Legalize / Latvija / Noteikumi

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"

Veids Noteikumi

Publicēts 2015-06-30

Statuss Spēkā esošs

Izdevējs Ministru kabinets

Avots likumi.lv

panti Not indexed

Grozījumu vēsture JSON API

156. Notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas augsnes mēslošanai un teritorijas labiekārtošanai nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.

7. Vispārīgas prasības kanalizācijas būvēm

157. Kanalizācijas būvju būvlaukuma izvēle, plānojums un to teritorijas apbūve un labiekārtošana veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes būvju projektēšanas vispārīgajām prasībām. Kanalizācijas būvju būvlaukumu planējuma atzīmēm ūdensteču un ūdenstilpju tuvumā jāatrodas ne zemāk par 0,5 m virs maksimālā plūdu ūdeņu līmeņa (ar 3% nodrošinājumu), ievērojot ūdens uzplūdinājumus un vēja uzplūdu viļņu augstumu, ko nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem.

158. Notekūdeņu attīrīšanas būvju vietu jāizvēlas valdošo vēju aizvēja pusē attiecībā pret dzīvojamo un publisko apbūvi. Attīrīto notekūdeņu izlaide ūdenstecē jāierīko lejpus apdzīvotās vietas un publiski pieejamām peldvietām.

159. Centralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas būvju teritorijai, kā arī ražošanas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas būvju teritorijai ārpus uzņēmuma teritorijas jābūt nožogotai.

160. Kanalizācijas sistēmu plānojumam un konstruktīvajiem risinājumiem jāatbilst būvnormatīvu un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

161. Kanalizācijas būvēm nepieciešama vismaz U2 ugunsnoturības pakāpe, izņemot dūņu laukus, filtrācijas laukus, bioloģiskos dīķus, regulējošās tvertnes, kanalizācijas ārējos inženiertīklus un to iekārtas, kuru ugunsdrošības pakāpe netiek normēta. Atsevišķi stāvošām kanalizācijas būvēm, kas nav paredzētas šķidrumam ar ugunsbīstamiem piemaisījumiem, konstrukciju ugunsdrošības pakāpe netiek normēta.

162. Viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas saturošu ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas procesu ugunsbīstamību nosaka, ņemot vērā šo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības.

163. Kanalizācijas būvēs nepieciešamās palīgtelpas, apkalpojošā personāla sanitāros mezglus, dušas un garderobes telpas nosaka saskaņā ar būvniecības ierosinātāja prasībām. Šo telpu parametrus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko būvju projektēšanu.

164. Dažādas nozīmes ražošanas telpas un palīgtelpas bloķējamas vienā ēkā visos gadījumos, ja tas nav pretrunā ar tehnoloģisko procesu, sanitāri higiēniskajām un ugunsdrošības prasībām un ir lietderīgi pēc būvlaukuma plānojuma un tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem.

165. Prasības gaisa temperatūrai ražošanas telpās nosaka atbilstoši būvnormatīvam par ūdensapgādes ārējiem inženiertīkliem.

166. Nepieciešamo gaisa apmaiņu ražošanas telpās aprēķina pēc iekārtu, armatūras un komunikāciju kaitīgo izdalījumu daudzuma.

Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāPielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 223-15"Kanalizācijas būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.327)

Raksturlielumi aprēķinu veikšanai kanalizācijas būvēm

Kopējais notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficients	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)
Kopējais notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficients	5	10	20	50	100	300	500	1000	5000 un vairāk
Maksimālais K gen.max	2,5	2,1	1,9	1,7	1,6	1,55	1,5	1,47	1,44
Minimālais K gen.min	0,38	0,45	0,5	0,55	0,59	0,62	0,66	0,69	0,71
Nr.p.k.	Pilsēta, cita apdzīvota vieta	Vidējais nokrišņu slānis (mm)	Rādītājs n, ja P (gadi) atkārtotība ir	Rādītājs n, ja P (gadi) atkārtotība ir	Lietus intensitāte q 20(l/s ha), ja P ir	Lietus intensitāte q 20(l/s ha), ja P ir	Lietus intensitāte q 20(l/s ha), ja P ir	Vidējais diennakts nokrišņu daudzums gada siltajā sezonā (mm)	Vidējais lietus reižu skaits gada siltajā sezonā (m r )
---	---	---	---	---	---	---	---	---	---
Nr.p.k.	Pilsēta, cita apdzīvota vieta	Vidējais nokrišņu slānis (mm)	0,7-1,4	< 0,7	1	0,5	0,33	Vidējais diennakts nokrišņu daudzums gada siltajā sezonā (mm)	Vidējais lietus reižu skaits gada siltajā sezonā (m r )
1.	Cēsis	35	0,66	0,69	75,9	53,2	48,0	532	167
2.	Dagda	35,6	0,62	0,42	63,5	34,3	30,1	509	123
3.	Daugavpils	38,1	0,62	0,42	67,9	35,9	28,0	470	126
4.	Gulbene	32,9	0,66	0,69	73,2	50,8	41,0	477	157
5.	Jelgava	32,3	0,72	0,57	73,8	43,6	37,0	435	155
6.	Kolka	31,4	0,57	0,43	48,7	27,4	23,0	398	155
7.	Kuldīga	31,4	0,68	0,49	67,2	37,8	34,0	480	152
8.	Liepāja	28,8	0,57	0,43	48,7	30,6	25,8	458	115
9.	Rēzekne	33,3	0,62	0,42	59,1	34,3	30,0	475	124
10.	Rīga	33,1	0,72	0,57	79,5	47,9	41,0	486	118
11.	Saldus	30,9	0,68	0,49	64,4	34,2	31,0	502	218
12.	Ventspils	29,6	0,57	0,43	50,8	32,2	27,0	446	123
Kolektora novietojuma apstākļi	Kolektora novietojuma apstākļi	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) apdzīvotās vietās, ja q 20 ir	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) apdzīvotās vietās, ja q 20 ir	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) apdzīvotās vietās, ja q 20 ir	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) apdzīvotās vietās, ja q 20 ir
---	---	---	---	---	---
vietējās nozīmes ielās	maģistrālajās ielās	līdz 60	virs 60 līdz 80	virs 80 līdz 120	virs 120
Labvēlīgi un vidēji labvēlīgi	Labvēlīgi	0,33–0,5	0,33–1	0,5–1	1–2
Nelabvēlīgi	Vidēji labvēlīgi	0,5–1	1–1,5	1–2	2–3
Sevišķi nelabvēlīgi	Nelabvēlīgi	2–3	2–3	3–5	5–10
–	Sevišķi nelabvēlīgi	3–5	3–5	5–10	10–20
Kanalizācijas tīkla īslaicīga pārpildījuma rezultāts	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) rūpniecības uzņēmumu teritorijās, ja q 20 ir	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) rūpniecības uzņēmumu teritorijās, ja q 20 ir	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) rūpniecības uzņēmumu teritorijās, ja q 20 ir
---	---	---	---
Kanalizācijas tīkla īslaicīga pārpildījuma rezultāts	līdz 70	virs 70 līdz 100	virs 100
Uzņēmuma tehnoloģiskie procesi:
netiek traucēti	0,33–0,5	0,5–1	2
tiek traucēti	0,5–1	1–2	3–5
Tā baseina raksturojums, kuru apkalpo kolektors	Galējais lietus intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus	Galējais lietus intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus	Galējais lietus intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus	Galējais lietus intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus
---	---	---	---	---
Tā baseina raksturojums, kuru apkalpo kolektors	labvēlīgi	vidēji labvēlīgi	nelabvēlīgi	sevišķi nelabvēlīgi
Kvartāli un vietējās nozīmes ielas	10	10	25	50
Maģistrālās ielas	10	25	50	100
Noteces laukums (ha)	500	1000	2000	4000	6000	8000	10000
---	---	---	---	---	---	---	---
Koeficients k	0,95	0,90	0,85	0,80	0,70	0,60	0,55
Noteces baseina virsmas veids	Koeficients z
---	---
Būvju jumti, ceļu asfaltbetona segumi	pieņem pēc 8.tabulas
Kalto akmeņu bruģis, ceļu melnie šķembu segumi	0,224
Apaļo akmeņu bruģis	0,145
Ar saistvielām neapstrādātu šķembu ceļu segumi	0,125
Dārzu un parku grants celiņi	0,090
Planēta grunts	0,064
Zālāji	0,038
Nr.p.k.	Parametrs A	Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients z
---	---	---
1.	200	0,34
2.	300	0,32
3.	400	0,30
4.	500	0,29
5.	600	0,28
6.	700	0,27
7.	800	0,26
8.	1000	0,25
9.	1200	0,24
10.	1500	0,23
Kāpinātāja n lielums(atkarībā no apvidus slīpuma)	< 0,4	0,5	0,6	> 0,7
---	---	---	---	---
Koeficients β	0,8	0,75	0,7	0,65
Kāpinātājs n lim	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div	Koeficienta K div lielums atkarībā no K' div
---	---	---	---	---	---	---	---	---	---
Kāpinātājs n lim	0,05	0,1	0,15	0,2	0,25	0,3	0,35	0,4	0,45
0,75	0,02	0,04	0,07	0,1	0,15	0,19	0,24	0,3	0,36
0,5	0,025	0,05	0,08	0,12	0,16	0,21	0,26	0,31	0,37
0,3	0,03	0,06	0,09	0,13	0,18	0,22	0,27	0,32	0,38
Kāpinātāju starpība n – n lim	Koeficienta K div korekcijas koeficienta lielums atkarībā no tecēšanas laika t r (min)	Koeficienta K div korekcijas koeficienta lielums atkarībā no tecēšanas laika t r (min)	Koeficienta K div korekcijas koeficienta lielums atkarībā no tecēšanas laika t r (min)	Koeficienta K div korekcijas koeficienta lielums atkarībā no tecēšanas laika t r (min)	Koeficienta K div korekcijas koeficienta lielums atkarībā no tecēšanas laika t r (min)
---	---	---	---	---	---
Kāpinātāju starpība n – n lim	10	30	60	90	120
0,03 un mazāk	1	1	1	1,1	1,1
0,07	0,9	1	1,1	1,2	1,2
0,15	0,9	1,1	1,2	1,3	1,3
0,2	0,8	1,1	1,4	1,6	1,7
0,3	0,8	1,2	1,6	1,9	2,1
Iekšējais diametrs (mm)	Maksimālais pildījums H/D
---	---
150- 250	0,6
300- 400	0,7
450- 900	0,75
1000 un vairāk	0,8
Redeļu tips	Redeļu skaits	Redeļu skaits
---	---	---
Redeļu tips	darba	rezerves
Redeles ar mehānisku piedziņu, kurām redeļu spraugas ir:
> 20 mm	1 un vairāk	1
≤ 20 mm	līdz 3	1
≤ 20 mm	vairāk par 3	2
Sasmalcinātājredeles, kas uzstādītas:
– uz cauruļvadiem	līdz 3	1 (ar rokām tīrāmās)
– uz kanāliem	līdz 3	1
– uz kanāliem	vairāk par 3	2
Ar rokām tīrāmās redeles	1	–
Redeļu spraugu platums (mm)	Atkritumu daudzums redelēs uz 1 c.e. (l/g)
---	---
3–12	13
16–20	8
25–35	3
40–50	2,3
60–80	1,6
90–125	1,2
Rādītājs	Piesārņojošo vielu daudzums no viena iedzīvotāja (kg/d)
---	---
Suspendētās vielas	0,07
BSP 5	0,06
ĶSP	0,11
Kopējais slāpeklis	0,01
Kopējais fosfors	0,002
Pildījums H/D	Plastmasas cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Plastmasas cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Stiklplasta cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Stiklplasta cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Betona, keramikas, ķeta cauruļvadiem ɽ =2,5 N/m2	Betona, keramikas, ķeta cauruļvadiem ɽ =2,5 N/m2
---	---	---	---	---	---	---
	Ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	Ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	Iekšējais diametrs (mm)	I min (m/m)
0,6	160x4	0,0054	–	–	150	0,006
0,6	225x5,5	0,0038	220x5,1	0,004	200	0,0046
0,6	280x6,9	0,0031	272x5,5	0,0032	250	0,0037
0,7	315x7,7	0,0025	324x6,5	0,0025	300	0,0027
0,7	400x9,8	0,0020	427x8,2	0,0019	400	0,002
0,75	500x12,3	0,0015	530x9,8	0,0015	500	0,0017
0,75	630x15,4	0,0012	615x11,2	0,0012	600	0,0014
0,75	800x47,4	0,0011	718x12,8	0,0011	700	0,0011
0,75	–	–	820x13,8	0,001	800	0,0011
0,75	1000x59,3	0,0008	924x15,4	0,00085	900	0,0009
0,80	–	–	1026x17,0	0,00075	1000	0,00084
0,80	1200x45,9	0,0006	1229x19,9	0,0006	1200	0,0007
0,80	1400x53,5	0,00058	1434x23,1	0,00054	1400	0,0006
0,80	–	–	1499x24,5	0,00052	1500	0,00056
0,80	1600x61,2	0,00051	1698x26,3	0,00048	1600	0,00052
0,80	1800x55,1	0,00044	1842x29,0	0,00042	1800	0,00046
0,80	2000x61,2	0,0004	2046x38,7	0,00038	2000	0,00042
Pildījums H/D	Plastmasas cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Plastmasas cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Stiklplasta cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Stiklplasta cauruļvadiem ɽ =2,25 N/m2	Betona, keramikas, ķeta Cauruļvadiem ɽ =2,5 N/m2	Betona, keramikas, ķeta Cauruļvadiem ɽ =2,5 N/m2
---	---	---	---	---	---	---
	Ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	Ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	Iekšējais diametrs (mm)	I min (m/m)
1,0	160x4	0,004	–	–	150	0,004
1,0	225x5,5	0,0026	220x5,1	0,0029	200	0,003
1,0	280x6,9	0,0021	272x5,5	0,002	250	0,0024
1,0	315x7,7	0,0018	324x6,5	0,0018	300	0,0020
1,0	400x9,8	0,0015	427x8,2	0,0013	400	0,0015
1,0	500x12,3	0,0012	530x9,8	0,0011	500	0,0012
1,0	630x15,4	0,0009	615x11,2	0,0009	600	0,0010
1,0	800x47,4	0,0008	718x12,8	0,0008	700	0,0009
1,0	–	–	820x13,8	0,0007	800	0,0008
1,0	1000x59,3	0,0006	924x15,4	0,0006	900	0,0007
1,0	–	–	1026x17,0	0,00056	1000	0,0006
1,0	1200x45,9	0,0005	1229x19,9	0,00046	1200	0,0005
1,0	1400x53,5	0,00043	1434x23,1	0,00039	1400	0,00044
1,0	–	–	1499x24,5	0,00037	1500	0,00041
1,0	1600x61,2	0,00037	1698x26,3	0,00034	1600	0,00038
1,0	1800x55,1	0,00033	1842x29,0	0,00031	1800	0,00034
1,0	2000x61,2	0,00030	2046x38,7	0,00028	2000	0,00030
Nr.p. k.	Noteces segumi	Ψ
---	---	---
1.	Jumti	1,0
2.	Jumti ar apstādījumiem (augsnes slāņa biezums <10 cm)	0,5
3.	Jumti ar apstādījumiem (augsnes slāņa biezums >10 cm)	0,3
4.	Ar saistvielām apstrādāti segumi (asfalts u.tml.)	0,9
5.	Bruģis un melnu šķembu ceļa segumi	0,6
6.	Akmeņu bruģis	0,45
7.	Šķembu segumi (neapstrādāti ar saistvielām)	0,4
8.	Grants dārza vai parka celiņi	0,3
9.	Grunts segums	0,2
10.	Bruģis ar atvērumiem zālienam (ekobruģis)	0,15
11.	Zālājs	0,1
12.	Ja teritorijas laukuma segumu, no kura lietus un atkušņa ūdeņi tiek novadīti kanalizācijas sistēmā, nevar sadalīt precīzi	0,4

Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)