Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi

38. Šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs sadarbībā ar šo noteikumu 16.3. un 16.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, un šīs darbības ietvaros izstrādā reorganizācijas plānus, kas ietver vismaz šādas sadaļas:

38.1. ēku esošās infrastruktūras un funkcionālā pielietojuma analīze;

38.2. risinājumi infrastruktūras pielāgojumiem, ja tādi nepieciešami reorganizācijas plāna īstenošanai;

38.3. priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu reorganizēšanai un valsts sociālās aprūpes centru filiāļu slēgšanai (tai skaitā veicamās darbības, laika grafiks un šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu pārvietošanas plāns, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus valsts sociālās aprūpes centros);

38.4. valsts sociālās aprūpes centru filiāļu un bērnu aprūpes iestāžu nodarbināto speciālistu un darbinieku kompetenču tālākas izmantošanas plāns.

39. Šo noteikumu 38. punktā minētie reorganizācijas plāni ir integrējami plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos tā izstrādes vai šo noteikumu 37. punktā minēto deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas progresa izvērtēšanas laikā. Slēgšanai atbalstītās valsts sociālās aprūpes centru filiāles nosaka Labklājības ministrija.

40. Šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs, sadarbības partneri – valsts sociālās aprūpes centri un pašvaldības, kā arī citas valsts ilgstošās sociālās aprūpes institūcijas, ar kurām Labklājības ministrija ir noslēgusi līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros:

40.1. katrai šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un izteikusi vēlmi dzīvot sabiedrībā, šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās individuālās izvērtēšanas laikā nosaka sagatavošanas pasākumu kopumu, lai uzlabotu pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgas dzīves prasmes;

40.2. šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto sagatavošanas pasākumu kopumu ietver atbalsta plānā, norādot sagatavošanas pasākumu uzsākšanas termiņu un nosacījumu, ka to īsteno:

40.2.1. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centra filiāles, – valsts sociālās aprūpes centra speciālisti, piesaistītais sociālais mentors un šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētie speciālisti;

40.2.2. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā no citas valsts ilgstošas aprūpes institūcijas, – piesaistītais sociālais mentors un šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētie speciālisti;

40.3. finansējuma saņēmējs uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata piesaista sociālo darbinieku, sociālo rehabilitētāju, sociālo aprūpētāju, ergoterapeitu, logopēdu, psihologu un mākslas terapeitu, kuram ir darba pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti;

40.4. pašvaldība piesaista sociālo mentoru, kas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, veido izpratni par dzīvi sabiedrībā, sniedz atbalstu, palīdz viņam reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosina attīstīt esošās un radīt jaunas iemaņas;

40.5. vienam sociālajam mentoram vienlaikus var tikt piesaistītas ne vairāk kā piecas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;

40.6. sociālā mentora pakalpojumu var sniegt persona, kura ir apmācīta darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kurai ir labas komunikācijas prasmes;

40.7. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, savu vēlmi pāriet uz dzīvi sabiedrībā izsaka, iesniedzot rakstisku iesniegumu valsts ilgstošas aprūpes institūcijas vadībai. Ja rodas apstākļi, kuru dēļ nav iespējams turpināt uzsākto pārejas posmu uz dzīvi sabiedrībā, šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ir tiesības rakstiski par to informēt valsts ilgstošas aprūpes institūcijas vadību;

40.8. šo noteikumu 23.1., 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētās izmaksas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, kā arī šo noteikumu 22.1.1.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minētās izmaksas šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētajam sociālajam mentoram pašvaldības priekšfinansē, ja pašvaldība sociālo mentoru piesaista uz darba līguma pamata. Ja pašvaldība sociālo mentoru piesaista uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata, šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minētās izmaksas pašvaldība kompensē atbilstoši faktiskajām izmaksām pēc izmaksas apliecinošo dokumentu saņemšanas, un šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētās izmaksas tā kompensē pēc pakalpojuma sniedzēja iesniegtā rēķina vai pēc pakalpojuma sniegšanu pamatojošās informācijas saņemšanas;

40.9. šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto sagatavošanās pasākumu kopumu īsteno valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ir izteikusi vēlmi dzīvot sabiedrībā.

41. Šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno pašvaldības, kas atbilstoši atbalsta plānos noteiktajam nodrošina šādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām:

41.1. aprūpe mājās;

41.2. dienas aprūpes centrs;

41.3. specializētās darbnīcas;

41.4. grupu dzīvokļi;

41.5. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumi jeb "atelpas brīža" pakalpojumi;

41.5.1 psihologa konsultācijas un individuālais atbalsts;

41.6. citu speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;

41.7. atbalsta grupas un grupu nodarbības.

41.1 Nodrošinot šo noteikumu 41. punktā minētos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, pašvaldības ievēro šādus nosacījumus:

41.1 1. dienas aprūpes centra pakalpojumu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas nevar saņemt vienlaikus ar šo noteikumu 41.3. apakšpunktā minēto pakalpojumu;

41.1 2. īslaicīgās sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas vienas diennakts laikā nevar saņemt vienlaikus ar šo noteikumu 41.1., 41.2., 41.3., 41.4., 41.5.1, 41.6. un 41.7. apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem;

41.1 3. (svītrots ar MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242);

41.1 4. (svītrots ar MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242);

41.15. aprūpes mājās pakalpojumu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas nevar saņemt vienlaikus ar šo noteikumu 41.2. un 41.3. apakšpunktā minēto pakalpojumu.

42. Šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno pašvaldības, kas nodrošina šādu pakalpojumu sniegšanu:

42.1. aprūpes pakalpojums šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem:

42.1.1. līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 200 stundas kalendāra mēnesī;

42.1.2. no piecu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 80 stundas kalendāra mēnesī;

42.2. "atelpas brīža" pakalpojums, kuru saņem šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas – bērna ar funkcionāliem traucējumiem, kuram izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes. Nodrošinot "atelpas brīža" pakalpojumu, šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētie bērni ar funkcionāliem traucējumiem vienas diennakts laikā nevar vienlaikus saņemt šo noteikumu 42.1., 42.3. un 42.4. apakšpunktā minētos pakalpojumus;

42.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši atbalsta plānam un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm;

42.4. dienas aprūpes centra pakalpojums šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem –, ja tas paredzēts atbalsta plānā.

42.1 Ja šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai – bērnam ar funkcionāliem traucējumiem – netiek atkārtoti noteikta invaliditāte vai tā ir sasniegusi 18 gadu vecumu, tai ir tiesības 12 mēnešu laikā pēc kāda no minēto nosacījumu iestāšanās izmantot atbalsta plānā ietvertos šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, savukārt minētās personas likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenei ir tiesības minētajā laikposmā izmantot šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Šajā punktā minētajos gadījumos izmaksas ir attiecināmas no to rašanās brīža.

42.2 Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem atbalstu 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.2. pasākuma "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" ietvaros īstenotajā individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojektā, nevar pasākuma ietvaros vienlaikus saņemt šo noteikumu 41. punktā minētos pakalpojumus.

43. Šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētais aprūpes pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Pašvaldības sociālais dienests to organizē šādā kārtībā:

43.1. pieņem no bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt aprūpes pakalpojumu;

43.2. pārbauda, vai iesniegumā ir norādīta šāda informācija:

43.2.1. bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, kur nepieciešams sniegt pakalpojumu;

43.2.2. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes kontaktinformācija;

43.2.3. vēlamais aprūpes pakalpojuma saņemšanas apjoms, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra mēnesī un konkrētās dienas, kad sociālās aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja tas ir zināms);

43.2.4. vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms);

43.3. pārliecinās:

43.3.1. par bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes tiesībām pārstāvēt bērnu;

43.3.2. vai izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

43.3.3. vai iesniegumam pievienots darba devēja apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra mēnesī. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants, – vai iesniegumā norādīta informācija par saimnieciskajai darbībai izmantotajām stundām kalendāra mēnesī;

43.3.4. vai iesniegumam pievienots izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā;

43.3.5. vai iesniegumam pievienots Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, norādot pasākumā pavadāmās stundas kalendāra mēnesī;

43.3.6. vai iesniegumam pievienots dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra mēnesī;

43.3.7. vai ir sniegta informācija par vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai nepieciešamo stundu skaitu kalendāra mēnesī (ne vairāk kā 40 stundas kalendāra mēnesī), ja šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto aprūpes pakalpojumu pieprasa minētajam mērķim;

43.4. izvērtē iesniegumā minēto informāciju un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

43.4.1. par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas kalendāra mēnesī);

43.4.2. par aprūpes pakalpojuma atteikumu, ja bērns neatbilst šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajām prasībām vai bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 43.2. un 43.3. apakšpunktā minētajām prasībām;

43.5. lēmumu adresātam (bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei) paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

44. Pašvaldība aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu vai uz fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus un vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti. Aprūpes pakalpojuma sniedzējs, ja tā ir fiziska persona, var sniegt pakalpojumu vienlaikus ne vairāk kā četriem šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajiem bērniem.

45. (Svītrots ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357)

46. (Svītrots ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)

47. Pašvaldība no "atelpas brīža" pakalpojuma sniedzēja pieņem pakalpojuma sniegšanas izmaksas pamatojošos dokumentus, bet no bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes – izmaksas pamatojošos dokumentus par šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajiem iekšzemes transporta izdevumiem, ja bērna nogādāšanu no bērna deklarētās dzīvesvietas uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ ir nodrošinājis bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene. Pašvaldība minētos izmaksas pamatojošos dokumentus iesniedz finansējuma saņēmējam izmaksu kompensēšanai šo noteikumu 51. punktā minētajā kārtībā.

48. (Svītrots ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)

49. Pašvaldība šo noteikumu 41. un 42. punktā minēto pakalpojumu sniegšanā nodrošina, ka:

49.1. pakalpojumi tiek piešķirti atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu, izņemot šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu, kura sniegšanas nosacījumi ir minēti šajos noteikumos;

49.2. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona iesniegumā var norādīt vēlamo šo noteikumu 41. punktā minēto pakalpojumu sniedzēju, bet šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona – vēlamo šo noteikumu 42.2., 42.3. un 42.4. apakšpunktā minētā pakalpojuma sniedzēju. Ja pašvaldība mērķa grupas personu vajadzībām nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nodrošina savā vai citas pašvaldības 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā atbilstoši plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam, šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām pakalpojumus sniedz 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, izņemot gadījumus, kad pakalpojumu sniegšana neatbilst mērķa grupas personas individuālajām vajadzībām vai mērķa grupas personai pakalpojuma sniegšana ir uzsākta pie cita mērķa grupas personas izvēlēta pakalpojumu sniedzēja un mērķa grupas personas izvēlētā pakalpojuma sniedzēja maiņa var negatīvi ietekmēt personas veselības stāvokli;

49.3. šo noteikumu 41. punktā un 42.2., 42.3. un 42.4. apakšpunktā minētos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības izveidoti vai pašvaldības piesaistīti sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas pasākuma īstenošanas laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir tiesīgi sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, bet šo noteikumu 41.6., 41.7. un 42.3. apakšpunktā minētos pakalpojumus var nodrošināt arī ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji vai psihologs, kurš nesniedz sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrētu pakalpojumu un atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām;

49.4. šo noteikumu 41.5.1 apakšpunktā minētos pakalpojumus var nodrošināt psihologs, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām.

49.1 Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētā pašvaldība, kas pirms dalības pasākumā sava budžeta ietvaros ir nodrošinājusi kādu no šo noteikumu 41. un 42. punktā minētajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām pilngadīgajām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa), vai šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, var turpināt nodrošināt šo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu no pasākumam pieejamā finansējuma atbilstoši šo noteikumu 24. un 25. punkta nosacījumiem, ja pašvaldība nodrošina Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu, t. i., ja pašvaldība tās atbrīvotos budžeta līdzekļus līdzvērtīgā apmērā novirza šo noteikumu 41. un 42. punktā minēto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai citām savā administratīvajā teritorijā deklarētām šo noteikumu 49.2 un 49.3 punktā minētajām personām.

49.2 Ja pašvaldība izvēlas piemērot šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu, tad to primāri piemēro šādām pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām personām:

49.21. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām pasākuma ietvaros nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns;

49.22. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un kuriem pasākuma ietvaros nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

49.3 Ja starp pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajām personām netiek identificētas šo noteikumu 49.2 punktā minētās personas, tad šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu var piemērot šādām pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām personām:

49.31. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta III invaliditātes grupa;

49.32. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte;

49.33. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nav noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

49.34. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri mācību vai darba dēļ uz laiku nedzīvo ģimenē, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.

50. Šo noteikumu 42.1. un 42.2. apakšpunktā minētos pakalpojumus pašvaldības var nodrošināt no dienas, kad plānošanas reģions ar sadarbības iestādi ir noslēdzis vienošanos par projekta īstenošanu.

51. Pašvaldība ne retāk kā reizi ceturksnī un ne biežāk kā reizi mēnesī iesniedz finansējuma saņēmējam atskaiti par šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par izdevumiem, kas pašvaldībai radušies atbilstoši šo noteikumu 25.1 punktam un 40.8. apakšpunktam, un izdevumiem, kas šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm – radušies atbilstoši šo noteikumu 47. punktam. Atskaitē iekļauj vismaz šādu informāciju:

51.1. personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 41. punktā minētos pakalpojumus, norādot personām sniegto pakalpojumu veidus un apjomu;

51.2. personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos pakalpojumus, norādot pakalpojumu veidus un sniedzot informāciju par izmaksas pamatojošo dokumentāciju;

51.3. personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu, norādot personām sniegtā pakalpojuma apjomu, un personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.2. un 42.4. apakšpunktā minētos pakalpojumus, ievērojot šo noteikumu 25.3. un 25.5. apakšpunktā minēto izmaksu ierobežojumus, kā arī sniedz informāciju par izmaksas pamatojošo dokumentāciju;

51.4. pašvaldības piesaistītā sociālā mentora sagatavots pārskats un izmaksas pamatojošie dokumenti (tai skaitā rēķinu kopijas) par izmaksām, kas pašvaldībai radušās atbilstoši šo noteikumu 25.1 punktam un 40.8. apakšpunktam;

51.5. pašvaldība, kas atbilst šo noteikumu 16.1 punktā minētajiem nosacījumiem, atskaitē papildus iekļauj informāciju par novērtētajām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām un to atbalsta plānā iekļautajiem pasākumiem, kā arī par izdevumiem, kas radušies atbilstoši šo noteikumu 22.1.1.4. un 22.2.3. apakšpunktam;

51.6. ja pašvaldība piemēro šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principa nosacījumus, atskaitē papildus iekļauj informāciju par personām, kuras pasākuma ietvaros nav mērķa grupas personas un kuras saņēmušas pašvaldības budžeta finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, norādot to veidu un apjomu, kā arī izlietoto pašvaldību finansējumu.

52. Finansējuma saņēmējs, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajām atskaitēm par sniegtajiem pakalpojumiem (atbilstoši pārskatu iesniegšanas biežumam, bet ne retāk kā reizi ceturksnī un ne biežāk kā reizi mēnesī) pašvaldībai:

52.1. kompensē šo noteikumu 41. punktā minēto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 24. un 41.1 punktā minētajiem nosacījumiem;

52.2. kompensē šo noteikumu 42. punktā minēto pakalpojumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētos iekšzemes transporta izdevumus atbilstoši iesniegtajiem rēķiniem;

52.3. kompensē izmaksas, kas radušās atbilstoši šo noteikumu 22.1.1.4. un 22.2.3. apakšpunktam, 25.1 punktam un 40.8. apakšpunktam;

52.4. kompensē šo noteikumu 26. punktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas 15 procentu apmērā no šo noteikumu 22.1.1.2. un 22.1.1.4. apakšpunktā minētajām personāla izmaksām, par kurām sadarbības iestāde normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir pieņēmusi lēmumu par attiecināmo izdevumu atmaksu;

52.5. samazina šo noteikumu 24. un 25. punktā minēto kompensāciju par attiecīgo izmaksu summu, ja pašvaldība neievēro šo noteikumu 49.1, 49.2 un 49.3 punktā minētos Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principa nosacījumus.

53. Šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Atbalstāmās darbības īstenošana ietver:

53.1. valsts sociālās aprūpes centru speciālistu un pašvaldību sociālo mentoru apmācību darbam ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā;

53.2. bērnu aprūpes iestāžu speciālistu apmācību darbam ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma nodrošināšanai, tai skaitā darbam ar jauniešiem "jauniešu mājās";

53.3. slēgšanai atbalstīto valsts sociālās aprūpes centru filiāļu speciālistu pārkvalificēšanu un apmācību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

54. Šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls vai finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas atbilstoši Labklājības ministrijas tīmekļvietnē ievietotajam vienotajam deinstitucionalizācijas komunikācijas stratēģijas pasākumu plānam īsteno:

54.1. informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības attieksmes maiņai attiecībā uz šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām un šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

54.2. informatīvus un izglītojošus pasākumus, tai skaitā individuālās konsultācijas un motivēšanas pasākumus, šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajai mērķa grupai.

55. Šo noteikumu 20.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls vai finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kurš nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

56. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

57. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura individuālo vajadzību izvērtējuma un atbalsta plāna izstrādes brīdī ir sasniegusi 17 gadu vecumu, bet atbalsta plānā ietvertos pakalpojumus uzsāk saņemt 18 gadu vecumā, turpina saņemt pakalpojumus līdz brīdim, kamēr persona ir tiesīga uzturēties bērnu aprūpes iestādē atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.

58. Pasākuma īstenošanā izmanto šādas vienas vienības izmaksu metodikas, kuras izstrādā atbildīgā iestāde un saskaņo vadošā iestāde un kuras ir pieejamas Labklājības ministrijas tīmekļvietnē:

58.1. Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" valsts sociālās aprūpes centru speciālistu piemaksas vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku;

58.2. Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma vienības izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku.

59. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās izmaksas netiek rēķinātas no tām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām, kas iekļautas šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minētajā vienas vienības izmaksu metodē.

60. Piesaistot projekta īstenošanas un vadības personālu un paredzot tam atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs un šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētie sadarbības partneri nodrošina, ka personāls tiek piesaistīts uz normālu vai nepilnu darba laiku (tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu). Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto darba laiku un veiktajām funkcijām.

61. Pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, ko finansējuma saņēmējs slēdz šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3., 20.4., 20.7., 20.8. un 20.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās līguma summas.

61.1 Finansējuma saņēmējs var izmantot atgūtos šo noteikumu 19.1.9. un 19.2.7. apakšpunktā minētos iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, par kuriem sadarbības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu segšanai.

62. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

62.1. uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālajiem rādītājiem:

62.1.1. par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) apmācīto personu skaits;

62.1.2. atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits;

62.2. uzkrāj un vienu reizi gadā iesniedz sadarbības iestādē apkopotus datus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. 347/470), 1. pielikumā ietvertajiem kopējiem tūlītējiem rezultātu rādītājiem:

62.2.1. neaktīvie dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās);

62.2.2. izglītībā/apmācībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas, izņemot gadījumus, ja šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām pasākuma ietvaros tiek veikts tikai šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētais individuālo vajadzību izvērtējums un atbalsta plāna izstrāde;

62.2.3. kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās);

62.2.4. nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās);

62.2.5. nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, kas pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās) sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie;

62.3. uzkrāj un projekta iesniegumā norāda datus par projekta ieguldījumu šo noteikumu 4.3.1., 4.3.2. un 4.3.3. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāju izpildē;

62.4. uzkrāj informāciju par projekta ietvaros sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem atbalstu atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam un tajā noteiktajiem izņēmumiem.

63. Finansējuma saņēmējs uzkrāj informāciju par projekta ietvaros atbalstu saņēmušajām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā un maksājuma pieprasījuma veidlapā noteiktajiem datiem. Finansējuma saņēmējs pēc vadošās iestādes pieprasījuma nodrošina šo datu pieejamību izvērtēšanas vajadzībām.

64. Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

65. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

65.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt atbalsta mērķa vai pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

65.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

66. Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

67. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

V. Noslēguma jautājumi

68. Grozījumi šo noteikumu 25.1. apakšpunktā un 47. punktā, kas nosaka transporta izdevumu kompensāciju par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nogādāšanu no bērna deklarētās dzīvesvietas uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ, stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā.

69. Šo noteikumu 54.2. apakšpunktā minētos informatīvos un izglītojošos pasākumus īsteno un pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas ir attiecināmas, ja līgums par minēto pasākumu īstenošanu noslēgts līdz 2019. gada 31. decembrim.

70. Pēc 2021. gada 1. jūlija pasākumu turpina īstenot atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos noteiktajām teritorijām.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaLabklājības ministra vietā –zemkopības ministrs Jānis Dūklavs