Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales noteikumi

61.2 Ja infrastruktūras jaudas ierobežojumi ietekmē vairākus tīklus, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji izveido mehānismu, lai minētos infrastruktūras jaudas ierobežojumus pēc pirmreizējās publicēšanas kopīgi pārrunātu ar ieinteresētajiem pieteikumu iesniedzējiem, tādu infrastruktūras pārvaldītāju apvienībām, kuri darbojas šajos tīklos, un galvenajiem attiecīgajiem apkalpes vietu operatoriem, un sagatavotu vilcienu kustības grafikus, tostarp noteiktu maršrutus, pa kuriem tiek novirzīta vilcienu satiksme, ja vien infrastruktūras pārvaldītāji un pieteikumu iesniedzēji nevienojas, ka šāds mehānisms nav vajadzīgs.

61.3 Pirmo reizi publicējot infrastruktūras jaudas ierobežojumus saskaņā ar šo noteikumu 61.1 punkta prasībām, infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk apspriešanos par infrastruktūras jaudas ierobežojumiem ar pieteikumu iesniedzējiem un galvenajiem attiecīgajiem apkalpes vietu operatoriem. Ja starp infrastruktūras jaudas ierobežojumu publicēšanu pirmo un otro reizi ir vajadzīga saskaņošana atbilstoši šo noteikumu 61.4 punktā minētajām prasībām, infrastruktūras pārvaldītāji laikposmā no šīs saskaņošanas beigām līdz infrastruktūras jaudas ierobežojuma publicēšanai otro reizi vēlreiz apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un galvenajiem attiecīgajiem apkalpes vietu operatoriem.

61.4 Ja infrastruktūras jaudas ierobežojumi ietekmē vairākus tīklus, tad saskaņā ar šo noteikumu 61.1 punkta prasībām pirms infrastruktūras jaudas ierobežojumu publicēšanas attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp tie, kurus varētu ietekmēt vilcienu novirzīšana pa citu maršrutu, savstarpēji saskaņo infrastruktūras jaudas ierobežojumus, kas var ietvert atcelšanu, vilcienu ceļa novirzīšanu pa citu maršrutu vai aizstāšanu ar citiem transporta veidiem.

61.5 Šo noteikumu 61.4 punktā minēto ierobežojumu saskaņošanu pirms otrās publicēšanas pabeidz ne vēlāk kā:

61.5 1. 18 mēnešus pirms kustības grafika maiņas, ja ilgāk nekā 30 dienas pēc kārtas vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma infrastruktūras iecirknī dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem;

61.5 2. 13 mēnešus un 15 dienas pirms kustības grafika maiņas, ja ilgāk nekā septiņas dienas pēc kārtas vairāk nekā 30 % prognozētā satiksmes apjoma infrastruktūras iecirknī dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem;

61.5 3. 13 mēnešus un 15 dienas pirms kustības grafika maiņas, ja septiņas dienas pēc kārtas vai īsāku laiku vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma infrastruktūras iecirknī dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem.

61.6 Ja nepieciešams, infrastruktūras pārvaldītāji uzaicina iesaistīties šo noteikumu 61.4 punktā minēto ierobežojumu saskaņošanā pieteikumu iesniedzējus, kuri darbojas attiecīgās infrastruktūras iecirknī, un galvenos attiecīgos apkalpes vietu operatorus iesaistīties minētajā saskaņošanā.

