Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 152Rīgā 2016. gada 8. martā (prot. Nr. 12 27. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķis) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – 13.1.3.1. pasākums) (turpmāk abi kopā – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana ārpus nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām" (turpmāk – otrā atlases kārta);

2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta);

2.4. ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" (turpmāk – ceturtā atlases kārta).

2.1 Specifisko atbalstu piektās atlases kārtas "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – piektā atlases kārta) ietvaros īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsta Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotus pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus.

6. Otrās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

7. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

8. Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par energoapgādi un veicot ieguldījumus pašvaldību infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

9. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības.

10. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

10.1. iznākuma rādītājus, izņemot šo noteikumu 24.1 punktā minēto gadījumu, – līdz 2023. gada 31. decembrim:

10.1.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās – vismaz 29 359 766 kilovatstundas gadā, tai skaitā:

10.1.1.1. no virssaistībām finansētajos projektos – 2 114 703 kilovatstundas gadā;

10.1.1.2. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 14.2. apakšpunktā, – vismaz 5 099 489 kilovatstundas gadā;

10.1.1.3. (svītrots ar MK 21.02.2023. noteikumiem Nr. 75);

10.1.2. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – vismaz 1,428 megavati, tai skaitā vismaz 0,479 megavati trešās atlases kārtas projektos;

10.1.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – vismaz 8 038 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas, tai skaitā:

10.1.3.1. no virssaistībām finansētajos projektos – 534 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas;

10.1.3.2. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 14.2. apakšpunktā, – vismaz 1 689 kilovatstundas gadā;

10.2. rezultāta rādītāju – līdz 2023. gada 31. decembrim sasniegtais vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei – ne vairāk kā 120 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;

10.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 14 773 486 euro apmērā.

11. Šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības nosaka kā gada vidējo vērtību triju gadu laikā pēc projekta pabeigšanas vai finansējuma saņēmēja izvēlētu viena kalendāra gada vērtību pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 10.1. apakšpunktā noteikto termiņu.

11.1 Trešās atlases kārtas ietvaros atbalstu sniedz projektiem, kuros paredzēti ieguldījumi šo noteikumu 10.1.2. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja sasniegšanā.

12. Ja ēkas siltumapgādē izmanto atjaunojamos energoresursus, tad pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā:

12.1. ogļskābās gāzes ekvivalenta aprēķinā piemēro ogļskābās gāzes ekvivalenta faktoru 0,264;

12.2. primārās enerģijas patēriņa aprēķinā piemēro konversijas koeficientu 1,0.

12.1 Ja ieguldījumus plāno sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, piektajā atlases kārtā ogļskābās gāzes ekvivalenta emisiju samazinājumu aprēķina atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

13. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, projekta iesniedzējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu:

13.1. atbilstoši tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā:

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

RF – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (kilovatstundas gadā, megavati vai ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā);

RA – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (kilovatstundas gadā, megavati vai ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā);

13.2. 100 procentu apmērā, ja iznākuma rādītāju izpildes vērtība sasniegta 0–15 procentu (neieskaitot) apmērā.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

14. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 100 566 185 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 82 762 410 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 842 669 euro), pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām – vismaz 15 084 929 euro un valsts budžeta finansējums – 2 718 846 euro. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums:

14.1. 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 63 475 488 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 53 954 164 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 842 669 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 9 521 324 euro;

14.2. 13.1.3.1. pasākuma ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 37 090 697 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 28 808 246 euro, pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām – vismaz 5 563 605 euro un valsts budžeta finansējums – 2 718 846 euro.

15. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

15.1. pirmajā atlases kārtā finansējumu plāno 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, un tas nepārsniedz 35 833 872 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 30 458 791 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 842 669 euro) un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 5 375 081 euro;

15.2. otrajā atlases kārtā finansējumu plāno 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, un tas nepārsniedz 12 758 057 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 10 844 348 euro un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 1 913 709 euro;

15.3. trešajā atlases kārtā finansējumu plāno 13.1.3.1. pasākuma ietvaros, un tas nepārsniedz 3 657 545 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 108 913 euro un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 548 632 euro;

15.4. ceturtajā atlases kārtā finansējumu plāno 13.1.3.1. pasākuma ietvaros, un tas nepārsniedz 4 283 111 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 640 644 euro un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 642 467 euro;

15.5. piektajā atlases kārtā plānotais finansējums ir 44 033 600 euro (14 883 559 euro 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un 29 150 041 euro 13.1.3.1. pasākuma ietvaros), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 34 709 714 euro (12 651 025 euro 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un 22 058 689 euro 13.1.3.1. pasākuma ietvaros) un nacionālais finansējums – vismaz 9 323 886 euro, tai skaitā pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām – vismaz 6 605 040 euro (2 232 534 euro 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un 4 372 506 euro 13.1.3.1. pasākuma ietvaros) un valsts budžeta finansējums – 2 718 846 euro (13.1.3.1. pasākuma ietvaros):

15.5.1. projektiem, kuros īsteno šo noteikumu 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā minētās darbības, plānotais finansējums ir vismaz 32 268 894 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – vismaz 27 428 560 euro un nacionālais finansējums – vismaz 4 840 334 euro;

15.5.2. projektiem, kuros īsteno šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktā minētās darbības, plānotais finansējums ir vismaz 11 764 706 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – vismaz 10 000 000 euro un nacionālais finansējums – vismaz 1 764 706 euro.

16. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 484)

17. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 484)

17.1 Neizmantoto pirmās, otrās, trešās un ceturtās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas trešajā un ceturtajā atlases kārtā atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza piektajai atlases kārtai. Neizmantoto šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā paredzēto piektās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā paredzēto 13.1.3.1. pasākuma projektu īstenošanas rezultātā, novirza šo noteikumu 15.5.1. apakšpunktā paredzētajiem piektās atlases kārtas projektiem. Ja atklātā projektu iesniegumu atlasē iesniegtajos projektos, kuros īsteno 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā minētās darbības, plānots mazāks finansējums nekā šo noteikumu 15.5.1. apakšpunktā paredzētais, bet projektos, kuros īsteno šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktā minētās darbības, finansējums pārsniedz šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā paredzēto finansējumu, neizmantoto šo noteikumu 15.5.1. apakšpunktā paredzēto piektās atlases kārtas finansējumu novirza šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā minētajiem piektās atlases kārtas projektiem.

18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/320), 67., 68. un 69. pantam.

19. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām.

19.1 Ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nav mazāks par 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

21. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro.

22. Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuriem kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 1 000 000 euro.

22.1 Ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā vienu projektu, kura kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 500 000 euro.

22.2 Piektās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētās valstspilsētas vai novada vienas pašvaldības viens vai vairāki projektu iesniedzēji īsteno projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 5 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

23. Projekta iesniedzējs:

23.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.2. otrajā atlases kārtā ir pašvaldība ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.3. trešajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.4. ceturtajā atlases kārtā ir šo noteikumu 23.1. un 23.3. apakšpunktā minētā nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.5. piektajā atlases kārtā ir valstspilsētas vai novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai minēto pašvaldību kapitālsabiedrība, vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šajā apakšpunktā minētajai pašvaldībai. Šajā punktā minētās kapitālsabiedrības veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

24. Projektu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 24.1 punktā minēto gadījumu.

24.1 Gadījumos, kad finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās darbības par saviem līdzekļiem un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, ja sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu.

24.2 Šo noteikumu 24.1 punktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs:

24.21. līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus grozījumiem vienošanās vai civiltiesiskā līgumā par projekta īstenošanu;

24.22. noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projekta darbībām un iznākuma rādītājiem, kas tiks sasniegti līdz 2024. gada 31. oktobrim;

24.23. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām darbībām un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.

24.3 Sadarbības iestāde apstiprina un veic maksājumus par šo noteikumu 24.22. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.

24.4 Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 24.1 punktā minētajā gadījumā nepabeidz visas plānotās projekta darbības par saviem līdzekļiem un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā izmaksāto finansējumu saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

25. Projekta iesniedzējs par katru ēku, ēkas daļu vai kopēju ēku grupu var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās, kuras atrodas vienā adresē un kurām ir kopīga enerģijas uzskaite.

25.1 Piektās atlases kārtas ietvaros, ja ieguldījumi plānoti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par vienu ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu. Ja plānotas investīcijas ēkās atbilstoši šo noteikumu 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktam un darbībās atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, projektu iesniedz par katru daļu atsevišķi, ievērojot šo noteikumu 15.5. apakšpunktā noteikto finansējuma sadalījumu.

26. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu iekļauj pašvaldības attīstības programmā (pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros). Projekta idejas konceptā (otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros) norāda projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.

27. Finansējuma saņēmējs uzraudzības periodā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem un iesniedz tos sadarbības iestādei.

28. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.

28.1 Piektās atlases kārtas ietvaros, ja ieguldījumi plānoti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda ar projekta ieviešanu saistīto energoresursu patēriņu (megavatstundas), kā arī apstrādāto notekūdeņu apjomu (kubikmetri) vai faktisko tīklā ievadīto ūdens apjomu (kubikmetri) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt nepieciešamo apstrādātā notekūdens vai tīklā ievadītā dzeramā ūdens un elektroenerģijas skaitītāju uzstādīšanu un informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas), kā arī apstrādāto notekūdeņu apjomu (kubikmetri) vai faktisko tīklā ievadīto ūdens apjomu (kubikmetri) pēc projekta īstenošanas.

29. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus var veikt:

29.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

29.2. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.

30. Projektu īsteno pašvaldību, pašvaldību kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību infrastruktūrā vai infrastruktūras daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot atbalstu tādai infrastruktūrai, kurā:

30.1. atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES):

30.1.1. sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes);

30.1.2. valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

30.2. paredzēts atbalsts kultūras un sporta mērķiem, ja nav ietekmes uz tirdzniecību un ja netiek kropļota konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū, un sniegtajiem pakalpojumiem ir izteikti vietējs raksturs.

30.1 Šo noteikumu izpratnē ar infrastruktūras daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu infrastruktūras daļu, kurā vismaz 80 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai un līdz 20 procentiem no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) – papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai vai parasto papildpakalpojumu sniegšanai un no kuras izslēgta jebkura cita saimnieciskā darbība. To infrastruktūras daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, izņemot gadījumu, kad projektam tiek piešķirts de minimis atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 34. un 34.4 punktu.

31. Ja projekta iesniedzējs ir valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju noslēdz pakalpojumu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

31.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

31.2. prasības ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

31.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem (izņemot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem) un nepārsniedz 10 gadus;

31.4. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

31.5. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

31.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

31.7. atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

31.1 Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 31. punktam, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 31.6. apakšpunktam nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.

32. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citiem darbību veidiem (un ar tiem saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas rodas, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

33. Dokumentāciju, kas saistīta ar valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalsta sniedzējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. Dokumentāciju, kas saistīta ar valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs glabā 10 gadus no uzliktā pilnvarojuma termiņa beigām.

34. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta dzīves ciklā (infrastruktūras amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) nosacījumus, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

34.1 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

34.2 Finansējuma saņēmējs projekta dzīves cikla laikā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu ​48. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē), vai infrastruktūras daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē), kā arī ja infrastruktūra vai tās daļa, kurā veiktas investīcijas, tiek izmantota citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību vai parasto papildpakalpojumu, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 48. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.

34.3 Dokumentāciju, kas saistīta ar šo noteikumu 34.2 punktā paredzēto investīciju atbilstības uzraudzību, atbalsta sniedzējs un atbalsta saņēmējs uzglabā šo noteikumu 34.2 punktā paredzētajā termiņā.

34.4 De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam piešķir citai saimnieciskajai darbībai (šo noteikumu 44., 45. un 46. punktā minētajām izmaksām), sniedz saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013, ievērojot šādus nosacījumus:

34.41. de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā, atbalstu piešķirot no 2017. gada līdz 2019. gada 1. jūlijam, nevienā no trim triju fiskālo gadu periodiem nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

34.42. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja projekta iesniedzējs darbojas vienā vai vairākās nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, vai citās uz šo regulu attiecināmās darbības jomās, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, regulu Nr. 1407/2013 piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomām, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;

34.43. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam minētais atbalsts nepalielina šo noteikumu 34.41. apakšpunktā minētajos periodos saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī;

34.44. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību pirms 2019. gada 1. jūlija. Dokumentāciju par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;

34.45. par de minimis atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde ir grozījusi vienošanos par projekta īstenošanu.

34.5 Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar atbalstu, kas piešķirts citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

34.6 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

34.7 Sadarbības iestāde piešķir de minimis atbalstu, grozot vienošanos par projekta īstenošanu, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteikto piemērošanas termiņu.

35. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 13. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta iesniegumā noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.

36. Ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 35. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs šo noteikumu 13. punktā minēto atmaksājamo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

37. Ja šo noteikumu 13. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var vienoties par finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 35. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

38. Šo noteikumu 13. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto šo noteikumu 15. punktā minētās attiecīgās atlases kārtas īstenošanai atbilstoši šo noteikumu 8. punktā noteiktajam mērķim.

39. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

40. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

40.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt:

40.1.1. šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanu;

40.1.2. šo noteikumu 10. punktā minēto rādītāju sasniegšanu;

40.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

41. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību infrastruktūrā energoefektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto:

41.1. esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu un kas ir paredzēti ēkas energosertifikātā;

41.2. lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, kas ir paredzēta ēkas energosertifikātā;

41.2.1 gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja nav iespējams nodrošināt ēkas pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

41.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu un ēkas energosertifikātā paredzēto ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka:

41.3.1. vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

41.3.2. šo noteikumu 30.1. apakšpunktā paredzēto pakalpojumu sniedzējiem nepiemēro šo noteikumu 41.3.1. apakšpunkta nosacījumus un visa saražotā enerģija jāizmanto tikai ūdenssaimniecības, siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu un valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

41.3.3. šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētajām kultūras un sporta jomas darbībām nepiemēro šo noteikumu 41.3. apakšpunkta nosacījumus;

41.3.1 piektās atlases kārtas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju projektos atbalstāmās darbības, kas nodrošina infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanu un paredzētas uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmā vai vides pārvaldības sistēmā:

41.3.1 1. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana, ievērojot šo noteikumu 41.3.2. apakšpunkta nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu;

41.3.1 2. ūdenssaimniecības tehnoloģisko procesu iekārtu nomaiņa un inženierbūvju pārbūve, atjaunošana, nojaukšana vai ierīkošana (izņemot ūdensapgādes vai notekūdeņu sadales, pārvades vai savākšanas maģistrālo cauruļvadu atjaunošanu, pārbūvi vai ierīkošanu), ja šo darbību rezultātā tiek uzlabota tehnoloģisko procesu energoefektivitāte, samazināts enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms;

41.3.1 3. viedo tehnoloģiju uzstādīšana, kas uzlabo ūdenssaimniecības tehnoloģisko procesu energoefektivitāti un samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;

41.4. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

41.5. projekta vadības nodrošināšana.

42. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 41. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu 8. un 10. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un rādītāju sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

42.1 Ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalstu nepiešķir ēkai, kurā atrodas pašvaldības dome vai pagasta pārvalde.

42.2 Plānojot šo noteikumu 41.2.1 apakšpunktā minētās darbības un šo noteikumu 44.3.5. apakšpunktā minētās izmaksas, ievēro kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām.