Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi

Veids Noteikumi

Publicēts 2014-12-23

Statuss Spēkā esošs

Izdevējs Ministru kabinets

Avots likumi.lv

panti Not indexed

Nr. p. k.	Veselības traucējumi	Darbspēju zaudējums (%)*	Darbspēju zaudējums (%)*
1.	Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)	Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)	Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)
1.1.	Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem	0–24	0–24
1.2.	Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem	25–59	25–59
1.3.	Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja	60–79	60–79
1.3.	Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):a) ciroze;b) plānsienu dobumi;c) atelektāzes;d) bronhektāzes;e) plaušu fibroze;f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;g) elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās	60–79	60–79
1.3.	Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze	60–79	60–79
1.4.	Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi	80–100	80–100
2.	Sarkoidoze (SSK–10: D86)	Sarkoidoze (SSK–10: D86)	Sarkoidoze (SSK–10: D86)
2.1.	Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus	25–79	25–79
2.2.	Aktīva sarkoidoze:a) plaušu sarkoidoze III–IV stadijā;b) ārpusplaušu sarkoidoze;c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori	60–79	60–79
3.	Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)	Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)	Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)
3.1.	Krūts vēzis (C50)	Krūts vēzis (C50)	Krūts vēzis (C50)
3.1.1.	T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija	10–24	10–24
3.1.2.	T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu	25–59	25–59
3.1.3.	T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze	60–79	60–79
3.1.4.	4. stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana	80–100	80–100
3.2.	Dzemdes audzējs (C54)	Dzemdes audzējs (C54)	Dzemdes audzējs (C54)
3.2.1.	audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0	25–59	25–59
3.2.2.	saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā	60–79	60–79
3.2.3.	ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana	80–100	80–100
3.3.	Olnīcu audzējs (C56)	Olnīcu audzējs (C56)	Olnīcu audzējs (C56)
3.3.1.	saslimšana T1N0M0 stadijā	25–59	25–59
3.3.2.	saslimšana T2 stadijā un lielākā	60–79	60–79
3.4.	Balsenes audzējs (C32)	Balsenes audzējs (C32)	Balsenes audzējs (C32)
3.4.1.	saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā	25–59	25–59
3.4.2.	saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)	60–79	60–79
3.4.3.	pastāvīga traheostoma	50–79	50–79
3.5.	Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)	Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)	Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)
3.5.1.	saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts	60–79	60–79
3.5.2.	ielaists gadījums, specifiska kopšana	80–100	80–100
3.6.	Mēles audzējs (C01)	Mēles audzējs (C01)	Mēles audzējs (C01)
3.6.1.	saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā	25–59	25–59
3.6.2.	saslimšana T2 stadijā un lielākā	60–79	60–79
3.6.3.	izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana	80–100	80–100
3.7.	Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)	Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)	Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)
3.7.1.	pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā	60–79	60–79
3.7.2.	izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana	80–100	80–100
3.7.3.	gastrektomija	50–79	50–79
3.8.	Zarnu trakta audzējs (C17–21)	Zarnu trakta audzējs (C17–21)	Zarnu trakta audzējs (C17–21)
3.8.1.	resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā	25–59	25–59
3.8.2.	resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu	70–95	70–95
3.8.3.	fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ	70–95	70–95
3.9.	Nieru audzējs (C64)	Nieru audzējs (C64)	Nieru audzējs (C64)
3.9.1.	nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju	25–59	25–59
3.9.2.	citās stadijās	60–79	60–79
3.9.3.	nepieciešama hemodialīze	100	100
3.10.	Prostatas audzējs (C61)	Prostatas audzējs (C61)	Prostatas audzējs (C61)
3.10.1.	operācija agrīnā stadijā	25–59	25–59
3.10.2.	operācija citās stadijās	60–79	60–79
3.10.3.	neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju	60–79	60–79
3.11.	Urīnpūšļa audzējs (C67)	Urīnpūšļa audzējs (C67)	Urīnpūšļa audzējs (C67)
3.11.1.	operācija agrīnā stadijā	25–59	25–59
3.11.2.	operācija citās stadijās	60–79	60–79
3.11.3.	cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā	65–95	65–95
3.12.	Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)	Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)	Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)
3.12.1.	saslimšana T1N0M0 stadijā	25–59	25–59
3.12.2.	augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija	55–75	55–75
3.12.3.	saslimšana T2 stadijā un lielākā	60–79	60–79
3.12.4.	izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība	80–100	80–100
4.	Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)	Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)	Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)
4.1.	Limfomas	Limfomas	Limfomas
4.1.1.	Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā	60–79	60–79
4.1.2.	Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā	80–95	80–95
4.1.3.	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa	80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa
4.1.4.	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas
4.1.4.1.	divi gadi	60–79	60–79
4.1.4.2.	trīs gadi	30–55	30–55
4.2.	Akūtas leikozes	Akūtas leikozes	Akūtas leikozes
4.2.1.	akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā	60–90	60–90
4.2.2.	akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē	80–95	80–95
4.2.3.	remisijas fāzē	remisijas fāzē	remisijas fāzē
4.2.3.1.	trīs gadi	60–79	60–79
4.2.3.2.	divi gadi	25–59	25–59
4.2.3.3.	slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.3.	Hroniska mieloleikoze	Hroniska mieloleikoze	Hroniska mieloleikoze
4.3.1.	hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā	60–79	60–79
4.3.2.	blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā	80–95	80–95
4.3.3.	diagnosticējot agresīvas pārveides variantus	80–95	80–95
4.3.4.	slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.4.	Hroniska limfoleikoze	Hroniska limfoleikoze	Hroniska limfoleikoze
4.4.1.	hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika	0–24	0–24
4.4.2.	hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods	25–59	25–59
4.4.3.	B un C stadijas ārstēšanas laikā	60–79	60–79
4.4.4.	hroniskas limfoleikozes komplikācijas	60–79	60–79
4.4.5.	agresīvas pārveides varianti	80–95	80–95
4.4.6.	īstā sarkano šūnu aplāzija	80–95	80–95
4.4.7.	staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.5.	Mieloma	Mieloma	Mieloma
4.5.1.	asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita	25–59	25–59
4.5.2.	izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;b) neiroloģisko sindromu;c) nefroloģisko sindromu;d) anēmisko sindromu;e) hemorāģisko sindromu;f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju	60–79	60–79
4.5.3.	ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana	80–95	80–95
4.5.4.	slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:a) izteikta mielosupresija;b) ātra audzēja augšana;c) plazmas šūnu metastāzes;d) agrīna mielomas leikemizācija;e) kaulu smadzeņu izsīkums;f) amiloidozes attīstība	80–95	80–95
4.5.5.	ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.6.	Mielodisplastiskais sindroms	Mielodisplastiskais sindroms	Mielodisplastiskais sindroms
4.6.1.	refraktērā anēmijas forma	25–59	25–59
4.6.2.	hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša	25–59	25–59
4.6.3.	refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi	60–79	60–79
4.6.4.	refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem	60–79	60–79
4.6.5.	refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju	60–79	60–79
4.6.6.	refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru	90–100	90–100
4.6.7.	refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem	90–100	90–100
4.6.8.	hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē	90–100	90–100
4.7.	Anēmijas	Anēmijas	Anēmijas
4.7.1.	aplastiskā anēmija	aplastiskā anēmija	aplastiskā anēmija
4.7.1.1.	mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos	60–79	60–79
4.7.1.2.	izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas	80–100	80–100
4.7.1.3.	negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos	90–100	90–100
4.7.1.4.	pārveide agresīvajās formās	90–100	90–100
4.7.2.	hemolītiskās anēmijas	hemolītiskās anēmijas	hemolītiskās anēmijas
4.7.2.1.	hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi	25–59	25–59
4.7.2.2.	hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	60–79	60–79
4.7.2.3.	hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams	80–100	80–100
4.7.2.4.	pārveide agresīvajos variantos	80–100	80–100
4.8.	Mieloproliferatīvās slimības	Mieloproliferatīvās slimības	Mieloproliferatīvās slimības
4.8.1.	īstā policitēmija	īstā policitēmija	īstā policitēmija
4.8.1.1.	asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama	0–20	0–20
4.8.1.2.	mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti	25–59	25–59
4.8.1.3.	izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas	60–79	60–79
4.8.1.4.	izsīkuma stadija	60–90	60–90
4.8.1.5.	pārveide agresīvajos tipos	80–100	80–100
4.8.1.6.	pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija	80–100	80–100
4.9.	Hemofīlijas	Hemofīlijas	Hemofīlijas
4.9.1.	pēc norises smaguma pakāpes	pēc norises smaguma pakāpes	pēc norises smaguma pakāpes
4.9.1.1.	viegla pakāpe	10–24	10–24
4.9.1.2.	vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi	25–59	25–59
4.9.2.	smaga pakāpe	smaga pakāpe	smaga pakāpe
4.9.2.1.	izteikti orgānu funkcijas traucējumi	60–80	60–80
4.9.2.2.	ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi	85–100	85–100
4.10.	Trombocitopēnijas	Trombocitopēnijas	Trombocitopēnijas
4.10.1.	pēc norises smaguma pakāpes	pēc norises smaguma pakāpes	pēc norises smaguma pakāpes
4.10.1.1.	viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l)	10–20	10–20
4.10.1.2.	vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	25–59	25–59
4.10.1.3.	smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	60–85	60–85
4.10.1.4.	pārveide agresīvajos tipos	85–100	85–100
5.	Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)	Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)	Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)
5.1.	Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fonaPiezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)	10–24	10–24
5.1.	Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fonaPiezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)
5.2.	1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm	25–59	25–59
5.3.	1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta	25–59	25–59
5.4.	1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;e) diabētiskās čūlas;f) Šarko pēda	60–79	60–79
5.5.	1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem	80–90	80–90
5.6.	Metabolā sindroma izpausmes:a) adipozitāte;b) arteriāla hipertensija;c) dislipidēmija;d) cukura diabēts	Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes	Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes
5.7.	Tireotoksikoze	Tireotoksikoze	Tireotoksikoze
5.7.1.	tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem	10–20	10–20
5.7.2.	tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50	30–50
5.7.3.	tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem	60–75	60–75
5.7.4.	subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem	10–20	10–20
5.7.5.	nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50	30–50
5.7.6.	nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem	60–85	60–85
5.8.	Kušinga sindroms	Kušinga sindroms	Kušinga sindroms
5.8.1.	veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts	(skatīt atbilstošajās nodaļās)	(skatīt atbilstošajās nodaļās)
5.9.	Akromegālija	Akromegālija	Akromegālija
5.9.1.	akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50	30–50
5.9.2.	akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem	60–75	60–75
6.	Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)	Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)	Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)
6.1.	Alcheimera demence (F00)	80–100	80–100
6.2.	Vaskulāra demence (F01)	Vaskulāra demence (F01)	Vaskulāra demence (F01)
6.2.1.	bez psihozes	60–79	60–79
6.2.2.	ar psihozi	80–100	80–100
6.3.	Pika demence (F02.0)	80–100	80–100
6.4.	Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1)	80–100	80–100
6.5.	Demence citu slimību dēļ (F02.8)	Demence citu slimību dēļ (F02.8)	Demence citu slimību dēļ (F02.8)
6.5.1.	bez psihozes	60–79	60–79
6.5.2.	ar psihozi vai lēkmēm	80–100	80–100
6.6.	Organiska halucinoze (F06.0)	Organiska halucinoze (F06.0)	Organiska halucinoze (F06.0)
6.6.1.	viegli traucējumi	10–24	10–24
6.6.2.	vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi	25–59	25–59
6.6.3.	smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100	60–100
6.7.	Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)	Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)	Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)
6.7.1.	viegli traucējumi	10–24	10–24
6.7.2.	vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem	25–59	25–59
6.7.3.	smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100	60–100
6.8.	Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)	Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)	Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)
6.8.1.	viegla pakāpe	10–24	10–24
6.8.2.	vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)	25–59	25–59
6.8.3.	smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100	60–100
6.9.	Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)	Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)	Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)
6.9.1.	viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai	10–20	10–20
6.9.2.	vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem	25–59	25–59
6.9.3.	smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–80	60–80
6.10.	Organiska trauksme (F06.4)	Organiska trauksme (F06.4)	Organiska trauksme (F06.4)
6.10.1.	viegli traucējumi	10–20	10–20
6.10.2.	vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)	25–59	25–59
6.10.3.	smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem	60–80	60–80
6.11.	Organiski personības traucējumi (F07.0)	Organiski personības traucējumi (F07.0)	Organiski personības traucējumi (F07.0)
6.11.1.	viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi	10–20	10–20
6.11.2.	vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā	25–59	25–59
6.11.3.	smagi traucējumi ar progresējošu gaitu	60–80	60–80
6.12.	Postkontūzijas sindroms (F07.2)	Postkontūzijas sindroms (F07.2)	Postkontūzijas sindroms (F07.2)
6.12.1.	viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai	10–20	10–20
6.12.2.	vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi	25–59	25–59
6.12.3.	smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi	60–80	60–80
6.13.	Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)	Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)	Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)
6.13.1.	psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)	60–79	60–79
6.13.2.	amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)	60–79	60–79
6.14.	Šizofrēnija	Šizofrēnija	Šizofrēnija
6.14.1.	paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)	paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)	paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)
6.14.1.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.1.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti	25–59	25–59
6.14.1.3.	smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi	60–79	60–79
6.14.2.	paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises	paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises	paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises
6.14.2.1.	viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.2.2.	vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59	25–59
6.14.2.3.	smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–79	60–79
6.14.2.4.	ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem	80–100	80–100
6.14.3.	hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)	hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)	hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)
6.14.3.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.3.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59	25–59
6.14.3.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79	60–79
6.14.3.4.	ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi	80–100	80–100
6.14.4.	katatonā šizofrēnija (F20.2)	katatonā šizofrēnija (F20.2)	katatonā šizofrēnija (F20.2)
6.14.4.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.4.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti	25–59	25–59
6.14.4.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79	60–79
6.14.4.4.	ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi	80–100	80–100
6.14.5.	nediferencētā šizofrēnija (F20.3)	nediferencētā šizofrēnija (F20.3)	nediferencētā šizofrēnija (F20.3)
6.14.5.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.5.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59	25–59
6.14.5.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti	60–79	60–79
6.14.6.	postšizofrēniska depresija (F20.4)	sk. F20.3	sk. F20.3
6.14.7.	reziduāla šizofrēnija (F20.5)	reziduāla šizofrēnija (F20.5)	reziduāla šizofrēnija (F20.5)
6.14.7.1.	viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.7.2.	vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti	25–59	25–59
6.14.7.3.	smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju	60–79	60–79
6.14.8.	vienkāršā šizofrēnija (F20.6)	vienkāršā šizofrēnija (F20.6)	vienkāršā šizofrēnija (F20.6)
6.14.8.1.	viegla gaita – personības traucējumi viegli	10–24	10–24
6.14.8.2.	vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem	25–59	25–59
6.14.8.3.	smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem	60–79	60–79
6.14.8.4.	ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem	80–100	80–100
6.14.9.	citu veidu šizofrēnija (F20.8)	sk. F20.9	sk. F20.9
6.14.10.	neprecizēta šizofrēnija (F20.9)	neprecizēta šizofrēnija (F20.9)	neprecizēta šizofrēnija (F20.9)
6.14.10.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.10.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59	25–59
6.14.10.3.	smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79	60–79
6.14.11.	šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)	šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)	šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)
6.14.11.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.14.11.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59	25–59
6.14.11.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79	60–79
6.15.	Persistējoši murgi (F22)	Persistējoši murgi (F22)	Persistējoši murgi (F22)
6.15.1.	viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	10–24	10–24
6.15.2.	vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas	25–59	25–59
6.15.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi	60–79	60–79
6.16.	Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta	25–59	25–59
6.17.	Inducēti murgi (F24)	Inducēti murgi (F24)	Inducēti murgi (F24)
6.17.1.	viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	10–24	10–24
6.17.2.	vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas	25–59	25–59
6.17.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi	60–79	60–79
6.18.	Šizoafektīvi traucējumi (F25)	Šizoafektīvi traucējumi (F25)	Šizoafektīvi traucējumi (F25)
6.18.1.	viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi	10–24	10–24
6.18.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi	25–59	25–59
6.18.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi	60–79	60–79
6.19.	Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)	Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)	Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)
6.19.1.	viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai	10–24	10–24
6.19.2.	vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas	25–59	25–59
6.19.3.	smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu	60–79	60–79
6.20.	Depresīva epizode (F32)	Depresīva epizode (F32)	Depresīva epizode (F32)
6.20.1.	viegla gaita – labi padodas ārstēšanai	10–24	10–24
6.20.2.	vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	25–59	25–59
6.20.3.	smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	60–79	60–79
6.21.	Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)	Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)	Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)
6.21.1.	viegla gaita – labi padodas ārstēšanai	10–24	10–24
6.21.2.	vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta	25–59	25–59
6.21.3.	smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	60–79	60–79
6.22.	Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)	Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)	Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)
6.22.1.	traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai	25–59	25–59
6.23.	Posttraumatisks stresa sindroms (F43)	Posttraumatisks stresa sindroms (F43)	Posttraumatisks stresa sindroms (F43)
6.23.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai	10–24	10–24
6.23.2.	vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi	25–59	25–59
6.24.	Somatoformi traucējumi (F45)	Somatoformi traucējumi (F45)	Somatoformi traucējumi (F45)
6.24.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai	10–24	10–24
6.24.2.	vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai	25–59	25–59
6.25.	Neirotiski traucējumi (F48)	Neirotiski traucējumi (F48)	Neirotiski traucējumi (F48)
6.25.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai	10–24	10–24
6.25.2.	vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai	25–59	25–59
7.	Nervu sistēmas slimības (traumas)(SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)	Nervu sistēmas slimības (traumas)(SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)
7.1.	Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)	Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)
7.1.1.	viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā	0–24
7.1.2.	mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā	25–59
7.1.3.	izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā	60–79
7.1.4.	ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana	80–100
7.2.	Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)	Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)
7.2.1.	viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	0–24
7.2.2.	mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	25–59
7.2.3.	izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	60–79
7.2.4.	ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana	80–100
8.	Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)	Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)
8.1.	Redzes asuma samazinājums	Redzes asuma samazinājums
8.1.1.	slimības dēļPiezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju	Sk. 1. tabulu
8.1.2.	traumas dēļ	Sk. 2. tabulu
8.2.	Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumasPiezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai	Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumasPiezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai
8.2.1.	afakija (bez papildu redzes traucējumiem)	afakija (bez papildu redzes traucējumiem)
8.2.1.1.	vienā acī	10
8.2.1.2.	abās acīs	15
8.2.1.3.	vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	25
8.2.1.4.	ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs	5
8.2.2.	plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums	plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums
8.2.2.1.	vienā acī
8.2.2.1.1.	acs pilnīgi aizvērta	20
8.2.2.1.2.	citādi	10
8.2.2.2.	abās acīs	abās acīs
8.2.2.2.1.	acs pilnīgi aizvērta	40
8.2.2.2.2.	citādi	20
8.2.3.	oftalmoplēģija	oftalmoplēģija
8.2.3.1.	totāla	30
8.2.3.2.	citādi	10
8.2.4.	rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība	10
8.2.5.	homonīmā hemianopsija	homonīmā hemianopsija
8.2.5.1.	pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija	pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija
8.2.5.1.1.	homonīmā hemianopsija	40
8.2.5.1.2.	bitemporālā hemianopsija	25
8.2.5.1.3.	binazālā hemianopsija	10
8.2.5.1.4.	homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā	20
8.2.5.1.5.	homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā	30
8.2.5.1.6.	hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	60
8.2.5.2.	nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5–10 % atkarībā no defekta lieluma	nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5–10 % atkarībā no defekta lieluma
8.2.6.	sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)	sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)
8.2.6.1.	sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās	sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās
8.2.6.1.1.	100 grādu robežās	5
8.2.6.1.2.	60 grādu robežās	10
8.2.6.1.3.	20 grādu robežās	15
8.2.6.1.4.	10 grādu robežās	25
8.2.6.2.	sašaurināts redzeslauks katrai acij	sašaurināts redzeslauks katrai acij
8.2.6.2.1.	100 grādu robežās	15
8.2.6.2.2.	60 grādu robežās	30
8.2.6.2.3.	20 grādu robežās	70
8.2.6.2.4.	10 grādu robežās	90
8.2.6.3.	vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.6.3.1.	100 grādu robežās	40
8.2.6.3.2.	60 grādu robežās	60
8.2.6.3.3.	20 grādu robežās	90
8.2.6.3.4.	10 grādu robežās	95
8.2.7.	lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.7.1.	vismaz 1/3 redzeslauka neaptver	20
8.2.7.2.	vismaz 2/3 redzeslauka neaptver	50
8.2.8.	hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja	hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja
8.2.8.1.	asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk	40
8.2.9.	tīklenes atslāņošanās	tīklenes atslāņošanās
8.2.9.1.	pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām	pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.1.1.	pirmo gadu pēc operācijas	60
8.2.9.1.2.	otro gadu pēc operācijas	30
8.2.9.1.3.	trešo gadu pēc operācijas un vēlāk	15
8.2.9.2.	ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām	ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.2.1.	pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas	60
8.2.9.2.2.	divus gadus pēc 8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa	30
8.2.9.2.3.	trīs gadus pēc 8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa	15
8.2.9.3.	tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.9.3.1.	novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā	60
8.2.9.3.2.	pēc pieciem gadiem un vēlāk	40
8.2.10.	glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā	glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā
8.2.11.	šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem	šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem
8.2.12.	medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā	medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā
8.2.12.1.	piecu gadu ciklā	piecu gadu ciklā
8.2.12.1.1.	ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)	60
8.2.12.1.2.	citādi	līdz 80
8.2.12.2.	pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām	pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām
8.2.13.	diabētiska retinopātijaPiezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem	diabētiska retinopātijaPiezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem
9.	Ausu un aizauss paugura slimības (traumas)(SSK–10:H60–H95; S08.1)	Ausu un aizauss paugura slimības (traumas)(SSK–10:H60–H95; S08.1)
9.1.	Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)	5–10
9.2.	Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām	10–20
9.3.	Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)	Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)
9.3.1.	vienas auss	5
9.3.2.	abu ausu	10
9.4.	Vienpusēja vājdzirdība	Vienpusēja vājdzirdība
9.4.1.	III–IV pakāpe	0–10
9.4.2.	V pakāpe vai kurlums	10–20
9.5.	Abpusēja vājdzirdība	Abpusēja vājdzirdība
9.5.1.	I–II pakāpe	0–10
9.5.2.	III pakāpe	10–20
9.5.3.	IV pakāpe	20–30
9.5.4.	V pakāpe vai kurlums	45
9.6.	Vestibulārās funkcijas traucējumi	Vestibulārās funkcijas traucējumi
9.6.1.	galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	10–20
9.6.2.	galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	30–50
9.6.3.	galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	60–70
9.7.	Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos	0–5
10.	Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26)	Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26)
10.1.	Iedzimtas un iegūtas sirdskaites	Iedzimtas un iegūtas sirdskaites
10.1.1.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem	0–20
10.1.2.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem	30–50
10.1.3.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas	60–90
10.2.	Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)	Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)
10.2.1.	ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem	30–59
10.2.2.	ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem	60–79
10.2.3.	ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem	80–100
10.3.	Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:a) pamatslimības;b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;c) ritma traucējumiem	Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:a) pamatslimības;b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;c) ritma traucējumiem
10.4.	Hroniska sirds mazspēja	Hroniska sirds mazspēja
10.4.1.	hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma	hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma
10.4.1.1.	II funkcionālā klase	10–20
10.4.1.2.	III funkcionālā klase	60–79
10.4.1.3.	IV funkcionālā klase	80–100
10.5.	Primāra arteriāla hipertensija	Primāra arteriāla hipertensija
10.5.1.	arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar	arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar
10.5.1.1.	mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)	30–59
10.5.1.2.	mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)	60–95
11.	Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27)	Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27)
11.1.	Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)	60–75
11.2.	Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)	45
11.3.	Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums	20
11.4.	Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)	Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)
11.4.1.	ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja	5–10
11.4.2.	smaga vienpusēja, izteikta abpusēja	15
11.4.3.	pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu	20
11.5.	Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ	Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ
11.5.1.	vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā	10
11.5.2.	disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī	20–24
11.5.3.	pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)	50
11.6.	Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi	Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi
11.6.1.	I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR)	10–24
11.6.2.	II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR)	25–59
11.6.3.	III pakāpe (FEV1	60–100
11.7.	Pulmonektomija (plaušas izņemšana)	50
11.8.	Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā	Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā
11.8.1.	II pakāpe	60–75
11.8.2.	III pakāpe	75–100
11.9.	Krūškurvja deformācija	Krūškurvja deformācija
11.9.1.	mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja	0–20
11.9.2.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja	30–40
11.9.3.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds	60–79
11.9.4.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds	80–90
11.10.	Bronhiālā astma	Bronhiālā astma
11.10.1.	viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma	10–24
11.10.2.	persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm,I–II pakāpes elpošanas mazspēja	25–59
11.10.3.	persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi	60–79
11.11.	HOPS	HOPS
11.11.1.	vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe	25–59
11.11.2.	HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija	60–95
11.12.	Intersticiālās plaušu slimības	Vērtējamas:pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes
12.	Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28)	Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28)
12.1.	Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā	Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā
12.1.1.	mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi	20
12.1.2.	izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi	50
12.2.	Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem	10
12.3.	Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem	40
12.4.	Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi	80–90
12.5.	Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)	Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)
12.5.1.	bez siekalu dziedzera fistulas	10–24
12.5.2.	siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos	25–40
12.6.	Mēles zudums	Mēles zudums
12.6.1.	distālās trešdaļas līmenī	15
12.6.2.	vidējās trešdaļas līmenī	40
12.6.3.	pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)	80–90
12.7.	Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma	Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma
12.7.1.	bez būtiskiem funkciju traucējumiem	10
12.7.2.	apgrūtināta cietās barības rīšana	20
12.7.3.	apgrūtināta šķidrās barības rīšana	40–50
12.7.4.	barības vada necaurlaidība (gastrostoma)	70–90
12.8.	Barības vada slimības	Barības vada slimības
12.8.1.	divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem	40–70
12.8.2.	pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts	25–59
12.9.	Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi	Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi
12.9.1.	saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)	10–20
12.9.2.	saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem	25–59
12.9.3.	tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)	70–90
12.10.	Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai	Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai
12.10.1.	trūces vārtu lielums līdz 10 cm	10
12.10.2.	trūces vārtu lielums līdz 20 cm	20
12.10.3.	trūces vārti, lielāki par 20 cm	30–59
12.11.	Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)	Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)
12.11.1.	kompensēts	10–24
12.11.2.	subkompensēts	25–59
12.11.3.	dekompensēts	dekompensēts
12.11.3.1.	ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem	60–79
12.11.3.2.	ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem	80–90
12.12.	Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ	10
12.13.	Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)	Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)
12.13.1.	vieglas pakāpes	10–24
12.13.2.	vidēji smagas pakāpes	25–59
12.13.3.	smagas pakāpes
12.13.3.1.	ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem	60–79
12.13.3.2.	ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem	80–90
12.13.4.	gastrektomija	55–90
12.14.	Liesas izņemšana (traumas dēļ)	10
12.15.	Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts
12.15.1.	ekzokrīnās funkcijas traucējumi
12.15.1.1.	vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms	10–24
12.15.1.2.	vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms	25–59
12.15.1.3.	izteikts malabsorbcijas sindroms	60–85
12.16.	Pankreatogēns cukura diabēts	sk. šā pielikuma 5.1.–5.5. apakšpunktu
12.17.	Tievo zarnu rezekcija	Tievo zarnu rezekcija
12.17.1.	pēc apjoma	pēc apjoma
12.17.1.1.	viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)	10–24
12.17.1.2.	vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm)	25–59
12.17.1.3.	smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm),malabsorbcija	60–90
12.17.2.	pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes	pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes
12.17.2.1.	viegla pakāpe	10–24
12.17.2.2.	vidēji smaga pakāpe	25–59
12.17.2.3.	smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)	60–90
12.18.	Resno zarnu bojājums un rezekcija	Resno zarnu bojājums un rezekcija
12.18.1.	vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)	10–20
12.18.2.	vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)	25–59
12.18.3.	smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)	60–90
12.19.	Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma	70–90
12.20.	Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma	55
12.21.	Iekaisīgas zarnu slimības	Iekaisīgas zarnu slimības
12.21.1.	nespecifisks čūlains kolīts	nespecifisks čūlains kolīts
12.21.1.1.	viegla pakāpe	10–24
12.21.1.2.	vidēja pakāpe	25–59
12.21.1.3.	smaga gaita	60–90
12.21.1.4.	komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)	60–90
12.21.2.	Krona slimība	Krona slimība
12.21.2.1.	viegla gaita	10–24
12.21.2.2.	vidēja gaita	25–59
12.21.2.3.	smaga gaita	60–90
13.	Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28)
13.1.	Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)	20
13.2.	Nieres izņemšana un	Nieres izņemšana un
13.2.1.	otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)	25–59
13.2.2.	otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)	60–79
13.2.3.	nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)	100
13.3.	Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi	Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi
13.3.1.	neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)	10
13.3.2.	urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)	20
13.3.3.	urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra katetrizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs.Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai	65
13.4.	Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts	Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts
13.4.1.	hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem	0–24
13.4.2.	hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem	25–59
13.4.3.	hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums	60–79
13.4.4.	hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija	100
13.5.	Hroniskas glomerulopātijas	Hroniskas glomerulopātijas
13.5.1.	hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem	0–20
13.5.2.	hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās	25–59
13.5.3.	medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)	40–59
13.5.4.	hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē	60–79
13.5.5.	hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija	100
13.6.	Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)	Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)
13.6.1.	nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)	25–59
13.6.2.	nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju	25–59
13.6.3.	nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām	60–79
13.6.4.	nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju	60–79
13.6.5.	nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija	100
13.7.	Hroniska obstruktīva uropātija	Hroniska obstruktīva uropātija
13.7.1.	hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska	10–24
13.7.2.	hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu	25–59
13.7.3.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem	25–59
13.7.4.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām	60–79
13.7.5.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja	60–79
13.7.6.	hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija	100
13.8.	Dzimumorgānu sistēmas bojājums	Dzimumorgānu sistēmas bojājums
13.8.1.	uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)	65
13.8.2.	dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru	30
13.8.3.	dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes	65
14.	Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34)	Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34)
14.1.	Mugurkauls	Mugurkauls
14.1.1.	viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi	0–20
14.1.2.	mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi	25–55
14.1.3.	izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi	60–75
14.1.4.	ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu	80–100
14.2.	Podagra (M10)	Podagra (M10)
14.2.1.	skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi	10–20
14.2.2.	skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ)	30–50
14.2.3.	smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja	smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
14.2.3.1.	III stadija	60–75
14.2.3.2.	IV stadija	80–95
14.3.	Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)	35–65
15.	Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98)	Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98)	Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98)
	Augšējā ekstremitāte	Roka	Roka
	Augšējā ekstremitāte	vadošā	nevadošā
15.1.	Lāpstiņa un atslēgas kauls	Lāpstiņa un atslēgas kauls	Lāpstiņa un atslēgas kauls
15.1.1.	pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma	pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma	pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma
15.1.1.1.	neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks	10	5
15.1.1.2.	izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā	20	15
15.1.1.3.	nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava	30	25
Pleca locītava	Pleca locītava	Pleca locītava	Pleca locītava
15.2.	Ankiloze	40	30
15.3.	Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas	40	30
15.4.	Pleca locītavas kontraktūra	Pleca locītavas kontraktūra	Pleca locītavas kontraktūra
15.4.1.	viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu)	10	5
15.4.2.	vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi)	15	10
15.4.3.	smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)	30	25
15.5.	Pleca locītavas ieraduma mežģījums	15	10
Augšdelms	Augšdelms	Augšdelms	Augšdelms
15.6.	Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums	75	55
15.7.	Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī	75	55
15.8.	Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	70	50
15.9.	Augšdelma kaula neīsta locītava	50	35
Elkoņa locītava	Elkoņa locītava	Elkoņa locītava	Elkoņa locītava
15.10.	Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas	55	40
15.11.	Elkoņa locītavas ankiloze	Elkoņa locītavas ankiloze	Elkoņa locītavas ankiloze
15.11.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu)	40	25
15.11.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)	40	30
15.12.	Elkoņa locītavas kontraktūra	Elkoņa locītavas kontraktūra	Elkoņa locītavas kontraktūra
15.12.1.	viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi)	10	5
15.12.2.	mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi)	20	15
15.12.3.	izteikta kontraktūra (0–45 grādi)	40	25
	Apakšdelms
15.13.	Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī	70	40
15.14.	Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	70	50
15.15.	Neīsta locītava	Neīsta locītava	Neīsta locītava
15.15.1.	viena kaula	15	10
15.15.2.	abu kaulu	30	25
15.16.	Apakšdelma funkciju traucējumi	Apakšdelma funkciju traucējumi	Apakšdelma funkciju traucējumi
15.16.1.	viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija	10	5
15.16.2.	vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās	15	10
15.16.3.	izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās	30	25
Plaukstas locītava	Plaukstas locītava	Plaukstas locītava	Plaukstas locītava
15.17.	Plaukstas locītavas ankiloze	Plaukstas locītavas ankiloze	Plaukstas locītavas ankiloze
15.17.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)	20	15
15.17.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu)	40	30
15.18.	Plaukstas locītavas kontraktūra	Plaukstas locītavas kontraktūra	Plaukstas locītavas kontraktūra
15.18.1.	viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu)	10	0
15.18.2.	vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu)	15	10
15.18.3.	izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu)	24	15
Plauksta	Plauksta	Plauksta	Plauksta
15.19.	Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī	Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī	Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī
15.19.1.	vienas rokas	70	50
15.19.2.	abu roku	100	100
15.20.	Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava	15	10
15.21.	Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi	Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi	Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi
15.21.1.	viegli izteikti	10	0
15.21.2.	mēreni izteikti	15	10
15.21.3.	izteikti	25–30	15
Plaukstas pirksti	Plaukstas pirksti	Plaukstas pirksti	Plaukstas pirksti
Pirmais pirksts (īkšķis)	Pirmais pirksts (īkšķis)	Pirmais pirksts (īkšķis)	Pirmais pirksts (īkšķis)
15.22.	Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija	5	0
15.23.	Amputācijas stumbrs	Amputācijas stumbrs	Amputācijas stumbrs
15.23.1.	naga falangas līmenī	5	0
15.23.2.	starpfalangu locītavas līmenī	10	5
15.24.	Pirksta zudums	20	10
15.25.	Abu īkšķu zudums	50	50
15.26.	Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums	25	20
15.27.	Ankiloze starpfalangu locītavā	Ankiloze starpfalangu locītavā	Ankiloze starpfalangu locītavā
15.27.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī	5	0
15.27.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī	15	10
15.28.	Ankiloze divās locītavās	Ankiloze divās locītavās	Ankiloze divās locītavās
15.28.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)	10	5
15.28.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)	20	15
15.29.	Pirksta kontraktūra	Pirksta kontraktūra	Pirksta kontraktūra
15.29.1.	viegli izteikta	5	0
15.29.2.	mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī	10	5
15.29.3.	izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī	20	15
Otrais pirksts (rādītājs)	Otrais pirksts (rādītājs)	Otrais pirksts (rādītājs)	Otrais pirksts (rādītājs)
15.30.	Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī	5	0
15.31.	Amputācijas stumbrs	Amputācijas stumbrs	Amputācijas stumbrs
15.31.1.	naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.31.2.	vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī	10	5
15.31.3.	pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)	15	10
15.32.	Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu	20	15
15.33.	Pirksta funkciju traucējumi	Pirksta funkciju traucējumi	Pirksta funkciju traucējumi
15.33.1.	viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)	5	0
15.33.2.	pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)	10	5
15.33.3.	pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze)	15	10
Trešais, ceturtais vai piektais pirksts	Trešais, ceturtais vai piektais pirksts	Trešais, ceturtais vai piektais pirksts	Trešais, ceturtais vai piektais pirksts
15.34.	Amputācijas stumbrs	Amputācijas stumbrs	Amputācijas stumbrs
15.34.1.	naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.34.2.	vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.34.3.	pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)	10	5
15.35.	Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu	15	10
15.36.	Pirksta funkciju traucējumi	Pirksta funkciju traucējumi	Pirksta funkciju traucējumi
15.36.1.	viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)	5	0
15.36.2.	pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)	10	5
15.36.3.	pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)	15	10
Vienas plaukstas vairāki pirksti	Vienas plaukstas vairāki pirksti	Vienas plaukstas vairāki pirksti	Vienas plaukstas vairāki pirksti
15.37.	Vienas plaukstas divu pirkstu zudums	Vienas plaukstas divu pirkstu zudums	Vienas plaukstas divu pirkstu zudums
15.37.1.	pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)	24	20
15.37.2.	pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)	20	15
15.37.3.	otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)	15	10
15.37.4.	trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)	15	10
15.37.5.	ceturtā un piektā (IV+V)	10	5
15.38.	Vienas plaukstas triju pirkstu zudums	Vienas plaukstas triju pirkstu zudums	Vienas plaukstas triju pirkstu zudums
15.38.1.	pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)	50	40
15.38.2.	pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)	40	30
15.38.3.	pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)	30	25
15.38.4.	otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)	20	15
15.38.5.	otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)	20	15
15.38.6.	trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)	15	10
15.39.	Vienas plaukstas četru pirkstu zudums	Vienas plaukstas četru pirkstu zudums	Vienas plaukstas četru pirkstu zudums
15.39.1.	pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)	55	45
15.39.2.	pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)	55	45
15.39.3.	pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)	50	40
15.39.4.	otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)	40	30
15.40.	Visu pirkstu zudums	Visu pirkstu zudums	Visu pirkstu zudums
15.40.1.	vienas plaukstas	70	50
15.40.2.	abu plaukstu	90	90
15.41.	Plaukstas visu pirkstu kontraktūra	Plaukstas visu pirkstu kontraktūra	Plaukstas visu pirkstu kontraktūra
15.41.1.	viegli izteikta	15	10
15.41.2.	kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī	20	15
15.41.3.	kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)	50	40
15.42.	Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra	Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra	Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra
15.42.1.	viegli izteikta	10	5
15.42.2.	kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī	15	10
15.42.3.	kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)	40	30
	Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī	Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī	Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī
Iegurnis	Iegurnis	Iegurnis	Iegurnis
15.43.	Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma	Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma	Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma
15.43.1.	viegli statikas traucējumi	10–24	10–24
15.43.2.	mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā	25–40	25–40
15.43.3.	izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās	60–80	60–80
Apakšējā ekstremitāte	Apakšējā ekstremitāte	Apakšējā ekstremitāte	Apakšējā ekstremitāte
Gūžas locītava	Gūžas locītava	Gūžas locītava	Gūžas locītava
15.44.	Gūžas locītavas ankiloze	Gūžas locītavas ankiloze	Gūžas locītavas ankiloze
15.44.1.	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī	30	30
15.44.2.	funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī	45	45
15.45.	Gūžas locītavas kontraktūra	Gūžas locītavas kontraktūra	Gūžas locītavas kontraktūra
15.45.1.	viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu)	10	10
15.45.2.	mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi)	20	20
15.45.3.	izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)	55	55
15.46.	Nereponēts gūžas locītavas mežģījums	40–50	40–50
Augšstilbs	Augšstilbs	Augšstilbs	Augšstilbs
15.47.	Eksartikulācija gūžas locītavā	75	75
15.48.	Augšstilba amputācijas stumbrs	Augšstilba amputācijas stumbrs	Augšstilba amputācijas stumbrs
15.48.1.	augšējās trešdaļas līmenī	augšējās trešdaļas līmenī	augšējās trešdaļas līmenī
15.48.1.1.	vienai kājai	60	60
15.48.1.2.	abām kājām	90–100	90–100
15.48.2.	vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.48.2.1.	vienai kājai	40	40
15.48.2.2.	abām kājām	70–80	70–80
15.49.	Augšstilba kaula neīsta locītava	Augšstilba kaula neīsta locītava	Augšstilba kaula neīsta locītava
15.49.1.	vienai kājai	50	50
15.49.2.	abām kājām	75–80	75–80
Ceļa locītava	Ceļa locītava	Ceļa locītava	Ceļa locītava
15.50.	Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā	Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā	Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā
15.50.1.	vienai kājai	20	20
15.50.2.	abām kājām	35–50	35–50
15.51.	Ceļa locītavas ankiloze	Ceļa locītavas ankiloze	Ceļa locītavas ankiloze
15.51.1.	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī
15.51.1.1.	vienai kājai	30	30
15.51.1.2.	abām kājām	50–60	50–60
15.51.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)
15.51.2.1.	vienai kājai	40	40
15.51.2.2.	abām kājām	70–80	70–80
15.52.	Ceļa locītavas kontraktūra	Ceļa locītavas kontraktūra	Ceļa locītavas kontraktūra
15.52.1.	viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)	viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)	viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)
15.52.1.1.	vienai kājai	10	10
15.52.1.2.	abām kājām	20	20
15.52.2.	vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)	vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)	vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)
15.52.2.1.	vienai kājai	20	20
15.52.2.2.	abām kājām	40	40
15.52.3.	izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)	izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)	izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)
15.52.3.1.	vienai kājai	35–40	35–40
15.52.3.2.	abām kājām	70–80	70–80
Apakšstilbs	Apakšstilbs	Apakšstilbs	Apakšstilbs
15.53.	Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā	Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā	Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā
15.53.1.	vienai kājai	50	50
15.53.2.	abām kājām	75	75
15.54.	Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī	Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī	Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī
15.54.1.	vienai kājai	45	45
15.54.2.	abām kājām	70	70
15.55.	Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.55.1.	vienai kājai	40	40
15.55.2.	abām kājām	65	65
15.56.	Apakšstilba kaulu neīsta locītava	Apakšstilba kaulu neīsta locītava	Apakšstilba kaulu neīsta locītava
15.56.1.	abu kaulu	30	30
15.56.2.	lielā lielakaula	25	25
15.56.3.	mazā lielakaula	0	0
Pēdas locītava	Pēdas locītava	Pēdas locītava	Pēdas locītava
15.57.	Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)	Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)	Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)
15.57.1.	vienā	10–15	10–15
15.57.2.	abās	25–30	25–30
15.58.	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)
15.58.1.	vienā	10–15	10–15
15.58.2.	abās	25–30	25–30
15.59.	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)
15.59.1.	vienā	30	30
15.59.2.	abās	60–70	60–70
15.60.	Pēdas locītavas kontraktūra	Pēdas locītavas kontraktūra	Pēdas locītavas kontraktūra
15.60.1.	viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)	5	5
15.60.2.	vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu)	10	10
15.60.3.	izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)	30	30
Pēda	Pēda	Pēda	Pēda
15.61.	Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)	Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)	Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)
15.61.1.	vienas pēdas	50	50
15.61.2.	abu pēdu	70	70
15.62.	Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)
15.62.1.	vienas pēdas	20	20
15.62.2.	abu pēdu	40	40
15.63.	Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma	Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma	Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma
15.63.1.	viegli kustību un balsta traucējumi
15.63.1.1.	vienā	0	0
15.63.1.2.	abās	10	10
15.63.2.	pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem	pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem	pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.2.1.	vienā	10	10
15.63.2.2.	abās	20	20
15.63.3.	pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem	pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem	pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.3.1.	vienā	25–30	25–30
15.63.3.2.	abās	40–50	40–50
	Pēdas pirksti	Pēdas pirksti	Pēdas pirksti
15.64.	Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās	Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās	Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās
15.64.1.	vienā	10	10
15.64.2.	abās	20	20
15.65.	Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums	20	20
15.66.	Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī	10	10
15.67.	Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī	0	0
15.68.	Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums	10	10
15.69.	Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums	Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums	Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums
15.69.1.	viena–divu pirkstu	0	0
15.69.2.	trīs–četru pirkstu	5	5
15.70.	Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem	Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem	Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem
15.70.1.	viegla pakāpe	0	0
15.70.2.	vidēja pakāpe	15	15
15.70.3.	izteikta pakāpe	izteikta pakāpe	izteikta pakāpe
15.70.3.1.	bez trofiskām čūlām	20	20
15.70.3.2.	ar trofiskām čūlām	30–40	30–40
15.71.	Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe)	30–60	30–60
Mīkstie audi	Mīkstie audi	Mīkstie audi	Mīkstie audi
15.72.	Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā	Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā	Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā
15.72.1.	sejas kosmētisks defekts	15–24	15–24
15.72.2.	sejas izkropļojums	25–50	25–50
15.72.3.	sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu	60–75	60–75
15.73.	Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm	Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm	Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm
15.73.1.	rētas laukuma lielums 1–2 %	5	5
15.73.2.	rētas laukuma lielums 3–4 %	10	10
15.73.3.	rētas laukuma lielums 5–10 %	15	15
15.73.4.	rētas laukums, lielāks par 10 %Piezīmes.1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums – sk. atbilstošo lokalizāciju	20	20
15.74.	Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem	Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem	Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem
15.74.1.	viegla pakāpe	10	10
15.74.2.	vidēja pakāpe	20	20
15.74.3.	smaga pakāpe	40	40
16.	Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10: L00–L99)	Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10: L00–L99)	Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10: L00–L99)
	a) parastā ekzēma;b) endogēnā ekzēma;c) hroniska recidivējoša nātrene;d) Pemphigus;e) Psoriasis vulgaris;f) ihtiozes	a) parastā ekzēma;b) endogēnā ekzēma;c) hroniska recidivējoša nātrene;d) Pemphigus;e) Psoriasis vulgaris;f) ihtiozes	a) parastā ekzēma;b) endogēnā ekzēma;c) hroniska recidivējoša nātrene;d) Pemphigus;e) Psoriasis vulgaris;f) ihtiozes
16.1.	Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)	10–20	10–20
16.2.	Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)	25–59	25–59
16.3.	Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)	60–79	60–79
17.	Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju**	Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju**	Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju**
Vislabāk koriģētais redzes asums	1,0	0,9	0,8
---	---	---	---
1,0	0	0	0
0,9	0	0	0
0,8	0	0	0
0,7	0	0	0
0,6	0	0	0
0,5	0	0	0
0,4	10	10	10
0,3	10	10	10
0,2	10	10	10
0,1	10	10	10
0,09–0,07	20	20	20
0,06–0,05	20	20	20
praktisks aklums***	25	25	25
0 (nulle)	25	25	25
Koriģētais redzes asums līdz traumai****	Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas	Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas	Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas
---	---	---	---
Koriģētais redzes asums līdz traumai****	0,9	0,8	0,7
1,0	5	5	5
0,9	0	5	5
0,8	0	0	5
0,7	0	0	0
0,6	0	0	0
0,5	0	0	0
0,4	0	0	0
0,3	0	0	0
0,2	0	0	0
0,1	0	0	0
0,09–0,05	0	0	0
praktisks aklums	0	0	0

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)