Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos

Ministru kabineta noteikumi Nr.796Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 38.§)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma11.panta 4.1 daļu

1. Noteikumi nosaka kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu (turpmāk – zvejas limits) sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību.

2. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniskajam pamatojumam zvejas limitus nosaka kā pieļaujamo zvejas rīku skaitu (tīkliem – tīklu garuma metrus), kopējo nozvejas apjomu un nozvejas apjomu atsevišķām zivju sugām, kuru katru gadu atļauts izmantot attiecīgajos iekšējos ūdeņos.

3. Iekšējos ūdeņos noteikti šādi maksimālie zvejas limiti:

3.1. zivju tīklu limits (metros) ezeros (1. pielikums);

3.2. zivju murdu limits Buļļupē, Daugavā un tās ūdenskrātuvēs (2. pielikums);

3.3. zivju murdu limits ezeros (3. pielikums);

3.4. zušu zvejas rīku limits ūdenstilpēs (4. pielikums);

3.5. vēžu murdu limits ezeros (5. pielikums);

3.6. nēģu zvejas rīku limits upēs (6. pielikums);

3.7. trīsuļodu kāpuru ieguves limits ezeros (7. pielikums);

3.8. repšu zvejas limits ezeros (8. pielikums);

3.9. kopējais nozvejas apjoma limits un nozvejas apjoma limits komerciālajā zvejā atsevišķām zivju sugām ezeros (9. pielikums);

3.10. kopējais nozvejas apjoma limits un nozvejas apjoma limits komerciālajā zvejā atsevišķām zivju sugām upēs (10. pielikums);

3.11. zvejas tīklu limits – 90 metru (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1. un 3. pielikumā un kuros rūpnieciskā zveja saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metriem no tīklu garuma limita.

4. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpes, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību un normatīvos aktus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus, veic šādas darbības:

4.1. ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, – iedala konkrētu limita apjomu fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām pašvaldībai noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki);

4.2. ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder to īpašniekam, – izvērtē attiecīgo privāto ūdeņu īpašnieka paziņojumu par zvejas limitu izmantošanu vai kopīpašumā esošo privāto ūdeņu īpašnieku savstarpējās vienošanās par zvejas limitu sadali atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, un normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos un paziņo Valsts vides dienestam par zvejas limitu sadales atbilstību konkrētajai ūdenstilpei noteiktajam zvejas limitam;

4.3. nodrošina, lai zvejniekiem iedalītais zvejas limita apmērs nepārsniedz konkrētai ūdenstilpei noteikto kopējo zvejas limitu, kā arī uzrauga, lai limitu summārais apmērs, kas norādīts privāto ūdeņu īpašnieku paziņojumos par zvejas limitu izmantošanu vai kuru nosaka īpašnieku savstarpējās vienošanās par zvejas limitu sadali, nepārsniedz konkrētai ūdenstilpei noteikto kopējo limitu.

4.1 Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpe, vai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar tām, var pieņemt lēmumu par šo noteikumu pielikumos noteikto maksimālo zvejas limitu samazināšanu konkrētā kalendāra gadā, ja šāds lēmums ir pamatots ar zivju resursu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. Attiecīgajās ūdenstilpēs nevar samazināt zvejas limitus, kas ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir iedalīti komerczvejai.

5. Ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar to, pašvaldības savstarpēji vienojas par šajos noteikumos noteikto zvejas limitu sadali, ievērojot kopējo zvejas rīku pieprasījumu skaitu, piekrastes zonu apdzīvotību, pašvaldības teritorijā ietilpstošo ūdenstilpes platību, sauszemes teritorijas garumu, kas robežojas ar krasta līniju, vai citus attiecīgajām pašvaldībām pieņemamus faktorus. Par panākto vienošanos par limitu sadalījumu pašvaldības divu nedēļu laikā paziņo Valsts vides dienestam.

6. Ja pašvaldības saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu nevar panākt savstarpēju vienošanos par ūdenstilpei noteiktā kopējā zvejas limita sadali, jautājumu pēc iesaistīto pašvaldību ierosinājuma izskata attiecīgo pašvaldību, Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvju kopīgā sanāksmē.

7. Pašvaldība, sadalot šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus zvejniekiem, ievēro šādus principus:

7.1. zvejai šo noteikumu 1. pielikumā minētajos ezeros katram zvejniekam iedala konkrētu tīklu garuma limitu metros. Šādi iedalītos limitus summē, iepriekš noapaļojot katra tīkla garumu līdz skaitlim, kas beidzas ar "0" vai "5". Tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai ezeros var iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam;

7.2. šo noteikumu 9. un 10. pielikumā noteikto nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām sadala zvejniekiem komerciālajā zvejā proporcionāli tiem attiecīgajos iekšējos ūdeņos iedalītajam zvejas rīku limitam (tīklu garuma metriem vai murdu skaitam), kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. vai 3. pielikumu;

7.3. zvejai ūdenstilpēs ar zivju murdiem, zušu murdiem, zušķērājiem vai vēžu murdiem saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 2., 3., 4. un 5. pielikumā, zvejniekiem iedala zvejas rīku limita daļu, ko nosaka kā konkrētu attiecīgā veida zvejas rīku skaitu;

7.4. nēģu zvejai upēs saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 6. pielikumā, zvejniekam iedala zvejas rīku limitu vai tā daļu, ko nosaka kā konkrētu nēģu zvejas rīku veidu un skaitu, norādot to izvietojumu atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem upes posmiem un vietām;

7.5. repšu zvejai ezeros, ievērojot šo noteikumu 8. pielikumā noteiktos zvejas limitus, zvejniekam iedala konkrētu tīklu garuma limitu metros. Šādi iedalītos limitus summē, iepriekš noapaļojot katra tīkla garumu līdz skaitlim, kas beidzas ar 0 vai 5;

7.6. limitu zvejai ar zivju vadu šo noteikumu 9. pielikumā minētajos ezeros nosaka, aizstājot visu attiecīgajam ezeram šo noteikumu 1. vai 3. pielikumā noteikto kopējo zvejas rīku skaita limitu ar viena zivju vada limitu, un zvejā ievēro attiecīgajam ezeram noteikto kopējo nozvejas apjoma limitu un nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām. Citos šo noteikumu 1. vai 3. pielikumā minētajos ezeros zivju vada limitu var noteikt, izdarot šajos noteikumos atbilstošus grozījumus pēc pašvaldības ierosinājuma saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu;

7.7. trīsuļodu kāpuru ieguvei ezeros saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 7. pielikumā, zvejniekam iedala nozvejas limita daļu, ko nosaka kā konkrētu trīsuļodu kāpuru ieguves apjomu tonnās vai kilogramos. Ikgadējā zvejas tiesību nomas līguma protokolā ieraksta trīsuļodu kāpuru rāmju skaitu, kuru paredzēts izmantot iedalītā nozvejas limita ieguvei;

7.8. zvejai šo noteikumu 1. pielikumā minētajos privātajos ezeros, kā arī privātajos ezeros, uz kuriem attiecas šo noteikumu 3.11. apakšpunktā noteiktais zvejas tīklu limits, zvejniekam iedala (vai privāto ūdeņu īpašnieki sadala) tīklu garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 15 metriem, bet zvejai publiskajos ezeros zvejniekam iedala tīkla garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 30 metriem;

7.9. katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē var iedalīt un privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt šādus limitus:

7.9.1. – zivju murdu limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu, privātajos ūdeņos un Civillikuma I pielikumā minētajos publiskajos ūdeņos. Zivju murdu limitu nosaka, ievērojot šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikto pārrēķina proporciju no tīklu garuma limita;

7.9.2. – tīklu garuma limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus, privātajos ūdeņos;

7.10. ja, izmantojot Zvejniecības likumā noteikto komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības iekšējos ūdeņos noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs neļauj iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai, pašvaldībai ir tiesības šīm vajadzībām nodalīt atsevišķu zvejas rīku limita daļu, kas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā zvejas rīku veida kopējā limita, ievērojot Zvejniecības likuma 7. panta sestajā daļā minētos nosacījumus.

8. Pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par nepieciešamajām zvejas limitu izmaiņām – par maksimālo zvejas limitu palielināšanu, par limitu noteikšanu attiecīgajos iekšējos ūdeņos, ja tie nav noteikti šo noteikumu pielikumos, par pilnīgu limita atņemšanu šo noteikumu pielikumos minētajos iekšējos ūdeņos vai par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 9. pielikumā. Minētos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām iekšējos ūdeņos, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, pašvaldība pirms iesniegšanas institūtā saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Institūts:

8.1. mēneša laikā izvērtē pašvaldību iesniegtos priekšlikumus, apkopo datus par kopējā nozvejas apjoma limita izlietojumu un atsevišķu zivju sugu nozvejas apjomu ezeros un upēs iepriekšējā gadā, kā arī sagatavo zinātnisko pamatojumu (ar secinājumiem un ieteikumiem) zvejas limita maiņai attiecīgajos ūdeņos, ievērojot pašvaldību priekšlikumus vai citas nepieciešamās zvejas limitu izmaiņas ūdenstilpēs. Zinātnisko pamatojumu iesniedz Zemkopības ministrijā. 10 darbdienu laikā pēc priekšlikumu izvērtēšanas institūts par atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem, zinātniski pamatojot, rakstveidā informē pašvaldību, kura iesniegusi priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām;

8.2. zinātniskajā pamatojumā ietver informāciju par zivju resursu pētniecību un izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, par kopējo un atsevišķu zivju sugu krājumu stāvokli vai nozvejas datu analīzi, kurā izmanto institūta rīcībā esošos datus par maksimāli pieejamo laikposmu.

9. Zemkopības ministrija apkopo institūta attiecīgajos zinātniskajos pamatojumos izvērtētos un atbalstītos pašvaldību priekšlikumus un citus institūta priekšlikumus par nepieciešamajām zvejas limitu izmaiņām un iesniedz Ministru kabinetā atbilstošu tiesību akta projektu. Zemkopības ministrija noteikumu projekta anotācijā sniedz atsauci uz institūta zinātnisko pamatojumu, kā arī, ja šāds pamatojums ir pētnieciskā darba sastāvdaļa, norāda, kur iespējams pilnībā iepazīties ar informāciju par attiecīgo pētījumu.

9.1 Ievērojot Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, Zemkopības ministrijai ir tiesības zvejai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos attiecīgajos ūdeņos un uz konkrētu laiku paredzēt atsevišķu zivju sugu vai kopējā nozvejas apjoma limitu, kas tiek noteikts papildus šo noteikumu 9. un 10. pielikumā norādītajam limita apjomam.

10. Saskaņā ar šo noteikumu 7.9.1. apakšpunktu pašvaldības iedalīto zivju murdu limitu pašpatēriņa zvejai Civillikuma I pielikumā minētajos publiskajos ūdeņos (ievērojot ledus apstākļus ūdenstilpēs 2015. gadā, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 15. aprīlim) atļauts aizstāt ar tīklu limitu šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajā proporcijā, ko norāda rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā un izsniegtajā zvejas licencē 2015. gadam.

11. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 796

Zivju tīklu limits ezeros

Piezīmes.1 Kopā ar Gulbenes novadu.2 Kopā ar Preiļu novadu.3 Kopā ar Valmieras novadu.4 Kopā ar Balvu novadu.5 Kopā ar Alūksnes novadu.6 Kopā ar Rēzeknes novadu.7 Kopā ar Augšdaugavas novadu.8 Kopā ar Madonas novadu.9 Kopā ar Tukuma novadu.10 Kopā ar Talsu novadu.11 Kopā ar Cēsu novadu.12 Kopā ar Preiļu novadu un Rēzeknes novadu.13 Kopā ar Krāslavas novadu un Rēzeknes novadu.14 Kopā ar Krāslavas novadu un Preiļu novadu.15 Tīklu garuma limita vietā var iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam. Ezerā vienlaikus var izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdiem.

2. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.796

Zivju murdu limits Buļļupē, Daugavā un tās ūdenskrātuvēs

Piezīmes.1 Tai skaitā četri murdi ar sētas garumu līdz 30 m un divi murdi ar sētas garumu, kas pārsniedz 30 m.2 Tai skaitā 25 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 27 murdi ar sētas garumu virs 30 m.

3. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 796

Zivju murdu limits ezeros

Piezīmes.1 Tai skaitā 114 murdu ar sētas garumu līdz 30 m un 18 murdu ar sētas garumu virs 30 m.2 Zivju murdi Usmas ezerā var tikt aizstāti ar zušu murdiem, ievērojot konkrētajam komerciālās zvejas zvejniekam iedalītā zušu murdu limita kopskaitu, bet nepārsniedzot vienlaikus kopējo zivju murdu un zušu murdu skaitu Usmas ezerā – 70 murdu. Maksimālais limits zivju murdiem Usmas ezerā – ne vairāk kā 50 % no konkrētajam komerciālās zvejas zvejniekam iedalītā tīklu un zivju murdu limita kopgaruma (par pilniem 100 metriem).

4. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 796

Zušu zvejas rīku limits ūdenstilpēs

5. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.796

Vēžu murdu limits ezeros

6. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 796

Nēģu zvejas rīku limits

7. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.796

Trīsuļodu kāpuru ieguves limits ezeros

8.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.796

Repšu zvejas limits ezeros

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

9. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 796

Kopējais nozvejas apjoma limits un nozvejas apjoma limits komerciālajā zvejā atsevišķām zivju sugām ezeros

Piezīmes.1 Kopā ar Gulbenes novadu.2 Kopā ar Preiļu novadu.3 Kopā ar Liepājas valstspilsētu.4 Kopā ar Alūksnes novadu.5 Kopā ar Dienvidkurzemes novadu.6 Kopā ar Rēzeknes novadu.7 Kopā ar Augšdaugavas novadu.8 Kopā ar Madonas novadu.9 Kopā ar Tukuma novadu.10 Kopā ar Talsu novadu.

10. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.796

Kopējais atsevišķu zivju sugu nozvejas apjoma limits un nozvejas apjoma limits komerciālajā zvejā upēs