61.7 Infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem par paredzētajiem infrastruktūras jaudas ierobežojumiem, kuri ilgst septiņas dienas pēc kārtas vai īsāku laiku un kuri nav jāpublicē saskaņā ar šo noteikumu 61.1 punkta prasībām, un kuru dēļ vairāk nekā 10 % prognozētā satiksmes apjoma infrastruktūras iecirknī dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem, un kuri tiek ieviesti nākamajā kustības grafika periodā, un par kuriem infrastruktūras pārvaldītājs uzzina ne vēlāk kā sešus mēnešus un 15 dienas pirms kustības grafika maiņas. Atjauninātu informāciju par šiem infrastruktūras jaudas ierobežojumiem paziņo vismaz četrus mēnešus pirms kustības grafika maiņas. Infrastruktūras pārvaldītājs sniedz detalizētu informāciju par piedāvātajiem vilcienu ceļiem pasažieru vilcieniem ne vēlāk kā četrus mēnešus, bet kravas vilcieniem – ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms infrastruktūras jaudas ierobežojuma sākuma, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs un attiecīgie pieteikumu iesniedzēji nevienojas par īsāku sagatavošanās laiku.

61.8 Infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem un apkalpes vietu operatoriem var nolemt piemērot stingrākas sliekšņvērtības infrastruktūras jaudas ierobežojumiem, pamatojoties uz mazāku prognozētā satiksmes apjoma procentuālo daļu vai īsāku laikposmu, nekā norādīts šajā nodaļā, vai piemērot arī citus kritērijus papildus šajā nodaļā minētajiem. Sliekšņvērtības un infrastruktūras jaudas ierobežojumu grupēšanas kritērijus publicē tīkla pārskatā.

61.9 Infrastruktūras pārvaldītājs var nolemt nepiemērot šo noteikumu 61.1, 61.2, 61.3, 61.4, 61.5 un 61.7 punktā minētos termiņus, ja infrastruktūras jaudas ierobežojums vajadzīgs drošas vilcienu kustības atjaunošanai un ja ierobežojumu ilgums nav infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē, un ja šo termiņu piemērošana būtu izmaksu ziņā nelietderīga vai nevajadzīgi kaitētu aktīvu darbmūžam vai stāvoklim, un tam piekrīt visi attiecīgie pieteikumu iesniedzēji. Šādos gadījumos un jebkuru citu tādu infrastruktūras jaudas ierobežojumu gadījumā, kas netiek apspriesti saskaņā ar citiem šīs nodaļas noteikumiem, infrastruktūras pārvaldītājs nekavējoties apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un attiecīgajiem apkalpes vietu operatoriem.

61.10 Informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs sniedz, kad rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 61.1, 61.7 vai 61.9 punkta prasībām, ietver:

61.10 1. plānoto dienu;

61.10 2. diennakts daļu un, tiklīdz to iespējams noteikt, stundu, kad sākas un beidzas infrastruktūras jaudas ierobežojums;

61.10 3. infrastruktūras jaudas ierobežojuma ietekmēto infrastruktūras iecirkņa posmu;

61.10 4. attiecīgā gadījumā to infrastruktūras iecirkņu jaudu, pa kuriem novirzīta satiksme.

61.11 Šo noteikumu 61.10 punktā minēto informāciju vai saiti uz tīmekļvietni, kur šī informācija atrodama, publicē tīkla pārskatā un regulāri aktualizē.

61.12 Par infrastruktūras jaudas ierobežojumiem, kuri ilgst vismaz 30 dienas pēc kārtas un ietekmē vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma infrastruktūras iecirknī, infrastruktūras pārvaldītājs pirmajā apspriešanās kārtā ar pieteikumu iesniedzējiem pēc to pieprasījuma iesniedz salīdzinājumu, kurā raksturoti apstākļi, ko izraisītu vismaz divas infrastruktūras jaudas ierobežojumu alternatīvas. Infrastruktūras pārvaldītājs minētās alternatīvas izstrādā, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju viedokļiem, kas pausti pieprasījumu iesniegšanas laikā, un kopīgi ar pieteikumu iesniedzējiem.

