Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma

Ministru kabineta noteikumi Nr.834Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 55.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"11.panta otrās daļas 3. un 12. punktu un 18.panta otrās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī amonjaka emisiju ierobežošanai;

1.2. īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – īpaši jutīgās teritorijas), to robežas un noteikšanas kritērijus;

1.3. īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. saldūdens – ūdens ar nelielu sāļu koncentrāciju, kurš sastopams dabā un kuru parasti uzskata par piemērotu iegūšanai un apstrādei, lai ražotu dzeramo ūdeni;

2.2. slāpekļa savienojums – jebkura slāpekli saturoša viela, izņemot gāzveida molekulāro slāpekli;

2.3. mēslošanas līdzeklis – jebkura viela, kurā ir slāpekļa savienojums vai savienojumi un kuru lieto, lai uzlabotu augu barošanās apstākļus (arī kūtsmēsli, zivjaudzētavu atliekas, notekūdeņu dūņas un biogāzes ražotnes fermentācijas atliekas – digestāts (turpmāk – fermentācijas atliekas));

2.4. minerālmēsli – jebkurš rūpnieciskā procesā iegūts mēslošanas līdzeklis, kas satur augu barības elementus viegli šķīstošu neorganisku savienojumu veidā, kā arī ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtus organiskos savienojumus;

2.5. lauksaimniecības dzīvnieki – dzīvnieki, ko audzē ienākuma gūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos;

2.6. kūtsmēsli – lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumi (tvirtie ekskrementi un urīns), kas uzkrāti ar pakaišu, lopbarības palieku un ūdens piejaukumu vai bez tiem, kā arī pārstrādātā veidā;

2.7. iestrādāšana augsnē – mēslošanas līdzekļa izkliedēšana uz augsnes, ienešana augsnē, to ievadot zem augsnes virskārtas vai sajaucot ar augsnes virskārtu;

2.8. eitrofikācija – ūdens bagātināšanās ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamas ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes izmaiņas;

2.9. piesārņojums ar nitrātiem – lauksaimnieciskas izcelsmes slāpekļa savienojumu tieša vai netieša noplūde ūdens vidē, kuras dēļ var tikt apdraudēta cilvēku veselība, var tikt kaitēts dzīvajiem resursiem un ūdens ekosistēmām, ainavai vai citiem likumīgiem ūdens izmantošanas veidiem;

2.10. dzīvnieku vienība – nosacīts dzīvnieks, kas gadā ar kūtsmēsliem saražo 100 kilogramu slāpekļa;

2.11. izkliedēšana – mēslošanas līdzekļa vienmērīga izkaisīšana uz augsnes virskārtas pirms tā iestrādes vai bez iestrādes, lai uzlabotu augsnes īpašības un veicinātu augu augšanu vai attīstību.

II. Prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī amonjaka emisiju ierobežošanai

3. Lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisijas, operators nodrošina šādu prasību izpildi:

3.1. mēslošanas līdzekļus:

3.1.1. neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes;

3.1.2. izkliedē palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

3.1.3. neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām teritorijām;

3.2. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso ateju tvertnēm, pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus, kā arī citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus (zivjaudzētavu atliekas) un atkritumus. Notekūdeņu dūņas un to kompostu izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;

3.3. uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, ievēro šādas prasības:

3.3.1. kūtsmēslus uzglabā dzīvnieku novietnēs un ārpus dzīvnieku novietnes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpašām prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs;

3.3.2. ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;

3.3.3. lai nepārsniegtu šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā noteikto prasību par slāpekļa daudzumu vienā lauksaimniecības zemes hektārā, iestrādei pieļaujamo kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu aprēķina, pamatojoties uz slāpekļa daudzumu kūtsmēslos un fermentācijas atliekās. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Iestrādāto slāpekļa daudzumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam slāpekļa saturam kūtsmēslos vai saskaņā ar kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku analīžu rezultātiem, kurus izsniegusi mēslošanas līdzekļu jomā akreditēta laboratorija. Kūtsmēslu un fermentācijas atlieku paraugus ņem pirms kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku krātuves iztukšošanas.

3.3.4. ja saimniecībā saražotais slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām pārsniedz 170 kilogramu uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru gadā, operators dokumentāri pierāda saražotā kūtsmēslu un fermentācijas atlieku pārpalikuma nodošanu citām saimniecībām vai to izmantošanu citā veidā;

3.3.5. dokumentē un trīs gadus uzglabā informāciju par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas;

3.3.6. pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju) pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu laikā, bet šķidros kūtsmēslus, vircu un separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju – 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju) neiestrādā augsnē, ja tos lieto kā papildmēslojumu;

3.3.7. rudenī šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju) pamatmēslojumā lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tās augsnē ar lobīšanu, aršanu vai citu līdzvērtīgu metodi;

3.3.8. būvējot jaunu vai pārbūvējot krātuvi fermentācijas atlieku uzglabāšanai, paredz, ka tās tilpums nodrošina fermentācijas atlieku uzkrāšanu vismaz astoņus mēnešus;

3.4. vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lieto tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas;

3.5. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē;

3.6. nelieto amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus.

III. Īpaši jutīgo teritoriju robežas, to noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas kārtība

4. Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.

5. Teritorijas tiek atzītas par īpaši jutīgām, ja konstatēts viens no šādiem piesārņojuma ar nitrātiem noteikšanas kritērijiem:

5.1. virszemes saldūdeņos, īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 mg/l un lielāka;

5.2. pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 mg/l un lielāka;

5.3. dabiskas izcelsmes iekšzemes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski;

5.4. informācija, kas iegūta nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos, liecina, ka attiecīgās teritorijas atbilst vai var atbilst šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja netiks īstenota šo noteikumu 3. punktā minētā apsaimniekošanas kārtība.

6. Īpaši jutīgajās teritorijās papildus šo noteikumu 3. punktā minētajām prasībām ievēro šādas prasības:

6.1. laikposmā no 20. oktobra līdz 15. martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, bet zālājiem – no 5. novembra līdz 15. martam;

6.2. slāpekli saturošus minerālmēslus ziemājiem neizsēj no 15. oktobra līdz 15. martam, pārējiem kultūraugiem un zālājiem – no 15. septembra līdz 15. martam;

6.3. lietojot mēslošanas līdzekļus, nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas kultūraugiem;

6.4. operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi vismaz 20 hektāru platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus vismaz trīs hektāru platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā (turpmāk – pārvaldības sistēma), vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām, kā arī ja lieto mēslošanas līdzekļus:

6.4.1. katru gadu pārvaldības sistēmā vai saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu sagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādījumiem – līdz veģetācijas sākumam;

6.4.2. sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu:

6.4.2.1. izmanto augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datus vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai ņem augšņu paraugus no saimniecībā apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Izmantotie augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) dati un augšņu analīžu rezultāti nedrīkst būt vecāki par pieciem gadiem, un tos uzglabā vismaz piecus gadus. Vienu augsnes paraugu ņem no platības (lauka), kas nepārsniedz sešus hektārus, un analīžu rezultātos norāda attiecīgā lauka numuru vai nosaukumu;

6.4.2.2. nosaka kultūrauga vajadzību pēc slāpekļa, ņemot vērā plānoto ražu un tās kvalitāti, slāpekļa (barības elementu) iznesi attiecīgajam kultūraugam, augsnes organiskās vielas saturu augsnē, izmantošanas koeficientus no iepriekšējā gadā izmantotajiem kūtsmēsliem, iestrādātajām pēcpļaujas atliekām un zaļmēslojuma, kā arī priekšauga (tauriņziežu) pēcietekmi un datus par minerālā slāpekļa saturu augsnē, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, ja šādi dati ir lauksaimnieka rīcībā;

6.4.3. uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos minerālmēslus, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu;

6.4.4. ja mēslošanas plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu un lauku vēsture nav pieejama pārvaldības sistēmā, katru gadu līdz 5. novembrim elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējo ražas gadu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļu;

6.5. rudens un ziemas periodā vismaz 50 % saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem zaļās platības (daudzgadīgie zālāji, ziemāju graudaugi, ziemas rapsis, nesastrādāta rugaine, dārzeņu, lopbarības biešu, cukurbiešu laksti (lapas)), izņemot saimniecības, kurās vismaz 50 % no saimniecības kopējās sējumu vai stādījumu platības audzē kartupeļus, augļu kokus, ogulājus un dārzeņus;

6.6. mēslošanas līdzekļus nogāzē:

6.6.1. ja slīpums ir no 5 līdz 7 grādiem un nogāzes garums pārsniedz 100 metrus uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi, pēc mēslošanas līdzekļa izkliedes nekavējoties iestrādā tieši augsnē;

6.6.2. ja slīpums ir no 7 līdz 10 grādiem un nogāzes garums pārsniedz 100 metrus uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi, augsni apstrādā šķērsām nogāzes virzienam un izkliedē tikai tad, ja lauku klāj augu sega vai mēslošanas līdzeklis nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē;

6.6.3. kur ir melnā papuve un kur nogāzes slīpums ir virs 7 grādiem, izkliedēt un iestrādāt nav pieļaujams;

6.6.4. ja slīpums ir virs 10 grādiem un nogāzes garums pārsniedz 100 metrus uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi, izkliedēt un iestrādāt nav pieļaujams.

IV. Institūciju kompetence

7. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram un Valsts vides dienesta valsts vides inspektoram ir tiesības atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu.

8. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamo nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos iekļauj ūdeņu stāvokļa monitoringa programmā, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa un ir sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei.

9. Lai novērtētu virszemes saldūdeņu un upes grīvu (pārejas ūdeņu) eitrofikāciju, izmanto informāciju, kas iegūta, īstenojot atbilstoši Vides aizsardzības likumam apstiprināto Vides monitoringa programmu.

10. Zemkopības ministrija:

10.1. sagatavo un ievieto ministrijas tīmekļa vietnē labas lauksaimniecības prakses nosacījumus un informē par to Eiropas Komisiju;

10.2. sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šajos noteikumos minēto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti, veicot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī pārbaužu laikā iegūto informāciju par šo noteikumu prasību izpildi;

10.3. atbilstoši kompetencei sniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto ziņojumu Eiropas Komisijai.

11. Valsts augu aizsardzības dienests:

11.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu 3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.5., 3.3.6., 3.3.7., 3.4., 3.5. un 3.6. apakšpunktā un 6. punktā minēto prasību izpildi;

11.2. īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu;

11.3. izveido un kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā uztur datubāzes par:

11.3.1. īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām;

11.3.2. augsnes minerālā slāpekļa monitoringu;

11.4. atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par minerālā slāpekļa saturu monitoringa augsnēs un sniedz ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai.

12. Valsts augu aizsardzības dienests Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām norāda šādu informāciju:

12.1. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu un uzvārdu;

12.2. faktisko saimniecības (zemes) adresi;

12.3. kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību;

12.4. lauksaimniecības dzīvnieku skaitu pa dzīvnieku grupām un to turēšanas veidiem;

12.5. ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.6. ar minerālmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.7. audzēto kultūraugu platību un iegūto ražu.

13. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas minerālā slāpekļa monitoringa datubāzē ietver šādu informāciju:

13.1. monitoringa saimniecības nosaukumu un adresi;

13.2. monitoringa laukus (nosaukumu, koordinātas, augsnes tipu un apakštipu);

13.3. augsnes paraugus (numuru, parauga ņemšanas dziļumu, granulometrisko sastāvu, noteikto minerālā slāpekļa saturu mg/kg un kg/ha);

13.4. (svītrots ar MK 10.03.2026. noteikumiem Nr. 125);

13.5. (svītrots ar MK 10.03.2026. noteikumiem Nr. 125).

14. Klimata un enerģētikas ministrija:

14.1. vismaz reizi četros gados pārskata īpaši jutīgo teritoriju robežas, ņemot vērā datus, kas iegūti, īstenojot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, un minēto datu atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un, ja piesārņojums ar nitrātiem ir pārsniedzis šo noteikumu 5. punktā minētos kritērijus, iesniedz Ministru kabinetā atbilstošus priekšlikumus par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu, kā arī sadarbībā ar Zemkopības ministriju – par papildu pasākumiem piesārņojuma novēršanai;

14.2. nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu:

14.2.1. par noteiktajām īpaši jutīgajām teritorijām – reizi četros gados;

14.2.2. par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu – sešu mēnešu laikā pēc robežu maiņas apstiprināšanas dienas.

15. Valsts vides dienests kontrolē šo noteikumu 3.2., 3.3.1. un 3.3.8. apakšpunktā minēto prasību ievērošanu.

16. Centrs:

16.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī atbilstoši kompetencei organizē nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu, lai novērtētu:

16.1.1. lauksaimnieciskās darbības un tās izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem ietekmi uz vidi un slodzi uz ūdeņiem;

16.1.2. ūdens kvalitātes pārmaiņas ilgtermiņā;

16.1.3. virszemes saldūdeņu, upes grīvu (pārejas ūdeņu) un piekrastes ūdeņu eitrofisko stāvokli;

16.1.4. apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti un iegūtu informāciju īpaši jutīgo teritoriju noteikšanai vai to robežu pārskatīšanai;

16.2. reizi četros gados sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – ziņojums).

17. Ziņojumā ietver šādu informāciju:

17.1. kartes, kurās:

17.1.1. atšķirīgi norādītas pašreizējās un kopš iepriekšējā ziņojuma papildus noteiktās īpaši jutīgo teritoriju robežas;

17.1.2. ar atšķirīgiem apzīmējumiem norādīti šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. apakšpunktā minētie ūdeņi;

17.1.3. attēlots to virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa staciju izvietojums, kurās iegūtie dati izmantoti šā ziņojuma sagatavošanai;

17.2. pārskatu par nitrātu monitoringa īstenošanu virszemes un pazemes ūdeņos, norādot virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa staciju skaitu, atrašanās vietu, kā arī analizētos parametrus, paraugu ņemšanas biežumu un analizēto paraugu skaitu katrā monitoringa stacijā katrā ziņojumā minētajā gadā;

17.3. novērtējumu par nitrātu monitoringa rezultātiem, arī monitoringa gaitā konstatētās nitrātu koncentrācijas rādītājus;

17.4. pārskatu par virszemes saldūdeņu, pārejas un piekrastes ūdeņu eitrofikāciju;

17.5. iemeslus, kuru dēļ mainītas īpaši jutīgo teritoriju robežas, ja tas ir noticis;

17.6. pārskatu par apsaimniekošanas pasākumu izpildi īpaši jutīgajās teritorijās;

17.7. prognozes, cik ilgā laikā, īstenojot noteiktos apsaimniekošanas pasākumus, paredzēts uzlabot to ūdeņu kvalitāti, kuros nitrātu koncentrācija ir pārsniegusi šo noteikumu 5. punktā minētos kritērijus.

18. Centrs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām sagatavo ziņojumu un nosūta to izvērtēšanai Klimata un enerģētikas ministrijai un Zemkopības ministrijai.

19. Zemkopības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 18. punktā minētā ziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par to. Centrs atbilstoši atzinumam precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai, kā arī ievieto centra tīmekļvietnē un Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā.

V. Noslēguma jautājumi

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 13. nr.; 2013, 58. nr.).

21. (Svītrots ar MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 560)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 834

Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšana

2. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 834

Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs*

3. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr. 834

Maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas kultūraugiem

Piezīme. * Augsnēs, kurās 0–30 cm slānī organiskās vielas saturs ir lielāks par 30 %, nosakot maksimāli pieļaujamās normas, tabulā norādīto lielumu reizina ar koeficientu 0,7.

4.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.834

Kultūraugu mēslošanas plāns un kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

5.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 23.decembranoteikumiem Nr.834

Prasības nitrātu monitoringam virszemes un pazemes ūdeņos

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs