LegalizePar Valsts policijas attīstības koncepciju
Ministru kabineta rīkojums Nr. 248Rīgā 2016. gada 6. aprīlī (prot. Nr. 16 21. §)
1. Atbalstīt Valsts policijas attīstības koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā norādītās:
1.1. 1. identificētās problēmas 1. risinājuma variantu;
1.2. 2. identificētās problēmas 1. risinājuma variantu;
1.3. 3. identificētās problēmas 2. risinājuma variantu;
1.4. 4.1. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.5. 4.2. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.6. 4.3. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.7. 4.4. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.8. 4.5. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.9. 4.6. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.10. 4.7. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu;
1.11. 4.8. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu.
2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm līdz 2017. gada 30. maijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu.
4. Tieslietu ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju līdz 2017. gada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus un pasākumu plānu, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas pienākuma nodošanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei:
4.1. ar 2019. gada 1. jūliju – konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājums) izpildi;
4.2. ar 2021. gada 1. janvāri konvojēšanu:
4.2.1. no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;
4.2.2. no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā;
4.2.3. no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;
4.2.4. no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai.
5. Jautājumu par šā rīkojuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā paredzēto uzdevumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apjomu un tā pārdali no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam.
6. Tieslietu ministrijai līdz 2016. gada 1. jūlijam sagatavot nepieciešamos tiesību aktu projektus, paredzot, ka tiesu kārtībnieku darbību nodrošina Tiesu administrācija vai tiesas, izveidojot tiesu iekšējās drošības dienestus vai slēdzot pakalpojuma līgumus ar apsardzes komersantiem.
7. Iekšlietu ministrijai, atkārtoti izvērtējot un pārskatot koncepcijas īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma apjomu (nepārsniedzot turpmāk minēto) un ministrijas aktuālās prioritātes, lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu rezultātu sasniegšanu iekšlietu nozarē, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem:
7.1. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" patrulēšanas funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai un 190 amata vietu uzturēšanai, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā un laikposmā no 2018. gada līdz 2022. gadam katru gadu ieviešot 38 amata vietas:
7.1.1. 2018. gadā – 1 621 143 euro apmērā;
7.1.2. 2019. gadā – 1 315 450 euro apmērā;
7.1.3. 2020. gadā – 1 844 993 euro apmērā;
7.1.4. 2021. gadā – 2 374 535 euro apmērā;
7.1.5. 2022. gadā – 2 904 076 euro apmērā;
7.1.6. turpmākajos gados – 2 880 592 euro apmērā katru gadu;
7.2. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā (EUROPOL), Īrijā, Hāgā un Krievijā:
7.2.1. 2017. gadā – 234 512 euro apmērā;
7.2.2. 2018. gadā un turpmāk katru gadu – 232 592 euro apmērā;
7.3. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" jaunu tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma iegādei, lai nodrošinātu pieslēgumu Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai un mājaslapas slēgtajai sadaļai:
7.3.1. 2017. gadā – 31 872 euro apmērā;
7.3.2. 2018. gadā – 29 026 euro apmērā;
7.4. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" informācijas sistēmas "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) un aizsargāta elektroniskās informācijas apmaiņas tīkla izveidei un analītiskās programmatūras iegādei Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam:
7.4.1. 2019. gadā – 440 769 euro apmērā;
7.4.2. 2020. gadā un turpmākajos gados – 21 343 euro apmērā katru gadu;
7.5. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādei un nomas un līzinga pakalpojumu samaksai:
7.5.1. 2017. gadā – 2 659 300 euro apmērā;
7.5.2. 2018. gadā – 1 947 620 euro apmērā;
7.5.3. 2019. gadā – 538 120 euro apmērā;
7.6. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma" Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu iegādei:
7.6.1. 2017. gadā – 1 642 777 euro apmērā;
7.6.2. 2018. gadā – 1 677 281 euro apmērā;
7.6.3. 2019. gadā un turpmākajos gados – 1 574 280 euro apmērā katru gadu;
7.7. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums" taktiskā poligona un dažādu situāciju modelēšanai piemērotas šautuves izveidei, kā arī Valsts policijas koledžas sporta kompleksa remontam:
7.7.1. 2017. gadā – 1 778 590 euro apmērā;
7.7.2. 2018. gadā – 1 778 590 euro apmērā.
Ministru prezidents Māris KučinskisIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
(Ministru kabineta2016. gada 6. aprīļarīkojums Nr. 248)
Valsts policijas attīstības koncepcija
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. Valsts policijā uz esošas struktūrvienības bāzes izveidot analītisku, preventīvos pasākumus un uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešanu koordinējošu struktūrvienību, kuras galvenajos uzdevumus paredzēt:‒ uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas pakāpeniskas ieviešanas koordinēšanu;‒ likumpārkāpumu dinamikas un tendenču analīzi visās Valsts policijas struktūrvienībās līdz II kategorijas iecirkņa līmenim, sadarbībā ar Kriminālpolicijas analītisku struktūrvienību;‒ sabiedrības viedokļa pastāvīgu monitoringu;‒ reģionālo pārvalžu metodisko vadību atbilstošu preventīvo pasākumu realizēšanā;‒ prevencijas projektu un uzskates materiālu izstrādi un nodošanu teritoriālo pārvalžu rīcībā;veikto preventīvo pasākumu efektivitātes apzināšanu, analizējot kriminogēno situāciju pirms un pēc pasākumu realizēšanas, kā arī vadoties no atkārtotas sabiedrības anketēšanas rezultātiem; |
| 2. izvērtēt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes strukturālās reorganizācijas ietekmi uz Valsts policijas preventīvā darba efektivitāti; |
| 3. vienotas un salīdzināmas Kārtības policijas dienestu darba strukturālās uzbūves ieviešana Valsts policijas reģionos. |
| 4. apmācību programmas izstrāde problēmu risināšanas metožu izmantošanai un policijas darbinieku apmācība; |
| 5. uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas, tai skaitā problēmu risināšanas metodes ieviešana Valsts policijā. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. nodrošināt pirmā līmeņa apmācību darbam ar cietušajiem Valsts policijas amatpersonām pēc jaunizstrādātas programmas, piesaistot attiecīgus ekspertus, t.sk. no policijas vides); |
| 2. nodrošināt policijas darbinieku apmācību darbam ar cietušajiem otrā līmeņa programmai; |
| 3. veikt darba ar cietušajiem prakses novērtējumu, lai konstatētu veikto apmācību un darba virziena īstenošanas faktiskos rezultātus un noteiktu turpmākās rīcības nepieciešamību; |
| 4. Izmantojot ES finanšu programmu iespējas īstenot pasākumus reviktimizācijas situācijas izpētei Latvijā, tās risku novērtēšanas un novēršanas sistēmas izstrādei un policijas darbinieku apmācībai. |
| 5. Izvērtēt un veikt pasākumus fizisko šķēršļu, kas ietekmē cietušo apmierinātību ar policijas darbu, novēršanai, atbilstoši 2012.gada 25.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2012/29/ES noteikto noziegumos cietušo tiesību minimālo standartu nodrošināšanai un ievērošanai. |
| Patruļpolicija kopā, t.sk.,(pēc štata /faktiski) | Vadība(pēc štata /faktiski) | konvojs(pēc štata /faktiski) | Satiksmes uzraudzība(pēc štata /faktiski) | Patruļdienests(pēc štata /faktiski) | speciālo uzdevumu bataljons(pēc štata /faktiski) | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| GKPP | 31/31 | 1/1 | 30/30 | |||
| Rīgas RP | 903/718 | 27/27 | 159/110 | 297/253 | 280/223 | 140/109 |
| Latgales RP | 190/189 | 14/14 | 51/50 | 88/88 | 37/37 | |
| Kurzemes RP | 173/151 | 1/1 | * | 93/85 | 79/65 | |
| Vidzemes RP | 175/167 | 1/1 | * | 86/80 | 88/86 | |
| Zemgales RP | 235/215 | 1/1 | * | ** | ** | |
| Kopā: | 1707/1472 | 44/44 | 210/160 | 594/536 | 484/411 | 140/109 |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. vienotas un salīdzināmas patruļdienesta strukturālās uzbūves ieviešana Valsts policijas reģionos, vienlaikus atdalot konvoja izpildei paredzētās struktūrvienības no patrulēšanas un satiksmes uzraudzību veicošajām struktūrvienībām (izpildāms 1.1.nodaļas 3.uzdevuma ietvaros); |
| 2. prioritizēt patrulēšanas pienākumu izpildi, pārskatot iekšējo darba organizāciju regulējošos VP noteikumus, lai:- radītu pietiekamas iekšēji - administratīvas barjeras patruļdienesta personāla izmantošanai ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē;- nostiprinātu satiksmes uzraudzības struktūrvienības pamata specializācijas ievērošanu personāla resursu operatīvajā vadībā; |
| 3. nodrošināt visu patruļpolicijas amatpersonu apmācību autotransporta vadīšanas B kategorijas tiesību iegūšanai; |
| 4. īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu; |
| 5. kopēju drošas vides attīstības plāna izstrādi (kopā ar pašvaldības domi); |
| 6. izstrādāt un īstenot kopējas Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieku apmācības programmas lokālā līmenī par sadarbības lomu un tās iespējām drošas vides veidošanā |
| 7. veikt labākās sadarbības prakses starp Valsts policiju un pašvaldības policiju apkopošanu un izplatīšanu pēc projekta principiem; |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. Vienotas un salīdzināmas Operatīvās vadības struktūrvienību sistēmas izveide Valsts policijas reģionos izstrāde, vienlaikus nosakot vienotu dežūrmaiņas sastāvu, vienotu operatīvās vadības struktūrvienību pakļautību. (izpildāms 1.1.nodaļas 2.uzdevuma izpildes ietvaros); |
| 2. izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām", paredzot vecākā iecirkņa inspektora, iecirkņa inspektora amatus, vecākā nepilngadīgo lietu inspektora un nepilngadīgo lietu inspektora amatus; |
| 3. pārskatīt kriminālprocesu piekritību kārtības policijas amatpersonām, kuru pamata pienākumos ietilpst likumpārkāpumu vispārējās un individuālās prevencijas pasākumu veikšana (iecirkņa inspektoriem un nepilngadīgo lietu inspektoriem); |
| 4. veikt kārtības policijas amatpersonu darba ar policijas darbinieku palīgiem rezultātu un procesa kompleksu izvērtējumu. Sagatavot konkrētus priekšlikumus policijas darbinieku palīgu izmantošanai vispārējās un individuālās prevencijas pasākumos un organizēt to ieviešanu; |
| 5. izstrādāt zinātniski pamatotus kritērijus un to saturiskos radītājus iecirkņa inspektora un nepilngadīgo lietu inspektora apkalpojamās teritorijas noteikšanai; |
| 6. izstrādāt un apstiprināt nepilngadīgo lietu inspektoru tipveida amata aprakstus; |
| 7. veikt izvērtējumu par iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru tipveida amata aprakstu ieviešanu un tajos noteikto pamata pienākumu prioritātes ievērošanu Valsts policijas struktūrvienībās; |
| 8. Izstrādājot izglītības programmas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" prasībām, izglītības programmu saturu veidot ievērojot Valsts policijas amatpersonu nepilngadīgo lietu jomā specifiku, kā arī veidot programmas saturu, lai mācību process tiktu balstīts uz praktisku dzīves situāciju modelēšanu un praktisko uzdevumu izpildes tiesisko analīzi. |
| 9. Ikdienas vienotās profesionālās pilnveides izglītības programmu dienesta vietās Valsts policijas amatpersonām īstenošanā pastiprināt tēmas par tiesību zinātņu pamatiem un normatīvā regulējuma piemērošanas problemātiku (tostarp starptautisko un nacionālo judikatūru) bērnu tiesību aizsardzības jomā (nepilngadīgo lietu inspektoriem), paredzot apgūto zināšanu pārbaudi. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. pilnveidot pirmstiesas kriminālprocesa neatliekamības kārtībā piemērošanu, t.sk. ieviešot praksē neatliekamības kārtības protokolu, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un personu saukšanu pie kriminālatbildības; |
| 2. Eiropas Komisijas pamatprogrammas "Drošības un brīvības garantēšana" īpašās programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros sagatavotā projekta "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, ar to radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietoto resursu daudzumu" īstenošana, lai apzinātu ārvalstu praksi un veicinātu Latvijā vienkāršoto kriminālprocesa formu ieviešanu; |
| 3. kopīgas Valsts policijas darbinieku un prokuroru apmācību sistēmas izveide un apmācību organizēšana, kas veicinās izmeklētāju un prokuroru vienotu izpratni par izmeklēšanas jautājumiem; |
| 4. pastāvīga vienotas Valsts policijas un prokuratūras izmeklēšanas metodikas un taktikas izstrāde un ieviešana; |
| 5. vienotu Valsts policijas un prokuratūras noziedzības apkarošanas prioritāšu noteikšana un sagaidāmās rīcības definēšana prioritāšu īstenošanai. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. Nozīmēt atbildīgās amatpersonas un nodrošināt to apmācību Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols Ģenerālsekretariātā par tehniskās komunikācijas jautājumiem; |
| 2. Izveidot profesionālās pilnveides sistēmu, kas nodrošinātu iespējas starptautiskās sadarbības nodrošināšanā iesaistītajām amatpersonām regulāri paaugstināt angļu valodas zināšanas, īpaši policejiskās un juridiskās terminoloģijas jomā, tādējādi stiprinot Valsts policijas kapacitāti starptautiskās sadarbības nodrošināšanā.likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
| 3. Lai nodrošinātu aptuveni 300 amatpersonu apmācību (grupās ar nelielām un labām priekšzināšanām) centrālajā un reģionu līmenī gadā ieviest papildu 2 lektoru amata štata vietas un paredzēt izdevumus to atlīdzībai. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. izstrādāt un īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas jautājumos (izpildāms 2.1.nodaļas 3. uzdevuma ietvaros); |
| 2. Valsts policijas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" tiesību zinātnes nozares studiju kursos iekļaut tēmas par augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un elektronisko pierādījumu iegūšanu un izpēti. |
| 3. izstrādāt un īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmu par augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un elektronisko pierādījumu iegūšanu un izpēti. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. pārstrādāt 2010.gadā apstiprinātās profesionālās pilnveides izglītības programmas "Kriminālizlūkošanas modelis Valsts policijā" (pieci līmeņi), lai to saturs atbilstu patreizējam Valsts policijā īstenotajam kriminālizlūkošanas modelim, kā arī iekļaujot tajās Eiropas Savienības kriminālizlūkošanas modeļa aktualitātes; |
| 2. iespēju robežās piesaistot ārvalstu vai starptautisko organizāciju ekspertus, izstrādāt analītiķu profesionālās pilnveides izglītības programmas (operatīvā analīze, stratēģiskā analīze), ar mērķi attīstīt un nodrošināt analītiķu apmācību iespējas Latvijā; |
| 3. katru gadu izvērtēt, kāda līmeņa apmācības ir nepieciešamas kriminālizlūkošanā iesaistītajām amatpersonām, un iekļaut tās profesionālās pilnveides kursu plānā, lai nodrošinātu pastāvīgas iespējas celt amatpersonu kvalifikācijas līmeni kriminālizlūkošanas jomā; |
| 4. Valsts policijas koledžas īstenotajās izglītības programmās – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" un arodizglītības programmas "Policijas darbs" studiju kursos (mācību priekšmetos) iekļaut tēmas par kriminālizlūkošanu, lai sniegtu izglītojamajiem pamata zināšanas par kriminālizlūkošanu, tās organizāciju un lomu Valsts policijas darbībā; |
| 5. nepieciešamības gadījumā piesaistot ārvalstu vai starptautisko organizāciju ekspertus, papildināt metodisko materiālu klāstu par kriminālizlūkošanas jautājumiem, iekļaujot tajos sistematizētu informāciju par kriminālizlūkošanas sistēmas veidošanu un darbību Eiropas Savienībā, nacionālajā līmenī, kā arī sagatavojot analītiķu rokasgrāmatu, ar mērķi veicināt kriminālizlūkošanā iesaistīto amatpersonu izpratni par kriminālizlūkošanas organizāciju, kā arī nodrošinot metodiska rakstura atbalstu un metodoloģiskas bāzes radīšanu analītiķiem jautājumos par izvērtēšanas metodēm un analītisko produktu sagatavošanas jautājumiem; |
| 6. nodrošināt iespējas analītiķiem paaugstināt kvalifikāciju radniecīgos dienestos ārvalstīs un starptautisko organizāciju, t.sk. Eiropola, piedāvātajos analītiķu apmācību kursos, lai nodrošinātu ārvalstu labākās prakses pārņemšanu un Valsts policijas analītiķu kvalifikācijas atbilstību Eiropola un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējam līmenim analītiskā darba jomā. |
| gads | pieņemti dienestā | atvaļināti no dienesta | starpība |
|---|---|---|---|
| 2007.gads | 397 | 428 | - 31 |
| 2008.gads | 435 | 491 | - 56 |
| 2009.gads | 70 | 1214 | - 1144 |
| 2010.gads | 395 | 632 | - 237 |
| 2011.gads | 230 | 660 | - 430 |
| 2012.gads | 323 | 485 | - 162 |
| 2013.gada 1.pusgads | 188 | 95 | + 93 |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. izstrādāt grozījumus Valsts policijas 2009.gada 12.maija noteikumos Nr.7 "Kārtība, kādā Valsts policijā organizē dienesta laika pagarināšanu", paredzot pēc struktūrvienību priekšnieku iniciatīvas individuālo pārrunu veikšanu ar amatpersonām, lai motivētu tās turpināt dienestu pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas; |
| 2. pārskatīt noteiktās dienestam nepieciešamās veselības stāvokļa prasības, izvērtējot to atbilstību attiecīgajās amatu kategorijās reāli nepieciešamajām, kā arī līdzsvarojot kandidātam un dienestā esošām amatpersonām izvirzītās prasības, un izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.970 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību"; |
| 3. veikt plānveidīgas reklamējoša rakstura aktivitātes policijas darba popularizēšanai likumā noteiktajām prasībām atbilstošai iedzīvotāju mērķgrupai, rosinot interesi par policijas darbu un vēlmi pieteikties mācībām Valsts policijas koledžā, lai iegūtu policijas darbiniekam atbilstošu izglītību; |
| 4. izveidot un uzturēt Valsts policijas publiskās mājas lapas sadaļā "Darba piedāvājumi" anketu personām, kuras vēlas dienēt Valsts policijā, vienlaikus nosakot personāla vadības struktūrvienības darbiniekiem par pienākumu, sazināties ar potenciālo kandidātu dienestam, informēt par dienesta iespējām, dokumentu noformēšanas kārtību, gaidāmo uzņemšanu Valsts policijas koledžā un citiem potenciālo kandidātu interesējošajiem jautājumiem; |
| 5. veikt pētījumu par nemateriālo motivēšanas līdzekļu ietekmi uz Valsts policijas darbinieku un dienestā esošo amatpersonu motivāciju, to piemērošanas kritēriju un procedūru vērtējumu darbinieku un amatpersonu vidū, un izstrādāt un ieviest priekšlikumus iespējamo trūkumu šo līdzekļu piemērošanā novēršanai; |
| 6. izvērtēt un iedibināt kā pastāvīgu praksi (nostiprināt ar iekšēju normatīvo aktu) papildus nemateriālus darbinieku un amatpersonu motivējošos līdzekļus. |
| novērtēšanas gads/ novērtēto skaits | novērtējuma pakāpe "A1" -"atbilst noteiktajām prasībām, var izvirzīt augstākā amatā" | novērtējuma pakāpe "A2" - "atbilst noteiktajām prasībām" | novērtējuma pakāpe "B"-"daļēji neatbilst noteiktajām prasībām" | novērtējuma pakāpe "C" -"neatbilst noteiktajām prasībām" |
|---|---|---|---|---|
| 2010.gads / 3856 amatpersonas | 386 (10,01%) | 3431 (88,98%) | 39 (1,01%) | 0 (0%) |
| 2011. gads / 2521 amatpersona | 181(7,18%) | 2295 (91,04%) | 45 (1,78%) | 0 (0%) |
| 2012.gads / 3854 amatpersonas | 220 (5,71%) | 3547 (92,03%) | 85 (2,21%) | 2 (0,05%) |
| 2013.gada 1.pusgads | 65 (4,15%) | 1478 (94,38%) | 23 (1,47%) | 0 (0%) |
| gads | disciplināri sodīto nodarbināto skaits | procentuāli no kopējā esošo amatpersonu skaita | ||
| --- | --- | --- | ||
| 2008. | 445 | 4,9 % | ||
| 2009. | 338 | 4,4,% | ||
| 2010. | 229 | 3 % | ||
| 2011. | 308 | 4.3% | ||
| 2012. | 268 | 3,8% | ||
| 2013.g.1.pusg. | 119 | 1,7% |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. pakāpeniski izstrādāt kompetenču modeļus noteiktiem amatiem Valsts policijā un ieviest kompetenču pieeju amatpersonu un kandidātu psiholoģiskajā testēšanā, kompetenču novērtēšanai izmantojot gan testus elektroniskā formātā, gan intervijas, gan praktisku uzdevumu veikšanu; |
| 2. pilnveidot personāla karjeras izaugsmes sistēmu, precīzāk definējot pretendentu atlasi vadītāju (augstākajai speciālajai dienesta pakāpei "pulkvežleitnants" atbilstošajiem) amatiem, veicot pasākumus Valsts policijas 2010.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.7 "Kārtība, kādā Valsts policijā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm karjeras attīstību" pilnveidošanai, tajā skaitā paredzot caurskatāma iekšējā konkursa rīkošanu uz vakantajiem vadītāju amatiem, pastiprinot kompetenču novērtēšanas rezultātu ievērošanu kandidātu izvērtēšanā, kā arī norīkošanas profesionālās pilnveides kursu personāla vadībā nosacījumus un sekas, ja kurss nav apgūts; |
| 3. veikt atkārtotu personāla karjeras izaugsmes sistēmas pārskatīšanu, paplašinot personāla vadības jomā apmācāmo amatpersonu loku, iekļaujot tajā amatpersonas:- kuru darbība ir novērtēta ar A1 (amatpersona atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā);- ar augstāko izglītību, kuras pieņem dienestā un ieceļ kadeta amatā profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" apguvei;- kuras tiek nosūtītas uz augstākās izglītības iestādi, ar kuru Valsts policijai ir noslēgts līgums par speciālista sagatavošanu (5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei); |
| 4. pilnveidot profesionālās pilnveides izglītības programmu "Personāla vadība", palielinot tās apjomu un paredzot kursa noslēgumā apgūto zināšanu pārbaudi, kuras sekmīga nokārtošana ir pamats apliecības par kursa apguvi izsniegšana; |
| 5. izvērtēt iespējas, riskus un ieguvumus amatpersonu pārcelšanai struktūrvienību vadītāju amatos tikai pēc sekmīgas profesionālās pilnveides izglītības programmas "Personāla vadība" apguves dienesta interesēs uz noteiktu laiku (līdz 6 mēnešiem), lai pārbaudītu amatpersonas piemērotību vadītāja amatam vai paredzēt kandidātam uz vadītāja amatu uzdot pildīt vadītāja pienākumus uz noteiktu laiku, kurā kandidāts tiek nosūtīts uz personālvadības kursiem un pārbaudīta kandidāta piemērotība vadītāja amatam, izstrādājot atbilstošo iekšējo normatīvo regulējumu; |
| 6. izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumos Nr.532 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība", lai:‒ paplašinātu amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšanas komisijas pilnvaras;‒ paredzētu amatpersonas dienesta disciplīnas, tajā skaitā ētiskuma ievērošanas vērtēšanu;‒ precizētu sekas novērtējumam "neatbilst noteiktajām prasībām";‒ paredzētu paplašinātās (360 grādu) novērtēšanas veikšanu noteiktos amatos Valsts policijā dienošajām amatpersonām; |
| 7. veikt amatu, ar kuriem savus amatus savieno Valsts policijas amatpersonas, izvērtēšanu, nosakot iespējamos amatu savienošanas riskus, un sagatavot priekšlikumus grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", nosakot ierobežojumus amatpersonu kategorijām, kuras drīkst savienot amatus un amatu kategorijas ar kādiem Valsts policijas amatpersonas amatus drīkst savienot; |
| 8. pastiprināt kontroli par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un Valsts policijas 2008.gada 3.novembra noteikumu Nr.19 "Kārtība, kādā Valsts policijas amatpersonas saņem rakstveida atļauju savienot valsts amatpersonas amatu Valsts policijā ar citu amatu, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi" prasību ievērošanu, papildus vērtējot "savienojamās darbavietas". |
| 9. lai mazinātu latento disciplīnas pārkāpumu daļu, ieviest regulāru disciplīnas pārkāpumu rašanās riska analīzes praksi (Valsts policijas Iekšējā drošības biroja veikto Valsts policijas disciplinārās prakses pārskatu ietvaros), kas balstīta uz veikto dienesta pārbaužu un konstatēto disciplinārpārkāpumu noskaidrotajiem pārkāpumu cēloņiem un atkarībā no pārkāpumu risku analīzes rezultātiem organizēt tematiskās darba organizācijas pārbaudes VP reģionālajās struktūrvienībās. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. izvērtēt amatpersonu profesionālās pilnveides dienesta vietās, vispārējās un speciālās fiziskās un šaušanas sagatavošanas nodošanas Valsts policijas koledžai ieguvumus un trūkumus un, balstoties uz izdarītajiem secinājumiem, veikt nepieciešamos procesa pilnveidošanas pasākumus, nepieciešamības gadījumā attiecīgi mainot normatīvo regulējumu; |
| 2. veikt pasākumus Valsts policijas ekspertu apmācības ES DV augstskolās ar akreditētām mācību programmām kriminālistikā (forensic science) nodrošināšanai; |
| 3. izstrādāt profesiju standartus un veikt pasākumus to atbilstošai apstiprināšanai un iekļaušanai profesiju klasifikatorā; |
| 4. iesniegt nepieciešamos dokumentus Izglītības kvalitātes valsts dienestā profesionālās kompetences novērtēšanas institūcijas reģistrēšanai un slēgt deleģēšanas līgumu par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu; |
| 5. izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu grozījumu projektus, lai uzsāktu studiju rezultātu izvērtēšanu un atzīšanu saistībā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.36 "Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi". Saskaņā ar minēto MK noteikumu Nr.36 3.punktu Koledžai izveidot studiju rezultātu atzīšanas komisiju (turpmāk – komisija), kā arī saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 4.punktu izstrādāt nolikumu, kurā noteikt komisijas tiesības un pienākumus, tās veidošanas nosacījumus, kā arī iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas procedūras specifiskos nosacījumus, lai varētu uzsākt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu (ar praksi saistītu) studiju rezultātu atzīšanu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs", tādējādi samazinot kopējo studiju ilgumu un padarot studijas Koledžā Valsts policijas personālam pieejamākas; |
| 6. izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu grozījumu projektus, radot iespēju amatpersonai nezaudēt finansiāli studiju (mācību) uzsākšanas gadījumā Koledžas vai augstākās izglītības iestādē pilna laika klātienes izglītības programmās. |
| 7. izvērtēt policijas darbinieku profesionālās kvalifikācijas jautājumu koordinācijas līdzšinējā mehānisma rezultātus un pārskatīt tā darbību, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošas izmaiņas vai stiprinot mehānismā iesaistīto struktūrvienību ieguldījumu un kapacitāti. |
| Uzdevumi problēmu risināšanai |
|---|
| 1. Izstrādāt grozījumu likuma "Par policiju" 35.pantā, deleģējot Ministru kabinetam noteikt normas, pēc kādām Valsts policija, Valsts policijas koledža un Drošības policija nodrošināma ar materiāltehniskajiem līdzekļiem dienesta/darba pienākumu izpildei, izglītošanas un profesionālās pilnveides vajadzībām, kā arī izstrādāt atbilstoša satura Ministru kabineta noteikumus; |
| 2. nodrošināt regulāru Ministru kabineta noteikto Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normu pārskatīšanu un nepieciešamības gadījumā aktualizēšanu; |
| 3. atbilstoši aktualizētajām materiāltehniskās apgādes normām, ievērojot Valsts policijas rīcībā esošos resursus un to nolietojumu, izstrādāt materiāltehniskā nodrošinājuma programmu pieciem gadiem (turpmāk – programma), katru gadu aktualizējot to. Programma ir pamatojums budžeta izdevumu plānošanai un papildu finansējuma pieprasīšanai materiāltehniskā nodrošinājuma jomā; |
| 4. Sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru izstrādāt Iekšlietu ministrijas un tās dienestu vienotas IKT vadlīnijas. |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
|---|---|
| - policija spēs prioritizēt savus resursus, vairāk novēršot un atklājot sevišķi smagos un smagos noziegumus;- tiks mazināta procesa virzītāju pārmērīgā izmeklēšanas slodze, mazinot profesionāla personālsastāva aizplūšanu un uzlabojot izmeklēšanas kvalitāti; | - atsevišķi kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, ja tajos jau sākotnēji nav noskaidrota noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona, pēc galveno darbību veikšanas, kuras varētu palīdzēt noziegumu atklāt, netiks aktīvi izmeklēti; |
| - policijai būs pieejami lielāki resursi proaktīvai rīcībai, lai vairāk personu aizturētu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī; | - var veidoties atsevišķu cietušo personu negatīvs viedoklis par policijas darbu, ja atsevišķu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu veidi netiks aktīvi izmeklēti. |
| - atslogojot kārtības policijas amatpersonu darbu no kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas, policijai būs pieejami vairāk resursi preventīvo pasākumu īstenošanai, noziegumu un citu likumpārkāpumu novēršanai, kas nākotnē var radīt noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanos; | - var palielināties neziņošanas policijai gadījumi par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu notikumiem. |
| - palielināsies sabiedrības paļāvība uz policiju kā iestādi, kas sabiedrības apmaksātos resursus patērē mērķtiecīgi, attaisnoti un atbilstoši sabiedrībai saprotamiem principiem; | |
| - nav nepieciešami papildu valsts budžeta un personāla resursi izmeklētāju skaita palielināšanai; | |
| - samazināsies citu kriminālprocesa virzībā un izskatīšanā iesaistīto institūciju (prokuratūras) noslogotība; | |
| - iespēja nodrošināt Valsts policijai pieejamo resursu sabalansētu sadali starp tai ar likumu noteiktajiem uzdevumiem. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - tiks izpildītas Kriminālprocesa likumā noteiktās prasības; | - nepieciešami ievērojami papildu finanšu resursi jaunu štata vienību ieviešanai un jaunu darbinieku darbības nodrošināšanai. (Katru gadu trīs gadu laikā papildu 300 štata vienības, kopā papildu 900 štata vienības (t.sk. 300 vecākie inspektori, 600 inspektori) |
| - paaugstināsies sabiedrības drošības sajūta; | - risks, ka nebūs iespējams nokomplektēt nepieciešamās štata vienības un līdz ar to arī izpildīt izvirzīto uzdevumu. |
| - vairāk noziedzīgu nodarījumu tiks atklāti. | - ilgs laika periods un papildus resursi Valsts policijas koledžas kapacitātes celšanai, lai apmācītu jaunos darbiniekus un nodrošinātu tiem nepieciešamo kvalifikāciju noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai; |
| - ar noziedzīgā nodarījuma sabiedrisko bīstamību nesamērīgs valsts resursu, t.sk. budžeta līdzekļu, patēriņš mazāk smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā; | |
| - kriminālprocesu izmeklēšanas piekritības starp Valsts policijas Kārtības policijas un Kriminālpolicijas amatpersonām pārskatīšanas plānu ieviešanas iespējamības un no tās izrietošo policijas pieejamības nodrošināšanas mērķu apdraudējums; | |
| - Valsts policijai pieejamo resursu nesabalansēta sadale starp tai ar likumu noteikto uzdevumu izpildi (resursu koncentrēšana pamatā tikai uz viena no pieciem likumā noteiktajiem uzdevumiem – atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus – izpildi). | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - mērķtiecīgāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums; | - paredzami papildu izdevumi Ieslodzījuma vietu pārvaldei. |
| - samazinās apcietināto un notiesāto personu likumā noteikto tiesību ierobežošana to atrašanās laikā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās; | - 2015.gada 1.oktobrī Ieslodzījuma vietu pārvaldē bija 263,95 vakances un tas nozīmē, ka arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei būs līdzīgas problēmas ar konvojēšanas personāla nodrošinājumu, kādas tās šobrīd ir Valsts policijā. Papildus jānorāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei nebūs iespēju minētajiem amatiem novirzīt citus pienākumus veicošas amatpersonas, kā to šobrīd dara Valsts policija, jo ieslodzījuma vietu darbības specifikas dēļ nav pieļaujama situācija, ka minētie citi pienākumi (piemēram, ieslodzīto uzraudzība) netiek pildīti. Tādējādi, ieviešot jauno konvojēšanas kompetenci, Ieslodzījuma vietu pārvaldei var rasties riski pārējo ieslodzījuma vietu funkciju nodrošināšanai; |
| - Valsts policijas amatpersonas, kuru pamatfunkcijās neietilps personu konvojēšana, spēs pilnvērtīgi pievērsties tām tieši noteikto amata pienākumu izpildei; | |
| - personu konvojēšanu veic darbam ar ieslodzītajiem specializēti apmācīti, profesionāli Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki; | - Ieslodzījuma vietu pārvaldei šobrīd nav telpu un cilvēkresursu konvoja tehniskās bāzes izvietošanai, līdz ar to būs nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi, lai to nodrošinātu. |
| - vieglāka konvojēšanas pieprasījumu izpildes loģistika. Sabalansējot konvojēšanas maršrutu veikšanu, iespējama lielāka līdzekļu ekonomija, jo personas no īslaicīgās aizturēšanas vietām tiks savlaicīgi nogādātas uz un no ieslodzījuma vietām un tiesām; | |
| - iespējama operatīvāka sadarbība starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Tiesu administrāciju. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - Valsts policijas amatpersonas, kuru pamatfunkcijās neietilps personu konvojēšana, spēs pilnvērtīgi pievērsties tām tieši noteikto amata pienākumu izpildei. | - apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas un apsardzes funkciju izpildes nodošana privātpersonu kompetencē neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešās daļas 2. un 4.punktā noteiktajam;- provizoriskā apsardzes komersantu pakalpojumu dārdzība. (Lai nodrošinātu personu konvojēšanu, ir nepieciešams speciāli aprīkots konvojēšanas autotransports. Šāda transportlīdzekļa izmantošana citiem mērķiem ļoti apgrūtinoša. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka apsardzes komersantam nav izdevīgi iegādāties transporta līdzekli, kura izmaksas ir ap Ls 15 000 – 25 000, un kuru var izmantot tikai 1 – 2 reizes nedēļā. Lai apkalpotu lielos starppilsētu konvojēšanas maršrutus nepieciešamas vismaz 3 – 4 transporta vienības); |
| - konvojējamo personu pārmeklēšanas kvalitātes apdraudējuma risks, kas palielinās dažādu aizliegto priekšmetu (telefonu u.c.) un vielu (narkotikas, spirta izstrādājumi u.c.) aprites iespēju ieslodzījuma vietās; | |
| - apcietinātās un notiesātās personas ir īpašs kontingents, ar kuriem ir jāprot īpaši apieties, jāzina šo personu psiholoģiskās īpatnības, jāprot nodrošināt attiecīgu apcietināto un notiesāto personu kategoriju izolāciju. Šāda pieredze nav apgūstama neilgā laika posmā, it sevišķi tas attiecas uz konvoja priekšnieku, kuram jābūt labam psihologam un jāprot novērst iespējamie konflikti konvojējamo personu starpā. Šādu profesionālu apsardzes darbinieku piesaistīšanai būtu izvirzāmi citi pakalpojuma maksas novērtēšanas kritēriji nekā tie, kas noteikti Publisko iepirkumu likumā, jo augsta minētā pakalpojuma kvalitāte par nelielu samaksu ir apšaubāma; | |
| - darba pienākumu pildīšana ir saistīta ar paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļiem – ilgstošu atrašanos slēgtā telpā kopā ar smagus un sevišķi smagus noziegumus izdarījušām personām, kā arī uz mūžu notiesātām personām, ar HIV, AIDS un tuberkulozi slimām personām, šo personu pilnu (ar personas izģērbšanos) un daļēju (bez personas izģērbšanās) pārmeklēšanu utml. Līdz ar to var rasties problēmas ar apsardzes darbinieku piesaistīšanu konvojēšanas darbam, jo darba devējam, nodrošinot nepieciešamo darba aizsardzības noteikumu ievērošanu, jārēķinās ar papildu finansiālo slogu; | |
| - pastāv augsts korupcijas risks, jeb iespēja, ka apsardzes darbinieki, nebūdami valsts amatpersonas, konvojējamām personām par attiecīgu samaksu var nodot aizliegtos priekšmetus, vielas, informāciju, pieņemt priekšmetus un vēlāk nodot privātpersonām tos par samaksu utml. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - tiks nodrošināta burtiska likuma "Par tiesu varu" 115.panta ceturtās daļas nosacījuma ievērošana un novērsti trūkumi, kas norādīti Valsts kontroles revīzijas ziņojumā. | - nepieciešami ievērojami papildu finanšu resursi jaunu štata vienību ieviešanai un jaunu darbinieku darbības nodrošināšanai; |
| - neefektīva valsts budžeta līdzekļu izmantošana, novirzot samērā šaura pienākumu loka (kārtības uzraudzīšanai tiesās un tiesu sēžu laikā) izpildei plaši sagatavotas valsts amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm; | |
| - pastāv augstas pakāpes risks, ka nokomplektēt nepieciešamo skaitu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesu kārtībnieku uzdevumu izpildei, neizdosies. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - kārtības tiesu sēžu laikā un tiesu ēkās nodrošināšanu veiks konkrēto uzdevumu izpildei specializētāks personāls; | - nepieciešami papildus finanšu resursi Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) apsardzes komersantu pakalpojumu apmaksai vai tiesu iekšējo drošības dienestu darbības nodrošināšanai, tai skaitā tiesu kārtībnieku personāla nokomplektēšanai un atalgojumam. |
| - Valsts policijai nebūs jāveic tai likumā noteiktas, taču tās pamatuzdevumiem neatbilstošas funkcijas; | |
| - efektīvāka un mērķtiecīgāka valsts budžeta līdzekļu izmantošana. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - patruļpolicijas norīkojumu skaita un klātbūtnes palielināšanās sabiedriskās vietās un vietās ar paaugstinātu kriminogenitāti; | - nepieciešami ievērojami papildu finanšu resursi jaunu štata vienību ieviešanai un jaunu darbinieku darbības nodrošināšanai; |
| - samazināsies reaģēšanas laiks, saņemot informāciju par iespējamu likumpārkāpumu; | |
| - uzlabosies likumpārkāpumu vispārīgā prevencija; | |
| - palielināsies sabiedrības apmierinātība ar policijas darbu, uzticība policijai un vispārējā drošība. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - netiek radīti tieši papildus izdevumi valsts budžetā patruļpolicijas uzdevumu izpildes nodrošināšanai; | - patrulēšanas uzdevumi tiks īstenoti pār "pārpalikuma principa", novirzot tiešo patrulēšanas pienākumu izpildei tos darbiniekus, kas nav iesaistīti citu, darbinieka tiešu klātbūtni prasošu uzdevumu izpildē; |
| - sabiedriskās kārtības uzraudzība publiskās vietās tiek īstenota paļaujoties pamatā uz iedzīvotāju ziņojumiem par likumpārkāpumiem un reaģējot uz izsaukumiem; | |
| - policijas redzamības līmenis paliks iepriekšējā līmenī; | |
| - netiks uzlabota likumpārkāpumu vispārējā prevencija. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - nodrošināta aktīva Latvijas iesaiste izplatītāko pārrobežu noziegumu (cilvēku tirdzniecības, nelegālo narkotiku izplatības un citu organizētās noziedzības darbību) izmeklēšanā; | - nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. |
| - nodrošināta divpusējā sadarbība starp Latvijas un Īrijas, Krievijas tiesībaizsardzības iestādēm ar Latvijas piederīgo iesaisti vai citu valstu piederīgo Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā; | |
| - Latvijas iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo Īrijā nodrošināts atbalsts gadījumā, ja tie kļūtu par noziegumu upuriem; | |
| - nodrošināta informācijas apmaiņa un sadarbības koordinēšanas pasākumi plānotā Eiropola tiesiskā ietvara maiņas 2014.gadā no Padomes Lēmuma uz Regulu rezultātā; | |
| - tiek sasniegti Eiropola stratēģiskajās prioritātēs un daudzgadu attīstības plānā iekļautie mērķi – veidot Eiropolu par galveno punktu izlūkdatu un izmeklēšanas informācijas par smagajiem noziegumiem un organizēto noziedzību apmaiņai un analīzei; | |
| - pilnvērtīgi tiek nodrošināta sadarbība Eiropola un trešo valstu operatīvās sadarbības līgumu ietvaros (var prognozēt būtisku informācijas apjoma pieaugumu, stājoties spēkā, iespējams jau 2013.gadā, Eiropola un Krievijas Federācijas operatīvās sadarbības līgumam); | |
| - tiek nodrošināts nepieciešamais darba apjoms organizatoriska vai administratīva rakstura jautājumu risināšanā, tuvojoties 2015.gadā paredzētajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - stiprināta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja kapacitāte; | - ierobežotas iespējas veidot sadarbību ar reģionālajām policijas iestāžu struktūrvienībām (kas ir īpaši svarīgi Īrijā), citām kompetentajām valstu tiesībaizsardzības iestādēm; |
| - apgrūtināta kompetentu speciālistu ar svešvalodu zināšanām piesaistīšana darbam Latvijā; | |
| - nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. | |
| - nav iespējama atsevišķu jautājumu risināšana un uzdevumu izpilde, kur nepieciešama pārstāvja pastāvīga dalība klātienē. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. | - Lēmumā paredzētais mehānisms ir attiecināts tikai uz to ES dalībvalstu sakaru virsnieku izmantošanu, kas norīkoti darbībai trešajās valstīs un starptautiskajās organizācijās, bet ne citās ES dalībvalstīs; |
| - citu dalībvalstu sakaru virsnieku izmantošana nenodrošina pamatu ilgtermiņa pastāvīgu un mērķtiecīgu sadarbības nodibināšanos ar konkrēto valstu policijas dienestiem; | |
| - citu dalībvalstu sakaru virsniekiem prioritāri ir savas valsts tiesībaizsardzības iestāžu jautājumi un sadarbības veicināšana konkrētās izmeklēšanas darbībās; | |
| - ja tiktu risināts jautājums par vienota Baltijas valstu (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas) policijas sakaru virsnieka ieviešanu kādā valstī, būtu jāpanāk starpvalstu vienošanās gan starp Baltijas valstīm (piem., kuru dienestu intereses tiks pārstāvētas, kādas būs prioritārās sadarbības jomas), gan uzņemošo valsti; | |
| - nav prognozējams kā tiek organizēts finansējuma nodrošinājuma jautājums, nepieciešams risināt jautājumus par piekrišanu no uzņemošās valsts (procedūra tiek risināta diplomātiskajā līmenī ar Ārlietu ministriju iesaisti) un nav prognozējams, cik ilgs laiks šāda varianta ieviešanai būs nepieciešams. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - tiek veicinātas iespējas nodrošināt virkni aktuālāko veidu pārrobežu noziegumu veiksmīgu izmeklēšanu, kā arī Latvijā noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu starptautisko meklēšanu; | - Nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. |
| - būtiski palielinās arī citu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumu apmierināšanas iespējas to kompetencē esošo kriminālprocesu izmeklēšanā; | |
| - Valsts policijas amatpersonām nodrošināta patstāvīgas apmācības iespēja par visdažādākajām tiesībaizsardzības iestāžu darbības tēmām; | |
| - nodrošināta iespēja nepastarpināti iegūt plašu informāciju par citu valstu labāko praksi konkrētos tiesībaizsardzības iestāžu darbības jautājumos un uz tā pamata pilnveidot Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbību. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - nav nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. | - Interpola uzturēto rīku izmantošanas iespējas virknes aktuālāko veidu pārrobežu noziegumu veiksmīgā izmeklēšanā, kā arī Latvijā noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu starptautiskā meklēšanā tiek ierobežotas ar esošās vienas darba stacijas pieslēguma izmantošanas tehniskajām iespējām; |
| - citu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumu apmierināšanas iespējas to kompetencē esošo kriminālprocesu izmeklēšanā paliek nemainīgi minimālā līmenī; | |
| - Interpola piedāvātās Valsts policijas amatpersonu patstāvīgas apmācības iespējas par visdažādākajām tiesībaizsardzības iestāžu darbības tēmām paliek praktiski neizmantotas. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| – kvalitatīva, ātra un efektīva lietisko pierādījumu identifikācija un nostiprināšana jau paša kriminālprocesa sākumā; | – nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. |
| ‒ nodrošināta lietisko pierādījumu virzības izsekojamība no notikuma vietas līdz ekspertīzei; | |
| ‒ tiek praktiski veicināta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kvalitāte. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| – nav nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. | – apgrūtināta kvalitatīva, ātra un efektīva lietisko pierādījumu identifikācija un nostiprināšana jau paša kriminālprocesa sākumā; |
| ‒ netiek nodrošināta lietisko pierādījumu virzības izsekojamība no notikuma vietas līdz ekspertīzei; | |
| ‒ netiek attīstīta kriminālistisko ekspertīžu kvalitātes celšana un veikšanas termiņu samazināšana; | |
| ‒ netiek veicināta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kvalitāte un termiņu samazināšana. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - Valsts policijas struktūrvienībām radīta iespēja veikt drošu informācijas elektronisku apstrādi vienotā tīklā, radot priekšnosacījumus pilnīgai Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI izpildei, kā arī uzlabojot fizisko personu datu aizsardzību un valsts noslēpuma objektu aizsardzību; | - nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi. |
| - tiesībaizsardzības iestādēm samazināsies izdevumi informācijas aprites nodrošināšanai, nosūtot klasificēto informāciju elektroniski un izvairoties no kurjerpasta; | |
| - pilnveidota kriminālizlūkošanas un klasificētās informācijas apstrādes kvalitāte un ātrums; | |
| - radīti priekšnosacījumi piekļuves nodrošināšanai Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un/vai Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA Valsts policijas struktūrvienībām; | |
| - samazināsies slodze personālam, kuru pienākumos ietilpst informācijas apstrāde un ievade; | |
| - radīti priekšnoteikumi profesionālam un mūsdienīgam darbam ar informāciju, kas ļauj plānoti un mērķtiecīgi vadīt policijas spēkus, sekmējot resursu lietderīgu izmantošanu; | |
| - nodrošināti tādi drošības kritēriji kā: datu precizitāte, pilnīgums, konsistence, unikalitāte, savlaicīgums un pieļaujamība, kontrolējot nepieciešamo lauku aizpildīšanu, ieviešot kļūdu kontroli un nodrošinot datu pieejamību vajadzīgajā laika periodā un datu atbilstību sistēmā iebūvētajai klasifikācijai; | |
| - radītas papildus iespējas izveidot tīmekļa aplikācijas formu internetā, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem anonīmi, elektroniski sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un veicinot sabiedrības iesaistīšanos sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā; | |
| - nodrošināts kvalitatīvs ieguldījums kriminālizlūkošanas īstenošanai Eiropas Savienības līmenī, sagatavojot prasībām atbilstošus stratēģiskās un operatīvās analīzes produktus (Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums u.c.). | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - Valsts policijas struktūrvienībām radīta iespēja veikt drošu informācijas elektronisku apstrādi vienotā tīklā, radot priekšnosacījumus pilnīgai Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI izpildei, kā arī uzlabojot fizisko personu datu aizsardzību un valsts noslēpuma objektu aizsardzību; | - nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi; |
| - Valsts policijas struktūrvienībām radīta iespēja veikt drošu informācijas elektronisku apstrādi vienotā tīklā, radot priekšnosacījumus pilnīgai Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI izpildei, kā arī uzlabojot fizisko personu datu aizsardzību un valsts noslēpuma objektu aizsardzību; | - netiks izstrādāta speciālā programmatūra, kas ļautu veikt drošu informācijas elektronisku apstrādi vienotā tīklā; |
| - tiesībaizsardzības iestādēm samazināsies izdevumi informācijas aprites nodrošināšanai, nosūtot klasificēto informāciju elektroniski un izvairoties no kurjerpasta; | - saglabāsies nepieciešamība atkārtoti, saņemot informāciju, manuāli ievadīt saņemtos datus |
| - pilnveidota kriminālizlūkošanas un klasificētās informācijas apstrādes kvalitāte un ātrums; | |
| - radīti priekšnosacījumi piekļuves nodrošināšanai Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un/vai Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA Valsts policijas struktūrvienībām; | |
| - radīti priekšnoteikumi profesionālam un mūsdienīgam darbam ar informāciju, kas ļauj plānoti un mērķtiecīgi vadīt policijas spēkus, sekmējot resursu lietderīgu izmantošanu; | |
| - nodrošināts kvalitatīvs ieguldījums kriminālizlūkošanas īstenošanai Eiropas Savienības līmenī, sagatavojot prasībām atbilstošus stratēģiskās un operatīvās analīzes produktus (Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums u.c.). | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - daļai no Valsts policijas struktūrvienībām radīta iespēja veikt drošu informācijas elektronisku apstrādi vienotā tīklā, radot priekšnosacījumus pilnīgai Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI izpildei, kā arī uzlabojot fizisko personu datu aizsardzību un valsts noslēpuma objektu aizsardzību; | - nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi; |
| - daļai no Valsts policijas struktūrvienībām radīta iespēja veikt drošu informācijas elektronisku apstrādi vienotā tīklā, radot priekšnosacījumus pilnīgai Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI izpildei, kā arī uzlabojot fizisko personu datu aizsardzību un valsts noslēpuma objektu aizsardzību; | - visas Valsts policijas struktūrvienības tiks uzreiz pieslēgtas pie jaunās infrastruktūras; |
| - tiesībaizsardzības iestādēm samazināsies izdevumi informācijas aprites nodrošināšanai, nosūtot klasificēto informāciju elektroniski un izvairoties no kurjerpasta; | - daļēji saglabāsies nepieciešamība atkārtoti, saņemot informāciju, manuāli ievadīt saņemtos datus; |
| - paplašināsies klasificētas informācijas elektroniskās apstrādes darba vietu skaits un samazināsies nepieciešamība sūtīt pieprasījumus papīra veidā un uz elektroniskiem datu nesējiem centralizētai apstrādei, kā arī salīdzinoši ilgi gaidīt pieprasītās informācijas apstrādes rezultātus, kas būtiski apgrūtina policistu darbu un aizkavē noziegumu atklāšanu un apkarošanu; | - kamēr netiks pilnībā izveidota infrastruktūra, nebūs iespējas veikt pilnvērtīgu programmatūras testēšanu; |
| - paplašināsies klasificētas informācijas elektroniskās apstrādes darba vietu skaits un samazināsies nepieciešamība sūtīt pieprasījumus papīra veidā un uz elektroniskiem datu nesējiem centralizētai apstrādei, kā arī salīdzinoši ilgi gaidīt pieprasītās informācijas apstrādes rezultātus, kas būtiski apgrūtina policistu darbu un aizkavē noziegumu atklāšanu un apkarošanu; | - uz programmas "SharePoint" bāzes izveidotajā analītiskā tīklā, bez aizsargāta tīkla infrastruktūras izveides, var strādāt tikai ar dokumentiem līdz statusam "Ierobežota pieejamība". |
| - pilnveidota kriminālizlūkošanas un klasificētās informācijas apstrādes kvalitāte un ātrums; | |
| - radīti priekšnosacījumi piekļuves nodrošināšanai Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un/vai Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA Valsts policijas struktūrvienībām; | |
| - samazināsies slodze personālam, kuru pienākumos ietilpst informācijas apstrāde un ievade; | |
| - radīti priekšnoteikumi profesionālam un mūsdienīgam darbam ar informāciju, kas ļauj plānoti un mērķtiecīgi vadīt policijas spēkus, sekmējot resursu lietderīgu izmantošanu | |
| - nodrošināts kvalitatīvs ieguldījums kriminālizlūkošanas īstenošanai Eiropas Savienības līmenī, sagatavojot prasībām atbilstošus stratēģiskās un operatīvās analīzes produktus (Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums u.c.). | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| ‒ Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošināšanu ar transportlīdzekļiem iespējams pakāpeniski uzsākt attīstīt jau ar 2014.gadu; | - nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi sākot jau ar 2014.gadu; |
| - paaugstinās iespējas policijas amatpersonām apgūt to darbam nepieciešamas praktiskās iemaņas jau Valsts policijas koledžā; | - iespējamas transportlīdzekļu iegādes, kas neatbilst Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1065 "Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas" noteiktajiem veidiem un uzdevumiem; |
| - ietaupīti valsts budžeta līdzekļi un nolietotu transportlīdzekļu remonta izdevumu rēķina, aizstājot norakstāmos transportlīdzekļus ar jauniem; | |
| - nomas līguma gadījumos ietaupīti finanšu līdzekļi transportlīdzekļu apkopei un remontam (ikgadējai tehniskai apskatei (vidēji 20 LVL katrai transporta vienībai), kā arī OCTA apdrošināšanai (vidēji 25 LVL gadā par katru transporta vienību)). | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| ‒ papildus valsts budžeta izdevumi nav nepieciešami tuvākos trīs gadus; | - pieaugs ar veco (t.sk. nolietoto) transportlīdzekļu uzturēšanu, izmantošanu un remontu saistītie izdevumi; |
| - palielinās tiešo uzdevumu pildīšanai nepieciešamo transportlīdzekļu praktiskā trūkuma un reaģēšanas uz izsaukumiem neiespējamības riski; | |
| - policijas amatpersonas neapgūst visas tām nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas Valsts policijas koledžā. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - tiek nodrošināta Valsts policijai nepieciešamo datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu iegādei paredzēto finanšu līdzekļu prognozējamība; | - nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi sākot jau ar 2014.gadu; |
| ‒ Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājuma ar datortehniku, biroja tehniku, programmnodrošinājumu un sakaru līdzekļiem atjaunošanu iespējams pakāpeniski uzsākt attīstīt jau ar 2014.gadu; | ‒ iespējamas datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu iegādes, kas neatbilst Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1065 "Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas" noteiktajiem veidiem un uzdevumiem. |
| ‒ paaugstinās iespējas policijas amatpersonām apgūt to darbam nepieciešamas praktiskās iemaņas jau Valsts policijas koledžā; | |
| ‒ samazinās informācijas drošības līmeņa apdraudējumi; | |
| ‒ tiek nodrošināta Valsts policijas izmantojamo IKT resursu atjaunošana un pieejamība Valsts policijas nodarbinātajiem tiešo pienākumu izpildē. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| ‒ papildus valsts budžeta izdevumi nav nepieciešami tuvākos trīs gadus. | - netiek nodrošināta Valsts policijai nepieciešamās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu iegādei paredzēto finanšu līdzekļu prognozējamība; |
| - netiek garantēts nodrošinājums to uzdevumu izpildei, kas Valsts policijai ir noteikti likumos un MK noteikumos saistībā ar informācijas apstrādi valsts informācijas sistēmās; | |
| - policijas amatpersonas neapgūs visas tām nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas Valsts policijas koledžā; | |
| ‒ Valsts policijas un citu privāto un publisko personu rīcībā esošā programmnodrošinājuma nesavietojamības izraisītu seku risks (audio, video, grafiskās informācijas apmaiņas iegūšanas, saglabāšanas un apstrādes neiespējamība, utml.); | |
| ‒ būtiski palielinās informācijas drošības līmeņa apdraudējumi. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| - policijas amatpersonu apmācības rīcībai neikdienišķās situācijās nodrošinātas reālajiem apstākļiem maksimāli pietuvinātos apstākļos; | - nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi. |
| - tiek nodrošināta policijas amatpersonu un kadetu praktiskā gatavība pielietot šaujamieroci reālajai situācijai piemērotos apstākļos (tiek nodrošināta policijas amatpersonu un policijas kadetu apmācība šaušanā tikai pa mērķiem); | |
| - paaugstinās policijas vispārējā profesionalitāte un gatavība novērst un pārtraukt sabiedrības drošību apdraudošas situācijas gadījumos, kad nepieciešama speciālo policijas operāciju veikšana; | |
| - palielinoties policijas amatpersonu praktiskajām iemaņām rīcībai neikdienišķās situācijās, samazinās policijas amatpersonu, kā arī citu personu veselības un dzīvības apdraudējums; | |
| - tiek radīti nepieciešamie optimālie apstākļi policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanai un uzturēšanai; | |
| - samazinās neparedzētu valsts budžeta izdevumu risks, kas izriet no pienākuma kompensēt veselībai nodarīto kaitējumu, kas amatpersonai radies pildot dienesta pienākumus, nodrošināt pabalstus amatpersonas nāves gadījumā, utml. | |
| Pozitīvie ieguvumi | Trūkumi |
| --- | --- |
| ‒ nav nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. | - policijas amatpersonu apmācības rīcībai neikdienišķās situācijās tiek turpināts nodrošināt, pamatā balstoties tikai uz teorētiskām zināšanām, bet praktiskās iemaņas - pildot dienesta pienākumus un riskējot ar amatpersonu un apkārtējo personu veselību un dzīvību; |
| - netiek nodrošināta policijas amatpersonu un kadetu praktiskā gatavība pielietot šaujamieroci reālajai situācijai piemērotos apstākļos (tiek nodrošināta policijas amatpersonu un policijas kadetu apmācība šaušanā tikai pa mērķiem);- netiek radīti nepieciešamie optimālie apstākļi policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanai un uzturēšanai; | |
| - saglabājas valsts budžeta izdevumu augsta līmeņa risks, kas izriet no pienākuma kompensēt veselībai nodarīto kaitējumu, kas amatpersonai radies pildot dienesta pienākumus, nodrošināt pabalstus amatpersonas nāves gadījumā, utml. | |
| Turpmākie trīs gadi, euro | |
| --- | --- |
| 2017 | |
| Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: | 6 347 051 |
| Izmaiņas valsts budžeta izdevumos | 6 347 051 |
| Kopējā finansiālā ietekme: | -6 347 051 |
| Finansiālā ietekme uz valsts budžetu | -6 347 051 |
| Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi valsts un pašvaldību budžetam)Plānotie pasākumi: | |
| 1.Patrulēšana un policijas redzamība (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.1.apakšpunktu 1 risinājuma variantu). Aprēķins 4.pielikumā. | |
| 2. Sakaru virsnieku tīkla attīstība (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.2.apakšpunktu 1 risinājuma variantu). Aprēķins 5.pielikumā. | 2. izdevumi – 234 512 euro,t. sk. EKK1000 – 142 208 euro,EKK2000 – 92 304 euro. |
| 3. Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpola darbības Latvijā attīstīšana (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.3.apakšpunktu 1 risinājuma variantu). | 3. izdevumi – 31 872 euro,t.sk. EKK5000 (5238) – 31 872 euro. |
| 4. Vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras tālāka attīstība (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.5.apakšpunktu 1 risinājuma variantu). Aprēķins 6.pielikumā. | |
| 5. Valsts policijas struktūrvienību nodrošinājums ar atbilstošiem transportlīdzekļiem dienesta pienākumu veikšanai un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar transportlīdzekļiem mācību procesa nodrošināšanai (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.6.apakšpunktu 1 risinājuma variantu). Aprēķins 7.pielikumā. | 5. izdevumi – 2 659 300 euro,t.sk. EKK2000 – 446 160 euro,EKK5000 – 2 213 140 euro. |
| 6. Valsts policijas struktūrvienību nodrošinājums ar dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamo datortehniku, biroja tehniku, programmnodrošinājumu un sakaru līdzekļiem (turpmāk – IKT resursi) un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar mācību procesa īstenošanai nepieciešamajiem IKT resursiem (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.7.apakšpunktu 1 risinājuma variantu). Aprēķins 8.pielikumā. | 6. izdevumi – 1 642 777 euro,t.sk. EKK2000 – 308 635 euro,EKK5000 – 1 334 142 euro. |
| 7.Valsts policijas koledžas Materiāltehniskā apgāde un nodrošinājums mācību procesa īstenošanai (saskaņā ar V sadaļas, 5.4.8. apakšpunktu 1 risinājuma variantu). Aprēķins 10.pielikumā. | 7. izdevumi – 1 778 590 euro,t.sk. EKK5000 – 1 778 590 euro. |
| Izmaiņas budžeta izdevumos no 2020. līdz 2022. gadam2 | 2020 |
| Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: | 3 673 208 |
| Izmaiņas valsts budžeta izdevumos | 3 673 208 |
| Kopējā finansiālā ietekme: | -3 673 208 |
| Finansiālā ietekme uz valsts budžetu | -3 673 208 |
| EKK numurs | EKK nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 1100 | Atalgojums |
| 1110 | Mēnešalga |
| 1116 | Mēnešalga amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm |
| 1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas |
| 1143 | Piemaksa par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu |
| 1145 | Piemaksa par darbu īpašos apstākļos, speciālās piemaksas |
| 1147 | Piemaksa par papildu darbu |
| 1148 | Prēmijas un naudas balvas |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1220 | Darba devēja valsts sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi. Darba devēja valsts sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi |
| 1221 | Darba devēja pabalsti unkompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2300 | Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000 |
| 2320 | Kurināmais un enerģētiskie materiāli |
| 2322 | Degviela |
| 2360 | Valsts un pašvaldību aprūpē un apgādē esošo personu uzturēšana |
| 2364 | Formas tērpi un speciālaisapģērbs |
| 5000 | Pamatkapitāla veidošana |
| 5200 | Pamatlīdzekļi |
| 5230 | Pārējie pamatlīdzekļi |
| 5231 | Transportlīdzekļi |
| Kods | Koda nosaukums |
| --- | --- |
| 1000-2000 | Kārtējie izdevumi |
| 1000 | Atlīdzība |
| 1100 | Atalgojums |
| 1110 | Mēnešalga |
| 1116 | Mēnešalga amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi |
| 1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas |
| 1143 | Piemaksa par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1220 | Darba devēja sociālā rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi |
| 1221 | Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1224 | Ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalsti un kompensācijas |
| 1226 | Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija |
| 1227 | Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2210 | Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi |
| 2219 | Pārējie sakaru pakalpojumi |
| 2230 | Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi |
| 2238 | Ārvalstīs strādājošo darbinieku dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija |
| Kods | Koda nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 1100 | Atalgojums |
| 1110 | Mēnešalga |
| 1116 | Mēnešalga amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi |
| 1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas |
| 1143 | Piemaksa par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1220 | Darba devēja sociālā rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi |
| 1221 | Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1224 | Ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalsti un kompensācijas |
| 1226 | Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija |
| 1227 | Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2210 | Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi |
| 2219 | Pārējie sakaru pakalpojumi |
| 2230 | Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi |
| 2238 | Ārvalstīs strādājošo darbinieku dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija |
| Kods | Koda nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 1100 | Atalgojums |
| 1110 | Mēnešalga |
| 1116 | Mēnešalga amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi |
| 1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas |
| 1143 | Piemaksa par speciālo dienesta pakāpiun diplomātisko rangu |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālāsapdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1220 | Darba devēja sociālā raksturapabalsti, kompensācijas un citimaksājumi |
| 1221 | Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1224 | Ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalsti un kompensācijas |
| 1226 | Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija |
| 1227 | Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2210 | Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi |
| 2219 | Pārējie sakaru pakalpojumi |
| 2230 | Iestādes administratīvie izdevumi unar iestādes darbības nodrošināšanusaistītie izdevumi |
| 2238 | Ārvalstīs strādājošo darbinieku dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija |
| Kods | Koda nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 1100 | Atalgojums |
| 1110 | Mēnešalga |
| 1116 | Mēnešalga amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi |
| 1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas |
| 1143 | Piemaksa par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1220 | Darba devēja sociālā rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi |
| 1221 | Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1224 | Ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalsti un kompensācijas |
| 1226 | Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija |
| 1227 | Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2210 | Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi |
| 2219 | Pārējie sakaru pakalpojumi |
| 2230 | Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi |
| 2238 | Ārvalstīs strādājošo darbinieku dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija |
| EKK numurs | EKK nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2239 | Pārējie iestādes administratīvie izdevumi |
| 5000 | Pamatkapitāla veidošana |
| 5100 | Nemateriālie ieguldījumi |
| 5121 | Datorprogrammas |
| 5200 | Pamatlīdzekļi |
| 5230 | Pārējie pamatlīdzekļi |
| 5238 | Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika |
| EKK numurs | EKK nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2260 | Īre un noma |
| 2262 | Transportlīdzekļu noma |
| 5000 | Pamatkapitāla veidošana |
| 5200 | Pamatlīdzekļi |
| 5230 | Pārējie pamatlīdzekļi |
| 5231 | Transportlīdzekļi |
| EKK numurs | EKK nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2300 | Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000 |
| 2310 | Biroja preces un inventārs |
| 2312 | Inventārs |
| 5000 | Pamatkapitāla veidošana |
| 5200 | Pamatlīdzekļi |
| 5230 | Pārējie pamatlīdzekļi |
| 5238 | Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika |
| EKK numurs | EKK nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 1000 | Atlīdzība |
| 1100 | Atalgojums |
| 1110 | Mēnešalga |
| 1116 | Mēnešalga amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm |
| 1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas |
| 1143 | Piemaksa par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu |
| 1145 | Speciālās piemaksas |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 1220 | Darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi |
| 1221 | Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālāsapdrošināšanas obligātās iemaksas |
| 2000 | Preces un pakalpojumi |
| 2200 | Pakalpojumi |
| 2240 | Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi |
| 2242 | Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts |
| 2300 | Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000 |
| 2320 | Kurināmais un enerģētiskie materiāli |
| 2322 | Degviela |
| 2350 | Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli |
| 2360 | Valsts un pašvaldību aprūpē un apgādē esošo personu uzturēšana |
| 2364 | Formas tērpi un speciālais apģērbs |
| EKK numurs | EKK nosaukums |
| --- | --- |
| Izdevumi kopā | |
| 5000 | Pamatkapitāla veidošana |
| 5200 | Pamatlīdzekļi |
| 5250 | Kapitālais remonts un rekonstrukcija |
| 2017. gads | |
| --- | --- |
| Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos | –6 347 051 |
| t. sk. pa budžeta programmām: | |
| 02.00. 00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma" | –1 642 777 |
| 06.00.00 "Valsts policijas darbība" | –2 925 684 |
| 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums" | –1 778 590 |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)