61.13 Par katru šo noteikumu 61.12 punktā minēto infrastruktūras jaudas ierobežojumu alternatīvu salīdzinājumā ietver vismaz:

61.13 1. infrastruktūras jaudas ierobežojuma ilgumu;

61.13 2. gaidāmo orientējošo iekasējamo infrastruktūras lietošanas maksu;

61.13 3. jaudu, kas pieejama infrastruktūras iecirkņos, pa kuriem novirzīta satiksme;

61.13 4. pieejamos alternatīvos maršrutus;

61.13 5. orientējošo braucienu ilgumu.

61.14 Pirms infrastruktūras pārvaldītājs izvēlas kādu no šo noteikumu 61.12 punktā minēto infrastruktūras jaudas ierobežojumu alternatīvām, tas apspriežas ar ieinteresētajiem pieteikumu iesniedzējiem un ņem vērā dažādu alternatīvu ietekmi uz minētajiem pieteikumu iesniedzējiem un pakalpojumu izmantotājiem.

61.15 Ja infrastruktūras jaudas ierobežojumi ilgst vairāk nekā 30 dienas pēc kārtas un ietekmē vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma infrastruktūras iecirknī, infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā kritērijus, pēc kuriem katra pārvadājuma veida vilcieni jānovirza pa citu maršrutu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzējam radušos komerciālos un darbības ierobežojumus, ja vien šie darbības ierobežojumi neizriet no pieteikuma iesniedzēja vadības vai organizatoriskajiem lēmumiem, neskarot mērķi samazināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, saņemot attiecīgus stimulus. Ja infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 61.1 punktā minētajām prasībām, tīkla pārskatā tiek publicēti minētie kritēriji kopā ar atlikušās infrastruktūras jaudas provizorisko sadalījumu dažādu veidu pārvadājumiem ar vilcienu. Pēc apspriešanās beigām, neskarot infrastruktūras pārvaldītāja pienākumus saistībā ar informācijas par infrastruktūras jaudas sadales jautājumiem norādīšanu tīkla pārskatā, kas minēti normatīvajos aktos par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskata saturu, infrastruktūras pārvaldītājs, pamatojoties uz atsauksmēm, kas saņemtas no pieteikumu iesniedzējiem, iesniedz attiecīgajiem pārvadātājiem orientējošu atlikušās infrastruktūras jaudas iedalījumu pa pārvadājumu veidiem.

VI. Sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā

62. Infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji) sadarbojas, lai būtu iespējama efektīva tādas infrastruktūras jaudas radīšana un sadale, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas tīklu Eiropas Savienībā, tostarp sadarbība notiek saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27.2 pantā minēto pamata vienošanos. Infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji) izveido procedūras, ievērojot prasības, ko nosaka normatīvie akti jaudas sadales jomā, un atbilstoši tām organizē vilcienu ceļus, kas šķērso vairāk nekā vienu tīklu.

63. Ja būtisko funkciju veicēja lēmumi par jaudas sadali ietekmē citu Eiropas Savienības dalībvalstu dzelzceļa tīklus, tas sadarbojas ar attiecīgo valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), lai koordinētu vai veiktu infrastruktūras jaudas sadali starptautiskā līmenī, izņemot gadījumus, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem. Ja tas skar pārvadājumus ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, šajās procedūrās var tikt iesaistīti attiecīgo valstu infrastruktūras pārvaldītāju (būtisko funkciju veicēju) pārstāvji. Procedūras, sadarbības dalībnieku saraksts, darbības metodes un citi kritēriji, kurus izmanto infrastruktūras jaudas novērtēšanai un sadalei, ir publiski pieejami publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (būtisko funkciju veicēja) tīmekļvietnē. Būtisko funkciju veicējs informē Valsts dzelzceļa administrāciju par infrastruktūras jaudas sadales kopīgajiem principiem un praksi.

64. Pirms tiek uzsākta apspriešanās par vilcienu kustības gada grafika projektu ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), tiek panākta vienošanās par to, kuri starptautiskie vilcienu ceļi jāiekļauj kustības grafikā. Korekcijas veic vienīgi tad, ja tas ir noteikti nepieciešams.

65. Ja šo noteikumu 63. punktā minētās sadarbības ietvaros ir nolemts organizēt starptautiskos vilcienu ceļus, lai veicinātu kravu pārvadājumus ar ārpusplāna vilcieniem, būtisko funkciju veicējs par šādiem iepriekš sagatavotiem starptautiskajiem vilcienu ceļiem informē pieteikuma iesniedzējus.

66. Izņemot gadījumus, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem, būtisko funkciju veicējs, kuram iesniegts pieteikums par konkrētu vilcienu ceļu vairākos dzelzceļa infrastruktūras tīklos, var pieprasīt infrastruktūras jaudu no citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) pieteikuma iesniedzēja vārdā. Būtisko funkciju veicējam ir pienākums pieņemt infrastruktūras jaudas pieteikumus, kas skar vilcienu ceļu vairākos dzelzceļa infrastruktūras tīklos, no citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), kas rīkojas pieteikumu iesniedzēju vārdā.

VII. Principi, pēc kuriem konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs piešķirtās jaudas ietvaros neizmanto infrastruktūras iecirkni vai tā daļu

67. Būtisko funkciju veicējs izstrādā un jaudas sadales shēmā iekļauj Dzelzceļa likuma 12. panta piektajā daļā paredzētos kritērijus, ievērojot šādus principus:

67.1. infrastruktūras jaudas pieejamība atbilstoši tīkla pārskatam;

67.2. vai pieteikuma iesniedzējs laikus sniedzis informāciju par pārvadājuma apjoma neatbilstību pieprasītajam apjomam;

67.3. pārvadātājiem noteikto tehnisko parametru ievērošana;

67.4. pieteikuma iesniedzēja darbība vai bezdarbība, kas samazina jaudas pieejamību.

68. Būtisko funkciju veicējs sekmē piešķirtās, bet neizmantotās infrastruktūras jaudas izmantošanu, piedāvājot to citiem pieteikuma iesniedzējiem vai citām vajadzībām.

VIII. Rīcība vilcienu kustības organizēšanai traucējumu gadījumos

69. Ja vilcienu kustībā rodas traucējumi, kurus izraisījusi tehniska kļūme vai negadījums, infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši tā izstrādātajam rīcības plānam un ievērojot normatīvo aktu prasības dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites jomā (tai skaitā par konkrētu atbildīgo institūciju informēšanu), veic vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu normālu vilcienu kustību. Ja traucējumam ir iespējama ietekme uz pārrobežu satiksmi, infrastruktūras pārvaldītājs sniedz visu attiecīgo informāciju citiem infrastruktūras pārvaldītājiem, kuru tīklu un satiksmi šis traucējums var ietekmēt. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sadarbojas ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem, lai atjaunotu normālu pārrobežu satiksmi.

70. Ārkārtas situācijā, kad dzelzceļa infrastruktūra uz laiku nav izmantojama, būtisko funkciju veicējs iedalītos vilcienu ceļus var atsaukt bez brīdinājuma uz laiku, kas nepieciešams normālas vilcienu kustības atjaunošanai.

IX. Noslēguma jautājumi

71. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumus Nr. 539 "Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 109. nr.; 2010, 36., 80. nr.; 2015, 130. nr.).

72. Ja kāda pārvadātāja piedāvātie grozījumi vilcienu kustības gada grafikā skar citu pārvadātāju intereses, pārvadātāji vienojas sarunu ceļā un iesniedz būtisko funkciju veicējam panākto vienošanos, ievērojot šo noteikumu 47. punktā minētos termiņus. Ja šajos termiņos vienošanās netiek panākta, grozījumus vilcienu kustības gada grafikā nepieņem. Minēto procedūru piemēro, kamēr nav apstiprināta jaudas sadales shēma, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 30. septembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību.

Ministru prezidents Māris KučinskisSatiksmes ministra vietā –zemkopības ministrs Jānis Dūklavs