LegalizePar jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā
Ministru kabineta rīkojums Nr.333Rīgā 2015.gada 29.jūnijā (prot. Nr.28 27.§)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto konceptuālo ziņojumu.
2. Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija pakāpenisku īstenošanu un pasākumu plānu pārejai uz jauno finansēšanas kārtību. Finansēšanas modeļa maiņu neattiecināt uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).
3. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
3.1. līdz 2015. gada 1. jūlijam – kā Ministru kabineta lietu noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā no valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" piešķir līdzekļus pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai augstākās izglītības institūcijās, kurās ir ieviesta rezultātu pārvaldība un uz rezultātiem balstīta personāla atalgojuma sistēma;
3.2. līdz 2018. gada 1. decembrim – noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā aktualizē studiju vietas bāzes izmaksu aprēķina metodiku un pārskata studiju izmaksu koeficientus, papildus iestrādājot mehānismu, kas veicina augstākās izglītības pieejamību reģionos un darba tirgus vajadzībām atbilstošu programmu attīstību, kā arī nosakot izpildījuma līgumu slēgšanas kārtību.
4. Par sasniegumiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanā Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2015. gada 1. oktobrim nodrošināt līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" līdzekļiem.
5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2015. gada 1. augustam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", nosakot, ka 2016. gadā, piešķirot zinātnes bāzes finansējumu, tiek ņemts vērā akadēmiskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai 2016. gadā studiju vietu finansēšanā saglabāt "aploksnes principu", tas ir, finansējumu studiju procesa nodrošināšanai augstskolām piešķirt apmērā, kas nav mazāks par 2015. gadā piešķirto finansējumu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām konceptuālā ziņojuma īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2015. gadā konceptuālajā ziņojumā ietvertos pasākumus īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par jauna finansēšanas modeļa ieviešanai papildus nepieciešamo finansējumu 2016. gadā un turpmākajos gados, tai skaitā aktualizēto studiju vietas bāzes izmaksu un pārskatīto studiju izmaksu koeficientu ieviešanai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu, skatīt, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt konceptuālajā ziņojumā "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" ietvertā pasākumu plāna ieviešanu, kā arī līdz 2015. gada 31. decembrim un 2016. gada 31. decembrim sniegt Ministru kabinetam pārskatu par plāna īstenošanas gaitu.
Ministru prezidente Laimdota StraujumaIzglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana LatvijāKONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS
| Stratēģiskā orientācija | Stimulu orientācija |
|---|---|
| • Veicina nacionālo mērķu sasniegšanu; • Veicina iestāžu profilu attīstību; • Nodrošina atlīdzību un sankcijas par sniegumu;• Rada labvēlīgu vidi konkurencei. | • Nodrošina skaidrus, nesadrumstalotus finanšu stimulus;• Līdzsvaro prognozēto un realizēto sniegumu; • Novērš nevēlamu ietekmi. |
| Ilgtspēja | Atbilstība likumdošanai |
| • Nodrošina stabilitāti un nosacījumus ilgtermiņa attīstības plānošanai;• Nodrošina finansēšanas mehānismu nepārtrauktību;• Ņem vērā izmaksu atšķirības jomās;• Veicina riska izlīdzināšanu un vadību. | • Nodrošina finansēšanas principu caurskatāmību un līdzsvarotību;• Atbilst izpratnei par taisnīgumu;• Garantē akadēmisko brīvību;• Nodrošina vienreizēju piešķīrumu. |
| Autonomija un elastība | Praktiskā iespējamība |
| • Nodrošina atbilstoša līmeņa regulējumu; • Garantē iekšējās resursu pārdales autonomiju; Veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību. | • Balstās uz pieejamiem datiem;• Nodrošina administratīvo efektivitāti;• Ievēro metodiskos standartus;• Nodrošina finansēšanas līmeņu saskaņotību. |
| Pamata (bāzes) finansējums | Snieguma finansējums |
| --- | --- |
| Piešķīruma komponents, kas noteiktā laika periodā tiek saglabāts nemainīgs. Tā mērķis ir prognozējams un uzticams finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības institūciju pamatfunkciju nepārtrauktību. | Piešķīruma komponents, kura mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei. Uz sniegumu vērsts finansējums tiek piešķirts, ņemot vērā paredzamos un sasniegtos studiju un pētniecības rezultātu rādītājus. |
| STIPRĀS PUSES | STIPRĀS PUSES |
| --- | --- |
| Konteksts: stratēģiskā orientācija | Konteksts: stratēģiskā orientācija |
| • Daudzveidīga AI sistēma (daudz iestāžu, nišas spēlētāji, dažādi profili, valsts/privātās);• Liels skaits privāto AII;• Studiju programmu un pētniecības institūtu kvalitātes nodrošinājuma uzsākšana;• Pētniecības institūti ar lielāku kritisko masu materiāltehnisko un cilvēkresursu ziņā un skaidru darbības fokusu;• Liels skaits jauniešu, kas iegūst AI;• Augsta nodarbinātības pakāpe un augsta procentuālā atdeve no AI;• Funkcionējoša datu uzraudzības sistēma (t.sk., izpildījuma un finanšu dati);• Augsta sistēmas un AII pielāgošanās spēja, kas uzskatāmi parādījās ekonomiskās krīzes laikā;• IZM un nozaru ministrijas ir daudzbalsīgi AII interešu aizstāvji. | • Daudzveidīga AI sistēma (daudz iestāžu, nišas spēlētāji, dažādi profili, valsts/privātās);• Liels skaits privāto AII;• Studiju programmu un pētniecības institūtu kvalitātes nodrošinājuma uzsākšana;• Pētniecības institūti ar lielāku kritisko masu materiāltehnisko un cilvēkresursu ziņā un skaidru darbības fokusu;• Liels skaits jauniešu, kas iegūst AI;• Augsta nodarbinātības pakāpe un augsta procentuālā atdeve no AI;• Funkcionējoša datu uzraudzības sistēma (t.sk., izpildījuma un finanšu dati);• Augsta sistēmas un AII pielāgošanās spēja, kas uzskatāmi parādījās ekonomiskās krīzes laikā;• IZM un nozaru ministrijas ir daudzbalsīgi AII interešu aizstāvji. |
| Finansējums: Stimulu orientācija | Finansējums: Stimulu orientācija |
| • Studiju vietas ļauj īstenot nacionālo plānošanu saskaņā ar darba tirgus prasībām;• Studiju vietas tiek piedāvātas, pamatojoties uz sekmēm, t.sk., pastāv rotācijas iespējas, kas veicina konkurenci;• ES struktūrfondi pētniecībai tiek piešķirti ar zināmu konkurences elementu;• Tiek piesaistīts daudz maksas studentu (vēlme maksāt/ papildu resursi AII);• Pastāv izpildījuma līgumi starp AII un IZM. | • Viena balsta modelis, kam pamatā ir valsts finansējums studiju vietām, nevis vairāku balstu modelis ar līdzsvarotām funkcijām;• Trūkst faktiskas orientācijas uz sniegumu valsts finansējumā, tādējādi ir vāja saikne ar nacionālajām un institucionālajām stratēģijām;• Trūkst finansējuma inovatīvām iniciatīvām;• Nav skaidras pieejas valsts finansējuma lomai privātajās AII;• Nav atbalsta ar pētniecību saistītai attīstībai, piem., pēcdoktorantūras studijām, zināšanu pārneses pasākumiem u.c. |
| Finansējums: Ilgtspēja | Finansējums: Ilgtspēja |
| Finansējums: Ilgtspēja• Studiju vietu finansējums nodrošina uz izmaksām vērstu stabilitāti sistēmā, ar "nauda seko studentam" elementu;• Ievērojama ES struktūrfondu pieejamība AI un P&A (izdzīvošanas pamats ekonomiskās krīzes laikā). | • Nepietiekams finansējums AI un pētniecības sistēmai salīdzinājumā ar vairumu Eiropas valstu un valdības mērķiem;• Apsolītais finansējuma palielinājums vēl nav īstenots;• Zemāki finansējuma tarifi AI studentiem salīdzinājumā ar pamatskolas un vidusskolas izglītību;• Novecojusi izmaksu bāze subsidētām studiju vietām. |
| Finansējums: Atbilstība likumdošanai | Finansējums: Atbilstība likumdošanai |
| • Studējošā kredītu pieejamība daudziem studentiem ar pievilcīgiem atmaksas nosacījumiem;• Pilnas maksas segšana nodrošina pieejamību. | • Daudz konkurējošu vajadzību budžeta palielinājuma gadījumā (kvalitatīvāka pasniegšana, doktorantūras skolas, pēcdoktorantūras karjera, trīskāršās spirāles modelis u.c.);• Necaurskatāmība un subjektivitāte budžeta vietu piešķiršanā, plānošanas problēmas ikgadējās intervences rezultātā;• Budžeta vietas ir ieguvums galvenokārt studentiem no labākām sociāli ekonomiskajām grupām;• Nav budžeta vietu nepilna laika studentiem;• Studējošo kredīti nav pievilcīgi atsevišķām studējošo grupām, "galvotāja prasība" ir būtisks šķērslis;• Nav praktiski nekāda uz sociālām vajadzībām vērsta atbalsta, kā arī nav mehānismu līdzekļu pieejamības pārbaudei studentiem no trūcīgām ģimenēm. |
| Finansējums: Autonomija un brīvība | Finansējums: Autonomija un brīvība |
| • Augsta (finanšu) autonomijas pakāpe AII;• Finanšu autonomija sniedz uzņēmējdarbības brīvību;• Labi nosacījumi resursu dažādošanai. | • Ievērojama paļaušanās uz ES struktūrfondiem P&A jomā, kas nav ilgtspējīga situācija ilgtermiņā. Līdzfinansējuma problēma.• Salīdzinoši zems nozaru/uzņēmumu finansējuma īpatsvars. |
| Finansējums: Praktiskā iespējamība | Finansējums: Praktiskā iespējamība |
| • Ievērojama studentu mobilitāte (daudzās sistēmās ir grūtības ar studentu nosūtīšanu uz ārzemēm). Tas nozīmē, ka citas valstis sedz mācību izmaksas. | • Decentralizēta studentu kredītu un stipendiju sistēma (efektivitātes riski un problēmas AII attiecībā uz vajadzību izvērtējumu);• Pārāk dāsni parādu dzēšanas mehānismi;• Neatbilstība starp akadēmisko gadu un finanšu gadu. |
| Esošā modeļa problēmas | Jaunais modelis |
| --- | --- |
| Latvijas AI ir nepietiekams finansējums, jo īpaši publiskā finansējuma ziņā. | Finansēšanas modeļa modernizācija un sasaiste ar politikas mērķiem, lai pamatotu nepieciešamo publiskā finansējuma palielinājumu. |
| "Viena balsta", statisks valsts finansējuma modelis, kam trūkst divu svarīgu komponentu, proti, uz sniegumu un attīstību vērsts finansējums. | Trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešana, ko veido pamata finansējums, snieguma (uz rezultātiem orientēts) finansējums un attīstības (uz inovācijām orientēts) finansējums. |
| Finansēšanas modelī nav saskaņots studiju un pētniecības pamata finansējums. | Pirmā pīlāra ieviešana (pamata finansējums), kas līdzsvaro studiju un pētniecības finansējuma plūsmas. |
| Studiju vietu modelis un valsts pētniecības finansēšanas modelis nerada jēgpilnus un atbilstošus snieguma stimulus AII. | Otrā pīlāra ieviešana (uz sniegumu orientēts finansējums), lai radītu snieguma stimulus AII. |
| Modelis piedāvā AII tikai ierobežotus stimulus nacionālo augstākās izglītības stratēģiju veicināšanai un iestāžu profilu stiprināšanai. Pētniecības finansēšanas plūsmas (ieskaitot ES struktūrfondus) neietver skaidrus un caurskatāmus stimulus iestāžu profilu dažādošanai, AII konsolidācijas pasākumiem, pētniecības organizāciju sadarbībai vai ar ārējiem partneriem. Izteikta paļaušanās uz ES struktūrfondiem kaitē AII ilgtermiņa finanšu dzīvotspējai. Ienākumi no privātajiem avotiem, piemēram, sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir salīdzinoši nepietiekami attīstīti. | Trešā pīlāra ieviešana (attīstības finansējums), lai nodrošinātu valsts finansējumu attīstības pasākumiem un projektiem, kas veicina stratēģisko mērķu īstenošanu. Mērķos ir ņemtas vērā nacionālās prioritātes un AII profili un stratēģijas (ilgtermiņa attīstībai). ES struktūrfondi ir iekļaujami trešajā pīlārā, lai gan tiem pārsvarā ir īstermiņa raksturs, kas atbalsta nozīmīgas tūlītējas izmaiņas sektorā (piem., finansējuma avotu diversificēšana, konsolidācijas pasākumi un sadarbība ar ārējiem partneriem. Trešais pīlārs ietver pētniecības kompetenču centru finansēšanu, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus un pētniecības prioritāšu nacionālo stratēģiju. |
