Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" īstenošanas noteikumi

37.7. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

38. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo noteikumu 53.1. apakšpunktā minēto gadījumu, var veikt:

38.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

38.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir:

38.2.1. pašvaldība;

38.2.2. pašvaldības izveidota iestāde;

38.2.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

38.2.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

38.2.5. publiski privāta kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šo noteikumu 24.4.1. vai 24.4.2. apakšpunktā minētajai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

38.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

38.4. projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera (izņemot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā noteikto sadarbības partneri) jaunas būves būvniecībai uz privātpersonai piederošas zemes, ievērojot šo noteikumu 39. punkta nosacījumus, ja:

38.4.1. projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris līdz 2016. gada 31. decembrim ar zemes īpašnieku ir noslēdzis nomas līgumu, kura termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, un ir saņēmis būvatļauju;

38.4.2. projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim zemes īpašnieks ir piešķīris apbūves tiesību;

38.5. zemes īpašumā vai būvē, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums paredz attiecīgi pašvaldības nomātā zemes īpašuma vai būves izpirkšanu.

39. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina (izņemot šo noteikumu 38.5. apakšpunktā minēto gadījumu) un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).

39.1 Ja publiskās personas īpašumā esošā būve tiek atsavināta par labu privātpersonai (tai skaitā, ja zemes īpašnieks ir piešķīris apbūves tiesību), būves atsavināšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskās personas mantas atsavināšanu.

40. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

41. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas atbilstoši šo noteikumu 19. punktam.

42. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu komersantam attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu pieņem līdz 2021. gada 31. decembrim. Lēmumu attiecībā uz pārējiem atbalsta pasākumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.

43. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistītā projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam). Ja valsts atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, valsts atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina dokumentu glabāšanu 10 gadus pēc pilnvarojuma termiņa beigām.

44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

44.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa un (vai) specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

44.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

45. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanai, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai un sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto, tai skaitā novadu teritorijās ārpus attīstības centriem, kas sekmē šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība):

45.1. degradētās teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;

45.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi, tai skaitā pasākumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti;

45.3. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana degradētajā teritorijā, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa);

45.4. revitalizācijai vai attīstīšanai paredzētās degradētās teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi, tai skaitā pasākumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti;

45.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

45.6. projekta vadības nodrošināšana.

45.1 Ceturtās atlases kārtas projektā vismaz vienas šo noteikumu 45.2., 45.3. un 45.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ieviešanā izmanto vismaz vienu no zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošiem risinājumiem:

45.1 1. publiskajā iepirkumā izmanto zaļā publiskā iepirkuma kritērijus vai principus;

45.1 2. projektā izmanto risinājumu, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai palielina oglekļa dioksīda piesaisti;

45.1 3. projektā izmanto risinājumu vai paredz pasākumu, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina to radītos zaudējumus.

46. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 45. punktā, ietver investīcijas publiskajā infrastruktūrā, kas ir publiskas personas, sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai turējumā, un vienlaikus sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

47. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.

48. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

48.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

48.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pieciem miljoniem euro;

48.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

48.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

48.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

48.2.1. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

48.2.2. audita, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

48.2.3. finanšu analīzes, ekonomiskās analīzes vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

48.2.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

48.3. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas:

48.3.1. satiksmes pārvadu, ielu vai ceļu (tai skaitā ar grants segumu, ja būvē jaunu ceļu, caurteku) un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana pašvaldības noteiktajā degradētajā teritorijā, kas ir atjaunota vai kuru plānots atjaunot projekta ietvaros, vai funkcionāls savienojums, kas nepārsniedz divu kilometru garumu līdz tai (neieskaitot komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu), tai skaitā lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un ielu apgaismojuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana. Funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp degradēto teritoriju, kas ir atjaunota vai kuru plānots atjaunot projekta ietvaros, un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 200 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 400 metriem novadu teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, izņemot gadījumu, kad funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no degradētās teritorijas, kas ir atjaunota vai kuru plānots atjaunot projekta ietvaros, uz kopējo publisko ceļu tīklu;

48.3.2. ēkas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija (tai skaitā iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru) un ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

48.3.3. ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību, par kuru Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot tajā saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

48.4. teritorijas labiekārtošana, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mazām arhitektūras formām ar māksliniecisko vērtību:

48.4.1. graustu demontāža, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, cietā seguma laukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana rūpnieciskās apbūves teritorijā;

48.4.2. teritorijas apzaļumošana, labiekārtojuma elementu uzstādīšana (soliņi, apgaismojums, atkritumu urnas, žogi), gājēju celiņu, veloceliņu, cietā seguma laukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, izņemot šo noteikumu 48.4.1. apakšpunktā minēto. Šajā apakšpunktā noteiktās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai 50 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja vienlaikus izpilda šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunkta nosacījumus;

48.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes vai gāzes apgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;

48.6. autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas;

48.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

48.8. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja nekustamā īpašuma iegāde nepieciešama projekta darbību īstenošanai. Zemes vienības iegādes izmaksas ir attiecināmas, ja tās nepieciešamas degradētās teritorijas infrastruktūras reģenerācijai (revitalizācijai) vai infrastruktūras attīstīšanai;

48.9. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

49. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

50. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

51. Izmaksas, kas nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām. Izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir ieguldījumi materiālajos aktīvos (zeme, ēkas, iekārtas), kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 49. punktam un Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta 21. apakšpunktam, un ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā noteiktajām izmaksām, kā arī izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai un ir atlīdzības maksājumi – ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, kas ir attiecināmi atbilstoši šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktā minētajām izmaksām. Sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 48., 56. pantu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, kā arī šo noteikumu 48.3.1., 48.3.2., 48.3.3., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai.

52. Šo noteikumu 47. punktā minētās izmaksas aprēķina:

52.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

52.2. proporcionāli tikai to izmaksu pozīciju daļai, kas nav saistīta ar valsts atbalstu komercdarbībai. Projekta daļai, kas ir saistīta ar saimniecisko darbību, kura kvalificēta kā valsts atbalsts komercdarbībai, vienotās likmes metodi neizmanto;

52.3. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksu pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu.

53. Šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās:

53.1. gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;

53.2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;

53.3. notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:

53.3.1. tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

53.3.2. īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;

53.3.3. par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir noslēgts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta apliecinājumā par interesi ir iekļauts aptuvenais pakalpojumu izmantošanas apjoms (kubikmetri diennaktī) un apliecināta pakalpojuma nepieciešamība;

53.3.4. prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir saskaņots ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir iekļauts šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta apliecinājumā par interesi.

54. Ja projekta ietvaros tiek plānotas šo noteikumu 48.3.1. un 48.4.2. apakšpunktā minētās apgaismojuma izmaksas, 48.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas un šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūras izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.

55. Ja projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, sadarbības partneris atmaksā finansējuma saņēmējam un finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļu.

56. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 12. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta iesniegumā noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.

57. Ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 56. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

58. Ja šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var vienoties par atmaksājamā finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 56. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

59. Šo noteikumu 12. un 55. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto šo noteikumu 14. punktā minētās attiecīgās atlases kārtas īstenošanai.

60. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja:

60.1. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:

60.1.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014;

60.1.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

60.1.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

60.1.4. 1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;

60.1.5. 4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;

60.1.6. 13. panta "a" un "b" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);

60.1.7. 14. panta 13. punkta nosacījumi, kas paredz, ka ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru valsts atbalsta komercdarbībai saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā ar ieguldījumiem saistītajā teritorijā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalsts komercdarbībai nevar tikt sniegts, ja vienotais ieguldījumu projekts pārsniedz liela ieguldījumu projekta apjomu 50 000 000 euro (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);

60.1.7.1 14. panta 16. punkta nosacījumi, kas paredz, ka atbalsta saņēmējs apliecina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās atbalstam nav veicis savas darbības pārcelšanu uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, un apņemas nepārcelt savu darbību no atbalsta saņemšanas vietas divus gadus pēc tam, kad tiks pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram ir pieprasīts atbalsts;

60.1.7.2 14. panta 17. punkta nosacījumi, kas paredz, ka zvejniecības un akvakultūras nozarē atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kuri ir izdarījuši vienu vai vairākus pārkāpumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 20. maijs Nr. L 149 1. lpp.), 10. panta 1. punkta "a"–"d" apakšpunktā un 10. panta 3. punktā, kā arī attiecībā uz 11. pantā paredzētajām darbībām;

60.1.8. 56. panta 2. punktu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas Komisijas regulas Nr. 651/2014 III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu "Reģionālais atbalsts", un nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantam);

60.2. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 702/2014 nosacījumi:

60.2.1. 1. panta 1. punkta "a (i)" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 702/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un apstrādi;

60.2.2. 1. panta 3., 4., 5., 6. un 7. punkta nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijas regulu Nr. 702/2014 nepiemēro;

60.2.3. 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajā apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību;

60.3. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 1388/2014 nosacījumi:

60.3.1. 1. panta 1. punkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi;

60.3.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 1388/2014;

60.3.3. 1. panta 4. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus, kas minēti šajā punktā;

60.3.4. 2. panta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014 nepiemēro, ja tiek pārsniegtas šajā pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības.

61. Atbalstu var sniegt, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, Komisijas regulas Nr. 702/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, iesniedzot rakstisku projekta iesniegumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Ja šis nosacījums nebūs ievērots, visas projekta izmaksas tiks uzskatītas par neattiecināmām izmaksām.

62. Atbalstu, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, var kumulēt ar citu valsts atbalstu un de minimis atbalstu:

62.1. ja atbalsts attiecas uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta šo noteikumu 19. punktā minētā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta apmērs, kāds noteikts valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī tiek ievērots šo noteikumu 65. punktā minētais de minimis apjoms;

62.2. ja atbalsts attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.

62.1 Ja atbalsta pretendents ir saņēmis vai plāno saņemt citu valsts atbalstu attiecībā uz pasākuma ietvaros attiecināmajām izmaksām, tas iesniedz atbalsta sniedzējam informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par šīm izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (attiecināms, ja cits atbalsts jau piešķirts), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta intensitāti un summu.

63. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir šo noteikumu 48.2. apakšpunktā paredzētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013). De minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 nepiešķir pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvaldei, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – ceturtās atlases kārtas ietvaros.

64. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajos punktos, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šo regulu darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šīs regulas piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šo regulu darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šīm regulām.

65. Pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

66. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

67. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 var pieņemt līdz šo regulu darbības beigām.

68. Citi projekta izmaksu attiecināmības nosacījumi:

68.1. šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās izmaksas:

68.1.1. 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 48.2. un 48.8. apakšpunktā minētās izmaksas (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis), kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2014. gada 1. janvāra;

68.1.2. 13.1.3.3. pasākuma ietvaros ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra;

68.2. šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minētās izmaksas specifiskā atbalsta ietvaros ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētās izmaksas un zemes iegādes izmaksas atbilstoši šo noteikumu 48.8. apakšpunktam (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis), kas 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2014. gada 1. janvāra, savukārt 13.1.3.3. pasākuma ietvaros tās ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra;

68.3. ja piešķirts šo noteikumu 63. punktā minētais de minimis atbalsts, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra, savukārt 13.1.3.3. pasākuma ietvaros tās ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra.

69. Projekta neattiecināmās izmaksas:

69.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 47., 48., 49., 50. punktā un 53.3.1. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

69.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 47., 48., 49., 50. punktā, bet ir tieši saistītas ar projektu un ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai;

69.3. finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem;

69.4. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

70. Atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar:

70.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem;

70.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

70.3. Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt zemnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecību, izņemot:

70.3.1. pirmās atlases kārtas ietvaros noteiktajiem projektu iesniedzējiem;

70.3.2. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros;

70.3.3. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvaldei, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – ceturtās atlases kārtas ietvaros;

70.4. Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt zvejnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi, izņemot:

70.4.1. pirmās atlases kārtas ietvaros noteiktajiem projektu iesniedzējiem;

70.4.2. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros;

70.4.3. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvaldei, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – ceturtās atlases kārtas ietvaros.

71. Sadarbības iestāde nodrošina valsts atbalsta pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas publicēšanu saistībā ar sniegto komercdarbības atbalstu.

72. Ja valsts atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu, sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumā noteiktajā projekta pārskata periodā (projekta dzīves ciklā).

72.1 Valsts atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi. Ja valsts atbalsts šo noteikumu 32., 32.1 un 32.2 punktā minētajiem ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un šo noteikumu 63. punktā minētais de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.

72.2 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 651/2014, Komisijas regulas Nr. 1388/2014 vai Komisijas regulas Nr. 702/2014 prasībām, sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Savukārt, ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, Komisijas regulas Nr. 717/2014 vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 prasībām, sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei visu saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

72.3 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

VI. Noslēguma jautājumi

73. Šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētais izņēmums attiecībā uz nosacījumu par ēkām, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), nav attiecināms, ja vienošanās par projekta īstenošanu ir noslēgta līdz 2019. gada 1. septembrim, bet šajā apakšpunktā minētie izņēmumi attiecībā uz fiziskās labsajūtas uzlabošanu (NACE S sadaļa 96.04. klase) un izglītības pakalpojumu sniegšanu (NACE P sadaļa) attiecināmi tikai uz ceturto atlases kārtu.

74. Šo noteikumu 72.1 punktā ietvertais regulējums ir piemērojams no dienas, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, vai tiek parakstīti vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministra vietā –tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs