LegalizeNoteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 243-15 "Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma"
9. Pazemes gāzesvadu izvadi no zemes un ievadi ēkas
80. Pazemes gāzesvadu izvadi no zemes un ievadi ēkās projektējami un būvējami, ievērojot ugunsdrošības noteikumus.
81. Gāzesvadu ievadus nav atļauts iebūvēt:
81.1. zem un caur ēku pamatiem;
81.2. liftu telpās, pirmsliftu tehniskajās telpās, ēku automatizētās vadības un ugunsdzēsības vadības sistēmas ierīču telpās;
81.3. ventilācijas kondicionēšanas un dūmu izvades sistēmu telpās, kā arī kamerās un šahtās;
81.4. atkritumu savākšanas, transformatoru un elektrosadales telpās;
81.5. ugunsbīstamās (ja ugunsslodze pērsniedz 600 MJ/m2) telpās un noliktavās;
81.6. sprādziebīstamās telpās.
82. Gāzesvadu izvadus no zemes un ievadus ēkās izvieto pieejamās vietās, lai nodrošinātu to ekspluatācijas un remontdarbu iespējas.
83. Gāzesvadu ievadus izvieto ventilējamās telpās.
84. Nepieciešamību veikt gāzesvadu pārbūvi, atjaunošanu vai remontdarbus un pielietojamo tehnoloģiju nosaka gāzes piegādātājs, pamatojoties uz cauruļvada tehniskā stāvokļa novērtējumu, cauruļvada ieguldīšanas dziļumu un citus faktorus. Paaugstinot spiedienu gāzesvadā, jāņem vērā normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi par aizsargjoslām, kā arī citu inženiertīklu novietojums.
10. Darbi iekšējo gāzesvadu sistēmā
85. Iekšējo gāzesvadu sistēmas darbus veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar būvprojektu vai tehnisko risinājumu.
86. Cauruļvadu savienojumus veido atbilstoši LVS EN 1775 un citu piemērojamo standartu prasībām.
87. Metāla caurules iekšējo gāzesvadu sistēmā atļauts metināt metinātājiem, kuri sertificēti tērauda cauruļu elektroloka un gāzes metināšanā un vara cauruļu metināšanā atbilstoši standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.
88. Iekšējo gāzesvadu sistēmas vara cauruļu lodēšanu ar cietlodi var veikt lodētāji atbilstoši standartam LVS EN ISO 13585.
89. Būvdarbu un remontdarbu veicējs apliecina metinātāja un lodētāja darba veikšanas nepārtrauktību ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
90. Metināšanas darbu uzraudzību veic atbilstoši standartu LVS EN ISO 14731 un LVS EN 12732 prasībām.
91. Metināmo tērauda cauruļu sagatavošanas darbus, metināšanas piedevmateriālu izvēli un metināšanu veic atbilstoši standarta LVS EN 12732 prasībām.
92. Visus metinātos savienojumus, izņemot lodētos, pārbauda vizuāli atbilstoši standartu LVS EN ISO 17637 un LVS EN 12732 prasībām. Lodētos savienojumus pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12799.
93. Caurļvadu metināto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standarta LVS EN 12732 prasībām. Lodēto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standarta LVS EN 12799 prasībām. Pasūtītājs var pieprasīt papildu kvalitātes pārbaudes un noteikt to veidu un apjomu.
94. Kvalitātes pārbaužu rezultātus dokumentē.
95. Ja metinātie un lodētie savienojumi neatbilst kvalitātes prasībām, tos brāķē un izgriež. Ar elektroloku metinātos un lodētos savienojumus pieļaujams labot. Pēc labošanas veic atkārtotu kvalitātes pārbaudi.
11. Darbi ārējo gāzesvadu sistēmā
96. Darbus ārējo gāzesvadu sistēmā veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar būvprojektu vai tehnisko risinājumu.
97. Polietilēna metināšanas iekārtas pārbauda izgatavotāju noteiktajos termiņos.
98. Polietilēna cauruļu metinātājam jābūt kompetentam un apmācītam darbam ar metināšanas iekārtām attiecīgajā savienošanas tehnikā saskaņā ar piemērojamie standartiem.
99. Polietilēna cauruļu savienošanai lieto elektrometināmus veidgabalus vai sadurmetināšanu.
100. Polietilēna gāzesvadu metinātos savienojumus veido atbilstoši standarta LVS EN 12007-2 prasībām.
101. Polietilēna cauruļu sadurmetināšanai un metināšanai ar elektrouzmavām atļauts lietot tikai pilnīgi automātiskas metināšanas iekārtas, kas kontrolē un reģistrē sakausēšanas parametrus atbilstoši standartam LVS ISO 12176-1.
102. Metināmās tērauda caurules sagatavo, metināšanas piedevmateriālus izvēlas un metināšanas darbus veic atbilstoši standarta LVS EN 12732 prasībām.
103. Metinātājiem, kuri savieno metālmateriālus, un defektoskopistiem, kuri veic metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes, profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu sertificēšanas kārtību reglamentētajā sfērā.
104. Pirms tērauda gāzesvadu metināšanas uzsākšanas metinātājs pierāda spēju veikt metināšanas darbus atbilstoši standartam LVS EN 12732.
105. Katram metinātāja sametinātājam gāzesvadu savienojumam nodrošina tā identifikāciju.
106. Metināšanas darbu uzraudzību veic atbilstoši standartu LVS EN ISO 14731 un LVS EN 12732 prasībām.
107. Tērauda gāzesvadu montāžas šuves, kas metinātas pēc stiprības un hermētiskuma pārbaudēm, pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, bet polietilēna gāzesvadu montāžas šuves - vizuāli.
108. Visus metālmateriālu metinātos savienojumus pārbauda vizuāli atbilstoši standartiem LVS EN ISO 17637 un LVS EN 12732.
109. Gāzesvadu tērauda metināto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12732. Pēc gāzes sadales sistēmas operatora vai pasūtītāja pieprasījuma pārbaudes apjomu var palielināt, kā arī veikt papildu pārbaudes.
110. Gāzesvadu metināto savienojumu kvalitātes pārbaužu rezultātus noformē atbilstoši saistošajiem normatīvajiem aktiem.
111. Ja metinātie savienojumi neatbilst kvalitātes prasībām, tos brāķē un izgriež. Pieļaujams labot ar elektroloku metinātos savienojumus un veikt atkārtotu kvalitātes pārbaudi.
12. Gāzesvadu un gāzes regulēšanas un uzskaites iekārtu pārbaudes ārējo gāzesvadu sistēmā
112. Par darbu kvalitāti ārējo gāzesvadu sistēmā un to atbilstību būvnormatīvu, piemērojamo standartu un citu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs darbu veicējs.
113. Izbūvētās ārējo gāzesvadu sistēmas kvalitātes kontroli veic atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem, piemērojamajiem standartiem un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem.
114. Gāzes piegādātājs ir tiesīgs piedalīties darbu kvalitātes uzraudzīšanā.
115. Visiem būvētiem gāzesvadiem un gāzes regulēšanas un uzskaites iekārtām veic stiprības un hermētiskuma pārbaudi saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulu.
116. Gāzes sistēmas stiprības un hermētiskuma pārbaudi veic darbu veicējs.
117. Pirms stiprības un hermētiskuma pārbaudes gāzesvadu sistēmu attīra. Attīrīšanas veidu nosaka būvprojektā vai tehniskajā risinājumā.
118. Veicot stiprības un hermētiskuma pārbaudes, gāzesvadus var sadalīt atsevišķos posmos, posmu garumu nosakot būvprojektā vai tehniskajā risinājumā, ievietojot slēgplāksnes atloku savienojumos, ar noslēgierīcēm un gala noslēgiem. Noslēgierīces drīkst izmantot kā robeželementu, ja pārbaudes spiediens nepārsniedz lielumu, kas pieļaujams attiecīgā tipa noslēgierīcei.
119. Gāzesvadu un gāzes regulēšanas un uzskaites iekārtu stiprību un hermētiskumu pārbauda pēc noslēgierīču, iekārtu, kā arī kontrolierīču un mērierīču uzstādīšanas. Ja noslēgierīces, iekārtas vai ierīces neatbilst pārbaudes spiedienam, tās vietā ieliek starpgabalu vai ievieto slēgplāksnes atloku savienojumos.
120. Ārējo gāzesvadu sistēmas stiprības un hermētiskuma pārbaudē lieto manometrus, kuru precizitātes klase ir vismaz 0,1 un maksimālais mērījumu diapazons 150 % no pārbaudes spiediena. Ja pārbaudes spiediens ir līdz 0,01 MPa, lieto elektroniskos manometrus vai šķidruma manometrus ar ūdens pildījumu. Barometriskā spiediena datus saņem no reģionālajām meteoroloģiskajām stacijām. Spiediena pārbaudēs atļauts lietot mērīšanas līdzekļus, kuri verificēti vai kalibrēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību.
121. Hermētiskuma pārbaudi var veikt vienlaikus ar stiprības pārbaudi (kombinētā pārbaude), izmantojot to pašu vidi un spiedienu.
122. Stiprības un hermētiskuma pārbaudes veic ar inertu gāzi, izmantojot spiediena mērīšanas metodi atbilstoši standarta LVS EN 12327 prasībām. Pazemes gāzesvadiem, kā arī zemā un vidējā spiediena virszemes gāzesvadiem stiprību un hermētiskumu pārbauda ar inertās gāzes spiedienu. Augstā spiediena virszemes gāzesvadiem stiprību un hermētiskumu pārbauda ar inertās gāzes spiedienu, ievērojot būvprojektā vai tehniskajā risinājumā paredzētos īpašos drošības pasākumus. Izņēmuma gadījumā (lieli pārbaudāmā gāzesvada garumi, diametri) stiprības un hermētiskuma pārbaudes atļauts veikt ar gaisu, saņemot gāzes piegādātāja atļauju. Veicot pārbaudes ar gaisu, nodrošina, lai kopā ar pārbaudē izmantojamo gaisu gāzesvados neiekļūst mitrums un nerastos ūdens kondensāts.
123. Gāzesvada stiprības pārbaudes laikā nav pieļaujams spiediena kritums, kas pārsniedz piemērojamajos standartos noteikto. Izdarot gāzesvada stiprības pārbaudi, defektu meklēšanu drīkst uzsākt tikai pēc spiediena samazināšanas līdz normai, kāda hermētiskuma pārbaudei noteikta saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.
124. Pazemes gāzesvadu stiprības pārbaudi atļauts veikt pēc to samontēšanas tranšejā un piebēršanas vismaz 0,2 m augstumā vai līdz būvprojektā vai tehniskā risinājumā noteiktām atzīmēm.
125. Pazemes gāzesvadu hermētiskumu pārbauda pēc to aizbēršanas līdz būvprojektā vai tehniskā risinājumā noteiktām atzīmēm. Pirms hermētiskuma pārbaudes gāzesvadā uztur pārbaudes spiedienu, lai temperatūra izlīdzinātos ar grunts temperatūru. Minimālais temperatūras izlīdzināšanas ilgums gāzesvadam ar nosacīto diametru (DN) līdz 300 mm (ieskaitot) - 6 stundas.
126. Pazemes gāzesvada hermētiskuma pārbaudes laikā faktiskais spiediena kritums nedrīkst pārsniegt aprēķināto pieļaujamo vērtību, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:
, kur
ΔP - pieļaujamais spiediena kritums (KPa);
ΔP’ - pieļaujamais spiediena kritums (mm Hg);
d - gāzesvada iekšējais diametrs (mm);
T - pārbaudes laiks (h).
127. Ja gāzesvads sastāv no cauruļvadu posmiem, kuriem ir dažāds diametrs (d1, d2, d3...dn):
127.1.vidējo iekšējo diametru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
d1, d2 , d3...dn - gāzesvada posmu iekšējais diametrs (mm);
l1, l2, l3...ln - attiecīgā diametra gāzesvada posma garums (m);
127.2. faktisko spiedienu gāzesvadā ΔPf (kPa vai mm Hg) pārbaudes laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
ΔPf = (P1 + B1) – (P2 + B2), kur
P1 un P2 - manometra rādījumi pārbaudes sākumā un beigās (kPa vai mm Hg);
B1 un B2 - barometra rādījumi pārbaudes sākumā un beigās (kPa vai mm Hg).
128. Apvalkcaurulēs ievietotos gāzesvada posmus (piemēram, dzelzceļu, tramvaja sliežu ceļu un autoceļu pārejās) pārbauda trijās stadijās:
128.1. stiprības pārbaude - pēc posma vai tā daļas sametināšanas pirms iebūves pārejā;
128.2. hermētiskuma pārbaude - pēc iebūves pārejā, visu pārejas darbu pabeigšanas un gāzesvada aizbēršanas;
128.3. hermētiskuma pārbaude - kopā ar visa gāzesvada hermētiskuma pārbaudi.
129. Gāzesvada hermētiskumu ūdensšķēršļu, dzelzceļu, tramvaja sliežu ceļu un autoceļu pārejās var nepārbaudīt pirms iebūves pārejā, ja tiek veikta gāzesvada beztranšejas ieguldīšana. Ja zemūdens pāreju veido viena caurule bez metinātiem savienojumiem pārejas posmā, to var pārbaudīt vienlaikus ar visu pārbaudāmo gāzesvadu.
130. Pirms virszemes gāzesvadu un gāzes regulēšanas un uzskaites iekārtu hermētiskuma pārbaudes tos piepilda ar inertu gāzi, pārbaudes spiedienu uztur tik ilgi, kamēr izlīdzinās inertās gāzes temperatūra gāzesvadā un apkārtējās vides gaisa temperatūra.
131. Veicot gāzes regulēšanas un uzskaites iekārtu montāžu būvlaukumā, cauruļvadus, iekārtas un ierīces pārbauda visas kopā kā vienu iekārtu no ieejas līdz izejas noslēgierīcei, ņemot vērā pārbaudes spiediena normas ieejas pusē.
132. Stiprības un hermētiskuma pārbaudēs konstatētos trūkumus (defektus) novērš pēc spiediena pazemināšanas gāzesvadā līdz atmosfēras spiedienam. Stiprības pārbaudes laikā konstatētos trūkumus novērš līdz gāzesvada hermētiskuma pārbaudei.
133. Pēc tam kad novērsti stiprības vai hermētiskuma pārbaudē konstatētie trūkumi, veic atkārtotu stiprības un hermētiskuma pārbaudi.
13.Iekšējo gāzesvadu sistēmas pieņemšana ekspluatācijā
134. Ierīkotās iekšējo gāzesvadu sistēmas pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.
135. Par iekšējo gāzesvadu sistēmas būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs.
136. Iekšējo gāzesvadu sistēmas būvdarbu starpoperāciju, kā arī kvalitātes kontroli veic saskaņā ar attiecīgajiem būvnormatīviem, normatīvajiem aktiem un piemērojamiem standartiem.
137. Būvdarbu kvalitātes uzraudzīšanai un samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtu pieņemšanai ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieaicina sertificētu būvuzraugu.
138. Pēc iekšējo gāzesvadu sistēmas būvdarbu pabeigšanas gāzesvadu sistēmas stiprību un hermētiskumu pārbauda ar gaisu vai inertu gāzi.
139. Hermētiskumu var pārbaudīt vienlaikus ar stiprības pārbaudi, izmantojot to pašu vidi un samazinot spiedienu līdz hermētiskuma pārbaudes noteiktai robežai un pārbaudes laiku summējot.
140. Stiprības un hermētiskuma pārbaudei lieto manometrus, kuru precizitātes klase ir ne mazāka par 0,6 un maksimālais mērījumu diapazons — 150 % no pārbaudes spiediena.
141. Hermētiskuma pārbaudē izmanto digitālos vai šķidruma manometrus, kuri nodrošina spiediena krituma mērījuma precizitāti, kas nav zemāka par 0,01MPa (0,1 mbar).
142. Stiprības pārbaude ir izturēta, ja pārbaudes laikā nav atklāti defekti un spiediens gāzesvadā visu pārbaudes laiku ir nemainīgs.
143. Hermētiskuma pārbaude ir izturēta, ja spiediena kritums starp spiedienu pārbaudes sākumā un beigās nav konstatēts vai ja spiediena kritumu var izskaidrot ar vides temperatūras un atmosfēras spiediena svārstībām. Stiprības un hermētiskuma pārbaudes spiediens un laiks noteikts šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.
14. Ārējo gāzesvadu sistēmas pieņemšana ekspluatācijā
144. Darbu veicējs sagatavo visus nepieciešamos dokumentus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai ārējo gāzes sistēmu var nodot ekspluatācijā. Gāzes piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt dokumentus par gāzes sistēmas stiprības un hermētiskuma pārbaudi un uzstādītām sistēmas iekārtām un tās atbilstību šajā būvnormatīvā un normatīvajos aktos noteiktajā prasībām.
145. Gāzesvadu sistēmas un tās iekārtu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā apliecina ar atzinumiem par gatavību ekspluatācijai.
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāPielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 243-15"Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.335)
Gāzesvadu un gāzes regulēšanas un uzskaites iekārtu stiprības un hermētiskuma pārbaudes prasības
| Nr.p.k. | Iekšējo gāzesvadu sistēma | Maksimālais spiediens(MOP), MPa (bar) | Stiprības pārbaude | Stiprības pārbaude | Hermētiskuma pārbaude | Hermētiskuma pārbaude |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Iekšējo gāzesvadu sistēma | Maksimālais spiediens(MOP), MPa (bar) | pārbaudes spiediens (STP), MPa (bar) | pārbaudeslaiks | pārbaudes spiediens(TTP), MPa (bar) | pārbaudeslaiks |
| 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | |
| 1. | Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) | ne lielāks par 0,005 (0,05) | 0,1 (1,0) | samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas apskatei nepieciešamais, bet ne mazāk kā 10 minūtes | 0,005 (0,05) | 5 minūtes |
| 1. | Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) | lielāks par 0,005 līdz 0,01 (ieskaitot) (0,05 līdz 0,1) | 0,1 (1,0) | samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas apskatei nepieciešamais, bet ne mazāk kā 10 minūtes | 0,01 (0,1) | 10 minūtes |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | ne lielāks par 0,005 (0,05) | 0,1 (1,0) | samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas apskatei nepieciešamais, bet ne mazāk kā 10 minūtes | 0,005 (0,05) | 10 minūtes |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | lielāks par 0,005 līdz 0,1 (ieskaitot) (0,05 līdz 1,0) | 0,2 (2,0) | 1 stunda | 0,1 (1,0) | 1 stunda |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | lielāks par 0,1 līdz 0,3 (ieskaitot) (1,0 līdz 3,0) | 0,45 (4,5) | 1 stunda | 0,3 (3,0) | 1 stunda |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | lielāks par 0,3 līdz 0,4 (ieskaitot) (3,0 līdz 4,0) | 0,6 (6,0) | 1 stunda | 0,4 (4,0) | 1 stunda |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | lielāks par 0,4 līdz 0,6 (ieskaitot) (4,0 līdz 6,0) | 0,8 (8,0) | 1 stunda | 0,6 (6,0) | 1 stunda |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | lielāks par 0,6 līdz 1,2 (ieskaitot) (6,0 līdz 12,0) | 1,6 (16,0) | 1 stunda | 1,2 (12,0) | 1 stunda |
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | lielāks par 1,2 līdz 1,6 (ieskaitot) (12,0 līdz 16,0) | 2,2 (22,0) | 1 stunda | 1,6 (16,0) | 1 stunda |
| Nr.p.k. | Klasifikācija | Maksimālais darba spiediens(MPa) | Stiprības pārbaude | Stiprības pārbaude | Hermētiskuma pārbaude | Hermētiskuma pārbaude |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Nr.p.k. | Klasifikācija | Maksimālais darba spiediens(MPa) | Pārbaudes spiediens(MPa) | Pārbaudes ilgums(h) | Pārbaudes spiediens(MPa) | Pārbaudes ilgums(h) |
| 1. | Zemā spiediena gāzesvadi | < 0,005 | 0,6 | 1 | 0,1 | 24 |
| 2. | Atsevišķi zemā spiediena gāzesvadu pievadi un ievadi ar Dn līdz 100 mm | < 0,005 | 0,6 | 1 | 0,1 | 1 |
| 3. | Vidējais spiediens (I klase) | 0,005< 0,01 | 0,6 | 1 | 0,1 | 24 |
| 4. | Vidējā spiediena gāzesvadi (II klase) | 0,01 < 0,4 | 0,6 | 1 | 0,4 | 24 |
| 5. | Augstā spiediena gāzesvadi | > 0,4 < 0,6 | 0,8 | 1 | 0,6 | 24 |
| 6. | Augstā spiediena gāzesvadi | > 0,6 < 1,2 | 1,6 | 1 | 1,2 | 24 |
| 7. | Augstā spiediena gāzesvadi | >1,2 < 1,6 | 2,1 | 1 | 1,6 | 24 |
| Nr.p.k. | Klasifikācija | Maksimālais darba spiediens(MPa) | Stiprības pārbaude | Stiprības pārbaude | Hermētiskuma pārbaude | Hermētiskuma pārbaude |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Nr.p.k. | Klasifikācija | Maksimālais darba spiediens(MPa) | Pārbaudes spiediens(MPa) | Pārbaudes ilgums(h) | Pārbaudes spiediens(MPa) | Pārbaudes ilgums(h) |
| 1. | Zemā spiediena gāzesvadi | ≤ 0,005 | 0,3 | 1 | 0,1 | 0,5 |
| 2. | Atsevišķi zemā spiediena gāzesvadu ievadi ar Dn līdz 100 mm | ≤ 0,005 | 0,3 | 1 | 0,01 | 0,5 |
| 3. | Vidējais spiediens(I klase) | 0,005<0,01 | 0,3 | 1 | 0,1 | 0,5 |
| 4. | Vidējā spiediena gāzesvadi(II klase) | 0,01 < 0,4 | 0,6 | 1 | 0,4 | 0,5 |
| 5. | Augstā spiediena gāzesvadi | > 0,4 < 0,6 | 0,8 | 1 | 0,6 | 0,5 |
| 6. | Augstā spiediena gāzesvadi | > 0,6 < 1,2 | 1,6 | 1 | 1,2 | 0,5 |
| 7. | Augstā spiediena gāzesvadi | > 1,2 < 1,6 | 2,1 | 1 | 1,6 | 0,5 |
| Nr.p.k. | Klasifikācija | Maksimālais darba spiediens(MPa) | Stiprības pārbaude | Stiprības pārbaude | Hermētiskuma pārbaude | Hermētiskuma pārbaude |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Nr.p.k. | Klasifikācija | Maksimālais darba spiediens(MPa) | Pārbaudes spiediens(MPa) | Pārbaudes ilgums(h) | Pārbaudes spiediens(MPa) | Pārbaudes ilgums(h) |
| 1. | Zemā spiediena iekārtas | < 0,005 | 0,3 | 1 | 0,1 | 12 |
| 2. | Vidējais spiediens(I klase) | 0,005 < 0,01 | 0,6 | 1 | 0,4 | 12 |
| 3. | Vidējā spiediena gāzesvadi(II klase) | 0,01 < 0,4 | 0,6 | 1 | 0,4 | 12 |
| 4. | Augstā spiediena iekārtas | > 0,4 < 0,6 | 0,8 | 1 | 0,6 | 12 |
| 5. | Augstā spiediena iekārtas | > 0,6 < 1,2 | 1,6 | 1 | 1,2 | 12 |
| 6. | Augstā spiediena iekārtas | > 1,2 < 1,6 | 2,1 | 1 | 1,6 | 12 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)