Zaudējis spēku - Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

60. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma ir mazāka par 100 euro.

7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji

62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;

62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

62.3. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas;

62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

62.5. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi.

63. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru.

64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

65. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja:

65.1. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku;

65.2. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;

65.3. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim. Par papuvi neuzskata zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam. Nav pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem.

66. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, izņemot:

66.1. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.2. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.3. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar vienoto iesniegumu;

66.4. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz 1. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

66.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam;

66.6. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu 66. punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

66.2 Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgo zālāju aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru ilggadīgo zālāju platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas lauka malai, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

67. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.

67.1 Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2.2 pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim.

68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.

69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai.

70. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.

71. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

72. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un lauku platības kopsummu, ko vienotajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.

73. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus.

8. Savstarpējā atbilstība

74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 5. pielikumā.

75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam.

8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

76. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

76.1. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

76.3. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un biocīdus. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnes, konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem;

76.4. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

76.5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē;

76.5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;

76.6. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;

76.7. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

76.8. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;

76.9. laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

77. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes.

78. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus.

79. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu.

80. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus.

81. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

9. Vienotais platības maksājums

82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas Nr. 639/2014 35. pantu.

83. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:

83.1. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību;

83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru.

84. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu.

10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju platību

85. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

86. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām (turpmāk – kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas). Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

86.1. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

86.2. katras iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);

86.3. katras iesētās kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kur kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta visa noteikumos minētā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji.

87. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8. pielikums).

88. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

89. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.

90. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.

11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

92. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu.

93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu.

94. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam.

95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas Nr. 834/2007 11. pantu.

96. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām, izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā lauksaimniecības platībā.

11.1. Kultūraugu dažādošana

97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas Nr. 639/2014 40. pantu.

98. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā.

99. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam.

100. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu.

100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" apakšpunktu.

101. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību.

102. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu.

103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu.

11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji

104. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 42. pantu.

105. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

106. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.

106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas.

106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem.

106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz minētajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

107. Šo noteikumu 105. un 106. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

108. Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.

11.3. Ilggadīgo zālāju saglabāšana

109. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un regulas Nr. 639/2014 44. pantu.

109.1 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, vienotajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo zālāju.

109.2 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzēja dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus (arī tad, ja šajā laikposmā zālāju platība, izņemot aizsargājamo ekoloģiski jutīgo zālāju platību, bija uzarta un sākotnēji augušās zāles lopbarības vietā ir iesēta cita zāles lopbarība), vienotajā iesniegumā kārtējā gadā deklarē kā ilggadīgo zālāju.

109.3 Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda vienotajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta vienotajā iesniegumā.

110. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo lauksaimniecības zemi.

111. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punktam un regulas Nr. 639/2014 43. pantam Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:

111.1. ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā;

111.2. ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara attiecības izmaiņām.

112. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

113. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

114. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem:

114.1. lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi;

114.2. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu informē lauksaimnieku, kas iepriekšējo divu gadu laikā ir pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu;

114.3. lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 9. jūnijam pēc šādas prasības saņemšanas.

114.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz lauksaimniekiem, kuri atbilstoši tiešās vai netiešās pārvaldes iestādes lēmumam par zemes izmantošanas veida maiņu ilggadīgo zālāju platību ir pārveidojuši par zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, vai šo platību ir apmežojuši.

11.4. Ekoloģiski nozīmīga platība

115. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. pantu un regulas Nr. 639/2014 45. un 48. pantu.

116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmajai daļai un regulas Nr. 639/2014 45. pantam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kura kārtējā gadā no 15. janvāra līdz 15. jūlijam netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi;

116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

116.3. zeme vismaz 0,01 hektāra platībā, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, ja attiecīgā platība nav iekļauta Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā kā mežs. Aramzemei blakus esošo vienlaidu platību, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav lielāka par 1,5 hektāriem;

116.4. 1–20 metru platas laukmales vai buferjoslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Laukmali uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav klāta ar augu segumu vai augu segumu veido pašiesējušies augi, vai tiek audzēts stiebrzāļu vai tauriņziežu, vai savvaļas puķu maisījums. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;

116.5. dīķi 0,01–1,5 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju;

116.6. zeme, ko aizņem zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti šādi zālaugi:

116.6.1. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.6.2. tauriņzieži, tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. Platībā ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vismaz astoņas nedēļas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas vai līdz kārtējā gada 15. oktobrim, ja astoņu nedēļu periods beidzas pirms šī datuma, vai līdz nākamā galvenā kultūrauga iesēšanai;

116.7. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai to maisījuma ar graudaugiem vai stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru. Slāpekli piesaistošo kultūraugu platībā no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā;

116.8. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja šajā periodā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja ir divu kultūraugu maisījums, vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;

116.9. Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 1. martam iekļautie meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji. Šo ūdensnoteku un grāvju ekoloģiski nozīmīgo platību, kas attiecināma uz blakus esošo aramzemes platību, nosaka kā pusi no platības, kas aprēķināta, izmantojot šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.