ēkas būvniecību paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija un institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

98. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt citādus risinājumus, nekā tas paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas, ja tie attiecas uz Būvniecības likuma 17. panta 2.1 daļā vai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajiem gadījumiem. Būvniecības likuma 17. panta 2.1 daļā minētajos gadījumos izmainītās būvprojekta daļas ar skaidrojošu aprakstu par veicamajām izmaiņām un dokumentus, kas pamato izmaiņu nepieciešamību, kā arī nepieciešamos saskaņojumus, iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

99. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvniecības informācijas sistēmā.

99.1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

100. Izpildot paskaidrojuma rakstā iekļautos būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz nepieciešamos dokumentus un informāciju. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

100.1 Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība būvniecības iecerē paredzētos risinājumus sadalīt būves kārtās, veic izmaiņas būvniecības ieceres dokumentācijā, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

7.1. Būvdarbu organizēšana

101. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvdarbu veicējs vai Būvniecības likumā vai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos – būvētājs.

102. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

103. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

104. Būvdarbu veicējs atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju.

105. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

105.1 (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

106. Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

106.1 Ja rūpnieciski ražotas ēkas salikšanas būvdarbus veic rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja pienākumus.

7.2. Būvdarbu sagatavošana

108. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi, bet paskaidrojuma raksta gadījumā, – kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi.

109. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

110. Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

111. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 114. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājs septiņu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

112. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošos apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošos pazemes inženiertīklus un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

113. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

114. Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā vai darbu organizēšanas shēmā norādīto. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju.