Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.2.aktivitātes "Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem" 2.3.2.2.3.apakšaktivitāti "Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstībai"

Ministru kabineta noteikumi Nr.700Rīgā 2014.gada 10.novembrī (prot. Nr.61 19.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3. prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.2. pasākuma "Uzņēmējdarbības infrastruktūra un aprīkojuma uzlabojumi" 2.3.2.2. aktivitātes "Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem" 2.3.2.2.3. apakšaktivitāti "Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstībai" (turpmāk – aktivitāte);

1.2. projekta pārbaudes kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Aktivitātes mērķis ir veicināt valsts līdzsvarotu attīstību, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju sekmējošā publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām.

3. Aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, pārceļot uz aktivitāti darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.1.1. aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" (turpmāk – 3.6.1.1. aktivitāte) un 3.6.2.1. aktivitātes "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" (turpmāk – 3.6.2.1. aktivitāte) ietvaros apstiprinātos projektus, kas atbilst pielikumā iekļautajiem projektu pārbaudes kritērijiem.

4. Aktivitātes ietvaros sasniedzamais uzraudzības rādītājs ir 16 projekti, kas veicina uzņēmējdarbības attīstībai būtiskās infrastruktūras sakārtošanu, vienlaikus sekmējot komersantu konkurētspējas celšanos, tai skaitā tehnoloģiju attīstību.

5. Aktivitātes mērķa grupa ir novadu pašvaldību un to apkārtējo teritoriju iedzīvotāji un komersanti.

6. Aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansējums ir 10 euro. Aktivitātes ietvaros pieejamais saistību apjoms, kas pārsniedz ERAF līdzfinansējumu (turpmāk – virssaistību finansējums), ir 62 556 726 euro. Finansējuma saņēmējs nodrošina līdzfinansējumu proporcionāli projekta īstenošanai paredzētajam virssaistību finansējumam saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu.

7. ERAF līdzfinansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem un nepārsniedz 60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

8. Aktivitātes īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde), sadarbības iestāde ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).

9. Atbildīgajai iestādei ir šādas funkcijas:

9.1. nodrošināt ar aktivitātes uzraudzību saistītos informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

9.2. nodrošināt aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, aktivitātes īstenošanas nosacījumu un projekta pārbaudes kritēriju izstrādi, analizēt problēmas aktivitātes īstenošanā un sniegt vadošajai iestādei un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai priekšlikumus par aktivitātes īstenošanas uzlabošanu;

9.3. uzraudzīt pieejamā ERAF finansējuma apguvi, piemērojot "n+2" un "n+3" principu aktivitātes līmenī, tai skaitā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk – regula Nr. 1083/2006), 93. panta 1. un 2. punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī;

9.4. izstrādāt projekta pārbaudes metodiku;

9.5. aktivitātes uzraudzībai lietot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu;

9.6. izvērtēt sadarbības iestādes sagatavoto informāciju un sniegt atzinumu par tām izmaiņām projektā, kas skar projekta mērķi un sasniedzamos uzraudzības rādītājus.

10. Sadarbības iestādei ir šādas funkcijas:

10.1. nodrošināt ar aktivitātes īstenošanu saistītos informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

10.2. izstrādāt un saskaņot ar atbildīgo iestādi projektu pārbaudes komisijas (turpmāk – projektu pārbaudes komisija) nolikumu un kārtību, kādā tiek nodrošināta projektu pārbaude;

10.3. izveidot projektu pārbaudes komisiju;

10.4. nodrošināt projektu pārbaudi un pieņemt lēmumu par projekta atbilstību projektu pārbaudes kritērijiem, kas iekļauti noteikumu pielikuma 1. un 2. punktā, un projekta īstenošanu aktivitātē, pārceļot to no 3.6.1.1. aktivitātes vai 3.6.2.1. aktivitātes;

10.5. kontrolēt finansējuma apguvi, lai netiktu pārsniegta šo noteikumu 6. punktā aktivitātei noteiktā summa;

10.6. izskatīt finansējuma saņēmēja sagatavoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku;

10.7. pārbaudīt finansējuma saņēmēju iesniegtos maksājuma pieprasījumus, apstiprināt attiecināmo izdevumu summas, sagatavot maksājuma uzdevumus un izdevumu deklarācijas;

10.8. izskatīt un apstiprināt iesniegtos projekta progresa pārskatus;

10.9. izvērtēt vienošanās grozījumus, saskaņot tos ar atbildīgo iestādi, ja grozījumi skar ar projekta mērķi saistītās izmaiņas, šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā principa izpildi un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, un pieņemt lēmumu par projekta grozījumiem;

10.10. lietot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un uzkrāt tajā datus par projektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izmantošanu, arī pārgrāmatot projektus, par kuriem ir pieņemts šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minētais lēmums;

10.11. nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veikt izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās;

10.12. kontrolēt regulas Nr. 1083/2006 93. panta 1. un 2. punktā minētā "n+2" un "n+3" principa izpildi projektu līmenī;

10.13. veikt iepirkumu pirmspārbaudes, izskatīt finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniegt to Iepirkumu uzraudzības birojā;

10.14. sniegt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanu;

10.15. nodrošināt informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par aktivitātes īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi.

11. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

II. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas projektam, kas sākotnēji tika apstiprināts novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai

12. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

12.1. novadu attīstības centru konkurētspējas celšana un funkcionālo saišu veidošana starp attīstības centriem un tiem piegulošām teritorijām, izveidojot vai uzlabojot infrastruktūru un ar to saistītos publiskos pakalpojumus vai sekmējot saimnieciskās darbības attīstību;

12.2. Eiropas Savienības struktūrfondu publicitātes un informācijas pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

12.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu noteiktās darbības, kas ir nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotās ERAF līdzfinansētās darbības, kā arī ir cieši ar tām saistītas un vērstas uz nodarbinātības veicināšanu.

13. Nodrošinot projekta iesniegumā plānoto izmaksu nepārklāšanos ar izmaksām, kas paredzētas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalstu arī tādu darbību īstenošanai, kurām tas ir izmantojis iespēju saņemt finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu citu aktivitāšu ietvaros, bet saņemtais atbalsts nav bijis pietiekams pašvaldības definētās problēmas atrisināšanai.

14. Projektā nav atbalstāmas darbības, kas:

14.1. nav minētas šo noteikumu 12. punktā, nesekmē šo noteikumu 2. punktā noteiktā aktivitātes mērķa sasniegšanu un neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulas (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu 4. panta prasībām;

14.2. nav saistītas ar normatīvajos aktos par pašvaldību darbību noteiktajām autonomajām funkcijām un to izpildi.

15. Projekta attiecināmās netiešās izmaksas ir:

15.1. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;

15.2. neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

16. Projekta attiecināmās tiešās izmaksas ir:

16.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas veiktas pēc 2006. gada 24. oktobra un kuru apmērs nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām:

16.1.1. būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

16.1.2. audita, ekspertīzes vai izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrādei;

16.1.3. finanšu analīzes vai izmaksu efektivitātes analīzes izstrāde. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ir attiecināma, ja tā ir uzsākta pirms 2010. gada 1. oktobra;

16.1.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

16.2. būvniecības izmaksas:

16.2.1. satiksmes pārvadu, tiltu, ielu vai ceļu un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija, sabiedriskā transporta infrastruktūras efektivitātes paaugstināšana, tai skaitā sabiedriskā transporta kustības sistēmas optimizēšana, pieturvietu labiekārtošana un jaunu pieturvietu izbūve;

16.2.2. pašvaldības ēku renovācija, rekonstrukcija vai jaunbūves pabeigšana, ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo visu sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu izbūve un rekonstrukcija;

16.2.3. ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras attīstības projekta ietvaros teritorijā, kurā uz projekta iesniegšanas dienu ir definēta attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamība un būtība, kā arī noteikti sabiedriskā pakalpojuma patērētāji, kuriem ir nepieciešams nodrošināt minētos pakalpojumus;

16.2.4. šādu pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves:

16.2.4.1. siltumapgādes, ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras pārbūve;

16.2.4.2. gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūras pārbūve;

16.2.5. virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves;

16.3. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mazām arhitektūras formām ar māksliniecisko vērtību;

16.4. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

16.5. autoruzraudzības un būvuzraudzības pakalpojumu izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

16.6. zemes iegādes izmaksas, kas veiktas, ievērojot normatīvos aktus valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas jomā, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde nepieciešama projekta mērķa sasniegšanai;

16.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā.

17. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

17.1. nepieciešamas šo noteikumu 12. punktā minēto darbību īstenošanai un šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanai;

17.2. atbilst drošas finanšu vadības principam, ko veido:

17.2.1. saimnieciskuma princips, kas saistīts ar to, lai resursi būtu pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apmērā un par zemāko cenu;

17.2.2. lietderības princips, kas saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu;

17.2.3. efektivitātes princips, kas saistīts ar konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu;

17.3. veiktas pēc 2010. gada 1. janvāra un attiecīgā projekta ideja ir saskaņota Koordinācijas padomē, izņemot šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētās izmaksas;

17.4. veiktas infrastruktūras objektā, kas atrodas finansējuma saņēmēja īpašumā.

18. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā, ir attiecināmās izmaksas.

19. Projekta neattiecināmās izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu, ir:

19.1. iekārtu vai aprīkojuma izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 16.4. apakšpunktā;

19.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 15.1., 15.2., 16.1., 16.3., 16.4., 16.5. vai 16.6. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu procentuālo apmēru;

19.3. nelaimes gadījumu un projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšana;

19.4. audita veikšana, izņemot šo noteikumu 16.1.2. apakšpunktā minētās izmaksas;

19.5. šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas pārsniedz attiecīgajā projektā apstiprināto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmēru;

19.6. izmaksas, kas atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām izmaksu pozīcijām, bet neatbilst šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanai.

20. Projektā neiekļauj šādas izmaksas:

20.1. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 15., 16., 18. un 19. punktā;

20.2. izmaksas, kas radušās pirms 2010. gada 1. janvāra, izņemot šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētās izmaksas.

21. Projekta kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 142 287 euro.

22. Ja projekta ietvaros veic šo noteikumu 16.2.3. apakšpunktā minētos ieguldījumus, atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir pašvaldības īpašumā un var būt ieguldīti pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolē esošas komercsabiedrības pamatkapitālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kā arī par komercdarbības atbalsta kontroli, ja attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība, vai iznomāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un komercdarbības atbalsta kontroli, ja attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldības kapitālsabiedrība, pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība vai cits sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs. Ja projekta ietvaros veic šo noteikumu 16.2.4. un 16.2.5. apakšpunktā minētos ieguldījumus, īpašumtiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas projektam, kas sākotnēji tika apstiprināts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai

23. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības:

23.1. nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra (pilsētas) teritorijas atjaunošana, konkurētspējas celšana vai pilsētas attīstība, kas vērsta uz saimnieciskās darbības, satiksmes, sociālās, izglītības, kultūras vai tūrisma infrastruktūras attīstību vai izveidi atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajām prioritātēm, sekmējot ar šīs infrastruktūras izmantošanu, pieejamību un sasniedzamību saistītos publiskos pakalpojumus;

23.2. Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un komunikācijas pasākumi.

24. Projekta ietvaros ir atbalstāmas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu noteiktās darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās darbības, kā arī ir cieši ar tām saistītas un vērstas uz nodarbinātības veicināšanu.

25. Nodrošinot, ka projekta iesniegumā plānotās izmaksas nepārklājas ar izmaksām, kas paredzētas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalstu arī tādu darbību īstenošanai, par kurām tas ir izmantojis iespēju saņemt finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu citu aktivitāšu ietvaros, bet saņemtais atbalsts nav bijis pietiekams pašvaldības definētās problēmas atrisināšanai.

26. Projekta ietvaros nav atbalstāmas darbības, kas:

26.1. nav minētas šo noteikumu 23. un 24. punktā, nesekmē šo noteikumu 2. punktā minētā aktivitātes mērķa sasniegšanu un neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulas (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu 4. panta prasībām;

26.2. nav saistītas ar normatīvajos aktos par pašvaldību darbību noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām un to izpildi.

27. Projekta attiecināmās netiešās izmaksas ir:

27.1. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu un nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

27.2. neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

28. Projekta attiecināmās tiešās izmaksas ir:

28.1. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas veiktas pēc 2006. gada 24. oktobra, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

28.1.1. būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

28.1.2. audita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrādei;

28.1.3. izmaksu un ieguvumu analīzes vai izmaksu efektivitātes analīzes izstrāde. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ir attiecināma, ja tā ir uzsākta pirms 2010. gada 13. februāra;

28.1.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

28.2. jaunbūves, renovējamas, rekonstruējamas vai restaurējamas būves būvniecības izmaksas:

28.2.1. satiksmes pārvadu, tiltu, ielu vai ceļu un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija;

28.2.2. pašvaldības ēku infrastruktūras attīstība, tai skaitā energoefektivitātes pasākumi;

28.2.3. ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras attīstības projekta ietvaros teritorijā, kurā uz projekta iesniegšanas dienu ir definēta attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamība un būtība, kā arī noteikti sabiedriskā pakalpojuma patērētāji, kuriem ir nepieciešams nodrošināt minētos pakalpojumus;

28.2.4. šādu pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves:

28.2.4.1. siltumapgādes, ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras pārbūve;

28.2.4.2. gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūras pārbūve, kas veikta pēc 2009. gada 1. jūnija;

28.2.5. virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves;

28.3. jaunbūvējamās, renovējamās, rekonstruējamās vai restaurējamās pašvaldības ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo visu sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu atjaunošana vai ierīkošana;

28.4. sabiedriskā transporta efektivitātes paaugstināšana, tai skaitā sabiedriskā transporta kustības sistēmas optimizēšana, pieturvietu labiekārtošana un jaunu pieturvietu izbūve;

28.5. teritorijas labiekārtošana, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mazām arhitektūras formām ar māksliniecisko vērtību;

28.6. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, nepārsniedzot 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.7. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.8. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

28.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā;

28.10. zemes iegādes izmaksas, kas veiktas pēc 2009. gada 1. jūnija, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde nepieciešama projekta īstenošanai.

29. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

29.1. nepieciešamas šo noteikumu 23. un 24. punktā minēto darbību īstenošanai un atbilst drošas finanšu vadības principiem, īpaši sociālekonomiskā izdevīguma vai izmaksu efektivitātes principam;

29.2. veiktas pēc 2009. gada 1. jūnija un attiecīgā projekta ideja ir saskaņota Koordinācijas padomē, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas;

29.3. veiktas infrastruktūras objektā, kas atrodas finansējuma saņēmēja īpašumā.

30. Projekta neattiecināmās izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu, ir:

30.1. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma (kas nav uzskatāms par stacionāru) iegāde un uzstādīšana;

30.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 27.1., 27.2., 28.1., 28.6., 28.7. un 28.10. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

30.3. projekta administrēšana;

30.4. nelaimes gadījumu un projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšana;

30.5. audita veikšana, izņemot šo noteikumu 28.1.2. apakšpunktā minētās izmaksas;

31. Projektā neiekļauj šādas izmaksas:

31.1. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 27., 28. un 30. punktā;

31.2. izmaksas, kas radušās pirms 2006. gada 24. oktobra;

31.3. izmaksas, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu.

32. Projekta kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 711 436 euro.

33. Ja projektā veic šo noteikumu 28.2.3. apakšpunktā minētos ieguldījumus, atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir pašvaldības īpašumā un var būt ieguldīti pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolē esošas komercsabiedrības pamatkapitālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kā arī par komercdarbības atbalsta kontroli, ja attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība, vai iznomāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un komercdarbības atbalsta kontroli, ja attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldības kapitālsabiedrība, pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība vai cits sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs. Ja projektā veic šo noteikumu 28.2.4. un 28.2.5. apakšpunktā minētos ieguldījumus, īpašumtiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.

IV. Prasības projekta iesniedzējam

34. Projekta iesniedzējs ir Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Valkas novada dome, Valmieras pilsētas pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Ventspils pilsētas pašvaldība, tai skaitā tās izveidota iestāde.

V. Projektu atbilstības pārbaude

35. Projektu pārbaudes komisijas sastāvā balsstiesīga komisijas locekļa statusā iekļauj divus atbildīgās iestādes pārstāvjus un trīs sadarbības iestādes pārstāvjus.

36. Sadarbības iestāde uzaicina piedalīties projektu pārbaudes komisijas darbā vienu vadošās iestādes un vienu Valsts kases pārstāvi novērotāja statusā bez balsstiesībām.

37. Projektu pārbaudes komisijas priekšsēdētājs ir sadarbības iestādes vadītājs, kuram ir balsstiesīga komisijas locekļa statuss, vai sadarbības iestādes vadītāja norīkota amatpersona. Pārbaudot projektu, pēc būtības tiek veikta tikai šo noteikumu pielikuma 1. un 2. kritērija pārbaude, pārējo kritēriju (3.–101. kritērijs) vērtējums ir sākotnējais projekta vērtējums, kas veikts, projektu pirmo reizi vērtējot 3.6.1.1. vai 3.6.2.1. aktivitātē.

38. Projektu pārbaudes komisija pārbauda uz aktivitāti pārceļamos 3.6.1.1. aktivitātes un 3.6.2.1. aktivitātes ietvaros īstenotos projektus atbilstoši šo noteikumu pielikumā iekļautajam projektu pārbaudes 1. un 2. kritērijam.

39. Projekta atbilstību šo noteikumu pielikumā minētajam 1. kritērijam pārbauda ar "Jā" (atbilst) un "Nē" (neatbilst). Projekta atbilstību šo noteikumu pielikumā minētajam 2. kritērijam pārbauda, piešķirot noteiktu punktu skaitu.

40. Ja projekts neatbilst šo noteikumu pielikumā minētajam 1. kritērijam vai nesaņem minimālo punktu skaitu 2. kritērijā, to nepārceļ uz aktivitāti. Šo noteikumu pielikuma 41. un 89. kritērijs ir piemērojams tikai tiem projektiem, kuri sākotnējās vērtēšanas laikā tika vērtēti pēc projektu iesniegumu vērtēšanas kritērija "Projekta iesniedzējs nav sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189.2 panta trešajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu".

41. Sadarbības iestādes vadītājs pieņem šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minēto lēmumu, ja:

41.1. projekta sākotnējais vērtējums atbilst šo noteikumu pielikumā minētajam 3.–101. kritērijam;

41.2. projektā ir izpildītas minimālās prasības, kas minētas šo noteikumu pielikuma 2. kritērijā, un projekts atbilst 1. kritērijam.

42. Sadarbības iestāde nodrošina, lai informācija par pārceltajiem projektiem tiktu publicēta tīmekļa vietnē www.vraa.gov.lv.

VI. Projekta īstenošana un uzraudzība

43. Sadarbības iestāde rakstiski informē finansējuma saņēmēju par projekta pārcelšanu uz aktivitāti, norādot aktivitātes numuru, kurā turpmāk projekts tiks īstenots, vienošanās par projekta īstenošanu numuru un projekta numuru, kā arī par izmaiņām attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporcijā.

44. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī nodrošina maksājumu veikšanu un izdevumu deklarācijas sagatavošanu.

45. Sadarbības iestāde, nodrošinot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma.

46. Finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu, izdevumus attaisnojošo dokumentu kopijas un projekta pārskatu atbilstoši vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu noteiktajiem termiņiem un kārtībai.

47. Sadarbības iestāde var samazināt projektam piešķirtā finansējuma apmēru saskaņā ar normatīvo aktu, kas regulē kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus.

