Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

Ministru kabineta noteikumi Nr.333Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 53.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 noteiktajām prasībām.

5. Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 noteiktās prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās, sociālo pakalpojumu iestādēs, ārstniecības iestādēs un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

6. Būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 pielikuma 4. tabulu.

7. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. aprīlim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. aprīlim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim.

8. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. septembrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. septembrim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 15. septembrim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 15. septembrim.

9. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2018. gada 16. septembra līdz 2019. gada 1. novembrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 16. septembra līdz 2019. gada 1. novembrim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 1. novembrim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 1. novembrim.

10. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kura noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2019. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2019. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas izdotas līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim.

11. Būvprojektiem (tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijai):

11.1. kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2021. gada 1. novembra līdz 2024. gada 29. februārim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. novembra līdz 2024. gada 29. februārim;

11.2. kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim.

12. Grozījumi būvnormatīva 100. punktā attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm un būvnormatīva 100.1 un 100.2 punkts ir piemērojams ar 2025. gada 1. martu.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāApstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.333

Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka minimālās ugunsdrošības prasības. Būvnormatīva prasības attiecas uz šā būvnormatīva 5.punktā minētajām būvēm. Šo būvju projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.

2. Būvnormatīvā ir lietoti šādi termini:

2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš – cilvēku evakuācijai paredzēta ugunsdroši atdalīta telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

2.2. atklāta būve – atklāta būve vai atklātā būves daļa – būve vai tās daļa, kurā katra stāva ārējās norobežojošās konstrukcijās (ārsienās, savietotajā jumtā, jumtā) ir atvērtas ailas, kuru brīvā platība nav mazāka par 30 % no atklātās būves vai atklātās būves daļas norobežojošo sienu kopējās platības un nav mazāka par 10 % no atklātās būves vai atklātās būves daļas grīdas platības un kuras izvietotas tā, lai gaiss varētu cirkulēt, nodrošinot dūmu izvades iespēju;

2.3. atklātas kāpnes – būves iekšējas kāpnes, kas no būves būvapjoma nav atdalītas ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām;

2.4. atverama aila – atverams logs, durvis, vārti vai lūka būves ārējā norobežojošajā konstrukcijā, kas ir sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskajiem līdzekļiem un ko var izmantot glābšanas darbos;

2.5. automātiskais ugunsdzēsības ūdens aizsegs, automātiskā ūdens ugunsdzēsības atdzesēšanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski nodrošina ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanu vai būvkonstrukciju ugunsaizsardzību;

2.6. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.7. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, aizsargājamā būvē automātiski pārraida balss paziņojumu par ugunsgrēka izcelšanos un rīcību ugunsgrēka gadījumā;

2.8. automātiskā dūmu un karstuma izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina dūmu un karstuma izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgo vai mehānisko dūmu vilkmi;

2.9. automātiskā gaisa virsspiediena sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina aizsargājamās telpas aizsardzību no piedūmošanas, radot tajā gaisa spiedienu, kas ir lielāks par gaisa spiedienu blakus telpās;

2.10. automātiskā ugunsdzēsības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski veic ugunsgrēka dzēšanu vai ugunsgrēka lokalizāciju, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.11. autonomais ugunsgrēka detektors – lokālais ugunsgrēka detektors (ierīce), kas reaģē uz ugunsgrēka faktoriem (dūmu koncentrāciju, augstu temperatūru, liesmu) un ar skaņas signālu un vizuālo signalizāciju paziņo par ugunsgrēku cilvēkiem, kas atrodas telpā, kurā tas ierīkots. Autonomā ugunsgrēka detektora korpusā konstruktīvi apvienoti autonomais elektrobarošanas avots un ugunsgrēka atklāšanas, gaismas indikācijas, skaņas izziņošanas komponenti;

2.12. ārējās evakuācijas kāpnes – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām atdalītas kāpnes ārpus būves vai atklātā vidē;

2.13. būves augstākā stāva grīdas līmenis – līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā pastāvīgi uzturas būves lietotāji;

2.14. būves ugunsnoturības pakāpe – būves ugunsnoturības rādītājs, kas atkarīgs no būves lietošanas veida, būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmes, noteiktās ugunsdrošības nodalījuma platības, telpu ugunsslodzes, būvkonstrukciju ugunsizturības un iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas;

2.15. dūmaizsargāta kāpņu telpa – ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju;

2.16. dūmu izvades ailas – veramas durvis, vārti, atverami logi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumā iespējams izvadīt dūmus;

2.17. evakuācija – organizēta cilvēku pārvietošanās uz drošu vietu ārpus būves zemes virsmas līmenī vai ugunsdrošības nodalījumu ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;

2.18. evakuācijas ceļa garums – attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo evakuācijas ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai. Evakuācijas ceļa garums netiek normēts aizsargātā evakuācijas ceļā, ārējās evakuācijas kāpnēs, ugunsaizsargātā kāpņu telpā un dūmaizsargātā kāpņu telpā, kā arī ugunsdrošības priekštelpā;

2.19. evakuācijas ceļš – drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākas jebkurā būves punktā, kurā pastāvīgi var uzturēties būves lietotāji, un ved uz evakuācijas izeju;

2.20. evakuācijas izeja – izeja no būves vai ugunsdrošības nodalījuma daļām, pa kuru var nokļūt ārpus būves zemes virsmas līmenī;

2.21. jumta seguma sistēma – jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kura ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju – siltuma izolāciju, tvaika izolāciju, mehāniski stiprināmu vai līmējamu jumta segumu (hidroizolāciju), kā arī papildelementus – jumta logus;

2.22. jumta segums – jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības;

2.23. neautomātiskā dūmu un karstuma izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas gadījumā, ja darbību iniciē manuāli, nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgu vai mehānisku dūmu vilkmi;

2.24. neventilējama fasāde – fasādes (ārsienas) daudzslāņu konstrukcija, kurai starp atsevišķiem slāņiem nav gaisa šķirkārtas;

2.25. savietotais jumts – būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.26. sprādzienbīstama telpa – telpa, kurā izmantotā ražošanas vai glabāšanas tehnoloģija veido sprādzienbīstamo vidi vairāk par 30% no telpas kopējā būvtilpuma;

2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2, un kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur ugunsdrošības priekštelpu;

2.28. ugunsdroša būvkonstrukcija – būvkonstrukcija ar normētu ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi, kas paredzēta ugunsgrēka bīstamo faktoru ierobežošanai;

2.29. ugunsdroši atdalīta telpa – telpa, kas no citām telpām atdalīta ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām;

2.30. ugunsdrošības nodalījuma platība – ugunsdrošības nodalījuma stāva platība starp ārējām sienām vai ārējām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošām konstrukcijām;

2.31. ugunsdrošības nodalījums – būves daļa, kas atdalīta no pārējām būves daļām ar ugunsdrošām konstrukcijām tā, lai uguns un dūmu izplatība uz šo būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta un saglabāta netspēja;

2.32. ugunsdrošības priekštelpa – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

2.33. ugunsizturība – būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību;

2.34. uguns norobežotāji – būvkonstrukcijas uguns izplatības novēršanai, kas veidotas no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase nav mazāka par A2-s1, d0;

2.35. ugunsreakcija – būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību;

2.36. ugunsslodze – degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas daudzums (MJ) no telpas būvkonstrukcijām (pastāvīga ugunsslodze) un telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem un iekārtam (mainīgā ugunsslodze) uz telpas grīdas laukuma vienību (m2);

2.37. ventilējama (piekārtā) fasāde – fasādes konstrukcija, kurai starp siltumizolāciju un ārējo apdari ir gaisa šķirkārta;

2.38. zibensaizsardzības sistēma – vienota sistēma, kas paredzēta būvju, to atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešo un netiešo iedarbi;

2.39. telpa, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, – visu lietošanas veidu telpas, izņemot bēniņus, tehniskās telpas, kas paredzētas tehnoloģisko iekārtu, inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai, sanitārtehniskās telpas, kā arī citas telpas, kurās atbilstoši būvniecības dokumentācijā paredzētajiem risinājumiem cilvēki nepārtraukti uzturas mazāk par divām stundām vai kopumā uzturas mazāk par sešām stundām diennaktī;

2.40. automātiskā ugunsaizsardzības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā patstāvīgi vai, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski un manuāli nodrošina tai noteikto funkciju izpildi;

2.41. neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un, saņemot vadības signālu, kuru iniciē cilvēks, patstāvīgi nodrošina tai noteikto funkciju izpildi;

2.42. īslaicīga īre – dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

3. Būves vai tās daļas atjaunošana, pārbūve, novietošanas, lietošanas veida maiņa un restaurācija nedrīkst pazemināt būves ugunsdrošību.

4. Ja Būvniecības likuma 9.1 pantā minētajos gadījumos nevar ievērot šajā būvnormatīvā noteiktās minimālās ugunsdrošības prasības, tad atkāpes no tehniskajām prasībām var pamatot ar aprēķiniem vai citā veidā pierādīt būves atbilstību šajā būvnormatīvā noteiktajām minimālajām ugunsdrošības prasībām, ņemot vērā būves konstruktīvo un plānošanas risinājumu, funkcionālo nozīmi un iespējamos ugunsgrēka norises variantus.

2. Būvju ugunsdrošības parametri

2.1. Būvju un telpu lietošanas veidi

5. Atkarībā no izvirzītajām ugunsdrošības prasībām ir šādi būvju un telpu lietošanas veidi:

5.1. I lietošanas veids – dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

5.2. II lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas būves, kazarmas, citas izmitināšanas būves (arī īslaicīgas izmitināšanas būves);

5.3. III lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās rehabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību;

5.4. IV lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni, tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām, un citas tirdzniecības būves, pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sabiedrisko pakalpojumu būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, galerijas, kulta būves, deju zāles, spēļu zāles, diskotēkas un citas izklaides būves, bibliotēkas, arhīvi, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, termināļi, tai skaitā dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas, aptiekas, ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes, stadioni, arēnas, sporta kompleksi, peldbaseini, sporta spēļu zāles, universālas zāles, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatorā medicīniskā palīdzība;

5.5. IVa lietošanas veids – izglītības darbībai un bērnu pieskatīšanai paredzētas būves un telpas, kurās uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildu palīdzības, tai skaitā iestādes, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem, pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības izglītības iestādes, speciālās skolas personām (bērniem un jauniešiem) ar īpašām vajadzībām;

5.6. V lietošanas veids – būves un telpas, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas un var patstāvīgi evakuēties, tai skaitā administratīvās ēkas, valsts un pašvaldību iestādes, valsts robežkontroles punkti, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kā arī izglītības iestādes, kurās nodrošina vidējo, vidējo profesionālo, augstāko un interešu izglītību;

5.7. VI lietošanas veids – ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, noliktavas, preču piegādes telpas, kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, autoservisi (autoremonta darbnīcas);

5.8. VIa lietošanas veids – lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas, kurās cilvēki neuzturas pastāvīgi, tai skaitā siltumnīcas, segtas sezonas dārzeņu, stādu un augļu siltumnīcas, putnu, lopu un zvēru kūtis, segtas zivju audzētavas, lauksaimniecības produkcijai paredzētie silosi un bunkuri;

5.9. VII lietošanas veids – garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes autostāvvietas.

2.2. Būvju ugunsnoturības pakāpes

6. Būvēm ir šādas ugunsnoturības pakāpes:

6.1. U1, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U1a un U1b;

6.2. U2, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U2a un U2b;

6.3. U3 – būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā, un šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus atbilstoši būves lietošanas veidam.

7. Attiecīgās ugunsnoturības pakāpes būvei noteiktā būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

8. Vienas būves dažādām daļām var būt atšķirīga ugunsnoturības pakāpe un ugunsnoturības apakšpakāpe. Uguns izplatības iespēju starp atšķirīgas ugunsnoturības pakāpes būves daļām novērš ar ugunsdrošības nodalījumus norobežojošām konstrukcijām.

8.1 Izglītības iestādi, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, projektē atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā ar atsevišķu izeju ārpus būves zemes virsmas līmenī un izvieto:

8.11. pirmajā vai otrajā stāvā U1 vai U2 ugunsnoturības pakāpes būvē;

8.12. pirmajā stāvā U3 ugunsnoturības pakāpes būvē.

8.2 Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kur augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir līdz astoņiem metriem, vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes būvē. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, pieļaujams projektēt U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves pirmajā stāvā un otrajā stāvā, kas tiek veidots kā atsevišķs ugunsdrošības nodalījums ar papildu izeju uz āru, ja augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme augstāka par astoņiem metriem.

8.3 Kultūras un izklaides iestāžu būves, kurās ir skatuves ar šņorbēniņiem, projektē kā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves.

2.3. Būvkonstrukciju ugunsizturība

9. Būvju konstrukciju ugunsizturību nosaka atbilstoši būvkonstrukciju nestspējas (simbols R), viengabalainības (simbols E) un termoizolētības (simbols I) īpašību noturībai ugunsgrēka laikā. Būvkonstrukciju ugunsizturību nosaka testējot, aprēķinot vai arī apvienojot testēšanu ar aprēķiniem.

10. Papildus šā būvnormatīva 9.punktā minētajiem ugunsizturības rādītājiem piemēro šādus ugunsizturības un dūmu necaurlaidības rādītājus:

10.1. siltuma starojuma ierobežojums (simbols W);

10.2. mehāniskā izturība (simbols M);

10.3. pašaizvēršanās spēja durvīm, vārtiem, logiem, lūkām, žalūzijām, vārstiem un ugunsdrošajiem aizkariem (simbols C);

10.4. dūmu caurlaidības ierobežojums (simbols S);

10.5. sodrēju degšanas izturība (simbols G);

10.6. ugunsaizsardzības spēja – segumam izmantojamo būvizstrādājumu spēja aizsargāt aiz tiem esošo konstrukciju no aizdegšanās un pārogļošanās (simbols K);

10.7. noturība nemainīgā temperatūrā (simbols D);

10.8. noturība standarta temperatūras/laika līknes apstākļos (simbols DH);

10.9. dūmu un karstuma izvades elektrisko ventilatoru funkcionalitāte (simbols F);

10.10. dabiskās dūmu un karstuma izvades ierīces funkcionalitāte (simbols B).

11. Šā būvnormatīva 9. un 10.punktā minēto simbolu skaitlisko rādītāju, kas raksturo būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību, norāda kā minimālo konstrukcijas visu ugunsizturību raksturojošo parametru ugunsizturības laiku minūtēs. Ja būves nesošajām konstrukcijām ir dažādi viengabalainības (simbols E), termoizolētības (simbols I) un nestspējas (simbols R) ugunsizturības laiki, konstrukcijas ugunsdrošības skaitliskajā apzīmējumā norāda mazāko nodrošināto viengabalainības, termoizolētības un nestspējas ugunsizturības laiku.

12. Ugunsizturību izsaka minūtēs. Ir šādi normatīvie ugunsizturības laiki: 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 minūtes.

13. Būvju un to ugunsdrošības nodalījumu nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo būvkonstrukciju nepieciešamo ugunsizturību nosaka, ņemot vērā būves un tās ugunsdrošības nodalījumu lietošanas veidu, nepieciešamo būves un tās ugunsdrošības nodalījumu ugunsnoturības pakāpi, būves un ugunsdrošības nodalījuma augstākā stāva grīdas līmeni, ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamo platību un būves vai tās daļu ugunsslodzi.

14. Jebkurai būvkonstrukcijai no attiecīgi izvirzītajiem ugunsizturības rādītājiem jānodrošina lielākais attiecīgajai būvkonstrukcijai noteiktais ugunsizturības laiks. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu konstrukciju ugunsizturības prasības norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

15. Ugunsdrošo durvju ugunsizturību nosaka, testējot atbilstoši standartam LVS EN 1634-1+A1:2018 "Durvju un aizvirtņu bloku, atveramu logu un ēku būvapkalumu elementu ugunsizturības un dūmu kontroles testi. 1. daļa: Durvju, aizvirtņu bloku un atveramu logu ugunsizturības testi", un klasificē atbilstoši standartam LVS EN 13501-2:2016 "Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2. daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus".

15.1 Ugunsdrošo durvju dūmu kontroles spēju nosaka, testējot atbilstoši standartam LVS EN 1634-3:2005 "Durvju un aizvirtņu bloku, atveramu logu un būvniecībā izmantojamo dzelzs izstrādājumu elementu ugunsizturības un dūmu kontroles testēšana. 3. daļa: Durvju un aizvirtņu bloku dūmu kontroles testēšana", un klasificē atbilstoši standartam LVS EN 13501-2:2016 "Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2. daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus".

16. Ugunsdrošo stiklu ugunsizturību nosaka atbilstoši standartam LVS EN 15998:2020 "Būvstikls. Drošība ugunsgrēka gadījumā, ugunsizturība. Stikla testēšanas metodika klasifikācijas nolūkā" un klasificē atbilstoši standartam LVS EN 13501-2:2016 "Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2. daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus".

2.4. Ugunsreakcija

17. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

18. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

19. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

20. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

21. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

22. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

23. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

24. (Svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 174)

24.1 Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem. Konstrukciju segums var būt no būvizstrādājuma, kura ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0.

24.2 Kultūras, izklaides un sporta būvēs piekargriestu karkasi un pildmateriāli izbūvējami atkarībā no būves ugunsnoturības pakāpes:

24.2 1. U1 ugunsnoturības pakāpes būvēs piekargriestu karkass no A1 un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem;

24.2 2. U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs piekargriestu karkass un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

24.3 Transformējamu tribīņu nesošajām konstrukcijām jābūt ar ugunsreakcijas klasi A1.

24.4 II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs izeju no lifta šahtas uz VI, VIa un VII lietošanas veida telpām paredz caur ugunsdrošības priekštelpu. Ja lifts savieno vismaz divus ugunsdrošības nodalījumus, lifta šahtas būvkonstrukciju ugunsizturības un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei jābūt tādai pašai, kāda ir ugunsdrošības nodalījumu norobežojošām konstrukcijām. Prasība neattiecas uz VII lietošanas veida telpām atklātā būvē.

24.5 Sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē kā atsevišķu ugunsdroši atdalītu telpu, būvkonstrukciju ugunsizturības robežai un ugunsreakcijas klasei jāatbilst U1 vai U2 ugunsnoturības pakāpes būvēm. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsnoturības pakāpei jāatbilst tribīņu būvju ugunsnoturības pakāpei.

24.6 Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem, un būvkonstrukciju ugunsizturība ir R60. Ja rindu skaits ir līdz 20, būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases un būvkonstrukciju ugunsizturība nav normēta.

24.7 (Svītrots ar MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 724)

2.5. Ugunsslodze

25. Ir šādas telpu ugunsslodzes grupas:

25.1. sevišķi lielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2 (piemēram, degtspējīgo materiālu noliktavas, kurās uzglabāšanas augstums ir lielāks par sešiem metriem, krāsotāju darbnīcas, kurās izmanto šķīdinātāju, aukstumiekārtu rūpnīcas, tipogrāfijas, kabeļu ražotnes, kuru produkcijai ir polipropilēna, polietilēna, polistirola vai līdzīgi degšanas raksturlielumi, ar spiedienliešanas metodi iegūtas plastmasas, kam ir polipropilēna, polietilēna, polistirola vai līdzīgi degšanas raksturlielumi, gumijas izstrādājumu rūpnīcas, sintētiskās šķiedras rūpnīcas, trošu/tauvu ražotnes, paklāju un blīvās plastmasas ražotnes, apavu ražotnes, kokrūpniecība (sausi kokmateriāli), bituma ražotnes, dzirnavas, lopbarības noliktavas, virsmu apstrādes cehi, papīra un kartona rūpnīcas, sprāgstvielu ražotnes, kokzāģētavas, kūdras spēkstacijas, kūdras apstrādes uzņēmumi, putuplasta izstrādājumu ražotnes, finiera rūpnīcas, vates ražotnes, eļļas attīrīšanas telpas, telpas, kurās ražo, pārstrādā, pārsūknē vai uzglabā uguņošanas piederumus, celulozes nitrātu, transportlīdzekļu gumijas riepas, šķiltavas, grīdas audumus vai linoleju, sveķus, terpentīnu, gumijas aizvietotāju, kokvilnu, minerālmēslus, sērkociņus, šķeldu, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kuru uzliesmošanas temperatūra normālos apstākļos nepārsniedz 55 °C, mīkstos jumta segumus, kokskaidu plātnes, armētas plastmasas konstrukcijas, destilē darvu);

25.2. lielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze ir no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram, tirdzniecības centri, to noliktavas un preču piegādes telpas, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, teātru skatuves un dekorāciju glabātavas, dzelzceļa staciju, lidostu un autoostu bagāžas glabātavas, koncertzāles, cirki, bibliotēkas, arhīvu telpas, autobusu, smago automašīnu un dzelzceļa transporta depo, autoservisu krāsu, eļļu un smērvielu noliktavas, audumu un paklāju ražotnes, šūšanas cehi, gateri, makulatūras noliktavas, ādas izstrādājumu noliktavas, saplākšņa ražotnes, foto un filmu lentu noliktavas, lauksaimniecības un lopkopības (putnkopības) būves, graudu kaltes, katlu māju kurināmā noliktavas);

25.3. ugunsbīstamas telpas, kuru ugunsslodze ir no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, makulatūras pārstrādes ražotnes, ādas izstrādājumu ražotnes un noliktavas, stikla ražotnes un noliktavas, elektroiekārtu ražotnes un noliktavas, tekstilrūpniecība, cilvēku pārtikas un dzīvnieku barības ražotnes un noliktavas, alkoholisko dzērienu ražotnes un noliktavas, tabakas izstrādājumu ražotnes un noliktavas, saldētavas (platība nepārsniedz 20 m2), garāžas un autostāvvietas, automobiļu remonta un apkopes telpas, kafejnīcas un restorāni, biroju telpas, sporta halles, teātri (izņemot dekorāciju noliktavas), kinoteātri, skolas un bērnudārzi, baznīcas, nelieli veikali (kopējā platība nepārsniedz 300 m2) un to noliktavas, ķīmiskās tīrītavas, mitru izejmateriālu apstrāde vai tehnoloģiskais process, kurā ir neliels vienlaikus apstrādājamo izejvielu vai pusfabrikātu apjoms, tehnoloģisks process, kurā iesaistīti degoši šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 oC);

25.4. nelielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram, cementa, māla (ieskaitot ķieģeļus) un to izstrādājumu ražotnes un noliktavas, akmens apstrādes rūpniecība, metāla (metāla izstrādājumu) un tā apstrādes ražotnes, darbnīcas un noliktavas, veļas mazgātavas, tehniskās telpas – ventkameras un citas ventilācijas iekārtu telpas, siltummezgli, sūkņu iekārtu telpas, katlu iekārtu telpas, ūdens bāzes krāsu/šķīdinātāju krāsotavas, dzīvokļi, viesnīcas numuri).

26. Telpas ugunsslodzi g (izteiktu MJ/m2) pieņem, ņemot vērā šā būvnormatīva 25. punktā minēto iedalījumu ugunsslodzes grupās, vai aprēķina, izmantojot šādu formulu:

	, kur:
	, kur:
---	---

27. Ja būvē ir ugunsdrošības nodalījumi, kuru ugunsslodze atšķiras, katra ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzi aprēķina atsevišķi. Konstrukcijas un to elementus klasificē atbilstoši tā ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzei, kurā tā ir lielāka.

28. Būvi, kurai ir dažādi lietošanas veidi, var sadalīt atsevišķās ugunsslodzes grupās. Būves nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu ugunsizturības prasības nosaka atbilstoši attiecīgajai ugunsslodzes grupai.

3. Noteikumi būvju plānošanai

3.1. Ugunsdrošības atstarpes

29. Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu iespējamo uguns izplatību no vienas šā būvnormatīva 5.punktā minētās būves uz citu, starp būvēm ievēro ugunsdrošības atstarpes. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ir norādītas šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā, turklāt būvēm ar ugunsnoturības pakāpi U1 un U2 minimālais ugunsdrošības attālums līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir četri metri, U3 būvēm – pieci metri. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā (izņemot būvnormatīva 30. punktā minēto gadījumu).

30. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabalā var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

31. Noteiktās ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai var samazināt, ja starp būvēm ierīkota ugunsdroša siena atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.

32. Būvi var izvietot tuvāk par šā būvnormatīva 29.punktā minēto minimālo attālumu līdz blakus esošā zemesgabala robežai, neparedzot ugunsdrošo sienu, ja:

32.1. būve atrodas blakus zemesgabaliem, kuriem pašvaldības teritorijas plānojumā noteikts ielas, ceļa vai laukuma statuss;

32.2. plānotais attālums starp blakus esošām būvēm dažādos zemesgabalos atbilst šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā noteiktajam attālumam.

33. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, kā arī ugunsdrošības attālumus līdz blakus esošo zemes vienību robežām var samazināt, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamo maksimālo platību pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

34. Būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt esošās atstarpes starp būvēm un atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām, ja netiek palielināti būvju gabarīti ugunsdrošības atstarpes virzienā.

3.2. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošinājums

35. Būvēm, kas atrodas iežogotā teritorijā, kuras platība ir lielāka par pieciem hektāriem, nodrošina vismaz divas ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai piemērotas iebrauktuves.

36. Ja iežogotās teritorijas perimetrs, kurā atrodas būves, ir garāks par 1000 metriem, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai nepieciešama vismaz viena iebrauktuve uz katriem perimetra 500 metriem, un tās izvieto vienmērīgi pa visu perimetru. Ja nožogotā mala gar ceļiem vai ielām ir garāka par 500 metriem, attiecīgajā malā ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai nepieciešamas vismaz divas iebrauktuves. Attālums starp iebrauktuvēm perimetra daļā gar ielām un ceļiem nedrīkst būt lielāks par 500 metriem, bet pārējā perimetra daļā – par 1000 metriem.

37. Ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju, iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums ir vismaz 3,5 metri, augstums – vismaz 4,25 metri. Pārbūvējamām, atjaunojamām un restaurējamām būvēm atļauts saglabāt esošos caurbrauktuvju gabarītus.

38. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina to manuālu atvēršanu.

39. Būvēm, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, nodrošina ugunsdzēsības piebrauktuvi vismaz no vienas garenfasādes puses visā tās garumā. Ja būve, kuras augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, ir platāka par:

39.1. 36 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pie abām garenfasādēm vismaz 50 % garumā no katras garenfasādes puses;

39.2. 100 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pa visu būves perimetru vismaz 50 % garumā no katras fasādes puses.

40. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvi būvei nodrošina ar vismaz 3,5 metrus platu piebrauktuvi, kura atrodas piecu līdz 20 metru attālumā no projektējamās būves fasādes. Piebrauktuves pagrieziens nedrīkst ierobežot ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas kustību – piebrauktuves platums pagrieziena posmā ir vismaz pieci metri, pirms un pēc pagrieziena ir vismaz 11 metru garš paplašinājuma pārejas posms.

41. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētajās piebrauktuvēs nedrīkst ierīkot autostāvvietas un citus šķēršļus. Piebrauktuvēm nodrošina pietiekamu izturību, kas atbilst ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas slodzei. Tās apzīmē ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm. Piebrauktuvēs drīkst ierīkot zālāju ar attiecīgi nostiprinātu pamatnes konstrukciju.

42. Būvju atjaunošanas un pārbūves gadījumā no šā būvnormatīva 39. un 40. punktā minētajām prasībām var atkāpties, ja netiek pasliktināta esošā situācija ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvei.

43. (Svītrots ar MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 724)

3.3. Atveramas ailas

44. Atveramas ailas izbūvē tā, lai tās no būves iekšpuses varētu viegli atvērt. Atveramas ailas brīvā augstuma un platuma summa ir vismaz 1,5 metri un malas minimālais garums – 60 cm.

45. Attālums no atveramas ailas apakšējās malas līdz grīdas līmenim nedrīkst būt lielāks par 1,2 metriem.

3.4. Ugunsdrošas būvkonstrukcijas

46. Ugunsdrošām būvkonstrukcijām ugunsgrēka gadījumā noteiktā laikposmā jāsaglabā nestspēja, viengabalainība un termoizolētība, lai būvē esošie cilvēki varētu būvi nekavējoties atstāt vai arī viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi. Būvkonstrukcijas nedrīkst radīt neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbībai.

47. Ugunsdrošo konstrukciju minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.

48. Ugunsdrošās būvkonstrukcijās iebūvētie būvizstrādājumi nedrīkst samazināt ugunsdrošās konstrukcijas ugunsizturību, un tajās izvietoto stiprinājuma detaļu ugunsizturība nedrīkst būt zemāka par pašas būvkonstrukcijas ugunsizturību.