Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 593Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 33. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.3.1. specifisko atbalsta mērķi "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – otrā atlases kārta);

2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības" (turpmāk – trešā atlases kārta).

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros atbalsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus un trešās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru projektu ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

6. Projektu īsteno Latvijas Republikā, izņemot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz komersantu vajadzībām. Komersants šo noteikumu izpratnē ir mazais (sīkais) un vidējais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība, individuālais uzņēmums, pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir mazie (sīkie) vai vidējie komersanti atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumam, Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 1. pielikumam vai Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris, Nr. L 369) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014), 1. pielikumam.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. komersantu skaits, kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā (to komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu) – vismaz 202 komersanti, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 17 komersanti;

9.1.2. jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā (nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos), – vismaz 1053 jaunizveidotas darba vietas, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 85 jaunizveidotas darba vietas;

9.1.3. no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 64 219 292 euro, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 5 202 550 euro;

9.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.2.1. strādājošo skaits (privātajā sektorā) komersantos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir visa Latvija, izņemot Rīgu – vismaz 446 300 strādājošo;

9.2.2. komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās) apstrādes rūpniecības, būvniecības, transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – vismaz 2 125 683 000 euro;

9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 13 886 292 euro apmērā;

9.4. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas).

10. Iznākuma rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:

10.1. ir saistītas ar mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;

10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:

10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, izņemot gaisa kondicionēšanu (NACE kods: D);

10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);

10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods: G);

10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);

10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);

10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods: O);

10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods: R92);

10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12);

10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);

10.3. radušās divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, t. i., ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim. Ja projekta iesniedzējs iznākuma rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic;

10.4. ir radušās ar komercdarbību saistītajā teritorijā.

10.1 Šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā norādītās komersantu nefinanšu investīcijas ir attiecināmas arī tad, ja tās ir veiktas ārpus teritorijas, kas saistīta ar komercdarbību, nekustamajā īpašumā, kas robežojas ar projekta īstenošanas vietu, un šis nekustamais īpašums ir nepieciešams attiecīgā komersanta saimnieciskās darbības veikšanai.

11. Projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi vai izpilda 11.3. apakšpunktā minēto nosacījumu:

11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

11.2. piesaista komersantu investīcijas atbilstoši šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktam vismaz piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērā;

11.3. nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto abu iznākuma rādītāju summu naudas izteiksmē tādā apmērā, kas ir vienāda ar vai lielāka par piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru:

A – jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā;

B – no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos;

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro).

12. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu:

12.1. proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā: D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro); C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro); RF – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro); RA – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro);

12.2. 100 procentu apmērā, ja iznākuma rādītāju izpildes vērtība sasniegta 0–15 procentu (neieskaitot) apmērā.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

13. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 75 552 111 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 64 219 292 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 5 202 550 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, privātais finansējums) – ne mazāks kā 11 332 819 euro.

13.1 Nacionālais finansējums var būt mazāks par šo noteikumu 13. un 14. punktā noteikto, ja šo noteikumu 47.2. apakšpunktā minētās izmaksas tiek sniegtas kā de minimis atbalsts.

14. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

14.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 957 864 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 114 183 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 5 202 550 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 843 681 euro;

14.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 861 710 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 032 453 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 829 257 euro;

14.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 37 732 537 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 32 072 656 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 5 659 881 euro.

14.1 Pēc 2020. gada 2. marta neizmantoto pirmās un otrās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas pirmajā, otrajā un trešajā atlases kārtā atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza otrajai atlases kārtai.

14.2 Pēc 2019. gada 11. oktobra radušos neatbilstoši veiktos izdevumus un finansējumu, kas atbrīvojies, izbeidzot vienošanās par projekta īstenošanu, jauniem projektiem vai citu projektu darbībām nepārdala.

15. (Svītrots ar MK 17.03.2020. noteikumiem Nr. 142)

16. (Svītrots ar MK 17.03.2020. noteikumiem Nr. 142)

17. (Svītrots ar MK 17.03.2020. noteikumiem Nr. 142)

18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 67., 68. un 69. pantam.

19. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:

19.1. 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.1.1. pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, brīvostas pārvaldei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, attiecinot šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.3.2. un 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas). Atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma (valsts un (vai) pašvaldības budžets);

19.1.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) sniedzējam kā sadarbības partnerim un pašvaldībai, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs, attiecinot šo noteikumu 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.1., 47.3.1., 47.3.2. un 47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas un 47.4. apakšpunktā minētās izmaksas). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas iekļauj projektā tikai tad, ja tās ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma vai privātā finansējuma;

19.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma), pašvaldības, brīvostas pārvaldes, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un valsts budžeta finansējuma), pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, brīvostas pārvaldei (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība, un kas nav saistītas ar investīcijām ostas pamatdarbības infrastruktūrā) vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atbilstoši:

19.2.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras izmaksas (gadījumos, kad plānots iznomāt šo noteikumu 47.4. apakšpunktā minēto teritoriju vai 47.3.2. apakšpunktā minēto infrastruktūru komersantam saimnieciskās darbības veikšanai), attiecinot arī šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);

19.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas vai 47.4. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas, attiecinot arī šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);

19.3. 55 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.3.1. mazajam (sīkajam) komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts;

19.3.2. zemnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. panta 12. punkta "c" apakšpunktam un 13. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz, ka maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāti (50 procenti) var palielināt par 5 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecības vai pārbūves izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros attīstītā infrastruktūra netiek izmantota primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktās pirmās atlases kārtas ietvaros;

19.4. 50 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar zvejas produktu ražošanu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27. un 28. pantam, ar akvakultūras produktu ražošanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 31. pantam, ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 42. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās pirmās atlases kārtas ietvaros;

19.5. 45 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts.

20. Atbalsta nosacījumus šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā minētajām izmaksu pozīcijām piemēro projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim atbilstoši šo noteikumu 50., 62. un 67. punkta nosacījumiem.

21. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina vismaz 25 procentu finansiāls ieguldījums no projekta attiecināmajām izmaksām, par kuru nav saņemts nekāds valsts atbalsts.

22. Projektā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

23. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro.

24. Trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 3 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

25. Projekta iesniedzējs:

25.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvalde, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;

25.2. otrajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

25.3. trešajā atlases kārtā ir novada pašvaldība, kas atrodas ārpus šo noteikumu 25.1. un 25.2. apakšpunktā minētajiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

26. Projektu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt:

27.1. komersantu, ja tas:

27.1.1. sedz šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas šī komersanta ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas jaudas palielināšanai;

27.1.2. veic ieguldījumus projekta iesniedzēja īpašumā esošajā infrastruktūrā, kas tiks izmantota komersanta interesēs;

27.2. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

27.3. sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju. Šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minēto ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes investīciju gadījumā dalība projektā sadarbības partnera statusā ir obligāta, izņemot gadījumu, kad pašvaldība vai tās iestāde vienlaikus ir projekta iesniedzējs un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

27.4. pašvaldību;

27.5. pašvaldības izveidotu iestādi.

28. Komersants kā sadarbības partneris, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikumu vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumu, un to apliecina Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās pirmās atlases kārtas ietvaros par sadarbības partneri nepiesaista komersantu, kas pretendē uz valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 702/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1388/2014.

29. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu paredz pašvaldības attīstības programmā (pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros) un projekta idejas konceptā (trešās atlases kārtas ietvaros), norādot arī projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.

30. Projekta ietvaros rada vismaz vienu jaunu darba vietu.

31. Projekta iesniedzējs sadarbību ar komersantu, kurš projektā nodrošina iznākuma rādītāju sasniegšanu, apliecina ar komersanta rakstisku apliecinājumu par interesi (neslēdzot šo noteikumu 27. punktā minēto sadarbības līgumu) vai sadarbības līgumu (atbilstoši šo noteikumu 27. punktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā), tajā iekļaujot vismaz:

31.1. informāciju par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;

31.2. komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai.

32. Sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

32.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

32.2. prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

32.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par 5 gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

32.4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

32.5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

32.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

32.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

32.1 Ja sadarbības partneris ir pašvaldības aģentūra, kas ir ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda:

32.1 1. pašvaldības aģentūras uzdevumus ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu veidus;

32.1 2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

32.1 3. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;

32.1 4. prasību ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai šo noteikumu 32.1 1. apakšpunktā minētos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;

32.1 5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

32.1 6. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

32.1 7. informāciju par iespējām saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

32.1 8. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

32.2 Ja ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:

32.2 1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

32.2 2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

32.2 3. maksu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;

32.2 4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

32.2 5. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

32.3 Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktam, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas nodrošina Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmuma Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, 6. pantā noteikto pārmērīgas kompensācijas kontroli.

33. Komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kurš veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu.

34. Finansējuma saņēmējs:

34.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

34.2. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šādiem horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītājiem (ja attiecināms):

34.2.1. ekoinovāciju jomā atbalstītie komersanti;

34.2.2. jaunizveidotās "zaļās" darba vietas atbalstītajos komersantos;

34.2.3. publiskie iepirkumi, kuros izmantoti "zaļā" publiskā iepirkuma principi;

34.3. sniedz sadarbības iestādei informāciju:

34.3.1. par šo noteikumu 34.2.1. un 34.2.2. apakšpunktā minētajiem rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtību sasniegšanu;

34.3.2. par šo noteikumu 34.2.3. apakšpunktā minēto rādītāju, iesniedzot sadarbības iestādē noslēguma maksājuma pieprasījumu.

35. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014 ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014), 1. pielikumam.

35.1 Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 35. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

36. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs (šo noteikumu izpratnē jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par atlīdzību neatkarīgi no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera juridiskās formas – tai skaitā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi), uz kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

36.1. saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

36.2. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

36.3. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

36.4. saimnieciskās darbības veicējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

36.5. saimnieciskās darbības veicējs nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

36.6. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

36.7. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

37. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minēto gadījumu, var veikt:

37.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

37.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir:

37.2.1. pašvaldība;

37.2.2. pašvaldības izveidota iestāde;

37.2.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

37.2.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

37.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

37.4. projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera (izņemot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā noteikto sadarbības partneri) jaunas būves būvniecībai uz privātpersonai piederošas zemes, ievērojot šo noteikumu 38. punkta nosacījumus, ja:

37.4.1. projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris līdz 2016. gada 31. decembrim ar zemes īpašnieku ir noslēdzis nomas līgumu, kura termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, un ir saņēmis būvatļauju;

37.4.2. projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim zemes īpašnieks ir piešķīris apbūves tiesību;

37.5. zemes īpašumā vai būvē, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums paredz attiecīgi pašvaldības nomātā zemes īpašuma vai būves izpirkšanu.

38. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina (izņemot šo noteikumu 37.5. apakšpunktā minēto gadījumu), un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatās).

38.1 Ja publiskās personas īpašumā esošā būve tiek atsavināta par labu privātpersonai (tai skaitā, ja zemes īpašnieks ir piešķīris apbūves tiesību), būves atsavināšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskās personas mantas atsavināšanu.

39. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

40. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas atbilstoši šo noteikumu 19. punktam.

41. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu komersantam attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu pieņem līdz 2021. gada 31. decembrim. Lēmumu attiecībā uz pārējiem atbalsta pasākumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.

42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam). Ja valsts atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, valsts atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina minētā lēmuma 8. pantā noteikto informācijas pieejamību.

43. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

43.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa un (vai) specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

43.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

44. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas publiskas personas, sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai turējumā esošas un komercdarbības atbalstam paredzētas publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai reģionos (ārpus Rīgas pilsētas) saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā (tai skaitā novadu teritorijās ārpus attīstības centriem) noteikto:

44.1. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;

44.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana;

44.3. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa);

44.4. teritorijas labiekārtošana;

44.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

44.6. projekta vadības nodrošināšana.

45. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 44. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

46. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi un nepārsniedzot 15 procentus no šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.

47. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

47.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

47.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pieciem miljoniem euro;

47.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

47.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

47.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: