Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"

94. Ja ēkā nepieciešami spiediena paaugstināšanas sūkņi, ievadus pirms tiem savieno un ierīko aizbīdni, lai nodrošinātu ūdens padevi no jebkura ievada.

95. Ja iekšējā ūdensvada tīklā ir vairāki ievadi un komercuzskaites mēraparātu mezgli, ierīko vienvirziena vārstus.

95.1 Ja ēkas ūdensapgādes ievads, kas izbūvēts gruntī, ir no metāla materiālu caurulēm, ēkā noslēdzošās armatūras tuvumā jāparedz dielektrisks izolators. Ja gruntī izbūvētas metāla materiāla caurules apkalpo vairākas ēkas, tās savienojot virknē, dielektriski izolatori jāparedz gan pie cauruļvada ieejas ēkā, gan pie izejas no tās. Šādā gadījumā katras ēkas iekšējā ūdensapgādes sistēma jāaprīko ar elektrisko potenciālu izlīdzinošiem stieņiem (zemējumu). Īpaši pasākumi zemējuma nodrošinājumam veicami, ja šādās sistēmās tiek izmantotas elektroiekārtas (piemēram, boileri, sūkņi, aizbīdņi ar elektrisku piedziņu).

96. Atsevišķos gadījumos, ja komercuzskaites mēraparātu mezgli nav paredzēti, vienvirziena vārstus neierīko.

97. Attālumam no ievada līdz kanalizācijas izlaidei horizontālā virzienā jābūt ne mazākam par 1,5 m, ja ievada diametrs nav lielāks par 200 mm, un ne mazākam par 3 m, ja ievada diametrs ir lielāks par 200 mm.

98. Ievadu pagriezienu vietās ierīko balstus vai ievadus noenkuro, ja cauruļu savienojumi nespēj izturēt ūdens spiediena dinamiskos spēkus.

99. Ja ievads šķērso pagraba sienas, starp cauruļvadu un būvkonstrukcijām atstāj 0,2 m spraugu, kuru aizdrīvē ar elastīgu ūdens un gāzu necaurlaidīgu materiālu (slapjās gruntīs nepieciešams blīvslēgs). Ūdens ievadu var ievietot apvalkcaurulē.

100. Dzīvojamo un publisko ēku iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus parasti izvieto pagrabos, zem grīdām, tehniskajos stāvos un bēniņos.

101. Ja ēkā nav pieļaujama atklāta cauruļu novietošana, iekšējā ūdensvada tīklus izvieto saskaņā ar šī būvnormatīva 8.pielikumu. Izvietojot cauruļvadus zemgrīdas kanālos, paredz pietiekamu skaitu remontlūku. Kanālos un tuneļos nav pieļaujama cauruļu izvietošana virs elektrokabeļiem.

102. Ugunsdrošības nodalījumos atļauts atklāti izbūvēt plastmasas cauruļvadus, ja tie nešķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas. Cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas, jāparedz ugunsaizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku ugunsizturību, nekā tā noteikta šķērsojošām konstrukcijām. Ēkās, kas augstākas par deviņiem stāviem, cauruļvadu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jābūt vienādai ar šķērsojamo konstrukciju ugunsizturību.

103. Degtspējīgu cauruļvadu pretuguns aizsardzību nodrošina saskaņā ar šī būvnormatīva 240.punktu.

104. Plastmasas cauruļu izvietošana tehniskajos kanālos un tuneļos zem elektrokabeļiem nav pieļaujama.

105. Iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus ražošanas ēkās parasti izvieto atklāti pa sienām, siju fermām, kolonnām, kā arī zem pārseguma. Ja tas nav iespējams, ūdensvada sadalošos tīklus izvieto tehniskajos kanālos vai tuneļos kopā ar citiem inženiertīkliem, izņemot caurules, pa kurām pārvieto viegli uzliesmojošus, degtspējīgus vai indīgus šķidrumus vai gāzes. Dzeramā ūdens cauruļvadus novieto virs kanalizācijas. Pievadus tehnoloģiskajām iekārtām pieļaujams izvietot grīdas konstrukcijās.

106. Tehniskajos kanālos un tuneļos aukstā ūdens ūdensvada caurules novieto zemāk par karstā ūdens un tvaika caurulēm un nodrošina ar siltumizolāciju.

107. Horizontāli novietotajām iekšējā ūdensvada caurulēm nepieciešams vismaz 2 ‰ slīpums tukšošanas vietas virzienā.

108. Tehniskajos kanālos, šahtās, kabīnēs, tuneļos un telpās ar paaugstinātu mitrumu novietotās caurules nodrošina ar izolāciju pret kondensāciju.

109. Telpās, kur atrodas aukstā ūdens ūdensvads, gaisa temperatūrai jābūt augstākai par 2 °C. Ja tas nav iespējams, veic attiecīgus pasākumus, lai caurules neaizsaltu.

11. Karstā ūdens ūdensvada tīkli

110. Karstā ūdens apgādes sistēmas projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 91.punktu un 100. - 108.punktu.

111. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmu augstākajos punktos nepieciešamas atgaisošanas iekārtas. Atgaisošanu var veikt arī no visaugstāk novietotajiem ūdens izdales krāniem. Zemākajos punktos jābūt iztukšošanas iespējām.

112. Visus turpgaitas un cirkulācijas cauruļvadus (izņemot pievadus uz sanitāri tehniskajām ierīcēm) nodrošina ar siltumizolāciju.

113. Projektējot cauruļvadus, jāņem vērā to termiskā pagarināšanās un, ja nepieciešams, jāizmanto kompensatori.

12. Cauruļvadi un armatūra aukstajam ūdenim

114. Aukstā ūdens ūdensvada caurulēm un armatūrai jābūt no šādiem materiāliem:

114.1. dzeramā ūdens caurulēm - no būvizstrādājumiem, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti;

114.2. tehnoloģiskajām vajadzībām lietojamajām ūdens caurulēm - atkarībā no ūdens kvalitātes prasībām.

115. Caurulēm var būt metinājuma, atloku, vītņu, uzmavu, iemavu, aptveres, blīvgredzenu, lodēti, valcēti un līmēti savienojumi. Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi noteikti šī būvnormatīva 8. pielikumā. Cinkoto tērauda cauruļu vītnes nepieciešams pārklāt ar krāsu, kurā ir 94 % cinka putekļu. Minētajām caurulēm nedrīkst būt metinātu savienojumu.

116. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļu un armatūras materiāliem jāatbilst piemērojamo standartu prasībām. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās un apvienotajās iekšējā saimnieciskā un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās izmanto tērauda vai ķeta caurules.

117. Sadzīves un dzeramā ūdens apvienotajā ūdensvadā caurules un ūdens izdales armatūru aprēķina darba spiedienam, kas ir ne mazāks par 600 kPa, bet ugunsdzēsības ūdensvadā un sadzīves un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā - spiedienam, kas ir ne mazāks par 1000 kPa. Ražošanas ēku ūdensvados caurules un armatūru aprēķina darba spiedienam, kas atbilst tehnoloģiskajām prasībām.

118. Iekšējos ūdensvada tīklos noslēgarmatūra nepieciešama šādās vietās:

118.1. katrā ievadā;

118.2. sacilpotā tīklā, lai nodrošinātu vismaz vienas cilpas puses atslēgšanu remonta laikā;

118.3. sacilpotā ražošanas aukstā ūdens ūdensvada tīklā, lai nodrošinātu divpusēju ūdens padevi iekārtām, kur nav pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi;

118.4. stāvvados, kuros ierīkoti pieci un vairāk ugunsdzēsības krāni;

118.5. sadzīves un ražošanas ūdensvadu tīklu stāvvados trīsstāvu un augstākās ēkās;

118.6. nozarojumos, kuriem pieslēgtas piecas un vairāk ūdens izdales vietas;

118.7. nozarojumos no maģistrālajām līnijām;

118.8. katra dzīvokļa vai viesnīcas numura ievadā;

118.9. klozetpoda skalošanas tvertnes pievados, skalošanas krānos, vietējos sildītājos un nozarojumos uz grupveida dušām;

118.10. nozarojumos uz ēku sekcijām un sekciju mezgliem;

118.11. pirms ārējiem laistīšanas krāniem;

118.12. pirms speciālajām ierīcēm un aparātiem, ja tas ir nepieciešams;

118.13. ugunsdzēsības stāvvadu vidū septiņstāvu un augstākās ēkās.

119. Noslēgarmatūru ieprojektē sacilpoto stāvvadu abos galos tā, lai tā nodrošinātu ūdens padevi abos cilpas virzienos.

120. Jānodrošina piekļūšana stāvvadu noslēgarmatūrai jebkurā laikā. Stāvvadu noslēgarmatūru nedrīkst ierīkot telpās, kur ir iespējama attiecīgo telpu apsaimniekotāju prombūtne.

121. Ja noslēgarmatūra ir ierīkota atzarojumā uz dzīvokli, pie klozetpoda skalošanas tvertnes to pieļaujams neierīkot.

122. Noslēgarmatūru ievadā var neierīkot, ja tā ir ēkas komercuzskaites mēraparāta mezglā.

123. Noslēgarmatūrām, kas aizveras ātri (piemēram, konuskrāns, lodveida ventilis), nosacītais diametrs nedrīkst būt lielāks par 50 mm.

124. Vietās, kur nav pieļaujama ūdens tecēšana pretējā virzienā, ieprojektē vienvirziena vārstus.

125. Ja armatūra ar diametru 50 mm un lielāka ir ierīkota augstāk par 1,6 m no grīdas, nepieciešami apkalpes tiltiņi.

126. 150 mm un mazāka diametra armatūras apkalpošanai līdz 3 m augstumā var izmantot pārvietojamās kāpnes, platformas vai pieslienamās kāpnes, kuru slīpums nav lielāks par 60°, ievērojot attiecīgos darba drošības tehnikas noteikumus.

127. Dzeramā ūdens strūklakas un gāzētā ūdens ietaises izvieto ne tālāk kā 75 m attālumā no ražošanas vietām.

128. Automātiskie spiediena regulatori nepieciešami ēkām ar atsevišķām sadzīves ūdensvada un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmām ūdensvada ievados un dzeramā ūdens padeves vadā, kas pieslēgts aiz ugunsdzēsības sūkņiem, ja spiediens ir lielāks nekā noteikts šī būvnormatīva 35. un 36.punktā.

129. Spiediena regulatoru, ja nepieciešams, var ierīkot atsevišķās ēkās vai to daļās un atsevišķos dzīvokļos.

130. Pirms ūdens izdales krāniem var ierīkot diafragmas.

131. Ja nepieciešams, ēkas ūdensvada ievadā spiediena regulatoru novieto aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla, noslēgarmatūras vai spiediena paaugstināšanas sūkņa, turklāt aiz spiediena regulatora ierīko noslēgarmatūru. Lai kontrolētu spiediena regulatora darbu, pirms un aiz tā nepieciešami manometri. Ja nepieciešams, spiediena regulatoru dzīvoklī novieto aiz ievada ventiļa.

132. Dzīvojamo ēku atkritumu kamerās ierīko laistīšanas krānu, kuram pievada auksto un karsto ūdeni. Desmitstāvu un augstākās ēkās attiecīgajā telpā nepieciešams arī sprinklers.

133. Laistīšanas vai ūdens ņemšanas krāni nepieciešami šādās vietās:

133.1. darba apģērbu garderobēs, ja ražošanas process ir netīrs;

133.2. publiskajās tualetēs;

133.3. tualetēs, kurās ir vismaz trīs klozetpodi;

133.4. mazgātavās, kurās ir vismaz piecas roku mazgātnes;

133.5. telpās, kur nepieciešama mitrā telpu tīrīšana;

133.6. ārējo sienu nišās vai kapēs pie mājas ik pēc 60-70 m pa ēkas perimetru, nodrošinot to neaizsalšanu.

134. Ja ēkās ir karstā ūdens apgāde, laistīšanas krāniem pievada auksto un karsto ūdeni, izņemot šī būvnormatīva 133.6.apakšpunktā minētajās vietās.

13. Cauruļvadi un armatūra karstajam ūdenim

135. Karstā ūdens caurulēm, armatūrai un aprīkojumam jābūt termiski izturīgam. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās var izmantot tērauda caurules, ja to diametrs ir lielāks par 150 mm.

136. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmās vienvirziena vārsti ir nepieciešami šādās vietās :

136.1. karstā ūdens cauruļvada posmos, no kuriem ūdens nokļūst grupveida jaucējkrānos;

136.2. uz cirkulācijas vada atzara no siltumtīkliem pirms termoregulatora;

136.3. uz cirkulācijas vada pirms pieslēguma siltumtīkliem atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās;

136.4. uz cirkulācijas vada un aukstā ūdens ūdensvada pirms pieslēguma ūdenssildītājam vai pievadam no siltā ūdens avota.

137. Noslēgarmatūru projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 118., 125., 132. un 133. punktu.

14. Ūdens caurplūduma mērīšanas ierīces

138. Ūdens patēriņa uzskaitei ēku ievados vai ūdensvadu tīklu atzaros izvieto karstā un aukstā ūdens komercuzskaites mēraparātus.

139. Atsevišķiem patērētājiem publiskajās, dzīvojamās un ražošanas ēkās uzstāda ūdens patēriņa mērītājus. Daudzdzīvokļu dzīvojamos namos katrā dzīvoklī uz katra stāvvada veido vienu atzaru, kur uzstāda vienu aukstā vai karstā ūdens patēriņa mērītāju.

140. Komercuzskaites mēraparātu izvēlas atbilstoši vidējam ūdens patēriņam stundā tajā diennaktī (maiņā), kad ir maksimālais ūdens patēriņš. Maksimālais ūdens patēriņš nedrīkst būt lielāks par ražotāja tehniskajos noteikumos paredzēto ūdens nominālo patēriņu.

141. Komercuzskaites mēraparāta spiediena zudumi ar maksimālo sekundes caurplūdumu nedrīkst būt lielāki par 25 kPa, bet ūdens caurplūdumam ugunsdzēsības vajadzībām – ne vairāk par 100 kPa.

142. Komercuzskaites mēraparātu spiediena zudumus un diametru nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem parametriem. Komercuzskaites mēraparāti atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību un tiek uzstādīti saskaņā ar tiem.

143. Ja nav iespējams izvēlēties komercuzskaites mēraparātu, kas iekļaujas robežās starp minimālo un maksimālo ūdens patēriņu stundā, jāizvēlas kombinētie komercuzskaites mēraparāti vai vairāki paralēli saslēgti komercuzskaites mēraparāti ar mazāku diametru.

144. Komercuzskaites mēraparātus uz ūdens ievadiem ierīko telpās, kas atrodas pie ēku ārējām sienām vai to tuvumā viegli pieejamā vietā un kurās ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums un gaisa temperatūra nav zemāka par 5 °C.

145. Karstā ūdens caurplūdumu siltuma mezglos mēra ar aukstā ūdens komercuzskaites mēraparātu, kuru uzstāda pirms ūdenssildītāja.

146. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās komercuzskaites mēraparātus ierīko uz turpgaitas vada aiz maisītāja un uz kopējā cirkulācijas vada.

147. Ja komercuzskaites mēraparātu nav iespējams izvietot ēkā, to var izvietot ārpus ēkas speciālā akā.

148. Katrā pusē komercuzskaites mēraparātam projektē taisnus cauruļu posmus atbilstoši ražotāja prasībām un noslēgarmatūru, kā arī iztukšošanas krānu starp komercuzskaites mēraparātu un ventili (aizbīdni) patērētāja pusē. Ja nepieciešams, jāuzstāda manometrs.

149. Aukstā ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglam ir nepieciešama apvadlīnija, ja ēkai ir viens ievads, kā arī tad, ja komercuzskaites mēraparāts nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai. Uz apvadlīnijas nepieciešams ventilis (aizbīdnis), ko noplombē aizvērtā stāvoklī. Ja komercuzskaites mēraparāts nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai, uz apvadlīnijas nepieciešams elektroaizbīdnis, kas automātiski jāatver, kad tiek ieslēgti ugunsdzēsības sūkņi. Komercuzskaites mēraparāta mezglam paredz manuālo elektroaizbīdņu distances atvēršanu ar vadības pogu no ugunsdzēsības šļūteņu stacionārām iekārtām gadījumos, ja ugunsdzēsības ūdensapgādei nepieciešamā ūdens patēriņa un spiediena nodrošināšanai nav nepieciešami ugunsdzēsības sūkņi.

150. Ūdens ievados, kuru diametrs ir 50 mm un mazāks, aukstā ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglam apvadlīnija var nebūt, ja ēkā nav ugunsdzēsības ūdensvada un ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi. Karstā ūdens komercuzskaites mēraparātiem apvadlīnija nav nepieciešama.

151. Ja dzīvojamo ēku grupai ir kopējā ūdens apgādes sistēma, avārijas likvidēšanas vai ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā karstā ūdens padevi var neparedzēt, ja notiek automātiska karstā ūdens apgādes sistēmas atslēgšana ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā.

15. Sūkņu iekārtas

152. Sūkņu iekārtas ir nepieciešamas, ja ūdens apgādes sistēmās patstāvīgi vai periodiski nevar nodrošināt nepieciešamo spiedienu vai ja centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās ir nepieciešama piespiedu cirkulācija.

153. Sūkņu iekārtas veidu un tās darba režīmu izvēlas atbilstoši tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem, ņemot vērā šādus variantus:

153.1. sūkņi, kas strādā nepārtraukti vai periodiski bez regulējošām tvertnēm;

153.2. sūkņi, kuru ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā kopā ar hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm;

153.3. sūkņi, kuru ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā nepārtraukti vai periodiski kopā ar ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm.

154. Sūkņu iekārtas sadzīves, ugunsdzēsības un cirkulācijas sistēmas vajadzībām parasti izvieto katlumājās, ūdens apstrādes iekārtu vai siltuma mezglu telpās.

155. Sūkņu iekārtas (izņemot ugunsdzēsības sūkņu iekārtas) drīkst izvietot dzīvojamajās un publiskajās ēkās, ja to radītais maksimālais trokšņa līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās noteikto līmeni.

156. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ar vai bez hidroforiem var izvietot ēku vai būvju pagrabos, cokolstāvos, pirmajos stāvos un tehniskajos stāvos. Ja nepieciešams, ugunsdzēsības papildu sūkņu iekārtas var izvietot pārējos ēku stāvos. Šo telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jāatbilst ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai ugunsizturībai. Telpās ierīko apkuri un ventilāciju, kā arī paredz pasākumus pret telpu appludināšanu. Telpām nepieciešama izeja uz evakuācijas ceļu, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par būvju ugunsdrošību.

157. Telpas, kurās atrodas hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidrofori), nedrīkst atrasties līdzās telpām, kurās ir iespējama cilvēku masveida pulcēšanās (50 cilvēku un vairāk), piemēram, zālēm, skatuvēm, garderobēm.

158. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ir aizliegts izvietot ēkās, kur apkalpojošā personāla prombūtnes laikā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

159. Kompaktās sūkņu iekārtas ar hidrostatu vai hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) līdz 50 l tilpumam drīkst izvietot tieši patēriņa vietā.

160. Sūkņu iekārtas, ko lieto dzīvojamo ēku grupām vai ražošanas vajadzībām projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādes būvēm.

161. Sūkņu iekārtām, kas strādā bez strūklas pārtraukuma, nav nepieciešamas sanitārās aizsardzības joslas.

162. Ražošanas vajadzībām lietojamās sūkņu iekārtas parasti izvieto tieši ražošanas vietā. Ja nepieciešams, tām jāparedz drošības nožogojums.

163. Sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamo sūkņu iekārtu ražīgumam jābūt:

163.1. sūkņiem, kuri strādā bez ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm, - ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

163.2. sūkņiem, kuri strādā kopā ar ūdens vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) un sūkņiem, kas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, - ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu stundā;

163.3. ja sūkņi maksimāli izmanto hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertni, - saskaņā ar šo būvnormatīvu.

164. Sūkņu iekārtu darba spiedienaugstumu, ņemot vērā minimālo garantēto spiedienaugstumu ievadā, nosaka pēc šādas formulas:

165. Ja nepieciešams, pārbauda spiedienu sistēmā minimālā ūdens patēriņa laikā, ņemot vērā spiedienaugstumu ievadā.

166. Sūkņu iekārtās sūkņus parasti saslēdz paralēli. Ja spiediena svārstības pirms tiem ir lielākas par 200 kPa un ūdens tilpuma regulēšanas tvertņu nav, vēlams sūkņus saslēgt virknes slēgumā ar automātisku vadību atkarībā no nepieciešamā spiediena.

167. Ja spiediens ārējā tīklā ir mazāks par 50 kPa, pirms sūkņiem ir nepieciešama pieņemšanas tvertne, kuras tilpumu nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu.

168. Ja pārtraukumi ūdens apgādē nav pieļaujami, rezerves sūkņu skaitu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādes būvēm.

169. Karstā ūdens apgādes sistēmās rezerves cirkulācijas sūknis nav nepieciešams.

170. Spiedvadā pie katra sūkņa ir nepieciešams vienvirziena vārsts, noslēgarmatūra un manometrs, bet sūcvadā - noslēgarmatūra un manometrs.

171. Ja sūcvadā nav spiediena, noslēgarmatūra nav nepieciešama, bet mērīšanai izmanto manovakuummetru.

172. Sūkņu iekārtas nodrošina pret kopējā pieļaujamā trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

173. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtām nepieciešama rezerves elektroapgāde.

174. Ugunsdzēsības sūkņu sistēmām elektroapgādi paredz no diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem, ierīkojot automātisko rezerves ieslēgšanas iekārtu.

174.1 Ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādes kabeļiem nodrošina darbspējas automātisku kontroli.

175. Ja nav iespējams nodrošināt sūkņu iekārtas pietiekamu elektroapgādi, uzstāda rezerves sūkņus ar iekšdedzes dzinēju, nodrošinot atbilstošas ugunsdrošības prasības un dūmgāzu novadīšanas sistēmu.

176. Visu veidu ūdensapgādes sistēmās sūkņu iekārtām jābūt ar rokas, distances vai automātisko vadību. Ja spiediena paaugstināšanas sūkņu iekārtai ir automātiskā vadība, tai jānodrošina:

176.1. darba sūkņu automātiskā ieslēgšana un apstādināšana atkarībā no spiediena sistēmā;

176.2. rezerves sūkņa automātiskā ieslēgšana darba sūkņa avārijas gadījumā;

176.3. attiecīgs signāls darba sūkņa avārijas gadījumā.

177. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas 50 m un augstākās ēkās, kā arī skatītāju zālēs, apspriežu un konferenču zālēs un ēkās, kurās ir sprinkleru un drenčeru sistēmas, projektē ar rokas, distances un automātisko vadību.

178. Ja ugunsdzēsības sūknim ir automātiskās vai distances vadība, ir nepieciešama nepārtraukta spiediena pārbaude sistēmā.

178.1 Ugunsdzēsības sūknim un elektroaizbīdnim, kas izvietots uz ūdens ievada apvadlīnijas, nodrošina vadības ķēžu darbspējas automātisku kontroli.

179. Ugunsdzēsības vajadzībām var izmantot sadzīves vajadzībām lietojamos sūkņus, ja tiem ir paredzēta automātiska spiediena pārbaude.

180. Vienlaikus ar ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu, kā arī stacionāro automātisko un manuālo ugunsdzēsības sistēmu ieslēgšanos automātiski jāatveras elektroaizbīdnim, kas atrodas uz ievada apvadlīnijas, kā arī pārējo ievadu aizbīdņiem, ja ēkā vai būvē ir cilpveida iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma.

181. Distances vadības ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanas pogas izvieto ugunsdzēsības skapī. Kad minētie sūkņi ieslēdzas, vienlaikus tiek dots signāls dežūrējošajam vai apkalpojošajam personālam. Iedarbināšanas pogu vietā var lietot hidraulisku signāla devēju, kas iedarbojas, kad atver ugunsdzēsības krānu.

182. Ja ūdeni sūknē no tvertnēm, parasti sūkni novieto zem tvertnes ūdens līmeņa. Ja sūkni novieto virs tvertnes ūdens līmeņa, nepieciešams pašsūcošais sūknis vai iekārtas sūkņa piepildīšanai ar ūdeni pirms sūkņa iedarbināšanas. Var lietot arī iegremdējamos sūkņus.

183. Ūdens sūknēšanai no tvertnēm nepieciešami vismaz divi sūcvadi ar pilnu sistēmas ražīgumu katrai tvertnei. Vienu sūcvadu var ierīkot, ja nav rezerves sūkņa vai vismaz divu darba sūkņu.

16. Rezerves tilpumi un regulējošie tilpumi

184. Rezerves tilpumu un regulējošo tilpumu (piemēram, ūdenstorņu, tvertņu, hidropneimatisko spiediena tvertņu (hidroforu), siltuma akumulatoru) tilpumam jābūt pietiekamam, lai līdzsvarotu ūdens patēriņu. Ja nepieciešams, attiecīgajā tvertnē uzglabā ugunsdzēsības ūdens rezervi, ko nodrošina pret izlietošanu citām vajadzībām. Ugunsdzēsības ūdens rezerves uzglabāšanai nav ieteicams izmantot hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus), bet tajā jānodrošina minimālā ūdens rezerve, kas garantē tu ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu no spiediena devēja.

185. Bezspiediena tvertnes - akumulatorus var lietot pirtīs, veļas mazgātavās vai līdzīgās vietās, kur sagaidāmi lieli īslaicīgi ūdens patēriņi.

186. Ražošanas uzņēmumu dušu telpās, kurās ir 10 un vairāk dušu sietiņu, bezspiediena tvertnes - akumulatori nepieciešami, ja no ārējā tīkla nav iespējams nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu.

187. Tvertnes regulējošo tilpumu (m3) nosaka:

188. Regulējošā tilpuma koeficientu nosaka:

189. Ja aprēķins tiek veikts siltuma akumulatoriem, (21) un (22) formulā

190. Lielumus φ1 un φ2 nosaka pēc šī būvnormatīva 12. un 13.pielikuma.

191. Ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

192. Sūkņu iekārtas ūdens padeves nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

193. Siltuma patēriņa nevienmērības koeficientu stundā karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

194. Siltuma padeves nevienmērības koeficientu karstā ūdens apgādes vajadzībām karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

195. Neatkarīgi no aprēķina bez spiediena tvertnes - akumulatora tilpumam jābūt ne mazākam kā (procentos no patēriņa stundā):

195.1. pirtīs - 150;

195.2. dzīvojamās ēkās, kopmītnēs, viesnīcās un slimnīcās - 100;

195.3. veļas mazgātavās, kuru ražība ir līdz 3000 kg veļas maiņā, - 75;

195.4. veļas mazgātavās, kuru ražība ir lielāka par 3000 kg veļas maiņā, - 50;

195.5. ražošanas uzņēmumos 10 - 20 dušu sietiņiem - 200;

195.6. ražošanas uzņēmumos 21 - 30 dušu sietiņiem - 300;

195.7. ražošanas uzņēmumos 31 un vairāk dušu sietiņiem - 400.

196. Centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās siltuma akumulatori nav nepieciešami, izņemot gadījumus, ja nepieciešams uzkrāt ūdens rezervi (piemēram, pirtīs, veļas mazgātavās).

197. Ugunsdzēsības ūdens rezerves apjomu nosaka vismaz 10 minūšu ilgai uguns dzēšanai no ugunsdzēsības krāniem maksimālā ūdens patēriņa laikā sadzīves un ražošanas vajadzībām. Minēto ugunsdzēsības ūdens rezervi var neparedzēt, ja ir garantēta automātiska ugunsdzēsības sūkņu ieslēgšana.

198. Regulējošām tvertnēm darba tilpumu (m3) nosaka:

199. Maksimālā un minimālā spiediena attiecības koeficients A ir:

199.1. iekārtām, kas strādā priekšspiediena režīmā - 0,8;

199.2. iekārtām ar spiedienu līdz 50 m, - 0,75;

199.3. iekārtām ar spiedienu virs 50 m, - 0,7.

200. Regulējošā tilpuma rezerves koeficients B ir:

200.1. ja sūkņu iekārtas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, - 1,2 - 1,3;

200.2. ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā, - 1,1;

200.3. siltuma akumulatoriem - 1.

201. Spiediena tvertņu novietojuma augstumam un minimālajam spiedienam hidropneimatiskajā spiediena tvertnē (hidroforā) jānodrošina patērētājam nepieciešamais ūdens spiedienaugstums.

202. Visu veidu tvertnēm jābūt izgatavotām no nekorodējošiem materiāliem. Ja izmanto korodējošus materiālus, nepieciešama antikorozijas izolācija, turklāt tvertnes iekšpusē jāizmanto materiāli, kas nepazemina dzeramā ūdens kvalitāti.

203. Spiediena tvertnes un bezspiediena tvertnes - akumulatorus izvieto siltās vēdināmās telpās, kuru augstums ir vismaz 2,2 m. Šo telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jāatbilst ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai ugunsizturībai. Avārijas gadījumiem zem tvertnēm jābūt ūdensnecaurlaidīgam paliktnim vai ūdensnecaurlaidīgai grīdai ar trapu. Attālumam no tvertnes līdz telpas sienām jābūt vismaz 0,7 m, līdz griestiem - 0,6 m un līdz paliktnim - 0,5 m.

204. Spiediena tvertnēm un bezspiediena tvertnēm - akumulatoriem ir nepieciešamas šādas caurules un ierīces:

204.1. ūdens padeves caurule ar pludiņvārstiem, pirms kuriem ierīko noslēgarmatūru;

204.2. novadcaurule;

204.3. pārplūdes caurule;

204.4. iztukšošanas caurule (ar noslēgarmatūru), ko pievieno pārplūdes caurulei;

204.5. ierīces aizsardzībai pret ūdens kondensāta noplūšanu telpā;

204.6. ierīces, kas nodrošina ūdens cirkulāciju, ja dzeramais ūdens tvertnē netiek mainīts biežāk kā ik pēc 48 stundām;

204.7. vēdināšanas caurule;

204.8. ūdens līmeņa rādītājs signalizācijai uz vadības pulti.

205. Ūdens padeves cauruli un novadcauruli var apvienot, ja pirms ūdens padeves vada ievadīšanas kopējā caurulē ierīko vienvirziena vārstu un noslēgarmatūru.