| AII ne vienmēr izmanto tām doto finansiālo autonomiju, un ne vienmēr parāda augsta līmeņa atbildību pret ārējām ieinteresētajām personām (gan publiskajām, gan privātajām). | Studiju un kapacitātes uzlabošanas pasākumu piedāvāšana finanšu vadības jomā, lai stimulētu finanšu vadības un plānošanas apguvi. Augsta finansiālās autonomijas līmeņa uzturēšana, bet atbildības un caurskatāmības palielināšana, izmantojot izpildījuma datus, ikgadējos izpildījuma līguma ziņojumus un publicētos finanšu pārskatus. |
| Divplūsmu sistēma ar uz sasniegumiem balstītu studentu atlasi valsts finansētajām studiju vietām visticamāk atbalsta pilna laika studentus no turīgākiem sociālekonomiskajiem sabiedrības slāņiem. Pašreizējā studentu atbalsta sistēma ir ļoti decentralizēta, un tās stingrajam uzsvaram uz sasniegumiem visticamāk ir negatīva ietekme uz pieejamību un līdzdalību, jo īpaši gadījumos, kad studenti ir no nelabvēlīgākiem sabiedrības slāņiem, un zināmā mērā arī nepilna laika studentiem. | Turpinās paļaušanās uz mācību maksu, bet tiek ieviestas vairāk uz vajadzībām balstītas stipendijas, lai nodrošinātu līdzdalību un pieejamību. Uz sasniegumiem balstītie elementi ir ietverti stipendiju un aizdevumu shēmā, bet tikai kā otršķirīgs asignējuma kritērijs. Valsts garantijas studentu kredītiem ieviešana, kas ļauj visiem studentiem (pilna un nepilna laika) gūt labumu no kredītiem. Labākos sasniegumus uzrādījušajiem absolventiem kredīta parāds var tikt daļēji dzēsts, izmantojot publisko finansējumu.Stipendijas un aizdevumu sistēmas vajadzētu administrēt centralizēti. |
| Gads | 1.pīlāra finansējums (milj. EUR) |
| --- | --- |
| 2014 | 85 |
| 2015 | 87,1 |
| 2016 | 89,3 |
| 2017 | 91,5 |
| 2018 | 93,8 |
| 2019 | 96,2 |
| 2020 | 98,6 |
| 2021 | 101 |
| 2022 | 103,6 |
| 2023 | 106,2 |
| 2024 | 108,8 |
| 2025 | 111,5 |
| Ietvertie komponenti | Papildu komponenti, kas tiek ieviesti, kad to pieļauj finansējuma līmenis nākotnē |
| --- | --- |
| • Pārskatīts studiju vietu modelis (1. pīlārs);• Izpildījuma līgumi un pamata finansējums pētniecības nodrošināšanai (1. pīlārs);• Universāla, uz rādītājiem balstīta snieguma finansēšanas formula (2. pīlārs);• Specifisku AII darbības rādītāju finansēšana (2. pīlārs);• Attīstības līgumi, kas tiek izstrādāti, sadarbojoties IZM, iestādēm un nozaru ministrijām, un ietver gan pasniegšanas un studiju iniciatīvas, gan kompetenču centru izveidi (3. pīlārs);• Finanšu vadības apmācību nodrošināšana un atbalsts iestādes vadībai, lai paaugstinātu autonomiju;• Struktūrfondu līdzekļi kā pārejas posma finansējums (piem., konsolidācijai);• Uz vajadzībām vērsts atbalsts studentiem (ar sasniegumu komponentu) kā kompensācija par studiju maksu un atbalsts sociālām vajadzībām;• Pilnveidota studiju un studējošo kredītu sistēma, veicinot ar valsts galvojumu piešķirtu kredītu pieejamību. | • Nav piemērojami |
| Apsveramās alternatīvas | Apsveramās alternatīvas |
| • Pārskatīta studiju maksa;• "Inovāciju fonds" starptautiski konkurētspējīgai pētniecībai, sadarbojoties augstākās izglītības iestādēm un/vai pētniecības institūtiem, nozarei un starptautiskajām pētniecības organizācijām, kā atsevišķa trešā pīlāra daļa. | • Pārskatīta studiju maksa;• "Inovāciju fonds" starptautiski konkurētspējīgai pētniecībai, sadarbojoties augstākās izglītības iestādēm un/vai pētniecības institūtiem, nozarei un starptautiskajām pētniecības organizācijām, kā atsevišķa trešā pīlāra daļa. |
| Gads | 1.pīlāra finansējums (milj. EUR) |
| --- | --- |
| 2014 | 85 |
| 2015 | 85 |
| 2016 | 85 |
| 2017 | 85 |
| 2018 | 85 |
| 2019 | 85 |
| 2020 | 85 |
| 2021 | 85 |
| 2022 | 85 |
| 2023 | 85 |
| 2024 | 85 |
| 2025 | 85 |
| Ietvertie komponenti | Papildu komponenti, kas tiek ieviesti, kad to pieļauj finansējuma līmenis nākotnē |
| --- | --- |
| • Pārskatīts studiju vietu modelis (1. pīlārs);• Izpildījuma līgumi, kas tiek izstrādāti, sadarbojoties IZM, iestādēm un nozaru ministrijām;• Saglabājas finansiālā autonomija un atbalsts iestādēm;• Struktūrfondu līdzekļi kā pārejas posma finansējums (piem., konsolidācijai);• Mācību maksa ir būtisks ieņēmumu avots;• Uz vajadzībām vērsts atbalsts studējošajiem, bet tikai, lai kompensētu studiju maksu;• Finanšu vadības apmācība un atbalsts iestādes vadībai, lai paaugstinātu autonomiju;• Uzlabota studentu kreditēšanas kārtība;• Studiju attīstības fonds nodrošina sākuma kapitālu jaunām programmām. Fonds nodrošina pietiekamu resursu apjomu, lai īstenotu noteiktu skaitu iniciatīvu gadā | • Pamata finansējums pētniecības nodrošināšanai (1. pīlārs);• Universāla, uz rādītājiem balstīta snieguma finansēšanas formula (2. pīlārs);• Specifisku augstskolas darbības rādītāju finansēšana (2. pīlārs);• Attīstības finansējums gan pasniegšanas un studiju iniciatīvām, gan kompetenču centru izveidei (3. pīlārs). |
| Apsveramās alternatīvas | Apsveramās alternatīvas |
| • Palielinoties privātajiem ieguldījumiem (studiju maksa), daļa šo papildu līdzekļu (piem., 20 %) ir nekavējoties jānovirza to studentu atbalstam, kas nevar atļauties segt mācību maksu;• Finansējuma modelis, kura pamatā ir jauno abiturientu, studentu, absolventu, doktoru skaita relatīvie rādītāji atbilstoši trīs dažādiem finansējuma tarifiem (sociālās zinātnes, inženierzinātnes, medicīnas programmas) un relatīvie veiksmes rādītāji trešo personu finansējuma piesaistē. | • Palielinoties privātajiem ieguldījumiem (studiju maksa), daļa šo papildu līdzekļu (piem., 20 %) ir nekavējoties jānovirza to studentu atbalstam, kas nevar atļauties segt mācību maksu;• Finansējuma modelis, kura pamatā ir jauno abiturientu, studentu, absolventu, doktoru skaita relatīvie rādītāji atbilstoši trīs dažādiem finansējuma tarifiem (sociālās zinātnes, inženierzinātnes, medicīnas programmas) un relatīvie veiksmes rādītāji trešo personu finansējuma piesaistē. |
| Gads | 1.pīlāra finansējums (milj. EUR) |
| --- | --- |
| 2014 | 85 |
| 2015 | 82,9 |
| 2016 | 80,8 |
| 2017 | 78,8 |
| 2018 | 76,8 |
| 2019 | 74,9 |
| 2020 | 73 |
| 2021 | 71,2 |
| 2022 | 69,4 |
| 2023 | 67,7 |
| 2024 | 66 |
| 2025 | 64,3 |
| Ietvertie komponenti | Papildu komponenti, kas tiek ieviesti, kad to pieļauj finansējuma līmenis nākotnē |
| --- | --- |
| • Pārskatīts studiju vietu modelis (1. pīlārs);• Izpildījuma līgumi, kas tiek izstrādāti, sadarbojoties IZM, iestādēm un nozaru ministrijām (nav finansējuma papildu finanšu stimuliem, ja vien līdzekļi netiek ņemti no studiju vietu modeļa, kas nebūtu ieteicams šī scenārija ietvaros)• Finanšu vadības apmācība un atbalsts iestādes vadībai, lai paaugstinātu autonomiju;• Struktūrfondu līdzekļi kā pārejas posma finansējums (piem., konsolidācijai, inovācijām);• Mācību maksa ir būtisks ieņēmumu avots;• Uz sasniegumiem balstītu stipendiju sabalansēšana ar uz vajadzībām vērstu atbalstu studentiem. | • Pamata finansējums pētniecības nodrošināšanai (1. pīlārs);• Universāla, uz rādītājiem balstīta snieguma finansēšanas formula (2. pīlārs);• Specifisku augstskolas darbības rādītāju finansēšana (2. pīlārs);• Attīstības finansējums gan pasniegšanas un studiju iniciatīvām, gan kompetenču centru izveidei (3. pīlārs);• Uz vajadzībām balstīta finansiālā palīdzība studentiem;• Uzlabota studentu kreditēšanas programma (pamatojoties uz vajadzībām un valsti kā galvotāju) |
| Apsveramās alternatīvas | Apsveramās alternatīvas |
| • Saglabāt studiju vietu modeli, bet papildināt ar fiksētu asignējumu katram studentam, lai iekļautu prēmiju par katru absolventu dažādos finansējuma tarifos (sociālās zinātnes, inženierzinātnes, medicīnas programmas);• Ierobežotas stipendijas, pamatojoties uz vajadzībām un sasniegumiem. | • Saglabāt studiju vietu modeli, bet papildināt ar fiksētu asignējumu katram studentam, lai iekļautu prēmiju par katru absolventu dažādos finansējuma tarifos (sociālās zinātnes, inženierzinātnes, medicīnas programmas);• Ierobežotas stipendijas, pamatojoties uz vajadzībām un sasniegumiem. |
| Nr. p.k. | Pasākums |
| --- | --- |
| 1. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi MK noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" līdzekļu piešķiršanai par sniegumu pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstākās izglītības institūcijās, kurās ir ieviesta rezultātu pārvaldība. |
| 2. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", nosakot, ka 2016.gadā, piešķirot zinātnes bāzes finansējumu, tiek ņemts vērā akadēmiskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē. |
| 3. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā tiek nodrošināta studiju vietas bāzes izmaksu aprēķina metodikas aktualizācija un studiju izmaksu koeficientu konsolidācija, kā kritēriju iestrādājot koeficientu, kas atbalsta augstākās izglītības pieejamību reģionos un darba tirgus vajadzībām atbilstošu programmu attīstību, kā arī aktualizējot izpildījuma līgumu regulējumu. |
| 4. | Ministrijā iesniegti augstskolu un koledžu lēmējinstitūcijās apstiprināti, aktualizēti Darba samaksas nolikumi, kuros noteikti vienoti principi un kritēriji, pēc kuriem tiek aprēķināts atalgojums augstskolā vai koledžā vēlētajam akadēmiskajam personālam, ieviešot atalgojuma politikā rezultātu pārvaldību. |
| 5. | Izpildījuma līgumu 3 – 5 gadu periodam izstrāde, sadarbojoties un konsultējoties ar nozaru ministrijām un to pārraudzībā esošām augstskolām, nosakot kritērijus finansējuma piešķiršanai par studiju un pētnieciskā darba rezultātiem, tostarp konsultējoties ar mākslas augstskolām un atbildīgo ministriju par mākslas augstskolu mākslinieciskajai darbībai nepieciešamā finansējuma veidošanas kritērijiem. |
| 6. | Izstrādāti projekti augstākās izglītības institūciju attīstības, izcilības un inovācijas veicināšanai. |
| 7. | Pilnveidots regulējums attiecībā uz finanšu pārskatu iesniegšanu, iestrādājot izmaiņas Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.348 "Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", precizējot ikgadēji iesniedzamo informāciju par darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem, t.sk. attiecībā uz absolventu nodarbinātību. |
| 8. | Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtas aktualizētas augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģijas 2015.–2020.gadam, kurās paredzēta ar augstskolā īstenotajām pētniecības programmām saistīta, stratēģiskajai specializācijai atbilstoša pētniecībā balstīta augstākās izglītības piedāvājuma attīstība, kā arī inovāciju un attīstības projektu īstenošana. |
| 9. | Veikts studējošo atbalsta sistēmas izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi sociāli taisnīgākas sistēmas ieviešanai, t.sk. izvērtētas iespējas veicināt ar valsts galvojumu piešķirtu studiju un studiju kredītu pieejamību, pārskatīti kredītu dzēšanas nosacījumi. |
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)