Zaudējis spēku - Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi

66. Ja inženierbūve, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai tās kārta (ja inženierbūvi paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) pagarina uz pasūtītāja pieprasīto laiku, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta (inženierbūvei, kurai normatīvajos aktos ir paredzēta kadastrālā uzmērīšana) un iesniegts izpildmērījuma plāns par inženierbūves novietojuma pārbaudi, kā arī būvvaldē ir iesniegta atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

67. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju vai pieaicināto būvspeciālistu, ja par to informē būvvaldi un iesniedz jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju vai jaunā būvspeciālista saistību rakstu un profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju. Jaunais būvdarbu veicējs vai jaunais pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā ar jauna būvatļaujas pielikuma (7. pielikums) izdošanas brīdi.

7.2. Būvdarbu sagatavošana

68. To būvdarbu sagatavošanu, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, sāk tikai tad, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

69. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

70. Iekšējo inženiertīklu atjaunošanu, ierīkošanu, nojaukšanu vai pārbūvi vai paskaidrojuma rakstā paredzētos būvdarbus var veikt būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā. Būvētājam nav nepieciešams būvdarbu žurnāls, un viņš uzņemas būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

71. Pasūtītāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtais būvdarbu līgums, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

72. Pasūtītājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas:

72.1. izsniedz būvdarbu veicējam būvvaldes akceptēta paskaidrojuma raksta, paskaidrojuma raksta inženierbūves konservācijai vai apliecinājuma kartes kopiju vai būvatļaujas kopiju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un būvprojektu;

72.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

73. Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

74. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš katram atsevišķu būvdarbu veicējam izsniedz paskaidrojuma raksta, apliecinājuma kartes vai būvatļaujas kopiju.

75. Būvdarbu sagatavošanas procesā veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, kā arī darbus būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

76. Būvdarbu veicējs, saņemot būvprojektu, pārliecinās par papildu detalizētāku rasējumu nepieciešamību. Ja būvdarbu veicējs nav pieprasījis papildu detalizētāku rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par iespējamām sekām. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tos saskaņo ar būvprojekta izstrādātāju un pasūtītāju.

77. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas norādīti šo noteikumu 81. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Aktu par galveno būvašu nospraušanu pasūtītājs iesniedz būvvaldē septiņu dienu laikā, skaitot no akta parakstīšanas dienas.

78. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētos pasākumus darbu veikšanas projektā saskaņo ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

79. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt risinājumus, kas ir atšķirīgi no būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

80. Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

81. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz izstrādāto būvprojektu, izstrādā būvdarbu veicējs (galvenais būvdarbu veicējs), bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbu veikšanas projektu, bet projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

82. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai inženierbūvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, inženierbūves sekcijai, laidumam, stāvam).

83. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošai inženierbūvei, ievēro tās īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja prasības un situāciju būvobjektā.

84. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Inženierbūves atjaunošanas, restaurācijas vai pārbūves darbu veikšanas projektu saskaņo arī ar būvprojekta izstrādātāju un pasūtītāju.

85. Darbu veikšanas projektu nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam pirms būvprojektā paredzēto būvdarbu uzsākšanas.

86. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontrolējošām institūcijām.

87. Būvdarbu vadītājs katru darbdienu veic ierakstus būvdarbu žurnālā, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Būvdarbu žurnālā izteiktie būvuzrauga un autoruzrauga iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji par saviem veiktajiem darbiem.

7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

88. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

89. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

90. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

91. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

91.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

91.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

91.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

92. Darbi, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņemami ar segto darbu aktu uzreiz pēc to izpildes.

93. Pabeigtās nozīmīgās konstrukcijas un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu (8., 9. un 10. pielikums).

94. Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja pasūtītājs vai būvuzraugs (ja būvniecībai tiek veikta būvuzraudzība) un būvdarbu veicēju pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvprojektam vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmāki darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu vai autoruzraudzības žurnālā, norādot izpildes termiņu. Tikai tad, kad visas šajā punktā minētās personas ir parakstījušas attiecīgo segto darbu aktu, darbi turpināmi.

95. Ja būvdarbu gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms būvdarbu atsākšanas veic atkārtotu iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaudi un sastāda attiecīgu aktu.

96. Pasūtītājs būvdarbu kvalitātes kontrolei vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

97. Pasūtītājs autoruzraudzības veikšanai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvprojekta izstrādātāju.

98. Ja būvdarbi tiek veikti strādājošā uzņēmumā, tos saskaņo ar uzņēmuma vadību.

7.5. Vides aizsardzības nosacījumi

99. Būvdarbus organizē un veic tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbus organizē un veic, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

100. Atjaunojot, pārbūvējot vai nojaucot inženierbūvi, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

101. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

102. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā.

103. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veidu un novadgrāvju sistēmu paredz darbu veikšanas projektā.

104. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veic pasākumus, lai novērstu pazemes ūdeņu nelietderīgu izplūšanu un ūdens nesējhorizontu piesārņošanu.

105. Pastiprinot grunti, novērš pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošanu. Nepieciešamos pasākumus paredz darbu veikšanas projektā.

106. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole (ģeotehniskie darbi, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, koriģētu būvprojektu).

7.6. Inženierbūves konservācija būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumā

107. Inženierbūves konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas rezultātā var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

108. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt pasūtītājs, par to paziņojot būvvaldei. Šo noteikumu 107. punktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas pasūtītājs iesniedz saskaņošanai būvvaldē inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu.

109. Inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

109.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

109.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un inženierbūves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai;

109.3. risinājumus, lai novērstu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

109.4. inženierbūves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

110. Ja iestāde, kas nav būvvalde, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, iestāde par to nekavējoties paziņo būvvaldei.

111. Būvvalde 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 108. un 110. punktā minētās informācijas saņemšanas apseko objektu (izņemot gadījumu, ja būvdarbus apturējis birojs) un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju.

112. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta inženierbūves konservācijas nepieciešamība un pasūtītājs nav iesniedzis būvvaldē inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu, būvvalde lēmumā par inženierbūves konservāciju norāda:

112.1. inženierbūves konservācijas iemeslus;

112.2. inženierbūves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu inženierbūves konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī, ja nepieciešams, inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu);

112.3. termiņu inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

113. Būvvalde 14 dienu laikā pēc inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un to novēršanas termiņu.

114. Pēc šo noteikumu 113. punktā minētā lēmuma izpildes pasūtītājs atkārtoti vēršas būvvaldē.

115. Veicot inženierbūves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku.

116. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad būvvalde ir pieņēmusi lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai kad pasūtītājs ir pabeidzis inženierbūves konservācijas darbus atbilstoši būvvaldes saskaņotajam inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektam.

117. Ja pasūtītājs neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot pasūtītāju, veikt inženierbūves konservācijas darbus. Visus ar inženierbūves konservāciju saistītos izdevumus sedz pasūtītājs.

118. Ja pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laikposmā būvvalde konstatē, ka inženierbūve var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai ka tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, būvvalde pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā.

119. Ja pēc būvdarbu apturēšanas būvvalde konstatē, ka nepieciešama inženierbūves konservācija, būvvalde pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā.

8. Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pieņemšana

8.1. Pirmās grupas inženierbūves pieņemšana ekspluatācijā

120. Pirmās grupas inženierbūvi pieņem ekspluatācijā, ja būvdarbi veikti atbilstoši paskaidrojuma rakstam vai apliecinājuma kartei.

121. Inženiertīklu īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs 14 dienu laikā pēc pasūtītāja iesnieguma saņemšanas par atzinuma sniegšanu atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai vai atzinumu par iekšējo inženiertīklu gatavību ekspluatācijai.

122. Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs iesniedz būvvaldē:

122.1. aizpildītu paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes II daļu;

122.2. inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu (neattiecas uz iekšējo inženiertīklu būvniecību);

122.3. attiecīgā sadales inženiertīklu īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai, ja tika veikta inženiertīklu pievada atjaunošana, ierīkošana vai pārbūve;

122.4. attiecīgā inženiertīklu īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja atzinumu par iekšējo inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ja tika veikta iekšējo inženiertīklu atjaunošana, ierīkošana vai pārbūve;

122.5. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta.

123. Paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē norāda ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc inženierbūves nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc būvvaldes atzīmes izdarīšanas paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē ir divi gadi.

124. Būvvalde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 122. punktā minēto dokumentu saņemšanas apseko būvobjektu, pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara attiecīgu atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē.

125. Inženierbūve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad būvvalde izdarījusi atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē.

126. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai būvniecības iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, būvvalde pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās būvniecības ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un termiņu atkāpju novēršanai.

127. Pēc šo noteikumu 126. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas pasūtītājs atkārtoti vēršas būvvaldē. Ja pasūtītājs ir novērsis lēmumā norādītās atkāpes, būvvalde par to izdara atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē.

8.2. Otrās un trešās grupas inženierbūves pieņemšana ekspluatācijā

128. Inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs. Pirms inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā ierosināšanas inženierbūvei veic izpildmērījumu un kadastrālo uzmērīšanu, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta.

129. Pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai inženierbūvei normatīvajos aktos ir noteiktas obligātās higiēnas prasības.

130. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas inženierbūvi, papildus šo noteikumu 129. punktā minētajām institūcijām 14 dienu laikā pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz atzinumu par inženierbūves atbilstību ugunsdrošības prasībām, bet, ja šī inženierbūve atrodas ostas teritorijā, 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas arī valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" sniedz atzinumu par šīs inženierbūves gatavību ekspluatācijai no kuģošanas drošības viedokļa.

