Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 131Rīgā 2016. gada 1. martā (prot. Nr. 10 39. §)

Izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma11. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem maisījumiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus, kā arī vielas un maisījumus (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes), uz kuriem šī kārtība un pasākumi attiecas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atbildīgā persona – viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras norīko objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs un kuras pārvalda objektu vai iekārtu, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus par objekta vai iekārtas ekspluatācijas sākšanu, ekspluatāciju (tai skaitā tehnisko apkopi, atjaunošanu, pārbūvi vai citām izmaiņām ekspluatācijas gaitā) vai ekspluatācijas apturēšanu;

2.2. avārijgatavības pasākumi – pasākumu kopums, lai sagatavotos rīcībai nevēlama notikuma un rūpnieciskās avārijas gadījumā;

2.3. bīstamība – ķīmiskai vielai vai maisījumam piemītoša īpašība vai fizikālais stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2.4. bīstamā viela – šo noteikumu 1. pielikumā minētā viela vai maisījums, tai skaitā izejvielu, produktu, blakusproduktu, ražošanas atkritumu vai starpproduktu veidā;

2.5. bīstamo vielu klātbūtne – bīstamo vielu faktiska vai plānota atrašanās objektā vai tādu bīstamo vielu klātbūtne, kas saskaņā ar pamatotiem pieņēmumiem var rasties nekontrolējama ķīmiskā procesa rezultātā vai citas darbības (tai skaitā uzglabāšanas) dēļ, kas kļūst nekontrolējama, un šo vielu daudzums ir vienāds ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. vai 2. tabulā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem vai lielāks par tiem;

2.6. blakusobjekts – objekts, kuram tā atrašanās dēļ cita objekta vai iekārtas tuvumā ir paaugstināts rūpnieciskās avārijas risks vai iespējamas smagākas rūpnieciskās avārijas sekas;

2.6.1 cits objekts – darbības vieta, kas ietilpst šo noteikumu darbības jomā, vai zemāka riska līmeņa objekts, kas 2015. gada 1. jūnijā vai vēlāk kļūst par augstāka riska līmeņa objektu, vai augstāka riska līmeņa objekts, kas 2015. gada 1. jūnijā vai vēlāk kļūst par zemāka riska līmeņa objektu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šo noteikumu 2.13. apakšpunktā;

2.7. darbinieki (nodarbinātie) – fiziskas personas, kas veic noteiktu darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā;

2.8. darbības vieta – būve vai teritorija, kurā tiek veiktas dažādas darbības, tai skaitā darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem;

2.9. domino efekts – efekts, ko rada objekti vai objektu grupas, kurām var būt savstarpēja nevēlama ietekme un var palielināties lielu rūpniecisko avāriju risks vai šādu avāriju sekas var kļūt smagākas;

2.10. esošs objekts – objekts, uz kuru attiecas šie noteikumi un uz kuru 2015. gada 31. maijā un vēlāk attiecas rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtības un riska samazināšanas pasākumu tiesiskais regulējums, ja netiek mainīts zemāka riska līmeņa objekta vai augstāka riska līmeņa objekta iedalījums;

2.11. glabātava – viena vai vairākas noliktavas, krātuves, rezervuāri vai citādas visu veidu tilpnes, no kurām bīstamās vielas nevar izbirt vai izplūst (ja tās nav bojātas), krautuves un citas vietas bīstamo vielu uzglabāšanai krājumos;

2.12. iekārta – tehnoloģiska vienība objektā, kura atrodas virszemē vai pazemē un kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas, tai skaitā glabātava. Iekārtā ietilpst viss tās tehniskais nodrošinājums un aprīkojums, būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, objekta valdījumā esošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas iekārtas darbībai;

2.12.1 inspekcija – visas darbības, tostarp objektu apmeklējumi, iekšējo pasākumu, sistēmu, pārskatu un paveiktā darba kontroles dokumentu pārbaudes un pēcpasākumi, ko veic valsts institūcija, lai pārbaudītu un veicinātu objektu atbilstību šo noteikumu prasībām;

2.13. jauns objekts ir:

2.13.1. objekts, kas sāk darbību vai tiek uzbūvēts 2015. gada 1. jūnijā vai vēlāk;

2.13.2. darbības vieta, kas ir šo noteikumu darbības jomā, vai zemāka riska līmeņa objekts, kas kļūst par augstāka riska līmeņa objektu, vai augstāka riska līmeņa objekts, kas kļūst par zemāka riska līmeņa objektu 2015. gada 1. jūnijā vai vēlāk saistībā ar to, ka tiek pārveidotas tā iekārtas vai mainītas darbības un šo izmaiņu dēļ mainās objekta bīstamo vielu krājumu saraksts;

2.14. kompleksā pārbaude – valsts institūciju kopīgi veikta objekta inspekcija, lai pārbaudītu rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus (īpaši drošības sistēmas tehniskos un organizatoriskos pasākumus) un rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un citos dokumentos sniegtās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā;

2.15. maisījums – maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām ķīmiskām vielām;

2.16. nevēlams notikums (incidents) – negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori, kas nav izraisījuši rūpniecisko avāriju;

2.17. objekts – visa atbildīgās personas pārziņā esošā teritorija, kuras vienā vai vairākās iekārtās atrodas bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamie maisījumi, kas minēti šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā, tai skaitā izejvielu, produktu, blakusproduktu, ražošanas atkritumu vai starpproduktu veidā (turpmāk – bīstamās vielas), arī šo objektu kopīgajās vai saistītajās infrastruktūrās vai darbībās. Objektus iedala:

2.17.1. zemāka riska līmeņa objekts – objekts, kurā bīstamās vielas ir 1. pielikuma 1. tabulas 2. ailē vai 2. tabulas 2. ailē norādītajos kvalificējošos daudzumos vai pārsniedz tos, bet nesasniedz 1. pielikuma 1. tabulas 3. ailē vai 2. tabulas 3. ailē norādītos kvalificējošos daudzumus. Ja nepieciešams, izmanto 1. pielikuma 6. punktā norādīto bīstamo vielu daudzuma kritēriju (Q kopējais);

2.17.2. augstāka riska līmeņa objekts – objekts, kurā bīstamās vielas atrodas 1. pielikuma 1. tabulas 3. ailē vai 2. tabulas 3. ailē norādītajā kvalificējošā daudzumā vai to pārsniedz. Ja nepieciešams, izmanto 1. pielikuma 6. punktā norādīto bīstamo vielu daudzuma kritēriju (Q kopējais);

2.18. risks – nevēlamu seku (zaudējumi, kaitējumi) iestāšanās iespējamība noteiktā laikposmā vai konkrētos apstākļos;

2.19. rūpnieciska avārija – notikums, ko izraisa nekontrolējamas vai nekontrolētas norises tādu objektu ekspluatācijas laikā, uz kuriem attiecas šie noteikumi, piemēram, liela apjoma emisija, ugunsgrēks vai eksplozija, kas uzreiz vai pēc kāda laika pašā objektā vai ārpus tā nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi un kas saistīts ar vienu vai vairākām bīstamām vielām;

2.20. sabiedrība – viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kā arī to apvienības vai organizācijas un to grupas.

3. Noteikumi attiecas arī uz gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs, darbībai piemērotās dabiskās ģeoloģiskās struktūrās vai neizmantotās raktuvēs (šahtās), kā arī uz bīstamo vielu ķīmiskās un termiskās pārstrādes tehnoloģiskiem procesiem un ar šiem procesiem saistīto uzglabāšanu un pārstrādes procesā radušos atkritumu glabātavām, ieskaitot šo atkritumu dīķus vai dambjus, kuros ir bīstamas vielas.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošiem militāriem objektiem vai glabātavām;

4.1.1 valsts aizsardzībai nozīmīgām militārām ražotnēm vai glabātavām, kuras par tādām atzinusi Aizsardzības ministrija, ja jānodrošina valsts noslēpuma aizsardzība;

4.2. darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4.3. bīstamo kravu pārvadājumiem un ar tiem tieši saistītu pagaidu uzglabāšanu uz autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai gaisa satiksmes transportlīdzekļiem ārpus objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, arī iekraušanu un izkraušanu vai transportēšanu uz citiem transportlīdzekļiem vai no tiem dokos, piestātnēs vai šķirotavās;

4.4. bīstamo vielu transportēšanu pa cauruļvadiem uz sūkņu stacijām, kas atrodas ārpus objektiem, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības;

4.5. derīgo izrakteņu izpēti, ieguvi un pārstrādi raktuvēs, karjeros un urbumos;

4.6. derīgo izrakteņu, tostarp ogļūdeņražu, izpēti un ieguvi atklātā jūrā;

4.7. gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs atklātā jūrā tam paredzētās glabāšanas krātuvēs, kā arī vietās, kur notiek derīgo izrakteņu, tostarp ogļūdeņražu, izpēte un ieguve;

4.8. atkritumu poligoniem, arī atkritumu pazemes glabātavām.

5. Atbildīgā persona izstrādā un veic šajos noteikumos paredzētos un citus nepieciešamos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi avārija, – atjaunotu vides kvalitāti.

6. Objekta vai iekārtas vai tās atsevišķu daļu ekspluatāciju nedrīkst uzsākt vai turpināt vai nedrīkst veikt tajā darbības ar atsevišķām bīstamām vielām, ja atbildīgās personas veiktajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju riska un avāriju seku smaguma samazināšanai ir būtiski trūkumi, kuru dēļ var izraisīties rūpnieciska avārija, vai rūpnieciskās avārijas gadījumā nav iespējams ierobežot tās izplatību un novērst eskalāciju.

7. Atbildīgā persona nosaka bīstamās vielas klātbūtni objektā, salīdzinot maksimāli iespējamo bīstamo vielu daudzumu objektā ar kvalificējošiem daudzumiem zemāka un augstāka riska līmeņa objektiem vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju (Q kopējais) atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam, un sagatavo iesniegumu par bīstamajām vielām objektā (turpmāk – iesniegums), kurā iekļauj šo noteikumu 2. pielikumā minēto informāciju.

8. Atbildīgā persona, novērtējot rūpniecisko avāriju risku, kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, kurās iesaistītas bīstamas vielas, un mazinātu notikušu avāriju seku nevēlamo ietekmi, konsekventi un efektīvi nodrošinot augstu cilvēku un vides aizsardzības līmeni:

8.1. nosaka iespējamos apdraudējumus – riska avotus – un iespējamos nevēlamos notikumus objektā vai ārpus tā, kuri var izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

8.2. saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma I daļu izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas politiku, kurā raksturo atbildīgās personas vispārīgos mērķus, darbības principus, uzdevumus un atbildību, kā arī apņemšanos nepārtraukti uzlabot rūpniecisko avāriju risku kontroli un nodrošināt augstu aizsardzības līmeni;

8.3. izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;

8.4. nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam, ņemot vērā iespējamo savstarpējo nevēlamo ietekmi starp bīstamajām vielām dažādās tehnoloģiskajās iekārtās, būvēs, aprīkojumā vai bīstamo kravu transportlīdzekļos objekta teritorijā, kā arī ārējo riska faktoru ietekmi;

8.5. novērtē tādas rūpnieciskās avārijas iespējamību, kura radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

8.6. atbilstoši objekta rūpniecisko avāriju bīstamībai, objekta organizatoriskai struktūrai un darbības sarežģītībai izveido drošības pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu sistemātisku, objektīvu un regulāru rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izvērtēšanu, izpildi un kontroli objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, tai skaitā darba vides novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu;

8.7. iesaista drošības pārvaldības sistēmu kopējā objekta darba organizācijas un vadības sistēmā, nodrošinot organizatoriskos procesus un nosakot darbinieku pienākumus un atbildību, iekšējos normatīvos aktus, to praktisko pielietošanu, tehniskos paņēmienus un nepieciešamos resursus rūpniecisko avāriju novēršanas politikas izstrādāšanai un īstenošanai;

8.8. atbilstoši rūpniecisko avāriju bīstamības līmenim un objekta īpašnieka vai turētāja un darbību veicēja organizācijas organizatoriskās struktūras vai darbības sarežģītībai īsteno rūpniecisko avāriju novēršanas politiku, izmantojot atbilstošus līdzekļus, struktūras un drošības pārvaldības sistēmu;

8.9. izvērtē objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām;

8.10. izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti;

8.11. norāda un pamato, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

8.12. novērtē rūpniecisko avāriju risku. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības pārvaldības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā.

9. Atbildīgā persona paziņo Valsts vides dienestam un attiecīgajai pašvaldībai:

9.1. par objekta darbības sākšanu (ja ir izstrādāti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti un saņemts attiecīgās pašvaldības saskaņojums par darbības uzsākšanu) – nedēļu pirms objekta darbības sākšanas;

9.2. par objekta darbības pārtraukšanu – ne vēlāk kā nedēļu pirms objekta darbības pārtraukšanas uz laiku vai tā slēgšanas;

9.3. par izmaiņām objektā vai iekārtā, kas var būtiski palielināt rūpniecisko avāriju bīstamību vai risku vai kas ir norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā (ja ir izstrādāti un apstiprināti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti), – ne vēlāk kā nedēļu pirms iekārtas darbības sākšanas;

9.4. par objekta pārveidojumiem, kas var ievērojami samazināt rūpniecisko avāriju risku, – ne vēlāk kā nedēļu pirms paredzētajām izmaiņām.

II. Vispārīgās prasības rūpnieciskās avārijas novēršanas dokumentācijas sagatavošanai, iesniegšanai un izskatīšanai

10. Atbildīgā persona šo noteikumu 7. punktā minēto iesniegumu papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Valsts vides dienestā, ja paredzams, ka:

10.1. bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus zemāka riska līmeņa objektiem;

10.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais), aprēķinot to saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā norādīto formulu, var būt viens vai lielāks par vienu;

10.3. tiks veiktas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā.

11. Atbildīgā persona šo noteikumu 7. punktā minēto iesniegumu iesniedz:

11.1. ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta būvdarbu sākšanas, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

11.2. ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts;

11.3. ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms izmaiņām darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūst par zemāka vai augstāka riska līmeņa objektu šo noteikumu izpratnē;

11.4. ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaiņām.

12. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts vides dienests viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju vai norāda uz kļūdām iesniegumā.

13. Valsts vides dienests viena mēneša laikā pēc iesnieguma vai šo noteikumu 12. punktā minētās papildinformācijas saņemšanas informē atbildīgo personu par to, vai ir pareizi noteikta bīstamo vielu klātbūtne objektā.

14. Valsts vides dienests elektroniski nosūta iesnieguma kopiju Vides pārraudzības valsts birojam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas objekts vai kuru teritorijas var skart rūpnieciskā avārija.

15. Atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

15.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem, vai lielāki par tiem, bet mazāki par šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem;

15.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem, ir viens vai lielāks par vienu.

16. Atbildīgā persona izstrādā un iesniedz papīra un elektroniska dokumenta veidā Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – objekta civilās aizsardzības plānu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

16.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem, vai lielāki par tiem;

16.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem, ir viens vai lielāks par vienu.

17. Lai novērstu informācijas dublēšanos, atbildīgā persona iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un objekta civilās aizsardzības plānā var neiekļaut sadaļas no dokumentiem, kas izstrādāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām teritorijas attīstības plānošanas, būvniecības, ugunsdrošības, darba, vides un civilās aizsardzības jomā, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, atļaujas veikt piesārņojošu darbību, teritorijas plānojuma vai būvprojekta daļas, ja ir ievērotas visas šo noteikumu prasības, norādot atsauces uz noteiktiem punktiem citos saistītajos dokumentos.

18. Ja šo noteikumu 17. punktā minētajā dokumentācijā šo noteikumu prasības ir ievērotas daļēji un nepieciešama papildu informācija vai tās izvērtējums, attiecīgās saistīto dokumentu sadaļas pievieno rūpniecisko avāriju novēršanas dokumentācijai.

19. Iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un objekta civilās aizsardzības plānā norāda šo dokumentu sagatavotāju, un tos paraksta atbildīgā persona. Papīra un elektroniskā dokumenta veidā sniegtajai informācijai jābūt identiskai vai jānorāda papīra formā un elektroniski sniegtās informācijas atšķirības.

III. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība

20. Atbildīgā persona iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

20.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, kurā iekļauta šo noteikumu 3. pielikumā minētā informācija, ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms:

20.1.1. objekta būvdarbu sākšanas, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

20.1.2. objekta ekspluatācijas sākšanas, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts;

20.1.3. šo noteikumu 15. punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas;

20.2. drošības pārskatu, kurā iekļauta šo noteikumu 4. pielikumā minētā informācija, ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms:

20.2.1. objekta būvdarbu sākšanas, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

20.2.2. objekta ekspluatācijas sākšanas, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts;

20.2.3. šo noteikumu 16. punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

21. Lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, Vides pārraudzības valsts birojs izveido riska izvērtējuma komisiju (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošo iestāžu, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji.

22. Ja nepieciešams, komisija pirms rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izskatīšanas:

22.1. pieaicina ekspertus, kuri nepārstāv konkurējošos komersantus, darbību veicējus vai organizācijas, lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, drošības pārskatu vai atsevišķas to daļas un pārbaudītu attiecīgajā dokumentā ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā, kā arī pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz ekspertiem visu nepieciešamo informāciju un atļauj iepazīties ar stāvokli objektā, ņemt paraugus un veikt iekārtu un to aprīkojuma darbības un paredzēto riska samazināšanas pasākumu novērtējumu;

22.2. ierosina:

22.2.1. Valsts vides dienestam organizēt komplekso pārbaudi;

22.2.2. Valsts vides dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram atbilstoši kompetencei veikt objekta kontroli un novērtēt rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā vai atsevišķās to daļās ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.

23. Izvērtējot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, komisija:

23.1. triju mēnešu laikā pēc rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas izskata programmas vai drošības pārskata atbilstību šo noteikumu prasībām;

23.2. analizē, vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā iekļautie pasākumi nodrošina pietiekamu drošību cilvēkam un videi;

23.3. pieaicina atbildīgo personu sniegt paskaidrojumus, ja nepieciešams;

23.4. norāda, ka atbildīgajai personai jāsniedz papildinformācija, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

23.5. lemj par papildu ekspertīzes vai pārbaudes nepieciešamību;

23.6. izskata ekspertu sagatavotos atzinumus un izvērtē publiskajā apspriešanā rakstiski fiksētos viedokļus vai Vides pārraudzības valsts birojā iesniegtos komentārus;

23.7. izstrādā priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgās sekas cilvēkam vai videi, kas atbildīgajai personai jāiekļauj rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

23.8. sagatavo ieteikumus Vides pārraudzības valsts birojam lēmuma pieņemšanai;

23.9. iesaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam neizstrādāt ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ja drošības pārskatā ietvertā informācija apliecina, ka rūpnieciskās avārijas gadījumā netiks apdraudēta vide vai cilvēki ārpus objekta teritorijas.

24. Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā komisijas ieteikumus, pieņem lēmumu un mēneša laikā pēc šo ieteikumu saņemšanas:

24.1. veic vienu no šādām darbībām:

24.1.1. pieprasa iesniegt papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

24.1.2. sagatavo atzinumu un rakstiski informē atbildīgo personu par to, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām un objektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus;

24.1.3. uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus vai papildinājumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, norādot šo darbu veikšanas termiņus, kā arī uzdod veikt papildu pasākumus, lai samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu drošību cilvēkam un videi, un atļauj vai aizliedz sākt plānoto objekta ekspluatāciju;

24.1.4. uzdod atbildīgajai personai pārstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, lai tas atbilstu šo noteikumu prasībām, kā arī nosaka termiņus, kuros atbildīgajai personai jāveic papildu pasākumi, lai samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu cilvēka un vides drošību, kā arī aizliedz sākt plānoto objekta vai iekārtas ekspluatāciju vai veikt izmaiņas objekta darbībā;

24.2. informē komisijā iesaistītās institūcijas par objektiem vai iekārtām, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 24.1.3. vai 24.1.4. apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo objektu vai iekārtu radīto rūpniecisko avāriju risku cilvēkam vai videi, lai Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgā objekta vai iekārtas darbību.

25. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

IV. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtība

26. Atbildīgā persona šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo un papīra un elektroniskā dokumenta veidā iesniedz Valsts vides dienestā šo noteikumu 7. punktā minēto iesniegumu pirms:

26.1. zemāka riska līmeņa objekts kļūst par augstāka riska līmeņa objektu;

26.2. objektā vai iekārtā veiktas šādas izmaiņas, ja tās būtiski palielina rūpniecisko avāriju bīstamību vai risku:

26.2.1. sāk ražot, pārstrādāt, lietot vai uzglabāt bīstamo vielu, kura nav minēta iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, daudzumā, kas ir 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai pārsniedz to, ja nodrošina, ka šīs vielas izvietojuma dēļ objektā tā nevar būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju, bet, ja bīstamās vielas izvietojums objektā paredzēts tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju, iesniegumu iesniedz par jebkuru bīstamās vielas daudzumu;

26.2.2. darbības ar bīstamajām vielām, kas nebija paredzētas iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

26.2.3. izvietotas jaunas iekārtas, būves vai tehnoloģiskais aprīkojums vai veiktas būtiskas izmaiņas būvēs vai tehnoloģiskajā aprīkojumā vai procesā, kurā izmanto bīstamās vielas, vai citas izmaiņas objektā;

26.2.4. palielināts vienas vai vairāku bīstamo vielu daudzums objektā vairāk nekā par 10 % no iesniegumā norādītā maksimālā daudzuma;

26.2.5. mainīts vienas vai vairāku bīstamo vielu agregātstāvoklis;

26.3. augstāka riska līmeņa objekts kļūst par zemāka riska līmeņa objektu.

27. Valsts vides dienests šo noteikumu II nodaļā minētajā kārtībā izskata iesniegumu un, ja nepieciešams, uzdod atbildīgajai personai:

27.1. izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata papildinājumu, kā arī norāda, ja papildinājums līdz izmaiņu ieviešanai darbībā jāizskata Vides pārraudzības valsts birojā;

27.2. izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, kā arī norāda, ja grozījumi līdz izmaiņu ieviešanai darbībā jāizskata Vides pārraudzības valsts birojā.

28. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu pēc precizēšanas vai papildināšanas nekavējoties papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

28.1. Vides pārraudzības valsts biroja norādītajā termiņā atbilstoši šo noteikumu 24.1. apakšpunktam;

28.2. ja Valsts vides dienests saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu ir norādījis, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata grozījumus vai papildinājumu līdz izmaiņu ieviešanai darbībā nepieciešams izskatīt Vides pārraudzības valsts birojā. Šādā gadījumā šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā norādītās izmaiņas objektā drīkst veikt, ja ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja lēmums atbilstoši šo noteikumu 24.1.2. vai 24.1.3. apakšpunktam;

28.3. pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma, ja:

28.3.1. kompleksajā pārbaudē konstatēta rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā sniegtās informācijas būtiska neatbilstība faktiskajam stāvoklim objektā vai konstatēts, ka netika veikti rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi;

28.3.2. notikusi rūpnieciska avārija;

28.4. pēc atbildīgās personas iniciatīvas vai Vides pārraudzības valsts biroja prasības, ja tā pamatota ar jauniem tehniskiem faktiem (arī notikušo avāriju datu analīzi), konstatēto domino efektu vai jaunu informāciju par drošības nodrošinājumu un bīstamības un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu.

29. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē vismaz reizi piecos gados arī gadījumā, ja objektā nav paredzētas vai notikušas šajā nodaļā minētās izmaiņas, un, ja nepieciešams, to precizē vai papildina. Pēc precizēšanas vai papildināšanas to nekavējoties papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts birojs neierosina rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izvērtēšanu, ja atbildīgā persona ir saņēmusi Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 24.1.2. apakšpunktu un ja:

29.1. objektā vai tā apkārtnē nav notikušas izmaiņas, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, būtiski palielināt tās bīstamību vai padarīt smagākas šādas avārijas sekas;

29.2. objektā nav notikusi rūpnieciska avārija, kā arī nav izveidojusies situācija, kas var radīt, rada vai radīja rūpnieciskas avārijas draudus;

29.3. kompleksajās pārbaudēs nav konstatēti būtiski trūkumi vai pārkāpumi un pārējie trūkumi (pārkāpumi) novērsti norādītajos termiņos;

29.4. nav kļuvusi zināma jauna tehniskā informācija (arī no citviet līdzīgos objektos notikušu avāriju datu analīzes) par līdzīgu iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību, tai skaitā par procesa vadībai, kontrolei un drošībai lietoto ierīču, iekārtu un aprīkojuma defektiem vai nepareizu darbību, kuras dēļ varētu izraisīties rūpnieciska avārija.

30. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata papildinājumu vai precizēto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā.

V. Objekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas, iesniegšanas, izvērtēšanas un precizēšanas kārtība

31. Augstāka riska līmeņa objekta atbildīgā persona izstrādā objekta civilās aizsardzības plānu, kurā iekļauj šajā nodaļā un 5. pielikumā norādīto informāciju.

32. Atbildīgā persona, izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, sadarbojas ar objekta darbiniekiem (tai skaitā ar tiem, kuri tiek nodarbināti saskaņā ar ilgtermiņa apakšlīgumiem) un konsultējas ar valsts un pašvaldības institūcijām.

33. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plāna projektu papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 16. punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

34. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izvērtē objekta civilās aizsardzības plānu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas.

35. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieaicina (ja nepieciešams):

35.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvi, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus;

35.2. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);

35.3. Valsts vides dienesta pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

35.4. ekspertus.

36. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu un ņemot vērā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, pašvaldības un citu valsts institūciju un ekspertu priekšlikumus un viedokļus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

36.1. izskata bīstamo vielu iespējamos izplatīšanās veidus un iedarbību uz cilvēka veselību vai vidi, plānotos avārijgatavības un katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, plānotos resursus, vides aizsardzības, sprādziendrošības, ugunsdrošības, evakuācijas un citus jautājumus, kas saistīti ar rīcības plānošanu rūpniecisko avāriju un katastrofu gadījumos;

36.2. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

36.3. sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgo seku iedarbību uz cilvēkiem vai vidi, un kas atbildīgajai personai jāiekļauj objekta civilās aizsardzības plānā.

37. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

37.1. objekta civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt bez papildu nosacījumiem;

37.2. objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt, bet objekta civilās aizsardzības plānā nepieciešams izdarīt attiecīgus labojumus, grozījumus vai papildinājumus;

37.3. objekta ekspluatāciju nevar sākt vai turpināt, pirms nav izdarīti labojumi vai papildinājumi objekta civilās aizsardzības plānā vai nav izstrādāts jauns objekta civilās aizsardzības plāns, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

38. Objekta civilās aizsardzības plānu izstrādā divos eksemplāros, un to apstiprina atbildīgā persona vai objekta vadītājs. Vienu objekta civilās aizsardzības plāna eksemplāru glabā objektā, bet otru pēc attiecīga pieprasījuma iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

39. Atbildīgā persona ar civilās aizsardzības plānu un tajā paredzētajiem piesardzības un aizsardzības pasākumiem iepazīstina objekta darbiniekus, un viņi to apliecina ar parakstu. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānu pārskata katru gadu un, ja nepieciešams, to precizē.

40. Ja objektā notikušas šo noteikumu 26. punktā minētās izmaiņas, izdarīti grozījumi normatīvajos aktos vai radušies citi faktori, kas var ietekmēt objekta civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošanu, objekta civilās aizsardzības plānu triju mēnešu laikā precizē vai papildina. Pēc precizēšanas vai papildināšanas to nekavējoties papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz izskatīšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

VI. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas un precizēšanas kārtība

41. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests triju mēnešu laikā pēc augstāka riska līmeņa objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas izstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, iekļaujot šajā nodaļā un šo noteikumu 6. pielikumā minēto informāciju.

42. Organizējot ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ja nepieciešams, pieaicina:

42.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvi, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pasākumu izstrādi;

42.2. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);

42.3. Valsts vides dienesta pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

42.4. ekspertus;

42.5. augstāka riska līmeņa objekta atbildīgo personu, kas sniedz citu informāciju par objektu.

43. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredz:

43.1. iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību pienākumus un sadarbību rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, lai samazinātu nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

43.2. resursus, lai ierobežotu vai likvidētu rūpnieciskās avārijas un samazinātu šo avāriju ietekmi uz cilvēkiem un vidi ārpus objekta teritorijas;

43.3. savstarpējo palīdzību ar objekta civilās aizsardzības (operatīvām) vienībām rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos;

43.4. cilvēku aizsardzības pasākumus un glābšanu rūpnieciskās avārijas gadījumā;

43.5. informācijas sniegšanu iestādēm, komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībai rūpnieciskās avārijas apdraudētajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 46. un 73. punktam.

44. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu izstrādā trijos eksemplāros un apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vienu plāna eksemplāru glabā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, otru – objektā, trešo – attiecīgajā pašvaldībā.

45. Augstāka riska līmeņa objekta atbildīgā persona sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm ne retāk kā reizi trijos gados objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna darbību pārbauda praktiskajās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācībās, kā arī pārskata tos un, ja nepieciešams, triju mēnešu laikā precizē vai papildina.

46. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izstrādājot vai būtiski mainot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, sadarbībā ar atbildīgo personu nodrošina sabiedrības līdzdalību, publicējot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu projektus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē, un norāda termiņu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā jautājumus, ierosinājumus vai viedokli par plānu.

VII. Domino efekta novērtēšana un prasības objektiem, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt

47. Vides pārraudzības valsts birojs, izmantojot iesniegumos, rūpniecisko avāriju novēršanas programmās, drošības pārskatos un Valsts vides dienesta sniegto informāciju vai citu informāciju, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus (ja tādi ir sniegti), identificē objektus vai objektu grupas, kurās varētu būt savstarpēja nevēlama ietekme (domino efekts) un palielināties lielu rūpniecisko avāriju risks vai šādu avāriju sekas varētu kļūt smagākas saistībā ar:

47.1. bīstamajām vielām, kas atrodas objektos, to īpašībām, agregātstāvokli un daudzumu;

47.2. tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma vai tehnoloģisko procesu parametriem;

47.3. šo objektu vai tehnoloģisko iekārtu un būvju tuvumu vai izvietojumu;

47.4. ārējiem riska avotiem.

48. Vides pārraudzības valsts birojs informē blakusobjektu atbildīgās personas par:

48.1. objektiem, kuri var izraisīt domino efektu konkrētajam objektam;

48.2. citām objekta tuvumā esošām darbības vietām, uz kurām neattiecas šie noteikumi, bet kas varētu izraisīt domino efektu konkrētajam objektam, ja tādas ir zināmas.

49. Ja objekti var izraisīt domino efektu vai tos var ietekmēt domino efekts, attiecīgo blakusobjektu atbildīgās personas:

49.1. mēneša laikā pēc Vides pārraudzības valsts biroja sniegtās informācijas saņemšanas vienojas par kārtību, kādā veicama savstarpējā informācijas apmaiņa nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā;

49.2. izstrādājot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot drošības pārvaldības sistēmu, ņem vērā iespējamo rūpniecisko avāriju kopējo bīstamību un risku, kā arī šādas rūpnieciskās avārijas kopējo seku smagumu un izplatību;

49.3. plānojot rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, paredz pasākumus domino efekta samazināšanai;

49.4. sadarbojas, sniedzot informāciju sabiedrībai, tai skaitā blakus esošajiem darbību veicējiem, uz kuriem neattiecas šie noteikumi;

49.5. sadarbojas, sniedzot informāciju attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanā, norādot galvenos faktorus un apstākļus, kas izraisa vai veicina domino efektu, informāciju par domino efektu, kā arī rūpniecisko avāriju kopējās bīstamības un riska raksturojumu.

VIII. Prasības drošības attālumu un teritorijas izmantošanas ierobežojumu noteikšanai ap objektiem

50. Jaunu rūpniecisko avāriju riska objektu izvietošanu un esošo un citu objektu attīstību, ņemot vērā šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaiņas, plāno atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izvērtējot to ietekmi ilgtermiņā uz apkārtējo teritoriju un nosakot teritoriju attīstības principus un prasības attiecībā uz rūpniecisko avāriju novēršanu un to seku samazināšanu cilvēkiem un videi, kā arī nodrošinot sabiedrības līdzdalību.

51. Objektu izvietošanas minimālos drošības attālumus un teritorijas izmantošanas un apbūves ierobežojumus nosaka pašvaldības teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos atbilstoši teritorijas attīstības plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un ņemot vērā katra objekta civilās aizsardzības plānu, rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un citu informāciju. Pašvaldības var noteikt vienotus kritērijus (tai skaitā riska līmeni, ja nepieciešams) drošības attālumu noteikšanai.

52. Šo noteikumu 51. punktā minētos minimālos drošības attālumus ievēro arī gadījumā, ja blakus rūpniecisko avāriju riska objektiem tiek plānota jauna, cita veida apbūve.

53. Plānojot minimālos drošības attālumus un apbūves ierobežojumus ap esošajiem, citiem un jaunajiem objektiem, ņem vērā:

53.1. iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu (tai skaitā rūpnieciskās avārijas iespējamību un tās seku aptuveno apjomu);

53.2. teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskām avārijām, kas noteiktas rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un civilās aizsardzības plānā;

53.3. nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, izveidot drošības aizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi;

53.4. objekta atbildīgās personas sniegto tehnisko informāciju un skaidrojumu par konkrētiem rūpnieciskās avārijas riska faktoriem, riska līmeni (pakāpi) un avāriju seku iespējamās nevēlamās iedarbības attālumiem.

54. Pašvaldība pieprasa objekta atbildīgajai personai sniegt informāciju par konkrētiem rūpnieciskās avārijas riska faktoriem, riska līmeni (pakāpi) un avāriju seku iespējamās nevēlamās iedarbības attālumiem, ja šāda informācija ir nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai.

55. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz attiecīgajām pašvaldībām:

55.1. informāciju par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un teritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītais domino efekts;

55.2. ja nepieciešams, ar tehniskiem datiem vai rūpniecisko avāriju riska vai to seku izplatības novērtējumu pamatotus ieteikumus par aprobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp objektu un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām, kā arī citiem teritoriju izmantošanas un apbūves ierobežojumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti sākotnējā izvērtējumā, ietekmes uz vidi novērtējumā, drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, kā arī minimālo drošības attālumu plānošanas kritērijiem.

56. Ja esošā objekta apkārtnē atrodas blīvi apdzīvotas vai citādi intensīvi izmantotas teritorijas un tādēļ nav iespējams noteikt teritorijas izmantošanas aprobežojumus, kas nodrošinātu iespēju samazināt rūpniecisko avāriju ietekmi uz cilvēku vai vidi, vai noteiktie teritorijas izmantošanas ierobežojumi ir nepietiekami un rūpnieciskā avārija objektā var apdraudēt cilvēku dzīvību ārpus objekta, atbildīgā persona veic tehniskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ilgtermiņā netiek palielināts rūpniecisko avāriju risks vai to nevēlamā ietekme uz cilvēku vai vidi.

IX. Informācijas pieejamība un sabiedrības informēšana par drošības un piesardzības pasākumiem

57. Atbildīgā persona un Vides pārraudzības valsts birojs nodrošina sabiedrībai brīvu pieeju rūpniecisko avāriju novēršanas programmai vai drošības pārskatam, kā arī informācijai par bīstamo vielu klātbūtni objektā (bīstamo vielu krājumu sarakstam).

58. Vides pārraudzības valsts birojs savā tīmekļvietnē norāda, kur un kad var iepazīties ar atbildīgās personas sagatavoto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu.

59. Ja rūpniecisko avāriju novēršanas programma, drošības pārskats vai objekta civilās aizsardzības plāns satur informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju (tai skaitā komercnoslēpumu), atbildīgā persona papildus izstrādā saīsinātu programmu, pārskatu vai objekta civilās aizsardzības plānu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju un ir brīvi pieejama sabiedrībai.

60. Nedrīkst ierobežot pieejamību šādai informācijai:

60.1. bīstamo vielu fizikālās, ķīmiskās, toksikoloģiskās vai ekotoksikoloģiskās īpašības;

60.2. veidi un metodes, kā bīstamo vielu padarīt nekaitīgu;

60.3. informācija par bīstamās vielas kaitīgo ietekmi uz cilvēku vai vidi;

60.4. informācija par drošības pasākumiem, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajām vielām;

60.5. informācija par pirmo palīdzību un neatliekamiem pasākumiem, kas jāveic, ja notikusi saindēšanās ar bīstamo vielu, izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nevēlams notikums vai nelaimes gadījums.

61. Atbildīgā persona nodrošina publisko apspriešanu hibrīdformas sanāksmes (sanāksme, kur daļa tās dalībnieku atrodas klātienē (parasti sanāksmju telpā), bet pārējie pieslēgušies attālināti) veidā pirms drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas iesniegšanas Vides pārraudzības valsts birojā, ja:

61.1. paredzētas izmaiņas esošajos objektos, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā, un par šīm izmaiņām nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai nav notikusi publiskā apspriešana atļaujas (piesārņojošās darbības veikšanai) izsniegšanas procesā;

61.2. paredzētas izmaiņas darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūst par zemāka vai augstāka riska līmeņa objektu, ja par šīm izmaiņām nav notikusi publiskā apspriešana atļaujas (piesārņojošās darbības veikšanai) izsniegšanas procesā;

61.3. jauniem objektiem nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums un detālplānojuma vai būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procesā sabiedrībai nav sniegta informācija par šī objekta iespējamiem rūpniecisko avāriju riskiem.