48. Sadarbības iestāde proporcionāli samazina projektam piešķirtā finansējuma apmēru, ja:

48.1. faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredz vienošanās par projekta īstenošanu;

48.2. nav īstenota kāda no darbībām, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu, bet tiek sasniegts projekta mērķis;

48.3. nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;

48.4. maksājuma pieprasījumā norādītās attiecināmās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas;

48.5. finansējuma saņēmējs ir maldinājis atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi, sniedzot nepatiesu informāciju;

48.6. finanšu līdzekļu izlietojums nav veikts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu jomā, kā arī ja projekta ietvaros ir paredzēti šo noteikumu 16.2.3., 16.2.4., 16.2.5., 28.2.3., 28.2.4. un 28.2.5. apakšpunktā minētie ieguldījumi, – saskaņā ar normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta kontroles jomā.

49. Sadarbības iestādei, izvērtējot starpposma vai noslēguma pārskatu, ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai pārbaudītu maksājuma pieprasījumā norādīto attiecināmo izmaksu atbilstību un pamatotību.

50. Projektu īsteno ne ilgāk kā līdz 2015. gada 15. jūlijam.

51. Ja kādā projektā ir konstatēta neatbilstība vai tiek lauzta vienošanās par projekta īstenošanu, attiecīgais finansējums neatbilstoši veikto izdevumu apmērā vai atbilstoši summai, kas paredzēta vienošanās laušanas gadījumā, netiek novirzīts jaunu projektu īstenošanai vai papildu darbību finansēšanai esošā projekta ietvaros.

52. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai attiecināmie izdevumi, kuru atmaksu veic no ERAF līdzfinansējuma un nacionālā publiskā līdzfinansējuma līdzekļiem, kā arī ar projekta īstenošanu saistītie ieņēmumi, naudas plūsma, aktīvi un pasīvi grāmatvedības uzskaitē ir identificējami, nodalīti un pārbaudāmi.

53. Visas ar projekta īstenošanu saistītās izmaiņas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.

54. Grozījumus vienošanās nosacījumos, kas saistīti ar izmaiņām projekta mērķī, izmaiņām šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā principa izpildē un sasniedzamajos uzraudzības rādītājos, sadarbības iestāde 10 darbdienu laikā pēc to saņemšanas saskaņo ar atbildīgo iestādi.

55. Finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta rezultātu uzturēšanu atbilstoši termiņam, kāds noteikts regulas Nr. 1083/2006 57. panta 1. punktā. Ja projektā veic šo noteikumu 16.2.3., 16.2.4., 28.2.3. un 28.2.4. apakšpunktā minētos ieguldījumus un atbalstītos infrastruktūras objektus pēc projekta īstenošanas iegulda pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolē esošas komercsabiedrības pamatkapitālā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka līgumā par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu ir noteikts atbalstīto infrastruktūras objektu uzturēšanas termiņš, kas atbilst regulas Nr. 1083/2006 57. panta 1. punktam, un vismaz līdz minētā termiņa beigām pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti no attiecīgās kapitālsabiedrības vai komercsabiedrības pamatkapitāla.

56. Ja projekta ietvaros ir paredzēti šo noteikumu 16.2.3., 16.2.4., 28.2.3. un 28.2.4. apakšpunktā minētie ieguldījumi, aktivitātes īstenojamas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un kas nosaka:

56.1. sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma būtību un ilgumu;

56.2. sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma sniegšanas teritoriju;

56.3. komercsabiedrībai piešķirto ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtību;

56.4. atlīdzības maksājuma aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas kārtību;

56.5. atlīdzības maksājuma pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas kārtību;

56.6. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi.

57. Finansējuma saņēmējs visas projekta ietvaros iegādātās stacionārās iekārtas un aprīkojumu, kā arī pašvaldības ēkas, kurās veikti ieguldījumi, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas apdrošina pret dabas katastrofu, trešo personu prettiesiskas rīcības vai nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem vai bojājumiem.

58. Atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs glabā visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus līdz 2021. gada 31. decembrim, kā arī nodrošina Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas institūcijām pieeju šai dokumentācijai.

59. Noteikumi piemērojami ar 2014. gada 14. novembri.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaFinanšu ministrs Jānis Reirs

PielikumsMinistru kabineta2014.gada 10.novembra noteikumiem Nr.700

Projektu pārbaudes kritēriji