131. Ierosinot inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē (Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā) iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus):

131.1. apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai (11. pielikums);

131.2. būvprojekta izmainītās daļas, kuras būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajos būvnoteikumos noteikto;

131.3. inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu;

131.4. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta;

131.5. šo noteikumu 129. un 130. punktā minēto institūciju atzinumus;

131.6. būvdarbu žurnālu un nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus;

131.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

131.8. iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju;

131.9. autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

131.10. būvprojekta izstrādātāja atzinumu par inženierbūves atbilstību būvprojektam, ja nav veikta autoruzraudzība;

131.11. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

132. Šo noteikumu 131.1., 131.2., 131.3., 131.4., 131.5., 131.7., 131.10. un 131.11. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldes vai biroja arhīvā.

133. Inženierbūvi pieņem ekspluatācijā būvvalde vai birojs. Birojs pieņemšanas procesā pieaicina būvvaldes amatpersonu, ja būvvalde ir izteikusi vēlmi tajā piedalīties. Pieaicinātā būvvaldes amatpersona paraksta aktu par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā.

134. Pasūtītājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda būvvaldei vai birojam inženierbūvi.

135. Būvvaldes vai biroja uzdevums ir novērtēt inženierbūves gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē vai birojā iesniegtajiem šo noteikumu 131. punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

136. Būvvalde vai birojs inženierbūves pieņemšanas procesā pieaicina būvuzraugu, ja veikta būvuzraudzība, un būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību un sniedzis atzinumu. Būvuzraugs un pieaicinātais būvprojekta izstrādātājs paraksta aktu par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā.

137. Būvvalde vai birojs nav tiesīgs pieņemt inženierbūvi ekspluatācijā, ja kāda no šo noteikumu 129. vai 130. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par inženierbūves gatavību nodošanai ekspluatācijā.

138. Inženierbūves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai inženierbūves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

139. Ierīkojamas, pārbūvējamas un atjaunojamas inženierbūves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo inženierbūvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms ir saņemts akts par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā, ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir parakstīti šo noteikumu 129. punktā minētie atzinumi.

140. Būvvalde vai birojs 14 dienu laikā pēc apliecinājuma par inženierbūves gatavību ekspluatācijai saņemšanas, saskaņojot ar pasūtītāju inženierbūves uzrādīšanas termiņu, ar aktu pieņem inženierbūvi ekspluatācijā (turpmāk – akts) (12. pielikums) vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm.

141. Ja inženierbūvi pieņem ekspluatācijā ziemā, labiekārtošanas darbus (piemēram, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu) un fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz kārtējā gada 1. jūnijam.

142. Saskaņā ar šo noteikumu 141. punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus ieraksta aktā. Aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

143. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas inženierbūves, akta sesto sadaļu "Inženierbūves tehniski ekonomiskie rādītāji" aizpilda katrai būvei atsevišķi.

144. Aktā norāda ar pasūtītāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā. Minētais termiņš, skaitot no akta parakstīšanas dienas, nedrīkst būt mazāks par:

144.1. trim gadiem otrās grupas inženierbūvei;

144.2. pieciem gadiem trešās grupas inženierbūvei.

145. Aktu reģistrē būvvaldē vai birojā. Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes:

145.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

145.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

145.3. pēdējās septiņas zīmes – būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

146. Aktu sastāda trijos eksemplāros. Ja inženierbūvi pieņem ekspluatācijā birojs, aktu sastāda četros eksemplāros. Divus eksemplārus izsniedz pasūtītājam, pa vienam eksemplāram glabā būvvaldes arhīvā un birojā. Aktu sastāda vienā eksemplārā, ja dokuments ir sagatavots elektroniski.

147. Inženierbūve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta parakstīšanas dienu.

148. Ja inženierbūve netiek pieņemta ekspluatācijā, būvvalde pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās būvniecības ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un termiņu atkāpju novēršanai.

149. Pēc šo noteikumu 148. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas pasūtītājs atkārtoti vēršas būvvaldē vai birojā. Ja pasūtītājs ir novērsis lēmumā norādītās atkāpes, būvvalde vai birojs ar aktu pieņem inženierbūvi ekspluatācijā.

8.3. Pirmās grupas inženierbūves nojaukšanas darbu pieņemšana

150. Pirmās grupas inženierbūves nojaukšanu pieņem, ja būvdarbi veikti atbilstoši paskaidrojuma rakstam vai apliecinājuma kartei.

151. Inženiertīklu īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs 14 dienu laikā pēc pasūtītāja iesnieguma saņemšanas par atzinuma sniegšanu atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženiertīklu pievada nojaukšanu vai atzinumu par iekšējo inženiertīklu nojaukšanu.

152. Pēc inženierbūves nojaukšanas pabeigšanas pasūtītājs iesniedz būvvaldē:

152.1. aizpildītu paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes II daļu;

152.2. būvlaukuma izpildmērījuma plānu (neattiecas uz iekšējo inženiertīklu nojaukšanu);

152.3. attiecīgā sadales inženiertīklu īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja atzinumu par inženiertīklu pievada nojaukšanu, ja tika veikta inženiertīklu pievada nojaukšana;