Legalize
Legalize / Latvija / Rīkojums

Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam

Veids Rīkojums
Publicēts 2015-05-12
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr.244Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.23 21.§)

1. Atbalstīt Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Pasākumus, kuriem paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu īstenošanai plānoto līdzekļu ietvaros.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai, īstenojot pamatnostādņu 8.1.2. apakšpunktā minēto pasākumu, nodrošināt atbalstu arī nodarbinātajiem nozarēs un profesiju grupās, kurās paredzama nodarbināto skaita samazināšanās tehnoloģisko procesu attīstības un darba ražīguma kāpināšanas rezultātā (turpmāk – bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas), lai preventīvi nodrošinātu bezdarba iestāšanās riska mazināšanu un ātrāku pielāgošanos mainīgajam darba tirgus pieprasījumam.

6. (Svītrots ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252)

7. Atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām līdz 2019. gada 1. martam un 2021. gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamat­nostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem.

8. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

8.1. līdz 2019. gada 31. maijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu;

8.2. (svītrots ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252);

8.3. līdz 2021. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaLabklājības ministrs Uldis Augulis

(Ministru kabineta2015.gada 12.maijarīkojums Nr.244)

Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam

ADTP Aktīvā darba tirgus politika
CSP Centrālā statistikas pārvalde
EK Eiropas Komisija
EM Ekonomikas ministrija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
EP Eiropas Padome
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas Sociālais fonds
EURES Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls
Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs
FM Finanšu ministrija
GMI garantētais minimālais ienākumu līmenis
IKP Iekšzemes kopprodukts
IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IN pamatnostādnes Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.–2020. gadam projekts
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
LM Labklājības ministrija
MK Ministru kabinets
NRP Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
PB Pasaules Banka
SAM Specifiskais atbalsta mērķis
SDO Starptautiskā darba organizācija
VID Valsts ieņēmumu dienests
VDI Valsts darba inspekcija
VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Galvenie izaicinājumi:1) Negatīvas dabiskās kustības un, jo īpaši, emigrācijas rezultātā pēdējās desmitgades laikā ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaita samazinājuma apjomi sarūk, galvenokārt, samazinoties emigrējušo iedzīvotāju skaitam, kamēr dabiskais pieaugums pēdējos gados saglabājies gandrīz nemainīgs.2) Līdz ar sabiedrības novecošanos samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā struktūrā un pieaug demogrāfiskā slodze. Sagaidāms darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara turpmāks samazinājums.3) Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990-tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem.4) Vidēja termiņa prognoze paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos dabiskās kustības rezultātā par 123,1 tūkst. (salīdzinājumā ar 2011. gadu) līdz 2020. gadam. Šajā laika posmā paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.5) Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes ES dalībvalstīm laika periodam līdz 2060. gadam ietver nopietnus sabiedrības novecošanās izaicinājumus, Latvijai paredzot otru lielāko samazinājuma prognozi ES valstu vidū.
Publicēšanas gads 25% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas 50% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas 75% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas
2008 19 41 73
2009 7 19 43
2010 10 25 48
2011 14 29 51
2012 11 22 39
Galvenie izaicinājumi:• Pēc būtiska darba vietu skaita samazinājuma krīzes laikā, līdz ar ekonomikas atjaunošanos darba vietu skaits palielinās. Tomēr ekonomiskā izaugsme darba tirgū atspoguļojas lēnāk nekā makroekonomiskajos rādītājos un darba vietu skaita pieaugums nav straujš.• Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū personu, kuras ir zaudējušas cerības atrast darbu, īpatsvars ir nozīmīgs. Šo personu atgriešanai darba tirgū nepieciešams plašs atbalsta pasākumu komplekss.• Nozīmīgs bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes, kā arī nabadzībasriska faktors ir zems izglītības līmenis. Iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību īpatsvars ir lielāks ekonomiski neaktīvo un darba meklētāju struktūrā. Krīzes periods pierādīja, ka šie iedzīvotāji ir visvieglāk ievainojamā grupa – salīdzinoši nozīmīgāk pieauga bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes rādītāji iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni (vispārējā vidējā, pamatizglītība un zemāka par to).• Darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks.• Darba tirgus vidēja termiņa prognozes liecina, ka arvien lielāka nozīme būs izglītības līmenim un izglītības atbilstībai darba tirgus pieprasījumam, īpaši ņemot vērā, ka jau pašreiz lielu daļu reģistrēto bezdarbnieku veido personas ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.• Ņemot vērā, ka vidējā un ilgtermiņa prognožu veikšana ir priekšnosacījums, lai sagatavotos strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā, pilnveidojams darba tirgus prognozēšanas mehānisms.
Ielikums Nr.1: Īrijas valdības programma "Ceļš uz darbu"2012. gada februārī Īrijas valdība ieviesa programmu "Ceļš uz darbu"1, kas ietver bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, stiprināja sadarbību ar darba devējiem un veica reformas iestādēs, lai uzlabotu bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti."Ceļš uz darbu" balstās uz pieciem principiem:• Regulārs un nepārtraukts darbs ar bezdarbnieku;• Mērķētāki aktivizēšanas pasākumi;• Iniciēt bezdarbnieku pieņemt iespējas;• Veidot un stiprināt attiecības ar darba devējiem, motivējot iesaistīties bezdarbnieku atbalsta pasākumos;• Veikt reformas iestādēs, lai nodrošinātu labāku pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.Pirmais solis ir klienta reģistrēšanās pabalstiem un nodarbinātības pakalpojumiem. Kā daļa no reģistrēšanās ir profila anketas aizpildīšana, kas ļauj novērtēt klienta darba atrašanas iespējas (Probability to Exit – PEX) un izstrādāt individuālo attīstības plānu. Atkarībā no novērtējuma rezultāta, klientam tiek piedāvāti atbalsta pasākumi. Klientiem ar augstu PEX indeksu mērķēts atbalsts darba meklēšanā. Klienti ar vidēju PEX rādītāju un tie klienti ar augstu PEX, kuri arī pēc trīs mēnešiem ir bez darba, tiek iesaistīti grupu nodarbībās par darba meklēšanas iemaņu uzlabošanu, kā arī vēlamajām apmācības un attīstības iespējām, kas uzlabotu darba atrašanas iespējas. Klienti ar zemu PEX rādītāju un visi, kas ir bezdarbnieki ilgāk par 12 mēnešiem, saņem intensīvu nodarbinātības konsultanta atbalstu._________PathwaystoWork, Government Policy Statement onLabour Market Activation, http://www.welfare.ie/en/downloads/pathwaystowork.pdf2OECD Economic SurveysIRELAND, http://www.oecd.org/eco/surveys/economic-survey-ireland.htm
Galvenie izaicinājumi:• Galvenie kavēkļi jauniešu integrēšanai darba tirgū ir izglītības un darba pieredzes trūkums. Jauniešu bezdarbnieku darba pieredze lielākoties gūta mazāk kvalificētās profesijās.• Ilgstošo bezdarbnieku zemākā produktivitāte saistīta ar darba iemaņu zaudēšanu. Būtiska ir savlaicīga darba iemaņu uzturēšana un atjaunošana. Atgriežoties darba tirgū, nepieciešamas apmācības ne vien konkrēto pienākumu veikšanai, bet arī sociālo iemaņu un pamatprasmju apguvei. Atbalsta mehānismi Ilgtermiņa bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū jāveido individualizēti, ņemot vērā katra klienta situācijas specifiku.• Gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte saistīta ar pakāpenisku darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un prasmēm.• Personu ar invaliditāti situācija liecina par grūtībām pašu spēkiem iekļauties darba tirgū. Personu ar invaliditāti darbspējas ievērojami atšķiras atkarībā no invaliditātes grupas un funkcionālo traucējumu veida. Plānojot atbalsta pasākumus, jāņem vērā invaliditātes smaguma pakāpe un līdz ar to arī darbspēju zaudējuma apmērs, kas var būt gan minimāls šķērslis iesaistei darba tirgū, gan var pilnībā liegt iespēju būt nodarbinātam.• Līdzās tradicionālajām iedzīvotāju grupām, kas tiek saistītas ar sociālās iekļaušanās riskiem, atzīmējamas specifiskas grupas, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir būtisks: gados vecākas personas ar hroniskām slimībām; vecākas personas (50 gadi un vairāk) vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; personas vecumā 20–39 gadi vidū, kam ir zems izglītības līmenis.• Sociālā uzņēmējdarbība kā viena no iespējamiem atbalsta mehānismiem attīstība ne vien invalīdu, bet arī citu sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu integrācijai.• Darba tirgū pastāv būtiska dzimumu segregācija, gan attiecībā uz vīriešu un sieviešu sadalījumu dažādās nozarēs, gan profesijās. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem vērojamas arī attiecībā uz darba samaksu, ko lielā mērā ietekmē fakts, ka vīrieši koncentrējas vidēji augstāk apmaksātos darba tirgus sektoros un amatos, kā arī sievietes biežāk uzņemas ģimenes pienākumus.
Ielikums Nr.2: Austrijas izglītības sistēmaAustrija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur jauniešu bezdarba līmenis atbilstoši Eurostat datiem ir zem 10% (2013. gada 2.cet. – 8,6% Austrijā, 19,7% Latvijā). Kā viens no svarīgiem iemesliem salīdzinoši zemajam bezdarba līmenim tiek uzskatīta attīstītā dažāda līmeņa profesionālās izglītības sistēma, lai gan jāuzsver, ka arī Austrijas kopējā ekonomiskā situācija ir salīdzinoši labvēlīga. Aptuveni 80% no katras vecuma kohortas, pabeidzot obligāto izglītību, turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs. 59% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25-34 gadi ir ar profesionālo izglītību, kas ir trešais augstākais rādītājs OECD valstu starpā.2Profesionālās izglītības programmas Austrijā ir piemērotas dažādiem izglītojamo sagatavotības līmeņiem un vajadzībām, piedāvājot gan piemērotus risinājumus izglītojamajiem ar salīdzinoši vājiem mācību rezultātiem, gan nodrošinot augsta līmeņa programmas tehniskajās jomās. Sociāli neaizsargātākie studenti, kā arī studenti ar vājām akadēmiskajām zināšanām izglītību var iegūt integrējošās profesionālās apmācību programmās, kuru ietvaros ir iespējams pagarināt mācību periodu vai pabeigt tikai daļu no apmācību programmas. Savukārt spējīgākajiem studentiem tiek piedāvāts vienlaicīgi apgūt divas profesijas, kā arī pastāv iespēja turpināt studijas augstākās izglītības iestādēs.3Būtisku profesionālās izglītības daļu veido duālā profesionālās izglītības sistēma, kas nozīmē, ka teorētiskais mācību process notiek profesionālās izglītības iestādēs, bet praktiskā apmācība, kas veido lielāko mācību procesa daļu, notiek uzņēmumos. Tādējādi profesionālās izglītības ieguvi nodrošina gan profesionālās izglītības iestādes, gan darba devēji, nodrošinot iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.4Lai nodrošinātu noteiktu profesionālās izglītības kvalitāti, uzņēmumiem (tajos strādājošajiem apmācītājiem), kas nodrošina praktisko apmācību, ir jāiegūst licence no valsts līmenī sertificētas institūcijas, tāpat tiek veikta vienota apmācāmo eksaminēšana apmācības beigās. Uzņēmumi, kuri ir pārāk mazi vai kuru specializācija tiek uzskatīta par pārāk šauru apmācību nodrošināšanai, var veidot uzņēmumu apvienības, kas savukārt veido mācību firmas, kas nekonkurē tirgū, bet ir pietuvinātas reālajiem apstākļiem. Savukārt, lai visiem skolēniem tiktu nodrošināta iespēja iziet praktiskās apmācības profesionālās izglītības sistēmas programmu ietvaros, valsts ir izveidojusi specializētus apmācību centrus, kas uzņemas uzņēmumu lomu izglītības sistēmas ietvaros. Šo apmācību centru mērķis ir nodrošināt skolēniem apmācības darba vietā iespējas, ja sākotnēji skolēnam neizdodas atrasts pastāvīgu prakses vietu uzņēmumā.5Tomēr vienlaicīgi jāņem vērā, ka šāda profesionālās izglītības sistēma prasa ievērojamus finansiālos līdzekļus, tās regulējums ir attīstījies daudzu gadu garumā, kā arī tā saskaras ar grūtībām nodrošināt praktisko apmācību mazos uzņēmumos, tajā skaitā, ņemot vērā kvalitātes aspektus.6 Austrijas publiskā sektora izdevumi izglītībai pārsniedz vidējos OECD valstu izdevumus, gan salīdzinot izdevumus uz vienu skolēnu gada laikā, gan attiecinot tos pret IKP7. Atšķirībā no Vācijas, kur valsts gandrīz nemaz nepiedalās šīs sistēmas finansēšanā, Austrijā valsts sniedz noteiktus finansiālus stimulus sistēmas darbībai, daļu no šiem stimuliem tiešā veidā piesaistot kvalitatīvajiem iznākumiem.8_________Kathrin Hoeckel, Learning for Jobs OECD Reviews of Vocational Education and Training: Austria, June 2010, http://www.oecd.org/edu/45407970.pdf2 Austria – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Austria_EAG2013%20Country%20Note.pdf3 Kathrin Hoeckel, Learning for Jobs OECD Reviews of Vocational Education and Training: Austria, June 2010, http://www.oecd.org/edu/45407970.pdf4 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdf5 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdf6 Savstarpējās mācīšanās programmas mācīšanās vizīte par darba prakšu sistēmām 07.11.2013. (tiks precizēts)7 Kathrin Hoeckel, Learning for Jobs OECD Reviews of Vocational Education and Training: Austria, June 2010, http://www.oecd.org/edu/45407970.pdf8 Savstarpējās mācīšanās programmas mācīšanās vizīte par darba prakšu sistēmām 07.11.2013.
Ielikums Nr.3: Somijas izglītības sistēmaSomijā ir viens no augstākajiem izglītības līmeņiem – 84% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25–64 gadi ir ieguvuši vismaz profesionālo vidējo izglītību (upper secondary education) (OECD valstu vidējais rādītājs – 75%) bet 39% šajā vecuma grupā ir ieguvuši augstāko izglītību (OECD valstu vidējais rādītājs – 32%). Iegūtajam izglītības līmenim ir bijusi būtiska ietekme uz nodarbinātības rādītājiem ekonomiskās krīzes periodā. Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis vecuma grupā 25-64 pieauga ievērojami lēnāk nekā iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni.Pēc pamatizglītības iegūšanas nedaudz vairāk kā puse skolēnu turpina mācības vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēs, bet aptuveni 40% skolēni turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs. Profesionālās izglītības iestādes ir piemērotas gan jauniešiem kā sākotnējā izglītība, gan pieaugušajiem pārkvalifikācijai vai kvalifikācijas paaugstināšanai. Lai pieaugušajiem atvieglotu profesionālās izglītības iegūšanu, tiek piedāvāta iespēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu bez apmācību iziešanas izglītības sistēmas ietvaros.2Somijā ir samērā liela atšķirība starp studentu īpatsvaru, kas beidz izglītības iestādes, kas dod iespēju turpināt studijas augstākās izglītības iestādēm (85%), un studentu īpatsvaru vecumā līdz 25 gadu vecumam, kas turpina studijas augstākās izglītības iestādēs (51%). Tomēr šāda situācija skaidrojama ar faktu, ka Somijā ir ierobežots vietu skaits augstākās izglītības iestādēs, kas nozīmē, ka ne vienmēr ir iespēja tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas turpināt studijas.3Augstāko izglītības ieguvi nodrošina universitātes, kuru darbība ir vērsta uz zinātnisko pētniecību, un politehnikumi, kas ir profesionāli orientētas augstākās izglītības iestādes.4 Šāda situācija liecina, ka profesionālās izglītības tiek veicināta ne vien vidējās, bet arī augstākās izglītības ietvaros.Tiek uzskatīts, ka attīstīta profesionālās izglītības sistēma nodrošina pozitīvus darba tirgus rezultātus starp absolventiem. Valstīs, kurās izglītības sistēmu ietvaros uzsvars tiek likts uz praktisku apmācību, jauniešu bezdarba līmenis ir zemāks, kā arī darba meklēšanas periods pēc izglītības iestādes absolvēšanas ir mazāks.5_________Finland – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Finland_EAG2013%20Country%20Note.pdf2 Ministry of education and Culture, http://www.minedu.fi/OPM/Koulutus/ammatillinen_koulutus/?lang=en3 Finland – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Finland_EAG2013%20Country%20Note.pdf4 Ministry of education and Culture, http://www.minedu.fi/OPM/Koulutus/ammatillinen_koulutus/?lang=en5 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdf
Galvenie izaicinājumi:• Konkurētspēju darba tirgū nosaka ne vien sākotnējā karjeras izvēle, bet arī pastāvīga pielāgošanās mainīgajiem darba tirgus apstākļiem. Līdz ar to karjeras attīstības atbalstam jābūt nepārtrauktam procesam visa mūža garumā, nevis fragmentārām, galvenokārt saskaroties ar bezdarba problēmu.• Iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām iespējams veicināt ar profesionālās izglītības attīstīšanu, tomēr šis process ir laikietilpīgs un to var ierobežot darba devēju trūkums, kas var nodrošināt kvalitatīvas darba prakses.• Pienācīgi netiek izmantotas pieaugušo izglītības sniegtās iespējas zināšanu un prasmju pilnveidošanai, par ko liecina, ES līmenī zemā iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos, īpaši starp gados vecākām personām un vīriešiem.• Pašreiz uzsāktas reformas augstākajā izglītībā rezultātus sniegs ar laika nobīdi, līdz ar to laika posmā līdz 2020. gadam atbilstoši Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm Latvijas darbaspēka kvalitātes rādītājus visātrāk var uzlabot investīcijas pašreiz nodarbinātajos, kā arī darbaspēka rezerves efektīva aktivizēšana.
Pabeigušo personu skaits Iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas Iekārtojušies darbā, %
Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana 9118 3283 35,7
Neformālā izglītība – valsts valoda** 5656 1386 24,5
Neformālā izglītība – citas programmas** 10892 2678 24,6
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (bez info dienām)*** 39284 9886 25,2
Pasākumi noteiktām personu grupām 1326 1095 82,6
Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai 78 70 89,7
Algoti pagaidu sabiedriskie darbi 31001 4221 13,6
Darba vieta jaunietim 244 197 80,7
Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam 479 133 27,8
NVA inspektoru asistentu apmācība un prakse 24 13 54,2
Pabeiguši dalību laika periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam un iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas (periodā līdz 2013. gada 31. decembrim) Iekļauti arī darba meklētāji** Viena persona var būt piedalījusies vairāk nekā vienā konkurētspējas paaugstināšanas pasākumā. Pabeiguši dalību laika periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam un iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas (periodā līdz 2013. gada 31. decembrim) Iekļauti arī darba meklētāji** Viena persona var būt piedalījusies vairāk nekā vienā konkurētspējas paaugstināšanas pasākumā. Pabeiguši dalību laika periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam un iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas (periodā līdz 2013. gada 31. decembrim) Iekļauti arī darba meklētāji** Viena persona var būt piedalījusies vairāk nekā vienā konkurētspējas paaugstināšanas pasākumā. Pabeiguši dalību laika periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam un iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas (periodā līdz 2013. gada 31. decembrim) Iekļauti arī darba meklētāji** Viena persona var būt piedalījusies vairāk nekā vienā konkurētspējas paaugstināšanas pasākumā.
Galvenie izaicinājumi:• Ņemot vērā, Latvijas demogrāfiskās tendences, darbaspēka konkurētspējai izaugsmes veicināšanā būs izšķiroša nozīme. Svarīgākie soļi izglītības izvēlē un karjeras veidošanā ir karjeras attīstības atbalsts – nepārtraukts process, kas sniedz atbalstu visu vecumu iedzīvotājiem lēmumu pieņemšanai. Zināšanu pilnveidei, kvalifikācijas iegūšanai un paaugstināšanai arvien lielāka loma ir iedzīvotāju iesaistei pieaugušo izglītībā.• Pārstrukturēšanās izglītības jomā ir laikietilpīga, laika periodā līdz 2020. gadam nav sagaidāmas ievērojamas izmaiņas darbaspēka struktūrā attiecībā uz izglītību. Nepieciešams koncentrēties uz pašreizējo zināšanu un prasmju pilnveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, īpašu uzmanību vēršot uz reģistrēto bezdarbnieku riska grupām.• Atsevišķos gadījumos, lai kompensētu zemāku produktivitāti un ļautu nodarbinātajam saglabāt darbavietu, nepieciešams plašāks atbalsts. Šis aspekts īpaši būtisks ir gados vecāku darbinieku vidū. Lai identificētu galvenos šķēršļus, stimulus un traucējošus faktorus ilgākam darba mūžam, jāizvērtē aktīvas novecošanās situācija Latvijā un jāizstrādājami atbalsta pilnveidošanai.• Sekmīgai bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū nepieciešams paredzēt atšķirīgu atbalsta intensitāti dažādām mērķa grupām, veicot bezdarbnieku profilēšanu jeb segmentēšanu, t.i. operatīvi identificēt klientus, kam primāri nepieciešams atbalsts un attiecīgi iesaistīt atbalsta pasākumos.• NVA organizēto aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros lielākais atbalstīto personu īpatsvars ir pasākumos, kas nodrošina ienākumu atbalstu bezdarba gadījumā. ADTP pasākumi jāplāno,koncentrējoties uz darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību mazināšanu.• Periodiska ADTP pasākumu efektivitātes izvērtēšana veicama, ne vien lai novērtētu ietekmi uz klientu darbā iekārtošanos, bet arī lemtu par pasākumu nosacījumu izmaiņām un pielāgošanu mainīgajai darba tirgus situācijai un tautsaimniecības attīstības tendencēm.• Bezdarba problēmu ietekmē arī darba vietu pieejamība, kas īpaši aktuāli ir lauku teritorijās, kur darba vietu ir maz. Darbaspēka mobilitātes veicināšanānozīmīga ir reģionālas mobilitātes programma, kas paredz atbalstīt bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, kā arī palielināt darba atrašanas iespējas tiem cilvēkiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav viņa prasmēm un spējām atbilstošu brīvu darbavietu.
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
IIN
Nodokļa likme, % 25 25 25 25 23 26 25 25 24 24 23
Neapliekamais minimums, LVL/mēnesī 26 32 50 80 9076 35 45 45 45 75 EUR77 75 EUR
Atvieglojums par apgādībā esošām personām, LVL/mēn 18 22 35 56 63 63 70 70 7078 165 EUR79 165 EUR
VSAOI
Nodokļa likme, %, no tās: 33 33,09 33,09 33,09 33,09 33,09 35,09 35,09 35,09 34,09 34,09
d/d likme 24 24,09 24,09 24,09 24,09 24,09 24,09 24,09 24,09 23,59 23,59
d/ņ likme 9 9 9 9 9 9 11 11 11 10,50 10,50
Galvenie izaicinājumi:• Neskatoties uz minimālās darba algas pieaugumu, samērā liela daļa iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam, jo nav iespēja strādāt pilnas slodzes darbu.• Vairāk kā ceturtā daļa darba ņēmēju saņem atalgojumu, kas ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai zemāki, kas var liecināt, ka pastāv relatīvi augsta minimālā mēneša darba alga, netiek apmaksātas virsstundas, kā arī situāciju ietekmē "aplokšņu algas".• Darbinieki, kas ir nodarbināti nereģistrēti vai daļu algas saņem neoficiāli, nav pietiekami sociāli aizsargāti tai skaitā, strādājot arī neatbilstošos darba apstākļos.• Pastāv atšķirības Darba likumā noteiktajā kārtībā un reālajā darba tirgus elastdrošības situācijā attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām.• Sociālais dialogs uzņēmumu ietvaros nav plaši izplatīts, kā arī pašreizējā situācija liecina, ka nepieciešams veicināt tā efektivitāti.• Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir salīdzinoši liels darba nodokļu slogs. Pabalstu saņēmēji, kuriem atbalsts tiek piešķirts, izvērtējot to ienākumus, iesaistoties darbā, saskaras ar augstām izmaksām (iepriekš saņemto pabalstu samazinājumu), kas neveicina finansiālo motivāciju uzsākt darbu.
Nr.p.k. Dokumenta nosaukums Sasaiste ar nodarbinātības politiku
1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Saeimas paziņojums 10.06.2010.) Nosaka valsts ilgtermiņa prioritātes un mērķus ilgtspējīgai valsts attīstībai. Attiecībā uz nodarbinātību un sociālajām programmām kā galvenās prioritātes ir noteiktas cilvēkkapitāla darba ražīguma kāpināšana, darbaspēka bāzes paplašināšana un darbaspēka līdzdalības palielināšana darba tirgū, īpaši veicinot gados vecāku cilvēku, personu ar invaliditāti, personu ar veselības problēmām un māmiņu iesaisti darba tirgū.
2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (apstiprināts Saeimā 20.12.2012.) Nosaka vidēja termiņa attīstības prioritātes. Lai panāktu būtisku tautsaimniecības uzplaukumu, valsts un iedzīvotāji rūpējas par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, investīciju piesaisti un efektīviem pasākumiem nodarbinātības stimulēšanai, iedzīvotāju kompetenču attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Cilvēku drošumspējas prioritātes mērķis ir "Radīt spēcīgu vidusšķiru un nodrošināt tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību." Šim nolūkam noteikts rīcības virziens "Cienīgs darbs". Cienīgs darbs ir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) jēdziens un viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas "nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darba vietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā". Rīcības virziena "Cienīgs darbs" 1. mērķis ir "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020. gadā." 2. mērķis ir "Palielināt nodarbinātības īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem no 67% 2011. gadā līdz 73% 2020. gadā." Lai šo īstenotu, ir paredzēti septiņi uzdevumi un, lai sekmētu gan nodarbinātību, gan demogrāfisko situāciju, paredzēts uzdevums "ģimeņu ar bērniem labklājības veicināšana.
3. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 2011. gada 26.aprīļa sēdes protokols Nr.27; 34.§) Nosaka galvenos pasākumus 2011.–2013. gadam tautsaimniecības makro–strukturālo šķēršļu novēršanai un "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai. Nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai ir noteikts veicināt darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējo atbilstību, pilnveidot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un NVA darbu, kā arī veicināt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju un sociālās palīdzības klientu atgriešanu darba tirgū.
4. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 2014. gada 7. janvāra sēdes protokols nr. 1; 40.§) Nosaka rīcības virzienus kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanai, kas ir pamatā personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.
5. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 28.06.2013. rīkojums Nr.282) Nosaka rīcības virzienus ekonomikas strukturālo izmaiņu veicināšanai, lai palielinātu tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportu. Nosaka aktivitātes darbaspēka pieejamības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstoša izglītības piedāvājuma nodrošināšanai.
6. Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015. gadam (MK 28.11.2014. rīkojums Nr.694) Ietver pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, paaugstinot tautsaimniecības konkurētspēju, attīstot labvēlīgu investīciju vidi un veicinot nodarbinātību.
7. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam (MK 29.10.2013. rīkojums Nr.496) Nosaka Latvijas reģionālo politiku, kuras mērķis ir sekmēt visu teritoriju straujāku attīstību un konkurētspējas pieaugumu un samazināt disproporcijas teritoriju attīstībā, teritorijām ar zemākiem attīstības rādītājiem pietuvojoties attīstītākajām teritorijām t.sk. attiecībā uz nodarbinātību.
8. Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018. gadam (MK 20.04.2009. rīkojums Nr.246) Nosaka jaunatnes politikas rīcības virzienus un galvenos uzdevumus ar mērķi panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju. Attiecībā uz nodarbinātību galvenais uzdevums ir jauniešu – bezdarbnieku integrēšana darba tirgū, tādējādi veicinot jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.
9. Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.–2018. gadā Raksturo Jauniešu garantijas vietu un īstenošanas mehānismu vispārējā politiskajā ietvarā, tā papildinātību ar izglītības un aktīvās nodarbinātības politikas pasākumiem un prioritātēm, kā arī sniedz informāciju par plānoto partnerības modeli un plānotajiem pasākumiem jauniešu atbalstam.
10. Latvijas Konverģences programma 2013.–2016. gadam (apstiprināts MK 29.04.2013. ārkārtas sēdē, protokols Nr.25, 1.§) Nosaka vispārējās ekonomiskās politikas un fiskālās politikas vidēja termiņa vadlīnijas un mērķus, kā vienu no mērķiem izvirzot sabalansētas sociālās sistēmas un nodarbinātības sasniegšanu.
11. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.–2019. gadam (MK 17.06.2013. rīkojums Nr.249) Nosaka eksporta veicināšanas un ārvalstu tiešo investīciju piesaistes politikas galvenos mērķus, principus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.
12. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam (MK 30.07.2013. rīkojums Nr.356) Nosaka konkrētus atbalsta pasākumus tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā, vai vēlas dibināt savu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.
13. Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam (MK 17.01.2012. rīkojums Nr.35) Nosaka politiku dzimumu līdztiesības jomā atbilstoši Koncepcijai dzimumu līdztiesības īstenošanai, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu. Attiecībā uz darba tirgu plāna ietvaros tiek vērsta uzmanība uz abu dzimumu ekonomisko neatkarību un vienlīdzību.
14. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 22.11.2013. rīkojums Nr. 564) Nosaka politiku, kas veicina personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, t.sk. vienlīdzīgas tiesības uz darbu kā vienu no sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelementiem.
15. Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011–2017. gadam (MK 18.02.2011. rīkojums Nr.65) Nosaka valsts ģimenes politiku ar mērķi nostiprināt ģimenes lomu sabiedrībā, nodarbinātībai pievēršoties kā galvenajam ģimenes sociālās un ekonomiskās integrācijas faktoram.
16. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 14.10.2013. rīk. Nr. 468) Nosaka rīcībpolitiku informācijas sabiedrības attīstības jomā un noteiktu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas prioritātes Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas 2014.–2020. gada periodam.
17. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 14.10.2014. rīk. Nr.589) Nosaka rīcībpolitiku sabiedrības veselības politikas jomā ar virsmērķi palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.
18. Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" (Eiropas Komisijas apstiprināta 2014. gada 11.novembrī). Definē Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem. Nosaka vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.
19. Eiropas Padomes 2014. gada 8. jūlija ieteikums par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/12) Iesaka Latvijai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam:1. Turpināt centienus, lai vēl vairāk samazinātu nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem.2. Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus attiecībā uz jauniešu nodarbināmību, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā.Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai vēl vairāk nodrošinātu, ka tā attiecas uz lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinātu pabalstu adekvātumu, pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pārklājumu.
20. Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam (Eiropas Komisijas apstiprināts 2014. gada 20.jūnijā) Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā. Līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu ES 2020 stratēģijā noteikto. Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju. Partnerības līgums nosaka 2014.–2020. gada ES kohēzijas politikas investīciju virzienus, t.sk. nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū.
Nr. Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš (cet.)
--- --- ---
I rīcības virziens - iekļaujošs darba tirgus I rīcības virziens - iekļaujošs darba tirgus I rīcības virziens - iekļaujošs darba tirgus
1. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Paplašināt pakalpojumu nodrošināšanu reģistrētajiem bezdarbniekiem, atbilstoši profilēšanas rezultātā identificētajām individuālajām vajadzībām
1.1. Nodrošināt reģistrētajiem bezdarbniekiem mērķētākus ADTP pasākumus atbilstoši bezdarbnieku profilēšanas rezultātiem 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
1.1.1. Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
2. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Paaugstināt karjeras pakalpojumu izmantošanas intensitāti karjeras plānošanas procesā
2.1. Nodrošināt karjeras informāciju un atbalsta pasākumu kopumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām u.c. 2015. gadsII cet. –2020. gadsIV cet.
2.1.1. Stiprināt karjeras konsultāciju lomu darba meklēšanas atbalsta pasākumu ietvaros 2015. gadsII cet. –2020. gadsIV cet.
3. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Palielināt riska grupu bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, risinot būtiskākos bezdarba iemeslus
3.1. Sekmēt reģistrēto bezdarbnieku, kam ir pastāvīgas grūtības iekļauties darba tirgū, nodarbinātību 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
4. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību
4.1. Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicinot nodarbinātības iespējas, tostarp augsta darba tirgus riska grupām 2020. gads
4.1.1. Īstenot sociālās uzņēmējdarbības izmēģinājumprojektu 2015. gadsIV cet. –2018. gadsIV cet.
4.1.2. Izstrādāt likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. 2018. gadsI cet. –2018. gadsIII.cet.
5. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Palielināt reģionālās mobilitātes iespējas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai
5.1. Sekmēt reģionālo mobilitāti ar mērķi veicināt ekonomisko mobilitāti ap ekonomiskajiem centriem 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
5.1.1. Atbilstoši izvērtējumam pilnveidot izmēģinājuma projektu "Darbs Latvijā" un uzsākt patstāvīgu pasākuma īstenošanu 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
II rīcības virziens - līdzsvarots darba tirgus II rīcības virziens - līdzsvarots darba tirgus II rīcības virziens - līdzsvarots darba tirgus
6. Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis Paplašināt informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm un uzlabot darba tirgus situācijas analīzes efektivitāti
6.1. Palielināt informācijas pieejamību par brīvajām darba vietām 2015. gadsIV cet.
6.1.1. Informēt sabiedrību par iespējām reģistrēt brīvās darba vietas un informācijas pieejamību CV/Vakanču portālā 2015. gadsIV cet.
6.2. Izvērtēt darba tirgus situāciju un ADTP pasākumu atbilstību darba tirgus situācijai 2015. gadsIV cet. –2020. gadsIV cet.
6.2.1. Apzināt un izpētīt būtiskākās darba tirgus problēmas, kuru risināšanai nepieciešama dziļāka izpēte 2015. gadsIV cet. –2020. gadsIV cet.
7. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Pilnveidot sadarbības mehānismu labāku darba tirgus rezultātu nodrošināšanai
7.1. Pilnveidota sadarbība nodarbinātības veicināšanai institūciju starpā 2015. gadsIV cet.
7.1.1. Izvērtēt NVA un sociālo dienestu sadarbības modeļa izmēģinājuma projekta rezultātus un pilnveidot patstāvīgas sadarbības iespējas 2015. gadsIII cet.
7.1.2. Izvērtēt iespēju paplašināt NVA īstenoto ADTP pasākumu nodrošināšanu ar kuponu metodi 2015. gadsIV cet.
8. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Paaugstināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju, pilnveidojot darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes
8.1. Veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū ar apmācību palīdzību 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
8.1.1. Izvērtēt izmēģinājuma projekta "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs" rezultātus un veikt nepieciešamās izmaiņas 2015. gadsII cet.
8.1.2. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju un kompetences atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un indivīda interesēm 2016. gadsI cet. –2022. gadsI cet.
8.1.3. Īstenot apmācības (t.sk. e-prasmes) un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem, t.sk. iesaistot darba devējus 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
9. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Palielināt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas reģistrētajiem bezdarbniekiem
9.1. Sekmēt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
9.1.2. Pilnveidot un īstenot NVA pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai atbilstoši veiktajam izvērtējumam 2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
10. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Veicināt darba vietu kvalitātes uzlabošanos
10.1. Īstenot pasākumus darba vietu kvalitātes uzlabošanās sekmēšanai 2017. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
10.1.1. Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū 2017. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.
10.1.2. Veikt padziļinātu izpēti par darba strīdu izšķiršanas pilnveidošanu 2017. gadsIII cet. –2020. gadsIV cet.
III rīcības virziens - nodarbinātību sekmējoša vide III rīcības virziens - nodarbinātību sekmējoša vide III rīcības virziens - nodarbinātību sekmējoša vide
11. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Iekļaujošai nodarbinātībai draudzīgākas darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmas attīstība
11.1. Pilnveidot nodokļu un pabalstu sistēmu, īpaši vēršot uzmanību uz mazo algu saņēmēju situācijas uzlabošanai 2020. gadsIV cet.
11.1.1. Veicināta pabalstu sistēmas pilnveidošana, īpaši vēršot uzmanību uz mazo algu saņēmējiem 2015. gadsIV cet.
11.1.2. Izstrādāts priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, sākot ar 2016. gadu, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu. 2015. gads II cet.
Politikas definētais mērķis Politikas definētais mērķis Nodrošināt sabalansētu un līdzsvarotu darba tirgus attīstību, veidot politiku, kas stimulē jaunu darba vietu radīšanu tautsaimniecībā, samazināt bezdarba izraisītās negatīvās sekas, palīdzēt atgriezties darba tirgū nelabvēlīgākā situācijā esošajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā arī pilnvērtīgi izmantot cilvēkresursu potenciālu.
--- --- ---
Nr. Rezultāts Rezultatīvais rādītājs
1. Palielinājies nodarbinātības līmenis valstī Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi, %)
2. Palielinājies nodarbinātības līmenis vecuma grupā 55-64 gadi Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā88 (55-64 gadi, %)
3. Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
4. Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no visiem bezdarbniekiem89
5. Samazinājušās darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem Darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem (%)90
6. Pieaug strādājošo reālās darba samaksas dinamika Strādājošo reālās darba samaksas dinamika, % pret iepriekšējo gadu91
7. Samazinājies strādājošo nabadzības risks Nabadzības riska indekss strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem92
Nr. Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Darbības rezultāts
--- --- ---
1. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
1.1. Nodrošināt reģistrētajiem bezdarbniekiem mērķētākus ADTP pasākumus atbilstoši bezdarbnieku profilēšanas rezultātiem Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiem
1.1.1. Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiem
1.1.1. Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiem
1.1.1. Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiem
1.1.1. Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiem
2. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
2.1. Nodrošināt karjeras informāciju un atbalsta pasākumu kopumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām u.c. Uzlabots karjeras atbalsta pasākumu saturs, t.sk. pilnveidojot karjeras pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo informāciju par darba tirgus vidēja un īstermiņa prognozēm
2.1. Nodrošināt karjeras informāciju un atbalsta pasākumu kopumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām u.c. Uzlabots karjeras atbalsta pasākumu saturs, t.sk. pilnveidojot karjeras pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo informāciju par darba tirgus vidēja un īstermiņa prognozēm
2.1.1. Stiprināt karjeras konsultāciju lomu darba meklēšanas atbalsta pasākumu ietvaros Reģistrētajiem bezdarbniekiem mērķtiecīgāk piedāvāts karjeras attīstības atbalsts, ņemot vērā darba tirgus prognozes
2.1.1. Stiprināt karjeras konsultāciju lomu darba meklēšanas atbalsta pasākumu ietvaros Reģistrētajiem bezdarbniekiem mērķtiecīgāk piedāvāts karjeras attīstības atbalsts, ņemot vērā darba tirgus prognozes
3. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
3.1. Sekmēt reģistrēto bezdarbnieku, kam ir pastāvīgas grūtības iekļauties darba tirgū, nodarbinātību Izvērtēti ilgstošo bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmēju – aktivizācijas pasākumi un to aizstāšanas iespējas ar integrētiem risinājumiem, sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Sagatavoti priekšlikumi gados vecāku (50 gadi un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un sava potenciāla izmantošanai
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Balstoties uz Aktīvas novecošanas stratēģiju, izstrādāti un ieviesti jauni, un pilnveidoti esošie pasākumi gados vecāku (50 gadi un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un sava potenciāla izmantošanai
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Gados vecākie (50 gadi un vairāk) nodarbinātie un reģistrētie bezdarbnieki ir kļuvuši konkurētspējīgāki darba tirgū un pilnvērtīgāk izmanto savu potenciālu
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi dati par ADTP pasākumu rezultātiem un priekšlikumiem pilnveidojumiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi dati par ADTP pasākumu rezultātiem un priekšlikumiem pilnveidojumiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi dati par ADTP pasākumu rezultātiem un priekšlikumiem pilnveidojumiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi dati par ADTP pasākumu rezultātiem un priekšlikumiem pilnveidojumiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi dati par ADTP pasākumu rezultātiem un priekšlikumiem pilnveidojumiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Jaunieši, kas nemācās un nestrādā, iniciatīvas "Jauniešu garantija" pasākumu ietvaros ir uzlabojuši savu izglītības līmeni, ieguvuši darba pieredzi vai pastāvīgu darbavietu
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Jaunieši – bezdarbnieki, kas pēc dalības "Jauniešu garantijas" pasākumā iesaistījušies izglītībā (apmācībā kvalifikācijas ieguvē) vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Izstrādāti priekšlikumi atbalsta dažādošanai bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitāti (t.sk. Bezdarbniekiem ar invaliditāti atkarībā no funkcionālo traucējumu veida un smaguma)
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Ieviesti ADTP pasākumi, kas paredz atbalsta dažādošanu bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitāti (t.sk. Bezdarbniekiem ar invaliditāti atkarībā no funkcionālo traucējumu vaida un smaguma)
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Izvērtētas ieviestās izmaiņas ADTP pasākumos, kas paredz atbalsta dažādošanu bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitāti (t.sk. Bezdarbniekiem ar invaliditāti atkarībā no funkcionālo traucējumu vaida un smaguma)
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi atkarībā no invaliditātes grupām un veida
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām ar invaliditāti
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Ieviests pasākums atbalstītā darba ieviešanai personām ar garīga rakstura traucējumiem
3.1.1. Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai Izvērtēts ieviestais pasākums atbalstītā darba nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem
4. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
4.1. Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicinot nodarbinātības iespējas, tostarp augsta darba tirgus riska grupām Veicināta sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā
4.1.1. Īstenot sociālās uzņēmējdarbības izmēģinājumprojektu Veicināta sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā
4.1.2. Izstrādāt likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. Veicināta sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā
4.1.2. Izstrādāt likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. Veicināta sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā
5. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
5.1. Sekmēt reģionālo mobilitāti ar mērķi veicināt ekonomisko mobilitāti ap ekonomiskajiem centriem Reģistrētajiem bezdarbniekiem sniegts atbalsts darba uzsākšanai tuvējos ekonomiskajos centros
5.1.1. Atbilstoši izvērtējumam pilnveidot izmēģinājuma projektu "Darbs Latvijā" un uzsākt patstāvīgu pasākuma īstenošanu Reģistrētajiem bezdarbniekiem sniegts atbalsts darba uzsākšanai tuvējos ekonomiskajos centros
5.1.2. Atbilstoši izvērtējumam pilnveidot izmēģinājuma projektu "Darbs Latvijā" un uzsākt patstāvīgu pasākuma īstenošanu Reģistrētajiem bezdarbniekiem sniegts atbalsts darba uzsākšanai tuvējos ekonomiskajos centros
Nr. Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Darbības rezultāts
--- --- ---
6. Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis
6.1. Palielināt informācijas pieejamību par brīvajām darba vietām Izveidota vienota platforma un forums ekonomikas un darba tirgus attīstības tendenču monitoringam un prognozēšanai
6.1.1. Informēt sabiedrību par iespējām reģistrēt brīvās darba vietas un informācijas pieejamību CV/Vakanču portālā Veicināta informētība par CV/Vakanču portāla lietošanu un informācijas pieejamību, tajā skaitā ārvalstīs
6.1.1. Informēt sabiedrību par iespējām reģistrēt brīvās darba vietas un informācijas pieejamību CV/Vakanču portālā Veikti motivācijas pasākumi, lai darba devēji brīvās darba vietas reģistrētu NVA datu bāzē, tajā skaitā publiskajā sektorā
6.2. Izvērtēt darba tirgus situāciju un ADTP pasākumu atbilstību darba tirgus situācijai Padziļināti izpētīta darba tirgus situācija un veiktas rekomendācijas situācijas uzlabošanai
6.2.1. Apzināt un izpētīt būtiskākās darba tirgus problēmas, kuru risināšanai nepieciešama dziļāka izpēte Padziļināti izpētīta darba tirgus situācija un veiktas rekomendācijas situācijas uzlabošanai
7. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
7.1. Pilnveidota sadarbība nodarbinātības veicināšanai institūciju starpā Veicināta NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbība kopīgo klientu apzināšanai
7.1.1. Izvērtēt NVA un sociālo dienestu sadarbības modeļa izmēģinājuma projekta rezultātus un pilnveidot patstāvīgas sadarbības iespējas Veicināta NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbība kopīgo klientu apzināšanai
7.1.2. Izvērtēt iespēju paplašināt NVA īstenoto ADTP pasākumu nodrošināšanu ar kuponu metodi Reģistrētajiem bezdarbniekiem ir iespēja izvēlēties izglītības iestādi, kurā apgūt profesionālās un neformālās izglītības programmas NVA pakalpojumu ietvaros
8. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
8.1. Veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū ar apmācību palīdzību Pilnveidots bezdarbnieku apmācību pasākums "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs"
8.1.1. Izvērtēt izmēģinājuma projekta "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs" rezultātus un veikt nepieciešamās izmaiņas Pilnveidots bezdarbnieku apmācību pasākums "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs"
8.1.2. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju un kompetences atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un indivīda interesēm Palielinājies pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars
8.1.3. Īstenot apmācības (t.sk. e-prasmes) un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem, t.sk. iesaistot darba devējus Paaugstināta bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam
9. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
9.1. Sekmēt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu Sniegts atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai
9.1.2. Pilnveidot un īstenot NVA pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai atbilstoši veiktajam izvērtējumam Sniegts atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai
10. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
10.1. Īstenot pasākumus darba vietu kvalitātes uzlabošanās sekmēšanai Veicināta darba attiecību jomas monitoringa attīstība
10.1.1. Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū Veicināta darba attiecību jomas monitoringa attīstība
10.1.2. Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū Veicināta darba attiecību jomas monitoringa attīstība
10.1.2. Veikt padziļinātu izpēti par darba strīdu izšķiršanas pilnveidošanu Veicināta darba attiecību jomas monitoringa attīstība
Nr. Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Darbības rezultāts
--- --- ---
11. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis
11.1. Pilnveidot nodokļu un pabalstu sistēmu, īpaši vēršot uzmanību uz mazo algu saņēmēju situācijas uzlabošanai Izstrādāt priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai
11.1.2. Izstrādāt priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu. Izstrādāt priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai
Nr.p.k. Rīcības raksturojums Izpildes termiņš
--- --- ---
1. Sagatavots pamatnostādņu vidusposma novērtējums 2017. gada 31. maijs
2. Sagatavots pamatnostādņu gala novērtējums 2021. gada 1. jūlijs
Politikas rezultāts Nr.1 Palielinājies nodarbinātības līmenis valstī
--- ---
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.1 Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi, %)
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: Eurostat
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze Rādītājs pieaug
Saistītie darbības rezultāti Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu atbilstoši profilēšanas rezultātiemBezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums
Cita informācija Nav
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.2 Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā95 (55–64 gadi, %)
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: CSB
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze Palielinās
Saistītie darbības rezultāti Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiemBezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)
Cita informācija Nav
Politikas rezultāts Nr.2 Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.1 Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: EUROSTAT
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze 2017. gads – 4.5%, 2020. gads – 2.5%
Saistītie darbības rezultāti Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiemBezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)
Cita informācija Nav
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.2 Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no visiem bezdarbniekiem
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: EUROSTAT
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze 2017. gads – 30%, 2020. gads – 15%
Saistītie darbības rezultāti Reģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiemBezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)
Cita informācija Nav
Politikas rezultāts Nr.3 Samazinājušās darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.1 Darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem (%)
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: EUROSTAT
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze Samazinās
Saistītie darbības rezultāti Uzlabojusies sabiedrības izpratne un informētība par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem
Cita informācija Nav
Politikas rezultāts Nr.4 Pieaug strādājošo reālās darba samaksas dinamika
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.1 Strādājošo reālās darba samaksas dinamika, % pret iepriekšējo gadu
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: CSP
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze 2017. gads – 106, 2020. gads – 108
Saistītie darbības rezultāti Izvērtētas iespējas samazināt darbaspēka nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un veicināt finansiālo motivāciju, uzsākot darbu
Cita informācija Nav
Politikas rezultāts Nr.6 Samazinājies strādājošo nabadzības risks
Politikas rezultāta rezultatīvais rādītājs Nr.1 Nabadzības riska indekss strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem
Rādītāja iegūšanas metodoloģija Avots: CSP
Mērīšanas biežums Pamatnostādņu vidusposma un gala novērtējuma ietvaros – 2017. un 2021. gadā
Rādītāja vēlamās vērtības prognoze 2017. gads – 6.5, 2020. gads – 5
Saistītie darbības rezultāti Izvērtētas iespējas samazināt darbaspēka nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un veicināt finansiālo motivāciju, uzsākot darbu
Cita informācija Nav

Labklājības ministrs Uldis Augulis

(Ministru kabineta2015.gada 12.maijarīkojums Nr.244)

Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.–2020.gadamkopsavilkums

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)