Zaudējis spēku - Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.198Rīgā 2016.gada 19.aprīlī (prot. Nr.72, 2.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43.panta pirmās daļas 3.punktu,Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8.panta pirmo daļuun Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojamiar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"8., 9.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ar Rīgas pilsētas pašvaldību (turpmāk – pašvaldība) tiek saskaņota:

1.1.1. pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošana vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2. ielu tirdzniecība un saņemama atļauja:

1.1.2.1. ielu tirdzniecībai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2.2. ielu tirdzniecības organizēšanai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2.3. ielu tirdzniecībai pasākuma laikā;

1.1.2.4. ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā;

1.1.2.5. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai;

1.1.2.6. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai;

1.1.2.7. ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā;

1.2. kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;

1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;

1.4. tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;

1.5. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;

1.6. gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā;

1.7. administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu.

2. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā, tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, nepārsniedzot faktisko tirdzniecības nodrošināšanas izmaksu apjomu un sadalot to proporcionāli tirdzniecības dalībnieku skaitam, šādos gadījumos:

2.1. ja pasākuma, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, organizators ir pašvaldība;

2.2. ja par pasākuma rīkošanu, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, vai ielu tirdzniecības organizēšanu Ziemassvētku laikā ar pašvaldību tiek noslēgts sadarbības līgums, projekta finansēšanas līgums vai vienošanās par saistību izpildi;

2.3. ja pašvaldības īpašumā esošais nekustamais īpašums ir iznomāts ar apbūves tiesībām saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai un ielu tirdzniecības organizēšanai, un zemes nomas līguma termiņš nav mazāks par 10 gadiem.

3. Gadījumos, kad par ielu tirdzniecību ir jāmaksā pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, ielu tirdzniecības atļauja tiek izsniegta pēc minētās nodevas samaksāšanas. Ja ielu tirdzniecības atļauja nepieciešama ātrāk nekā 5 darba dienu laikā no maksājuma veikšanas datuma, jāuzrāda maksātāja bankas apstiprināts maksājuma dokuments.

2. Kārtība, kādā pašvaldībā tiek saskaņota pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošana vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā

4. Lai saskaņotu pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai veiktu izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā jāiesniedz iesniegums (1.pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītie dokumenti.

5. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošana tiek saskaņota, ja tās izveidi akceptē:

5.1. attiecīgā pašvaldības izpilddirekcija (turpmāk – izpilddirekcija) par tirdzniecības vietas darbības periodu un tirdzniecības laiku, tirdzniecības vietā pieļaujamo sortimentu un tirdzniecības vietas izveides lietderīgumu gadījumos, ja tirdzniecības vieta ierosināta uz pašvaldībai piekrītošas vai neiznomātas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošas zemes vai publiskajos ūdeņos;

5.2. Rīgas pilsētas būvvalde par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem;

5.3. Rīgas domes Satiksmes departaments par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkanajās līnijās.

6. Izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā tiek izskatītas šajā nodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši izmaiņu saturam.

7. Pēc noteikumu 5.punktā minēto iestāžu saskaņojumu saņemšanas Rīgas pilsētas izpilddirektors saskaņo pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā, ja pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā atbalstījusi Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

8. Rīgas pilsētas izpilddirektors atsaka saskaņot pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā, ja nav saņemts noteikumu 5.punktā minēto iestāžu saskaņojums vai pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā nav atbalstījusi Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

9. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

9.1. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi vai pilsētvides elementi;

9.2. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā vizuālo uztveri, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, vērtību kopuma radīto noskaņu, kā arī konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturu un mērogu;

9.2.1 Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijās ielu tirdzniecības aprīkojumā nedrīkst izmantot spilgtus, ar pilsētvidi kontrastējošus toņus, ieteicams ir klusināts vai monohroms kolorīts;

9.3. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas;

9.4. nedrīkst aizsegt stacionārus reklāmas objektus, esošas tirdzniecības vietas, skatlogus, informatīvas zīmes un satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus. Jānodrošina ielas teritorijas brīvais platums vismaz 3,50 m un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;

9.5. ielu tirdzniecības vietām ielu sarkanajās līnijās ir šādi maksimāli pieļaujamie izmēri:

