LegalizePar Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 256Rīgā 2016. gada 14. aprīlī (prot. Nr. 17 36. §)
1. Apstiprināt Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2019. gada 31. maijam atbilstoši kompetencei iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanu.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2019. gada 1. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi 2016., 2017. un 2018. gadā.
5. Izglītības un zinātnes ministrijai 2017. un 2019. gadā nodrošināt pastāvīgu jaunatnes politikas īstenošanas monitoringu.
6. Atbildīgajām ministrijām plānā ietvertos pasākumus pamatfunkciju īstenošanai 2016. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
7. Atbildīgajām ministrijām plānā ietvertos pasākumus, kurus finansē Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros, 2016. gadā un turpmākajos gados īstenot atbilstoši šim mērķim piešķirtajam finansējumam.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai, ja nepieciešams, nodrošināt plāna:
8.1. aktualizēšanu atbilstoši saņemtajiem Eiropas Komisijas komentāriem par plānā ietverto informāciju saistībā ar Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu;
8.2. iesniegšanu atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā.
9. Jautājumu par plānā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2017. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru, kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem par jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 246 "Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 61., 106., 145. nr.; 2012, 110. nr.; 2014, 201. nr.).
Ministru prezidents Māris KučinskisIzglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
(Ministru kabineta2016. gada 14. aprīļarīkojums Nr. 256)
JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS PLĀNS 2016.–2020.GADAM
| jaunatnes politika | mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. |
|---|---|
| jaunietis | saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis Latvijā ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem |
| jaunatnes lietu speciālists | persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni.1 |
| darbs ar jaunatni | uz jauniešiem vērsts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos |
| sociālās atstumtības riskam pakļautie jaunieši | iedzīvotāju grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. |
| AM | Aizsardzības ministrija |
| --- | --- |
| APK | Administratīvo pārkāpumu kodekss |
| ES | Eiropas Savienība |
| EK | Eiropas Komisija |
| EP | Eiropas Padome |
| ESF | Eiropas Sociālais fonds |
| FM | Finanšu ministrija |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| JSPA | Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra |
| JNI | Jauniešu nodarbinātības iniciatīva |
| JPI | Jaunā politikas iniciatīva |
| KPP | Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi |
| KM | Kultūras ministrija |
| LBAS | Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība |
| LDDK | Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LM | Labklājības ministrija |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| MK | Ministru kabinets |
| NEET | Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training) |
| NVA | Nodarbinātības valsts aģentūra |
| NVD | Nacionālais veselības dienests |
| PVO | Pasaules Veselības organizācija |
| SAM | Specifiskais atbalsta mērķis |
| SPKC | Slimību profilakses un kontroles centrs |
| TM | Tieslietu ministrija |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VB | Valsts budžets |
| VIAA | Valsts izglītības attīstības aģentūra |
| VISC | Valsts Izglītības satura centrs |
| VM | Veselības ministrija |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts 1:Nodrošināta aktuālāko datu un informācijas pieejamība par jaunatni un jaunatnes politiku | Rezultatīvais rādītājs 1.1:jauniešu īpatsvars, kuri vismaz reizi mēnesī apmeklē interneta platformu |
| Politikas rezultāts 1:Nodrošināta aktuālāko datu un informācijas pieejamība par jaunatni un jaunatnes politiku | Rezultatīvais rādītājs 1.2:darbā ar jaunatni iesaistīto personu īpatsvars, kuri vismaz reizi mēnesī apmeklē interneta platformu www.jaunatneslietas.lv |
| Politikas rezultāts 1:Nodrošināta aktuālāko datu un informācijas pieejamība par jaunatni un jaunatnes politiku | Rezultatīvais rādītājs 1.3:Izveidoto informācijas centru skaits jauniešu centros |
| Sasaiste: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. *Sadarbība ir horizontālā un vertikālā starp institūcijām un iedzīvotājiem.Jaunatnes likumā 2.1 panta ceturtajā daļā noteikts, ka viens no jaunatnes politikas pamatprincipiem – informācijas pieejamības princips, kas paredz sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu attīstības vajadzībām atbilstošu informāciju.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. | Sasaiste: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. *Sadarbība ir horizontālā un vertikālā starp institūcijām un iedzīvotājiem.Jaunatnes likumā 2.1 panta ceturtajā daļā noteikts, ka viens no jaunatnes politikas pamatprincipiem – informācijas pieejamības princips, kas paredz sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu attīstības vajadzībām atbilstošu informāciju.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts 2:Nodrošināta valsts un pašvaldību institūciju sadarbība un saskaņota darbība jaunatnes politikas īstenošanā, tai skaitā iesaistoties starptautiskos sadarbības tīklos | Rezultatīvais rādītājs 2.1:pašvaldību skaits, kurās ir jaunatnes lietu speciālists vai persona, kura veic darbu ar jaunatni (tai skaitā NVO ar deleģējumu)Avots: http://www.jaunatneslietas.lv/cela-raditajs |
| Politikas rezultāts 2:Nodrošināta valsts un pašvaldību institūciju sadarbība un saskaņota darbība jaunatnes politikas īstenošanā, tai skaitā iesaistoties starptautiskos sadarbības tīklos | Rezultatīvais rādītājs 2.2:Starptautisko sadarbības, tai skaitā jaunatnes organizāciju, līgumu ietvaros īstenoto pasākumu skaits |
| Sasaiste: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. *Sadarbība ir horizontālā un vertikālā starp institūcijām un iedzīvotājiem.Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.–2020.gadam ar mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību – kā viens no apakšmērķiem tiek izvirzīts – uzlabot sociālā darba pieejamību, kvalitāti un efektivitāti.Jaunatnes likuma 5.pants nosaka pašvaldību tiesības izveidot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni pašvaldībās, tai skaitā jaunatnes lietu speciālista amata vietu.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. | Sasaiste: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. *Sadarbība ir horizontālā un vertikālā starp institūcijām un iedzīvotājiem.Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.–2020.gadam ar mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību – kā viens no apakšmērķiem tiek izvirzīts – uzlabot sociālā darba pieejamību, kvalitāti un efektivitāti.Jaunatnes likuma 5.pants nosaka pašvaldību tiesības izveidot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni pašvaldībās, tai skaitā jaunatnes lietu speciālista amata vietu.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.1:notikušo jaunatnes speciālistu kvalifikācijas celšanas pasākumu skaits gadā/ apmācīto personu skaits gadā |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.2:metodisko materiālu skaits gadā/ metodisko tikšanos skaits gadā |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.3:katrā plānošanas reģionā ir izveidota jaunatnes lietu koordinatora amata vieta |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.4Nodrošināta informatīvā tikšanās ar jauniešu centru vadītājiem un darbiniekiem |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.5Notikušo pasākumu skaits darba ar jaunatni popularizēšanas un atzīšanas veicināšanai (balva u.c. pasākumi) |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.6:Pašvaldību skaits, kurās ir izstrādāta darba ar jaunatni stratēģija vai darba ar jaunatni organizēšanas jautājumi iekļauti kādā no pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem |
| Politikas rezultāts 3:Nodrošināts atbalsta mehānisms darbu ar jaunatni veicošām personām | Rezultatīvais rādītājs 3.7:darba ar jaunatni veicošo personu vērtējums par metodisko atbalstu (ir pieejams viss nepieciešamais atbalsts un informācija) |
| Sasaiste: Jaunatnes likums (stājās spēkā ar 2009.gada 1.janvāri). 2008.gada 8.maijā Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. Paktā uzmanība pievērsta trim jomām: i) jaunatnes nodarbinātība, integrācija un sociālā labklājība, ii) izglītība, apmācība un mobilitāte, un iii) darba dzīves un ģimenes dzīves saskaņošana."ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus" balstās uz divām pieejām − ieguldījums jaunatnē, kas nozīmē "lielāku resursu piešķiršanu, lai izstrādātu politikas jomas, kas ikdienā ietekmē jauniešus, un uzlabotu viņu labklājību" jauniešu līdzdalības veicināšana, kas paredz "jauniešu potenciāla veicināšanu, lai atjauninātu sabiedrību un palīdzētu sasniegt ES vērtības un mērķus". | Sasaiste: Jaunatnes likums (stājās spēkā ar 2009.gada 1.janvāri). 2008.gada 8.maijā Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. Paktā uzmanība pievērsta trim jomām: i) jaunatnes nodarbinātība, integrācija un sociālā labklājība, ii) izglītība, apmācība un mobilitāte, un iii) darba dzīves un ģimenes dzīves saskaņošana."ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus" balstās uz divām pieejām − ieguldījums jaunatnē, kas nozīmē "lielāku resursu piešķiršanu, lai izstrādātu politikas jomas, kas ikdienā ietekmē jauniešus, un uzlabotu viņu labklājību" jauniešu līdzdalības veicināšana, kas paredz "jauniešu potenciāla veicināšanu, lai atjauninātu sabiedrību un palīdzētu sasniegt ES vērtības un mērķus". |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.1:jauniešu īpatsvars (%), kuri uzskata, ka viņiem ir lielas iespējas pavadīt brīvo laiku, balstoties uz savām interesēmAvots: Aptauja ikgadējā monitoringa ietvaros par jauniešu dzīves kvalitāti, iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizāciju darbībā un piekļuvi jauniešiem aktuālai informācijai, SIA "Excolo" |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.2:jauniešu īpatsvars (%), kuri uzskata, ka viņiem ir visas iespējas pavadīt brīvo laiku, balstoties uz savām interesēmAvots: Aptauja ikgadējā monitoringa ietvaros par jauniešu dzīves kvalitāti, iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizāciju darbībā un piekļuvi jauniešiem aktuālai informācijai, SIA "Excolo" |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.3:jauniešu īpatsvars (%), kuri uzskata, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts /pašvaldību līmenīAvots: Jaunatnes politikas īstenošanas indekss. SIA "TNS Latvia" |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.4:palielinājies jaunatnes organizāciju skaits jaunatnes organizāciju sarakstāAvots: http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/jaunatne/8049.html |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.5:jauniešu īpatsvars (%) jaunatnes nevalstiskajās organizācijāsAvots: Aptauja ikgadējā monitoringa ietvaros par jauniešu dzīves kvalitāti, iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizāciju darbībā un piekļuvi jauniešiem aktuālai informācijai, SIA "TNS Latvia" |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.6:samazinās jauniešu īpatsvars (%), kuri ir pasīvi jebkāda veida aktivitātēsAvots: Informatīvais ziņojums "Par Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam īstenošanu no 2009.gada līdz 2013.gadam, IZM |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.7:ES strukturētā dialoga konsultācijās iesaistīto jauniešu skaitsAvots: īstenotāja iesniegtā informācija IZM |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.8:Attīstīta institucionālā darba ar jaunatni sistēma pašvaldībās (pašvaldību īpatsvars, kurās vienlaikus darbojas jauniešu centrs, jauniešu dome un jaunatnes konsultatīvā komisija) |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.9:Jauniešu īpatsvars (%), kuri brīvprātīgo darbu veic regulāri (vairākas reizes gadā)Avots: Aptauja ikgadējā monitoringa ietvaros par jauniešu dzīves kvalitāti, iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizāciju darbībā un piekļuvi jauniešiem aktuālai informācijai, SIA "Excolo" |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.10:Jauniešu īpatsvars (%), kuri brīvprātīgo darbu veikuši vienu reizi gadā un retākAvots: Aptauja ikgadējā monitoringa ietvaros par jauniešu dzīves kvalitāti, iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizāciju darbībā un piekļuvi jauniešiem aktuālai informācijai, Excolo |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.11:Jauniešu īpatsvars, kuri uzticas politiskajām partijām/ /pašvaldībai/SaeimaiAvots: Pētījums "Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā", 2015.gads |
| Politikas rezultāts 4:Nodrošināta jauniešu pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un sabiedriskajā dzīvē | Rezultatīvais rādītājs 4.12:jauniešu īpatsvars vecuma grupā 18–25 gadi, kas piedalās valsts un pašvaldību vēlēšanāsAvots: Vēlētāju attieksmju pētījums, 2014.gads,SKDS |
| Sasaiste: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. *Līdzdalība – katrs ir atbildīgs par savu rīcību.Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam – kā prioritāte ir izvirzīta "Cilvēka drošumspēja" – jauniešu nodarbinātības veicināšana, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana jauniešiem un pieeja neformālās izglītības aktivitātēm, jauniešu līdzdalība un iesaistīšana, jauniešu veselīgā dzīves veida veicināšana, sociālā iekļaušana.Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par pārskatu pār strukturēto dialogu ar jauniešiem attiecībā uz jaunatnes līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē (2012/C 380/01).Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par strukturēto dialogu ar jauniešiem attiecībā uz jauniešu nodarbinātību (2011/C 164/01).Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2014.gada 20.maijs) par pārskatu pār strukturētā dialoga procesu, tostarp jauniešu sociālo iekļaušanu.Padomes Rezolūcija (2009.gada 27.novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2009/C 311/01).Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. 165.pantā ir noteikts, ka ES rīcība ir vērsta uz to, lai "palīdzētu attīstīties jaunatnes apmaiņai", ar piebildi, ka tās mērķis ir arī "sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē".Tāpat saskaņā ar Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības stratēģiju "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei", kur tiek uzsvērts, ka svarīgi ir izstrādāt un īstenot tādus politikas pasākumus, kas visiem jauniešiem palīdzēs iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes un zināšanas, lai līdzdarbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā un piedalītos sabiedrības dzīvē. | Sasaiste: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izdalītas 4 jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. *Līdzdalība – katrs ir atbildīgs par savu rīcību.Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam – kā prioritāte ir izvirzīta "Cilvēka drošumspēja" – jauniešu nodarbinātības veicināšana, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana jauniešiem un pieeja neformālās izglītības aktivitātēm, jauniešu līdzdalība un iesaistīšana, jauniešu veselīgā dzīves veida veicināšana, sociālā iekļaušana.Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par pārskatu pār strukturēto dialogu ar jauniešiem attiecībā uz jaunatnes līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē (2012/C 380/01).Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par strukturēto dialogu ar jauniešiem attiecībā uz jauniešu nodarbinātību (2011/C 164/01).Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2014.gada 20.maijs) par pārskatu pār strukturētā dialoga procesu, tostarp jauniešu sociālo iekļaušanu.Padomes Rezolūcija (2009.gada 27.novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2009/C 311/01).Līgumā par ES darbību konsolidētajā versijā (Lisabonas līgums) ES kompetence ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības izglītības, jaunatnes un sporta jomā. 165.pantā ir noteikts, ka ES rīcība ir vērsta uz to, lai "palīdzētu attīstīties jaunatnes apmaiņai", ar piebildi, ka tās mērķis ir arī "sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē".Tāpat saskaņā ar Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības stratēģiju "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei", kur tiek uzsvērts, ka svarīgi ir izstrādāt un īstenot tādus politikas pasākumus, kas visiem jauniešiem palīdzēs iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes un zināšanas, lai līdzdarbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā un piedalītos sabiedrības dzīvē. |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.1:Jauniešu vecumā 15–24 bezdarba līmenis Latvijā (%)Avots: Informatīvais ziņojums "Par Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam īstenošanu no 2009.gada līdz 2013.gadam, IZM |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.2:NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros. Avots: darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.3:Jauniešu īpatsvars pa reģioniem, kuri vēlas būt uzņēmēji – darba devējiAvots: Rakstu krājums "JAUNIEŠI LATVIJĀ 2008–2013: AKTIVITĀTE, MOBILITĀTE, LĪDZDALĪBA", SIA "Excolo" |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | REĢIONSVISIRīgaPierīgaZemgaleVidzemeKurzemeLatgale35%44%37%42%41%23%37% |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | REĢIONS |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rīga |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | 35% |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.4:Jauniešu īpatsvars pa reģioniem, kuri vēlas būt pašnodarbinātieAvots: Rakstu krājums "JAUNIEŠI LATVIJĀ 2008–2013: AKTIVITĀTE, MOBILITĀTE, LĪDZDALĪBA", |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | REĢIONSVISIRīgaPierīgaZemgaleVidzemeKurzemeLatgale27%16%23%25%27%37%26% |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | REĢIONS |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rīga |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | 27% |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.5:Pieaudzis karjeras konsultantu skaits pašvaldībā |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.6:Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.7:Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.8:Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās/ Personu skaits |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.9:Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.10:Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.11:Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.12:Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.13:Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas |
| Politikas rezultāts 5:Nodrošināts jauniešu konkurētspējas, prasmju un kompetenču pieaugums, iekļaujoties darba tirgū | Rezultatīvais rādītājs 5.14:Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti |
| Rezultatīvais rādītājs 5.15:Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | 690(2012) |
| Rezultatīvais rādītājs 5.16:Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | 1 053(2012) |
| Rezultatīvais rādītājs 5.17:Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | 1 053(2012) |
| Rezultatīvais rādītājs 5.18:Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas | 526(2012) |
| Rezultatīvais rādītājs 5.19:Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | 1 376(2012) |
| Rezultatīvais rādītājs 5.20:Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | 14(2012) |
| Sasaiste: "Eiropas 2020" stratēģijā tiek uzsvērts, ka svarīgi ir izstrādāt un īstenot tādus politikas pasākumus, kas visiem jauniešiem palīdzēs iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes un zināšanas, lai līdzdarbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā un piedalītos sabiedrības dzīvē."Eiropa 2020" noteiktās prioritātes "Gudra izaugsme" un "Iekļaujoša izaugsme" tiešā veidā skar jaunatnes politikas jautājumus – izglītības kvalitātes uzlabošanu, jauniešu bezdarba mazināšanu, jauniešu sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas veicināšanu un NEET jauniešu integrēšanu.Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam 8.tematiskais mērķis paredz veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darba spēka mobilitāti.Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" caur 7.2.1.specifisko atbalsta mērķi "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros".Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" caur specifisko atbalsta mērķi 8.3.3., kas paredz attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā un specifisko atbalsta mērķi 8.3.5., kas paredz uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.Jauniešu garantijas īstenošanas plānu Latvijā 2014.–2018.gadā.Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" caur specifisko atbalsta mērķi 8.3.2. "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai".Eiropas Padomes 2015.gada rekomendācijas Latvijas Nacionālās reformu programmas ieviešanai nosaka, ka nepieciešams risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Kā arī ES Padomes rekomendācijas nosaka, ka nepieciešams uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū, izmantojot iniciatīvu "Jauniešu garantija".Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.–2018.gadā.Jaunatnes likuma 5.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldību jaunatnes lietu speciālisti ir apmācāmi MK noteiktajā kārtībā. | Sasaiste: "Eiropas 2020" stratēģijā tiek uzsvērts, ka svarīgi ir izstrādāt un īstenot tādus politikas pasākumus, kas visiem jauniešiem palīdzēs iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes un zināšanas, lai līdzdarbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā un piedalītos sabiedrības dzīvē."Eiropa 2020" noteiktās prioritātes "Gudra izaugsme" un "Iekļaujoša izaugsme" tiešā veidā skar jaunatnes politikas jautājumus – izglītības kvalitātes uzlabošanu, jauniešu bezdarba mazināšanu, jauniešu sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas veicināšanu un NEET jauniešu integrēšanu.Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam 8.tematiskais mērķis paredz veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darba spēka mobilitāti.Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" caur 7.2.1.specifisko atbalsta mērķi "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros".Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" caur specifisko atbalsta mērķi 8.3.3., kas paredz attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā un specifisko atbalsta mērķi 8.3.5., kas paredz uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.Jauniešu garantijas īstenošanas plānu Latvijā 2014.–2018.gadā.Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" caur specifisko atbalsta mērķi 8.3.2. "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai".Eiropas Padomes 2015.gada rekomendācijas Latvijas Nacionālās reformu programmas ieviešanai nosaka, ka nepieciešams risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Kā arī ES Padomes rekomendācijas nosaka, ka nepieciešams uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū, izmantojot iniciatīvu "Jauniešu garantija".Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.–2018.gadā.Jaunatnes likuma 5.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldību jaunatnes lietu speciālisti ir apmācāmi MK noteiktajā kārtībā. |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts 6:Uzlabojušies jauniešu veselības rādītāji | Rezultatīvais rādītājs 6.1:Jauniešu īpatsvars (%) vecuma grupā 15–24 gadi, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā labu un diezgan labuAvots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC |
| Politikas rezultāts 6:Uzlabojušies jauniešu veselības rādītāji | Rezultatīvais rādītājs 6.2:Jauniešu īpatsvars (%) vecuma grupā 15–24 gadi, kuri veic fiziskus vingrinājumus vismaz 30 minūtes 4–7 reizes nedēļā. Avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC |
| Politikas rezultāts 6:Uzlabojušies jauniešu veselības rādītāji | Rezultatīvais rādītājs 6.3:Jauniešu īpatsvars (%) ar palielinātu ķermeņa masas indeksu (liekais svars un aptaukošanās) vecumā no 15–24 gadiem.Avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC |
| Politikas rezultāts 6:Uzlabojušies jauniešu veselības rādītāji | Rezultatīvais rādītājs 6.4:Jauniešiem veikto profilaktisko apskašu pie ģimenes ārsta īpatsvars, (7–17 (ieskaitot) gadi un 18–25 gadi) , Avots – NVD Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas "Vadības informācijas sistēma" dati |
| Sasaiste: Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam13 – kā virsmērķi nosaka palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam14, kuru mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1–2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai viens no apakšmērķiem – veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti.Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam – kā prioritāte ir izvirzīta "Cilvēka drošumspēja" – jauniešu nodarbinātības veicināšana, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana jauniešiem un pieeja neformālās izglītības aktivitātēm, jauniešu līdzdalība un iesaistīšana, jauniešu veselīgā dzīves veida veicināšana, sociālā iekļaušana. | Sasaiste: Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam13 – kā virsmērķi nosaka palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam14, kuru mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1–2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai viens no apakšmērķiem – veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti.Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam – kā prioritāte ir izvirzīta "Cilvēka drošumspēja" – jauniešu nodarbinātības veicināšana, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana jauniešiem un pieeja neformālās izglītības aktivitātēm, jauniešu līdzdalība un iesaistīšana, jauniešu veselīgā dzīves veida veicināšana, sociālā iekļaušana. |
| 1. Rīcības virziens | 1. Rīcības virziens |
| --- | --- |
| Nr.p.k. | Pasākums |
| 1.1. uzdevums: attīstīt pašvaldību darbinieku profesionālo pilnveidi darba ar jaunatni īstenošanā. | 1.1. uzdevums: attīstīt pašvaldību darbinieku profesionālo pilnveidi darba ar jaunatni īstenošanā. |
| 1.1.1. | Nodrošināt jaunatnes lietu speciālistu, darbā ar jaunatni iesaistīto personu un organizāciju metodisko vadību |
| 1.1.1. | Nodrošināt jaunatnes lietu speciālistu, darbā ar jaunatni iesaistīto personu un organizāciju metodisko vadību |
| 1.1.1. | Nodrošināt jaunatnes lietu speciālistu, darbā ar jaunatni iesaistīto personu un organizāciju metodisko vadību |
| 1.1.2. | Organizēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu neformālās izglītības apmācības par jaunatnes politikas aktualitātēm, par jauniešu dažādiem vecumposmiem, par veselību (veicināšanu u.c.), vardarbību (emocionālo un fizisko) jauniešu vidū un citām aktuālām tēmām. |
| 1.1.2. | Organizēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu neformālās izglītības apmācības par jaunatnes politikas aktualitātēm, par jauniešu dažādiem vecumposmiem, par veselību (veicināšanu u.c.), vardarbību (emocionālo un fizisko) jauniešu vidū un citām aktuālām tēmām. |
| 1.1.2. | Organizēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu neformālās izglītības apmācības par jaunatnes politikas aktualitātēm, par jauniešu dažādiem vecumposmiem, par veselību (veicināšanu u.c.), vardarbību (emocionālo un fizisko) jauniešu vidū un citām aktuālām tēmām. |
| 1.1.3. | Organizēt konkursu darba ar jaunatni balvas pasniegšanai par labākajiem sasniegumiem darbā ar jaunatni. |
| 1.1.4. | Nodrošināta ilgtermiņa darba ar jaunatni plānošana reģionālā līmenī. |
| 1.1.4. | Nodrošināta ilgtermiņa darba ar jaunatni plānošana reģionālā līmenī. |
| 1.2. uzdevums: paplašināt, atbalstīt un attīstīt jaunatnes informācijas punktu tīklojumu reģionos un regulāri profesionāli pilnveidot jaunatnes lietu speciālistu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenci jaunatnes informācijas jomā. | 1.2. uzdevums: paplašināt, atbalstīt un attīstīt jaunatnes informācijas punktu tīklojumu reģionos un regulāri profesionāli pilnveidot jaunatnes lietu speciālistu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenci jaunatnes informācijas jomā. |
| 1.2.1. | Veicināt informācijas punktu izveidi un stiprināt informācijas punktu darbību pašvaldībās. |
| 1.2.2. | Pilnveidot interneta platformu, kas kalpo kā atbalstoša informācijas sistēma jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām. |
| 1.2.2. | Pilnveidot interneta platformu, kas kalpo kā atbalstoša informācijas sistēma jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām. |
| 1.2.3. | Valsts mērogā izveidot jauniešu brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras karti, kas pieejama arī Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā – Ģeoportāls |
| 1.3. uzdevums: izstrādāt vienotu modeli jauniešu neformālās izglītības attīstīšanai un atzīšanai valsts mērogā, veicinot arī neformālās izglītības metožu izmantošanu | 1.3. uzdevums: izstrādāt vienotu modeli jauniešu neformālās izglītības attīstīšanai un atzīšanai valsts mērogā, veicinot arī neformālās izglītības metožu izmantošanu |
| 1.3.1. | Izstrādāt vienotu modeli jauniešu neformālās izglītības atzīšanai valsts mērogā. |
| 1.3.2. | Izveidot individualizētas mācību pieejas īstenošanu vispārējās izglītības iestādēs. |
| 1.4. uzdevums: veicināt jauniešu mobilitāti (jo īpaši, kas veicina izglītošanos un brīvprātīgo darbu) un dalību dažādās mobilitātes programmās | 1.4. uzdevums: veicināt jauniešu mobilitāti (jo īpaši, kas veicina izglītošanos un brīvprātīgo darbu) un dalību dažādās mobilitātes programmās |
| 1.4.1. | Atbalstīt jauniešu dalību ES izglītības mobilitātes projektos, "ERASMUS+", attīstības sadarbības u.c. programmu ietvaros. |
| 1.4.2. | Sekmēt diasporas jauniešu zināšanu un pieredzes popularizēšanu Latvijā, organizējot diasporas jauniešu tikšanās (konferences, ideju laboratorijas, forumus u.tml.). |
| 1.4.2. | Sekmēt diasporas jauniešu zināšanu un pieredzes popularizēšanu Latvijā, organizējot diasporas jauniešu tikšanās (konferences, ideju laboratorijas, forumus u.tml.). |
| 2. Rīcības virziens | 2. Rīcības virziens |
| Nr.p.k. | Pasākums |
| 2.1. uzdevums: pilnveidot valsts atbalsta mehānismu darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem | 2.1. uzdevums: pilnveidot valsts atbalsta mehānismu darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem |
| 2.1.1. | NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmju attīstīšana, veicinot NEET jauniešu iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. |
| 2.1.2. | Veicināt jauniešu ar invaliditāti iesaisti Erasmus+ 1.pamatdarbības aktivitātēs, kas paredz personu mobilitātes pasākumus mācību nolūkos. |
| 3. Rīcības virziens | 3. Rīcības virziens |
| Nr.p.k. | Pasākums |
| 3.1. uzdevums: veicināt un nodrošināt jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu efektīvu savstarpējo sadarbību un operatīvu informācijas apmaiņu jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas procesā. | 3.1. uzdevums: veicināt un nodrošināt jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu efektīvu savstarpējo sadarbību un operatīvu informācijas apmaiņu jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas procesā. |
| 3.1.1. | Izveidot un pilnveidot jauniešu centru infrastruktūru Latvijas novados, pilnveidot un sekmēt jauniešu centru darbību. |
| 3.1.2. | Atbalstīt pašvaldību iniciētu jaunatnes konsultatīvo padomju veidošanos un attīstību, palielinot esošo līdzdalības struktūru efektivitāti pašvaldībās. |
| 3.1.2. | Atbalstīt pašvaldību iniciētu jaunatnes konsultatīvo padomju veidošanos un attīstību, palielinot esošo līdzdalības struktūru efektivitāti pašvaldībās. |
| 3.1.3. | Veicināt pašvaldību, plānošanas reģionu un valsts institūciju vidū uzdevumu deleģēšanu darba ar jaunatni jomā pieredzējušām nozares NVO. |
| 3.1.4. | Sagatavot priekšlikumus papildus finansējuma piesaistei jaunatnes politikas attīstībai Latvijā. |
| 3.1.4. | Sagatavot priekšlikumus papildus finansējuma piesaistei jaunatnes politikas attīstībai Latvijā. |
| 3.2. uzdevums: aktualizēt normatīvo bāzi jaunatnes politikas jomā | 3.2. uzdevums: aktualizēt normatīvo bāzi jaunatnes politikas jomā |
| 3.2.1. | Neformālās izglītības jaunatnes jomā programmas vienotas definīcijas izstrāde un iestrāde normatīvajos aktos. |
| 3.2.2. | Lai Jaunatnes likumu salāgotu ar jauno Jaunatnes politikas plānošanas dokumentu 2016.–2020.gadam un tas atbilstu reālajai situācijai politikas jaunatnes jomā nepieciešams aktualizēt Jaunatnes likumu, papildinot to ar jaunatnes darbinieka definīciju, neformālās izglītības jaunatnes jomā programmas definīciju, kā arī precizēt likuma 12.pantu par finansējuma piešķiršanu. |
| 3.2.3. | Izveidota informācijas sistēma par brīvprātīgā darba iespējām brīvprātīgajiem un brīvprātīgā darba organizētājiem |
| 3.3. uzdevums: attīstīt regulāru situācijas monitoringu, izpēti un analīzi jaunatnes politikā | 3.3. uzdevums: attīstīt regulāru situācijas monitoringu, izpēti un analīzi jaunatnes politikā |
| 3.3.1. | Atbalstīt jaunatnes jomas pētnieku iesaisti nacionāla un starptautiska līmeņa pasākumos. |
| 3.3.2. | Veicināt jauniešu līdzdalību pētniecības procesos un pētniecības nozares attīstību novadu līmenī, atbalstot "jaunietis – pētnieks" modeli (jaunieši piedalās zinātniski pētniecisko darbu izstrādē par pašvaldībai saistošām tēmām, iesaistās vietējā darba ar jaunatni izvērtēšanā u.tml.) |
| 3.3.2. | Veicināt jauniešu līdzdalību pētniecības procesos un pētniecības nozares attīstību novadu līmenī, atbalstot "jaunietis – pētnieks" modeli (jaunieši piedalās zinātniski pētniecisko darbu izstrādē par pašvaldībai saistošām tēmām, iesaistās vietējā darba ar jaunatni izvērtēšanā u.tml.) |
| 3.3.3. | Nodrošināt pētījuma veikšanu par jauniešu drošību internetā. |
| 3.3.4. | Nodrošināt pētījumu par jauniešu paradumu un veselības stāvokļa vērtējumu. |
| 3.4. uzdevums: nodrošināt Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās institūcijās un sadarbības tīklos jaunatnes jomā. | 3.4. uzdevums: nodrošināt Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās institūcijās un sadarbības tīklos jaunatnes jomā. |
| 3.4.1. | Attīstīt divpusējo un daudzpusējo sadarbību, tajā skaitā jaunatnes organizāciju sadarbību, jaunatnes politikā. |
| 3.4.2. | Nodrošināta jauniešu līdzdalība ES Strukturētā dialoga starptautiskajās konferencēs. |
| 3.4.3. | Stiprināt Nacionālās darba grupas lomu Strukturētā dialoga ieviešanā Latvijā un atbalstīt Nacionālās darba grupas līdzdalību ES Strukturētā dialoga starptautiskajās konferencēs |
| 3.4.3. | Stiprināt Nacionālās darba grupas lomu Strukturētā dialoga ieviešanā Latvijā un atbalstīt Nacionālās darba grupas līdzdalību ES Strukturētā dialoga starptautiskajās konferencēs |
| 3.5. uzdevums: nodrošināt jauniešiem iespēju līdzdarboties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldību mērogā, sekmēt jauniešu līdzdalību pārstāvniecības demokrātijā un stiprināt jaunatnes organizāciju kapacitāti | 3.5. uzdevums: nodrošināt jauniešiem iespēju līdzdarboties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldību mērogā, sekmēt jauniešu līdzdalību pārstāvniecības demokrātijā un stiprināt jaunatnes organizāciju kapacitāti |
| 3.5.1. | Nodrošināt jauniešiem un jaunatnes nevalstiskajām organizācijām iesaisti jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas caur tādiem pasākumiem, kā piemēram, Jaunatnes konsultatīvā padome, strukturētā dialoga diskusijas pašvaldībās un nacionālā līmenī, jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pašvaldībās |
| 3.5.1. | Nodrošināt jauniešiem un jaunatnes nevalstiskajām organizācijām iesaisti jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas caur tādiem pasākumiem, kā piemēram, Jaunatnes konsultatīvā padome, strukturētā dialoga diskusijas pašvaldībās un nacionālā līmenī, jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pašvaldībās |
| 3.5.2. | Pašvaldību un jaunatnes organizāciju partnerību stiprināšana, atbalstot vietējā mēroga iniciatīvas un jaunatnes organizāciju projektus par jaunatnes līdzdalību, jaunatnes organizāciju attīstību, popularizējot šādas vērtības: a) brīvprātīgais darbs un darba tikums; b) jauniešu piederības apziņa; c) veselīgs dzīves veids; d) popularizēt jauniešu iesaistīšanos NVO kā iespēju pašattīstīties un ietekmēt notiekošos procesus valstī; e) dzīves prasmju apgūšanu neformālajā izglītībā |
| 3.5.2. | Pašvaldību un jaunatnes organizāciju partnerību stiprināšana, atbalstot vietējā mēroga iniciatīvas un jaunatnes organizāciju projektus par jaunatnes līdzdalību, jaunatnes organizāciju attīstību, popularizējot šādas vērtības: a) brīvprātīgais darbs un darba tikums; b) jauniešu piederības apziņa; c) veselīgs dzīves veids; d) popularizēt jauniešu iesaistīšanos NVO kā iespēju pašattīstīties un ietekmēt notiekošos procesus valstī; e) dzīves prasmju apgūšanu neformālajā izglītībā |
| 3.5.2. | Pašvaldību un jaunatnes organizāciju partnerību stiprināšana, atbalstot vietējā mēroga iniciatīvas un jaunatnes organizāciju projektus par jaunatnes līdzdalību, jaunatnes organizāciju attīstību, popularizējot šādas vērtības: a) brīvprātīgais darbs un darba tikums; b) jauniešu piederības apziņa; c) veselīgs dzīves veids; d) popularizēt jauniešu iesaistīšanos NVO kā iespēju pašattīstīties un ietekmēt notiekošos procesus valstī; e) dzīves prasmju apgūšanu neformālajā izglītībā |
| 3.5.3. | Nodrošināta jauniešu līdzdalība ES Strukturētā dialoga nacionāla līmeņa diskusijās. |
| 3.5.3. | Nodrošināta jauniešu līdzdalība ES Strukturētā dialoga nacionāla līmeņa diskusijās. |
| 3.5.4. | Nodrošināta ES strukturētā dialoga nacionāla līmeņa darba grupas darbība |
| 3.5.5. | Organizēt Latvijas jaunatnes politikas forumus gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. |
| 3.5.6. | Sadarbībā ar citām institūcijām, veicināt jaunatnes organizāciju skaita palielināšanos un kvalitātes paaugstināšanos. |
| 3.6. uzdevums: nodrošināt aktuālas, viegli uztveramas informācijas pieejamību jauniešiem par viņu tiesībām, pienākumiem, atbildību un iespējām | 3.6. uzdevums: nodrošināt aktuālas, viegli uztveramas informācijas pieejamību jauniešiem par viņu tiesībām, pienākumiem, atbildību un iespējām |
| 3.6.1. | Sadarbībā ar ministrijām un institūcijām attīstīt portālu www.jaunatneslietas.lv kā interaktīvu jauniešiem saprotamu informācijas sistēmu un to popularizēt jauniešu vidū dažādos sociālajos tīklos. |
| 3.6.1. | Sadarbībā ar ministrijām un institūcijām attīstīt portālu www.jaunatneslietas.lv kā interaktīvu jauniešiem saprotamu informācijas sistēmu un to popularizēt jauniešu vidū dažādos sociālajos tīklos. |
| 3.6.2. | Organizēt interaktīvas informatīvas kampaņas par līdzdalību jaunatnes organizācijās. |
| 3.6.3. | Popularizēt brīvprātīgā darba ieguvumus un veicināt jauniešu motivāciju veikt brīvprātīgo darbu. |
| 3.6.4. | Popularizēt un iedzīvināt formālajā un neformālajā izglītības procesā Latvijas kultūras kanonu, tostarp izveidot tā digitālo versiju bērnu un jauniešu auditorijai. |
| 3.6.4. | Popularizēt un iedzīvināt formālajā un neformālajā izglītības procesā Latvijas kultūras kanonu, tostarp izveidot tā digitālo versiju bērnu un jauniešu auditorijai. |
| 3.6.5. | Organizēt informatīvus seminārus par Eiropas brīvprātīgā darba un citu programmu iespējām. |
| 4. Rīcības virziens | 4. Rīcības virziens |
| Nr.p.k. | Pasākums |
| 4.1. uzdevums: īstenot pasākumus, kas palīdzēs jauniešiem iekļauties darba tirgū un uzlabot savas profesionālās prasmes | 4.1. uzdevums: īstenot pasākumus, kas palīdzēs jauniešiem iekļauties darba tirgū un uzlabot savas profesionālās prasmes |
| 4.1.1. | Jauniešu garantijas programmas ietvaros, īstenot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus jauniešiem bezdarbniekiem, lai veicinātu viņu spējas iekārtoties darbā (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros"7.2.1.1.pasākums "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"). |
| 4.1.2. | Jauniešu garantijas programmas ietvaros īstenot 1-gadīgas un 1,5-gadīgas profesionālās izglītības programmas, radot iespēju īsā laikā iegūt kvalifikāciju un integrēties darba tirgū tiem jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ neturpina mācības un nav atraduši darbu (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 7.2.1.2.pasākums "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros. |
| 4.2. uzdevums: pilnveidot un nodrošināt pieejamu finanšu, metodisko un informatīvo atbalsta mehānismu jauniešiem, kas vēlas uzsākt komercdarbību | 4.2. uzdevums: pilnveidot un nodrošināt pieejamu finanšu, metodisko un informatīvo atbalsta mehānismu jauniešiem, kas vēlas uzsākt komercdarbību |
| 4.2.1. | Informācijas nodrošināšana par aktuālajiem pasākumiem un atbalsta formām jauniešu iesaistei uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības aktivitātēs. |
| 4.2.1. | Informācijas nodrošināšana par aktuālajiem pasākumiem un atbalsta formām jauniešu iesaistei uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības aktivitātēs. |
| 4.2.2. | Īstenot reģionālo biznesa ideju projektu konkursu jauniešiem "Biznesa ekspresis" |
| 4.2.3. | Veicināt pašvaldību iesaistīšanos konkrētu jauniešu izglītības līdzfinansēšanā, atbalstot to, ka pēc studiju beigām jaunietis noteiktu laiku strādā konkrētajā pašvaldībā. |
| 4.2.4. | Inovāciju programmu realizēšana, sadarbībā ar augstskolām un jauniešu centriem SAM 1.1.1. "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākuma SAM 1.1.1.3. "Inovāciju granti studentiem" ietvaros. |
| 4.2.4. | Inovāciju programmu realizēšana, sadarbībā ar augstskolām un jauniešu centriem SAM 1.1.1. "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākuma SAM 1.1.1.3. "Inovāciju granti studentiem" ietvaros. |
| 4.3. uzdevums: nodrošināt karjeras atbalstu jauniešiem, ar kura palīdzību varētu jau agrīnā attīstības posmā palīdzēt noteikt bērna un jaunieša interesēm un spējām vispiemērotāko nākotnes profesiju. | 4.3. uzdevums: nodrošināt karjeras atbalstu jauniešiem, ar kura palīdzību varētu jau agrīnā attīstības posmā palīdzēt noteikt bērna un jaunieša interesēm un spējām vispiemērotāko nākotnes profesiju. |
| 4.3.1. | Sadarbībā ar sociālajiem partneriem, īstenoti skaidrojoši pasākumi darba devējiem par jauniešu nodarbinātību un kvalitatīvas prakses nozīmi. |
| 4.3.2. | Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs20. |
| 5. Rīcības virziens | 5. Rīcības virziens |
| Nr.p.k. | Pasākums |
| 5.1. uzdevums: nodrošināt veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanu | 5.1. uzdevums: nodrošināt veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanu |
| 5.1.1. | Atbalstīt un īstenot mērķtiecīgus pasākumus un programmas, t.sk. atklātus projektu konkursus, kas veicina un popularizē veselīgu un aktīvu dzīvesveidu un domāšanu/garīgo veselību (vismaz 3 gadu periodā). |
| 5.1.2. | Izveidot un popularizēt mobilo aplikāciju jauniešiem par veselības aprūpes sistēmu, pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības veicināšanas iespējām. |
| 5.1.3. | Sadarbībā ar NVO un pašvaldībām, veicināt informācijas pieejamību jauniešu centros par veselības veicināšanas, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un slimību profilakses jautājumiem. |
| 5.1.4. | Organizēt apmācības pašvaldību veselības veicināšanas kontaktpersonām un nacionālo veselīgo pašvaldību tīkla speciālistiem par veselīga dzīvesveida veicināšanu jauniešiem (vienas dienas apmācība, ik gadu, sākot no 2016.gada). |
| Uzdevums | Pasākums |
| --- | --- |
| Uzdevums | Pasākums |
| Finansējums plāna īstenošanai kopā | |
| tajā skaitā | |
| IZM | |
| KM | |
| LM | |
| VARAM | |
| VM | |
| Pašvaldību budžets | |
| 1.1.uzdevums | 1.1.2.pasākums |
| IZM | |
| 1.1.3.pasākums | |
| IZM | |
| 1.1.4.pasākums | |
| IZM | |
| 1.2.uzdevums | 1.2.2.pasākums |
| IZM | |
| 1.3.uzdevums | 1.3.2.pasākums |
| IZM | |
| 1.4.uzdevums | 1.4.2.pasākums |
| IZM | |
| 2.1.uzdevums | 2.1.1.pasākums |
| IZM | |
| 3.1.uzdevums | 3.1.1.pasākums |
| IZM | |
| 3.1.3.pasākums | |
| IZM | |
| 3.2.uzdevums | 3.2.3.pasākums |
| LM | |
| 3.3.uzdevums | 3.3.1.pasākums |
| IZM | |
| 3.3.3.pasākums | |
| IZM | |
| 3.4.uzdevums | 3.4.1.pasākums |
| IZM | |
| 3.5.uzdevums | 3.5.2.pasākums |
| IZM | |
| 3.5.4.pasākums | |
| IZM | |
| 3.5.5.pasākums | |
| IZM | |
| 3.6.2.pasākums | |
| IZM | |
| 3.6.3.pasākums | |
| IZM | |
| 3.6.4.pasākums | |
| KM | |
| 4.1.uzdevums | 4.1.1.pasākums |
| LM | |
| 4.1.2.pasākums | |
| IZM | |
| 4.2.uzdevums | 4.2.1. pasākums |
| IZM | |
| 4.2.2. pasākums | |
| VARAM | |
| 4.2.4. pasākums | |
| IZM | |
| 5.1.uzdevums | 5.1.2.pasākums |
| VM | |
| 5.1.uzdevums | 5.1.4.pasākums |
| VM | |
| Nr.p.k. | Rīcības raksturojums |
| --- | --- |
| 1. | Par Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020.gadam atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei iesniedz IZM pārskatu par Plānā ietvertā pasākumu plāna izpildes gaitu un rezultātiem |
| 2. | Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.–2020.gadam vidusposma novērtējuma sagatavošana un iesniegšana Valsts kancelejā |
| 3. | Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.–2020.gadam gala novērtējuma sagatavošana un iesniegšana Valsts kancelejā, ietverot priekšlikumus jaunatnes politikas attīstībai turpmākajos gados |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)