9.5.1. platība – 1,50 m x 2 m;

9.5.2. platība saldējuma tirdzniecībai – 1 m x 1,50 m;

9.5.3. platība ziedu tirdzniecībai – 1,50 m x 3 m;

9.5.4. augstums tirdzniecības virsmai – 1 m, kopējai tirdzniecības iekārtai nepārsniedzot 1,30 m;

9.6. rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera), mehāniskā transportlīdzekļa vai tirdzniecībai aprīkota velosipēda, kas pārsniedz noteikumu 9.5. apakšpunktā noteiktos izmērus, izmantošana:

9.6.1. aizliegta ierīkotās peldvietās un pludmalē (no jūras piekrastes līdz kāpu zonai), izņemot tirdzniecībai aprīkotu velosipēdu;

9.6.2. atļauta (izņemot noteikumu 9.6.1. apakšpunktā noteiktās vietas), ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3500 kg, piekabes pilna masa nepārsniedz 1750 kg un mehāniskā transportlīdzekļa kopā ar piekabi pilna masa nepārsniedz 5250 kg;

9.7. paredzētā vieta nedrīkst traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, t. sk. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgas teritorijā, ne mazāk kā 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un ne mazāk kā 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā.

10. Saskaņotās pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas tiek apstiprinātas ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu un minētā informācija tiek publicēta pašvaldības portālā www.riga.lv.

3. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama ielu tirdzniecība un tiek izsniegtas ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizēšanas atļaujas

3.1. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā

11. Atļauja ielu tirdzniecībai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā (2.pielikums) vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā (3.pielikums) tiek izsniegta, ja ielu tirdzniecības vieta ir saskaņota šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajā kārtībā un plānotā tirdzniecība atbilst attiecīgās saskaņotās pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas darbības nosacījumiem.

12. Lai saņemtu šo noteikumu 11.punktā minēto atļauju, tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators izpilddirekcijā vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz iesniegumu (4. vai 5.pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītos dokumentus.

12.1 Atļauju ielu tirdzniecībai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā izsniedz uz iesniegumā norādīto laika periodu, bet ne ilgāk kā līdz kalendārā gada 31.decembrim. Ja tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, pieteikties tirdzniecības atļaujai var ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms plānotās tirdzniecības uzsākšanas dienas, un tirdzniecības periodam jābūt nepārtrauktam. Ja tirdzniecība plānota atsevišķās mēneša dienās, atļauju izdod uz laiku, kas nav ilgāks par trīs mēnešiem.

12.2 Ja tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, atļauja vienam tirdzniecības dalībniekam vienā adresē un vienā laikā tiek izsniegta uz vietu skaitu, kas nav lielāks par konkrētajā adresē esoša viena tirdzniecības galda vietu skaitu. Atļaujas uz papildu tirdzniecības vietām izsniedz gadījumos, ja uz kārtējā mēneša sākumu konkrētajā adresē ir brīvas tirdzniecības vietas.

13. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma saņemšanai Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedz projektu trijos eksemplāros, projekta sastāvā iekļaujot:

13.1. vietas krāsainu fotofiksāciju bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

13.2. objekta novietni inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā mērogā 1:250 vai 1:500 (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm;

13.3. vietas iekārtojumu plānā mērogā 1:100;

13.4. detalizētu dizaina risinājumu;

13.5. objekta vizualizāciju vides kontekstā;

13.6. ja tirdzniecība tiek veikta tikai no mehāniskā transportlīdzekļa bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa vai tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota, transportlīdzekļa izvietojumu plānā mērogā 1:100 vai 1:250 ar izmēriem un piesaistēm.

14. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

14.1. jāparedz Rīgai raksturīgajai arhitektūrai un videi, konkrētas pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

14.2. nav pieļaujama interjera (iekštelpu) mēbeļu izmantošana;

14.3. visiem ielu tirdzniecības vietas elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

14.4. aizliegts izvietot teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);

14.5. pieļaujami tikai vieglas konstrukcijas saulessargi/lietussargi;

14.6. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

14.7. karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās jāparedz atkritumu urnas;

14.8. ievēro noteikumu 9.punktā noteiktās prasības tirdzniecības vietas platībai, izmēriem un izvietojumam.

15. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā Rīgas vēsturiskajā centrā ievēro 14.punktā noteiktās prasības un papildus ievēro šādas prasības:

15.1. nav pieļaujami zemas kvalitātes standarta risinājumi;

15.2. tirdzniecības aprīkojumā izmantojami latviskajās tradīcijās veidoti stilizēti dizaina risinājumi, piemēram, pūralādes, rati, salokāmi galdiņi, ažūri statīvi koka konstrukcijās (molberti);

15.3. izmantojami kvalitatīvi dabiskie materiāli, piemēram, koks ar atklātu koka tekstūru, klūgu pinumi, metālkalumi, lins vai to kvalitatīva imitācija;

15.4. pieļaujami tikai vieglas konstrukcijas saulessargi/lietussargi neitrālā, ar apkārtējo pilsētvidi saderīgā tonī;

15.5. reklāmu uz saulessargiem/lietussargiem pieļaujams izvietot 30 cm platā joslā saulessarga/lietussarga apakšējā malā.

16. Noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā iesniegtie dokumenti uzskatāmi par derīgiem vienu gadu no dokumentu reģistrēšanas pašvaldībā noteikumu 17.punktā minētā lēmuma pieņemšanai, izņemot, ja kādam no iesniegtajiem dokumentiem nav beidzies derīguma termiņš vai mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

17. Izpilddirekcija izsniedz noteikumu 11.punktā minēto atļauju atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma plāna kopiju, izņemot, ja tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.2. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā

18. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators:

18.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 18.2punktā minēto dokumentu datnes;

18.2. vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 18.1punktā norādīto informāciju un uzrāda 18.2punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

18.1 Iesnieguma sagatavošanai Rīgas domes Apmeklētāju centram iesniedzama šāda informācija:

18.11. ielu tirdzniecības dalībnieks vai organizators (fiziskai personai norādāms vārds, uzvārds un personas kods (ja fiziskā persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību) vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību); juridiskai personai norādāms tās nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

18.12. pasākums un tā organizators;

18.13. ielu tirdzniecības norises vieta, datums un laiks;

18.14. plānotās ielu tirdzniecības sortiments;

18.15. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – tirdzniecības vietu skaits;

18.16. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese).

18.2 Atļaujas ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

18.21. saskaņojums ar pasākuma organizatoru, izņemot gadījumus, kad pasākuma organizators un ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators ir viena un tā pati persona;

18.22. aktuāla ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (bez tirdzniecības vietas aprīkojuma);

18.23. aktuāla ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma skice, fotofiksācija vai tās vizualizācija vides kontekstā;

18.24. ielu tirdzniecības vietas izvietojuma zemesgabalā shēma atbilstošā mērogā ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu;

18.25. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts un pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma valdītāju un apsaimniekotāju;

18.26. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ar ielu tirdzniecības organizatora parakstu apliecināts ielu tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;

18.27. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību.

19. Ielu tirdzniecības vietu ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

19.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

19.2. pieļaujams izvietot tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam atbilstošu aprīkojumu;

19.3. visiem ielu tirdzniecības elementiem, kā arī, ja iespējams, blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām un atbilstošām pasākuma tematikai;

19.4. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

19.5. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

20. Rīgas pilsētas izpilddirektors izsniedz noteikumu 18.punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma plāna un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

21. Ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām publiska pasākuma rīkošanai jāsaņem Rīgas pilsētas izpilddirektora atļauja vai saskaņojums, atļauja ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ir derīga, ja izsniegta atļauja vai saņemts saskaņojums publiska pasākuma rīkošanai.

3.3. Kārtība, kādā saņemama atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai

22. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ir tirdzniecība vienā vietā vai adresē ne ilgāk kā 3 dienas ar tirdzniecības norises starplaiku ne mazāku kā 4 dienas (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 24 dienas. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ar eglītēm var notikt decembrī un janvārī 24 dienas pēc kārtas, ja attiecīgajā vietā vai adresē nav saskaņota pastāvīgā ielu tirdzniecības vieta tirdzniecībai ar eglītēm.

23. Lai saņemtu atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators:

23.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 23.2punktā minēto dokumentu datnes;

23.2. vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 23.1punktā norādīto informāciju un uzrāda 23.2punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

23.1 Iesnieguma sagatavošanai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centram iesniedzama šāda informācija:

23.11. ielu tirdzniecības dalībnieks vai organizators (fiziskai personai norādāms vārds, uzvārds un personas kods (ja fiziskā persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību) vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību); juridiskai personai norādāms tās nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

23.12. ielu tirdzniecības norises vieta, datums un laiks;

23.13. plānotās ielu tirdzniecības sortiments;

23.14. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – tirdzniecības vietu skaits;

23.15. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese).

23.2 Atļaujas īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai un atļaujas īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

23.21. aktuāla ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (bez tirdzniecības vietas aprīkojuma);

23.22. aktuāla ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma skice, fotofiksācija vai tās vizualizācija vides kontekstā;

23.23. ielu tirdzniecības vietas izvietojuma zemesgabalā shēma atbilstošā mērogā ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu;

23.24. detalizēts ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojums plānā mērogā 1:50 vai 1:25, norādot kopējo aizņemto ielu tirdzniecības vietas platību (tirdzniecības iekārta, tirgotāja aizņemtā teritorija, atkritumu urna un citi tirdzniecības vietas aprīkojuma elementi);

23.25. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts un pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma valdītāju un apsaimniekotāju;

23.26. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ar ielu tirdzniecības organizatora parakstu apliecināts tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;

23.27. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību.

24. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

24.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

24.2. pieļaujams izvietot tikai ārtelpai, sezonai un vietai atbilstošu aprīkojumu;

24.3. visiem ielu tirdzniecības elementiem un blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām;

24.4. aizliegts ielu tirdzniecības vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas u.c. līdzīgus objektus;

24.5. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

24.6. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

24.7. aizliegts izvietot tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām teritorijās starp ēku ielas fasādi un ielas sarkano līniju, izņemot, ja tiek realizētas pašu ražotas pārtikas preces vai pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

24.8. nedrīkst aizsegt pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu bez tās īpašnieka piekrišanas;

24.9. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

25. Izpilddirekcija izsniedz noteikumu 23.punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.4. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā

26. Ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā ir tirdzniecība, kas tiek veikta laikposmā no 1.novembra līdz 15.janvārim.

26.1 Ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā Esplanādē, Doma laukumā un Līvu laukumā tiek rīkots konkurss. Konkursu saskaņā ar konkursa nolikumu rīko Rīgas pilsētas izpilddirektors. Konkursa vērtēšanas komisija tiek apstiprināta ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursa uzvarētājs iegūst tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā attiecīgajā vietā uz pieciem gadiem.

27. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā, ielu tirdzniecības organizators:

27.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 27.2punktā minēto dokumentu datnes;

27.2. vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 27.1punktā norādīto informāciju un uzrāda 27.2punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

27.1 Iesnieguma sagatavošanai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centram iesniedzama šāda informācija:

27.11. ielu tirdzniecības organizators (fiziskai personai norādāms vārds, uzvārds un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; juridiskai personai norādāms tās nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

27.12. ielu tirdzniecības norises vieta, datums un laiks;

27.13. plānotās ielu tirdzniecības sortiments;

27.14. ielu tirdzniecības vietu skaits;

27.15. ielu tirdzniecības organizatora kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese).

27.2 Atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

27.21. aktuāla ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (bez tirdzniecības vietas aprīkojuma);

27.22. aktuāla ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma skice, fotofiksācija vai tās vizualizācija vides kontekstā;

27.23. ielu tirdzniecības vietas izvietojuma zemesgabalā shēma atbilstošā mērogā ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves, brauktuves brīvo platumu;

27.24. detalizēts ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojums plānā mērogā 1:50 vai 1:25, norādot visu aizņemto ielu tirdzniecības vietas platību (tirdzniecības iekārta, tirgotāja aizņemtā teritorija, atkritumu urna un citi tirdzniecības vietas aprīkojuma elementi);

27.25. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts un pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma valdītāju un apsaimniekotāju;

27.26. ar ielu tirdzniecības organizatora parakstu apliecināts ielu tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;

27.27. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību.

28. Ielu tirdzniecības organizēšanas Ziemassvētku laikā vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

28.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

28.2. tirdzniecības vietu izvietojumam paredzēt vienotu telpisko kompozīciju;

28.3. pieļaujams tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam atbilstošs aprīkojums;

28.4. visiem ielu tirdzniecības elementiem un blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām atbilstoši Ziemassvētku tematikai;

28.5. tirdzniecības vietu noformējumam jāparedz vienots Ziemassvētku rotājumu un apgaismojuma risinājums;

28.6. reklāmas izvietojumam jābūt saskanīgam ar apkārtējā vidē esošiem reklāmas objektiem;

28.7. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

28.8. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

28.9. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

29. Izpilddirekcija izsniedz noteikumu 27.punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.5. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai

30. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.

31. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana publiskās vietās ir veicama atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam). Ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara/vasaras laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk nekā no 1.aprīļa, bet ne ātrāk kā no 1.marta, vai pagarināta līdz 30.novembrim, kas tiek apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu un publiskots pašvaldības portālā www.riga.lv.

32. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas, piekrītošas vai valdījumā esošas zemes bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole.

33. Piesaiste pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai pastāv gadījumā, kad pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā vietā, kurai ir publiskās funkcijas lietošanas veids, un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgo vietu un publiskā vietā plānoto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu nešķir zemesgabals vai teritorija, kas atrodas ielas sarkanajās līnijās.

34. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks:

34.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 34.2punktā minēto dokumentu datnes;

34.2. vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 34.1punktā norādīto informāciju un uzrāda 34.2punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

34.1 Iesnieguma sagatavošanai Rīgas domes Apmeklētāju centram iesniedzama šāda informācija:

34.11. ielu tirdzniecības dalībnieks (norādāms juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

34.12. ielu tirdzniecības norises vieta, kā arī pastāvīgās pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukums, ja ielu tirdzniecības vieta ir ar piesaisti pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai);

34.13. ielu tirdzniecības vietas aizņemamā platība;

34.14. ielu tirdzniecības vietas darbības sezona (pavasara/vasaras sezona vai rudens/ziemas sezona), darbības periods un darba laiks;

34.15. ielu tirdzniecības dalībnieka kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese).

34.2 Ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

34.21. Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots projekts atbilstoši 35. un 36.1punktā minētajiem nosacījumiem, izņemot 34.3 un 36.2 punktā minētus gadījumus;

34.22. pastāvīgās pakalpojumu sniegšanas vietas, pie kuras plānots iekārtot ielu tirdzniecības vietu, īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijas;

34.23. saskaņojums ar nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts, pašvaldības īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju vai apsaimniekotāju;

34.24. saskaņojums ar ēkas vai ēkas nožogojuma īpašniekiem vai likumīgiem lietotājiem, kurus tieši ietekmē ielu tirdzniecības vieta;

34.25. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību (ja ielu tirdzniecības vieta ir bez piesaistes pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai).

34.3 Šo noteikumu 34.21. apakšpunktā minētais Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums un šo noteikumu 37. punktā minētais Rīgas domes Satiksmes departamenta saskaņojums nav nepieciešams, ja ievēroti šādi nosacījumi:

34.31. plānots izvietot tikai galdus un krēslus, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoša dizaina, krāsu risinājuma un kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojami, kā arī brīvi stāvošas mobilas puķu kastes, kas izvietotas ne vairāk kā divās teritorijas malās ar vismaz 0,30 m savstarpējo attālumu un to augstums kopā ar augiem nepārsniedz 1,2 m no ietves līmeņa;

34.32. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vieta ir ar piesaisti pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai, kas atrodas ēkas pagrabstāvā vai ēkas pirmajā stāvā;

34.33. iesniegumā ir norāde, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību šo noteikumu 34.31. apakšpunktam un 49. punktam.

35. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma saņemšanai Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedz projektu divos eksemplāros, kura sastāvā iekļauta:

35.1. vietas krāsaina fotofiksācija bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

35.2. objekta novietne inženiertīklu situācijas plānā vai zemes robežu plānā mērogā 1:250 vai 1:500 (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm;

35.3. vietas iekārtojums, mēbeļu, mākslīgā grīdas seguma izvietojums plānā mērogā 1:100 vai 1:250 ar izmēriem, uzrādot ietves un brauktuves brīvo platumu, ceļa zīmes, saulessargu pēdas u.tml., kas saskaņots ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās;

35.4. griezums mērogā 1:100 ar augstuma atzīmēm, ja paredzēts mākslīgais grīdas segums, markīzes, saulessargi/lietussargi, puķu kastes un citi elementi;

35.5. detaļu dizains ar izmēriem (mēbeles, saulessargi/lietussargi, norobežojoši elementi, apgaismojums, puķu kastes un citi elementi);

35.6. mākslīgā grīdas seguma izbūves gadījumos noteikumu 49.1.4.1.apakšpunkta ievērošanai plānā jānorāda, kā tiek nodrošināta brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām (tajā skaitā ugunsdzēsības hidrantu akām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem.

36. Rīgas pilsētas būvvalde izvērtē tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību noteikumu 40.–48.punkta prasībām un pieņem lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas projektu 10 darba dienu laikā, ja projekts Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegts no 1.novembra līdz 1.martam.

36.1 Rīgas pilsētas būvvalde saskaņo tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trīs gadiem. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums vairākām sezonām ir spēkā, ja netiek mainīts tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums.

36.2 Pēc tam, kad beidzies Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma derīguma termiņš, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši pēdējam Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam, tad iesniegumā norāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību pēdējam Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam.

37. Rīgas domes Satiksmes departaments izvērtē tirdzniecības vietas risinājumu atbilstību noteikumu 49.punkta prasībām, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta tiek iekārtota teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās; gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta aizņem Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietas teritoriju, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietošana ir saskaņojama ar tās pilnvaroto apsaimniekotāju Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".

37.1 Rīgas domes Satiksmes departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trīs gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums ir saskaņojams atkārtoti, ja pēc saskaņojuma saņemšanas:

37.11. tiek veiktas izmaiņas objekta novietnei būvju situācijas plānā;

37.12. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, velostatīvi u.c.) vai reklāmas objekti, kas izvietoti tirdzniecības vietas saskaņotajā platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz tirdzniecības vietas saskaņoto platību.

38. Izpilddirekcija izskata noteikumu 34.punktā minēto iesniegumu un izsniedz ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma kopiju, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

39. Ja ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tiek izsniegta tirdzniecībai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, tās darba laiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 22.00, izņemot Vecrīgas teritoriju.

40. Visām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām jānodrošina vides pieejamība, tostarp, ja tiek izvietots mākslīgais grīdas segums, jāparedz panduss ar slīpumu (augstuma un garuma attiecību) 1:12 un manevrēšanas laukums. Attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu atzinums vai saskaņojums var būt par pamatu vides pieejamības alternatīviem risinājumiem, vides pieejamības risinājumiem daļā vai atkāpēm no tiem.

40.1 Visās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās bez reklāmas izvietošanas atļaujas saņemšanas pieļaujama ne vairāk kā divu tāfeles veida (teksts rakstīts ar roku) slietņu izvietošana terases teritorijā, ievērojot šādas prasības:

40.11. slietnis ir brīvstāvošs vai stiprināts pie terases norobežojumiem (bet nepilda norobežojumu funkciju);

40.12. dizaina risinājums integrēts terases dizaina risinājumā, atbilst estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām;

40.13. maksimāli pieļaujamais izmērs nepārsniedz 0,60 m x 1,20 m;

40.14. izvietojums tiek saskaņots kopā ar terasi;

40.15. nevar tikt izvietoti akciju plakāti.

41. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, apbūves aizsardzības teritorijām, pilsētbūvniecības pieminekļiem ar piesaisti pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara/vasaras sezonā izveidē ņem vērā šādas prasības:

41.1. jāparedz konkrētās pilsētvides zonas raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums; nav pieļaujama ar pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanu nesaistītu, vides mērogam neatbilstošu reklāmu un vides dizaina objektu izvietošana, kā arī zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

41.2. darbības vietā atļauts izvietot tikai apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām, nelielu apkalpojošā personāla leti bez bāra funkcijas servēšanas priekšmetu izvietošanai, ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai, brīvstāvošus saulessargus/lietussargus vai markīzes, vai pie fasādes stiprināmas markīzes, kā arī podestus. Visu iepriekšminēto elementu kopumam terases ietvaros jāveido vienots dizaina risinājums;

41.3. saulessarga/lietussarga apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tā projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

41.4. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

41.5. visas teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai barjerām atļauts ar maksimālo augstumu 1,20 m; divas sānu malas perpendikulāri ēkai atļauts norobežot ar caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem) norobežojumiem ar maksimālo augstumu 1,50 m; augstumu mēra no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

41.6. mākslīgā grīdas seguma izvietošana (maksimālais augstums 0,15 m) pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un nolūkā izlīdzināt ietves slīpumu pret brauktuvi;

41.7. aizliegta jebkādu vitrīnu, grilu, saldējamo iekārtu, brīvi stāvošu ledusskapju, interjera (iekštelpu) mēbeļu vai iekārtu izvietošana;

41.8. aizliegti zemas kvalitātes standarta risinājumi, mēbelēm jāatbilst laba dizaina paraugam, visiem elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

41.9. aizliegtas būves un telpiski risinājumi, t.sk. slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, necaurredzami nožogojumi; jāveido maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

41.10. reklāmu uz saulessargiem/lietussargiem pieļaujams izvietot 30 cm platā joslā saulessarga/lietussarga apakšējā malā;

41.11. aizliegta pārvietojamo tualešu uzstādīšana;

41.12. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

41.13. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

42. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās, pilsētbūvniecības pieminekļos ar piesaisti pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 41.punktā minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

42.1. nedrīkst traucēt attiecīgās teritorijas kopējā tēla uztveres iespēju, nedrīkst izmantot plēves materiālu un pārāk spilgtus – ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošus detaļu (saulessargu/lietussargu, markīžu, norobežojošo elementu, grīdas segumu, gaismas ķermeņu u.c.) krāsu toņus;

42.2. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus, markīzes vai pie fasādes stiprinātas markīzes, kā arī, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, kvalitatīvas koka jumta konstrukcijas;

42.3. noteikumu 41.5.apakšpunktā minētie norobežojumi pieļaujami tikai no stikla;

42.4. mobilu bāru/virtuvi pieļaujams izvietot tikai ārpus terases teritorijas uz brauktuves, aizņemot tikai autostāvvietu daļu, un tirdzniecība var tikt veikta tikai no aprīkota mehāniskā transportlīdzekļa vai piekabes (treilera), ievērojot šādas prasības:

42.4.1. tiek nodrošināts normatīvs ietves brīvais platums – 2 m (ietves brīvais platums ir attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas objekta (piemēram, saulessarga, jumtiņa, transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva, u. c. brīvstāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai);

42.4.2. tiek nodrošināta atbilstība estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām, kā arī pilsētvidē integrēts, krāsu kontrastu neveidojošs kolorīts.

43. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Vecrīgā ar piesaisti pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 41. punktā (izņemot noteikumu 41.5. apakšpunktu) un 42. punktā (izņemot 42.4. apakšpunktu) minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

43.1. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām atļauts tikai gar divām malām ar maksimālo augstumu 1,50 m (norobežojumu augstumu mēra no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas);

43.2. stikla norobežojumiem jābūt caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem);

43.3. norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

43.4. mobilu bāru/virtuvi pieļaujams izvietot tikai ārpus terases teritorijas uz brauktuves, aizņemot tikai autostāvvietu daļu, un tirdzniecība var tikt veikta tikai no aprīkota mehāniskā transportlīdzekļa, ievērojot šādas prasības:

43.4.1. tiek nodrošināts normatīvs ietves brīvais platums – 1,20 m (ietves brīvais platums ir attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas objekta (piemēram, saulessarga, jumtiņa, transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva, u. c. brīvstāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai);

43.4.2. tiek nodrošināta atbilstība estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām, kā arī pilsētvidē integrēts, krāsu kontrastu neveidojošs klusinātu toņu vai monohroms kolorīts.