Par konceptuālo ziņojumu "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā"

Veids Rīkojums
Publicēts 2016-09-07
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 507Rīgā 2016. gada 7. septembrī (prot. Nr. 44 29. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1. variantu "Risinājums aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – risinājuma 1. variants).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju risinājuma 1. varianta īstenošanā. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts darba inspekciju un Sociālās integrācijas valsts aģentūru par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina risinājuma 1. varianta īstenošanu.

3. (Svītrots ar MK 06.09.2022. rīkojumu Nr. 591)

4. Labklājības ministrijai līdz 2016. gada 30. decembrim izveidot konceptuālā ziņojuma īstenošanas pārraudzības darba grupu, kā arī izstrādāt un līdz 2017. gada 31. martam iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par to problēmu risināšanu, kuras nenovērš konceptuālajā ziņojumā piedāvātie risinājumi, un identificēt nepieciešamos precizējumus un papildinājumus ministriju politikas plānošanā.

Ministru prezidents Māris KučinskisLabklājības ministra vietā –satiksmes ministrs Uldis Augulis

(Ministru kabineta2016. gada 7. septembrarīkojums Nr. 507)

Konceptuālais ziņojums"Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā"

ANI Aktīvās novecošanās indekss
DDVVI Darba drošības un vides veselības institūts
EM Ekonomikas ministrija
GMI Garantētais minimālais ienākumu līmenis
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
LM Labklājības ministrija
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVD Nacionālais veselības dienests
PB Pasaules Banka
PIPP Pieaugušo izglītības pārvaldības padome
SAM Specifiskais atbalsta mērķis
SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra
SPKC Slimību un profilakses kontroles centrs
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VDI Valsts darba inspekcija
VM Veselības ministrija

Avots: CSP

Avots: CSP

Avots: PB aktīvās novecošanās pētījums (CSP tautas skaitīšanas dati par 2011.gadu)

Avots: ANO Eiropas Ekonomiskā komisija

Avots: Eurostat

Avots: Eurostat

Avots: PB aktīvās novecošanās pētījums

Avots: Eurostat

Avots: Eurostat

Avots: CSP

Priekšrocības
- Nodarbinātības jomā gados vecākos iedzīvotājus Latvijā raksturo augsta līdzdalība darba tirgū.- Normatīvie akti paredz obligāto veselības pārbaužu nodrošināšanu darbiniekiem.- Atbilstoši PB aktīvās novecošanās pētījumam nākotnē gados vecākie iedzīvotāji būs labāk izglītoti, kas pozitīvi ietekmēs to darba tirgus situāciju.- Skaitliski lielākā daļa gados vecāku iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un gandrīz puse dzīvo Rīgā un Pierīgā, kur ir pieejams plašs dažādu pakalpojumu klāsts.
Izaicinājumi
- Gados vecākos iedzīvotājus pirmspensijas vecumā raksturo augsts bezdarba un īpaši ilgstošā bezdarba risks, ko ietekmē darba tirgum neatbilstošas zināšanas un prasmes, slikts veselības stāvoklis, aprūpes pienākumi un zema mobilitāte.- Dažādu paaudžu sadarbība un stereotipu mazināšana pret gados vecākiem cilvēkiem.- Gados vecāko darbinieku darba vietu kvalitāte (gan darba vides pielāgojuma, gan atalgojuma ziņā) ir salīdzinoši zema, kas ietekmē to darba tirgus situāciju un darbspēju.- Pēdējos gados vērojams pirmreizēji konstatēto arodslimnieku skaita pieaugums, turklāt bieži arodslimības tiek konstatētas vēlīni.- Gados vecāko iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos ir zema, īpaši iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni, vienkāršākās profesijās nodarbināto, kā arī ekonomiski neaktīvo un bezdarbnieku vidū.- Latvijā pusmūža un gados vecāku cilvēku veselības rādītāji ir krietni zemāki nekā vidēji ES.- Primārās veselības aprūpes ietvaros ir liels gados vecāko iedzīvotāju apmeklējumu īpatsvars, kas ir saistīts ar hronisko slimību izplatību šajā vecuma grupā.- Primārās veselības ārstu komandas profilaktisko apskašu ietvaros veikto pacienta veselības stāvokļa novērtējumu no nodarbinātības un arodrisku aspekta ir nepieciešams pilnveidot.- Veselības aprūpes personāla informētību par vecākā gadagājuma iedzīvotāju bezdarba riskiem saistībā ar veselības stāvokli ir nepieciešams pilnveidot.
Iespējas
- Atbilstoši demogrāfiskajām tendencēm Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, tādējādi veicinot ilgāku līdzdalību darba tirgū un pensiju sistēmas ilgtspēju.- Preventīvo pasākumu nodrošinājums un pieejamība gados vecākiem iedzīvotājiem, kā arī dažādu paaudžu sadarbība veicina gados vecāko iedzīvotāju ilgāku darba mūžu un mazina gados vecāko iedzīvotāju bezdarba risku.- Darba tirgū pastāvošo šķēršļu mazināšanas kompleksu pasākumu nodrošinājums sekmē gados vecāko bezdarbnieku iekārtošanos darbā un veicina to konkurētspēju darba tirgū.- Darba devēju lomas atbilstošas darba vides nodrošināšanā veicināšana, kā arī sabiedrības kopumā izpratnes paaugstināšana par aktīvās novecošanās jautājumiem, uzlabo gados vecāko iedzīvotāju darba tirgus situāciju.- Izpratnes palielināšanās par pieaugušo izglītības nozīmi konkurētspējas veicināšanai darba tirgū sekmē gados vecāku iedzīvotāju spēju elastīgāk piemēroties darba tirgus izmaiņām.- Bērnu un gados vecāko iedzīvotāju aprūpes pakalpojumu pieejamība un ar to saistīti elastīgāki darba organizācijas risinājumi vecina gados vecāku iedzīvotāju ilgāku palikšanu darba tirgū.- Veselības pārbaužu nodrošināšana un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība kopumā veicina ilgāku palikšanu darba tirgū un samazina bezdarba ilgumu.
Riski
- Darba tirgus situācijas attīstība tuvākajos gados kļūs mērenāka, ņemot vērā ekonomisko situāciju pasaulē.- Latvijas sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenču rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas rada izaicinājumus ekonomiskajai izaugsmei un ilgtspējīgai sociālai politikai.- Gados jaunāko un vidēja vecuma iedzīvotāju emigrācija pēc pievienošanās ES un ekonomiskās krīzes laikā veicina Latvijas sabiedrības novecošanās procesus.- Zemas kvalitātes darba vietas var samazināt gados vecāko iedzīvotāju vēlmi palikt darba tirgū vai tiekties uz to.- Stereotipi un savu spēju pārlieku zems novērtējums kavē darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma atbilstošu salāgošanos.
Nr. Aktivitāte Atbildīgā institūcija Nepieciešamais finansējums un tā avoti
1. Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai NVA 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" finansējums: 10 596 211 EUR, t.sk.ESF finansējums – 9 006 779 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 EUR
2. Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums komersantos un valsts un pašvaldību institūcijās NVA 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" finansējums: 10 596 211 EUR, t.sk.ESF finansējums – 9 006 779 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 EUR
3. Atbalsta pasākumi gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spēju, prasmju un veselības stāvokļa veicināšanai NVA 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" finansējums: 10 596 211 EUR, t.sk.ESF finansējums – 9 006 779 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 EUR
4. Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi NVA 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējums: 40 043 677 EUR, t.sk.ESF finansējums –34 037 125 EUR un valsts budžeta finansējums –6 006 552 EUR
5. Apmācību iespēju paplašināšana gados vecākiem bezdarbniekiem NVA esošā finansējuma ietvaros
6. Gados vecāko bezdarbnieku pašnodarbinātības veicināšana NVA esošā finansējuma ietvaros
7. Pieaugušo izglītība nodarbinātiem iedzīvotājiem IZM 8.4.1.SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" finansējums:27 034 565 EUR, t.sk.ESF finansējums –22 979 380 EUR un valsts budžeta finansējums – 4 055 185 EUR
8. Eiropas informatīvā kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" VDI Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras finansējums
Risinājums Risinājums(risnājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas)kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
--- --- --- ---
Risinājums Risinājums(risnājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas)kods un nosaukums 2016.gads
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 5726532
tajā skaitā
1. LM 5726532
Eiropas Sociālā fonda finansējums 4867552
Valsts budžeta finansējums 858980
2. IZM19
Eiropas Sociālā fonda finansējums 0
Valsts budžeta finansējums 0
1. risinājums Risinājums aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai 5 726 532
LM Eiropas Sociālā fonda finansējums 4867552
Valts budžeta programmas 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00. "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)" 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" 0
Valts budžeta programmas 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma63.07.00. "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)" 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.2. pasākums "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi"20 4867552
LM Valsts budžeta finansējums 858 980
Valts budžeta programmas 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma63.07.00. "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)" 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" 0
Valts budžeta programmas 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma63.07.00. "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020)" 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.2.pasākums "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi"21 858980
IZM Eiropas Sociālā fonda finansējums 0
74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" 0
IZM budžeta apakšprogramma 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)" 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci 0
IZM Valsts budžeta finansējums 0
74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" 0
IZM budžeta apakšprogramma 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020)" 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci 0
Neaizsargātāko gados vecāko iedzīvotāju grupu pazīmes Galvenie izaicinājumi
--- --- --- ---
1. Zemas intensitātes darbinieki ar zemiem ienākumiem - 24% 1. Zemas intensitātes darbinieki ar zemiem ienākumiem - 24% 1. Zemas intensitātes darbinieki ar zemiem ienākumiem - 24% 1. Zemas intensitātes darbinieki ar zemiem ienākumiem - 24%
- Zema darba intensitāte (96%) - Zemi ienākumi (85%) - Vecumā 50-54 (37%) vai 55–59 (47%) - 43% bezdarbnieki, bet 19% strādā pilnu slodzi -24% saņem bezdarbnieka pabalstu, 15% - darbnespējas pabalstu -Samērā labi izglītoti (56% vispārējā vidējā izglītība un 30% profesionālā vidējā vai augstākā izglītība) -50% zemākajā ienākumu kvintilē -20% saņem GMI, 23% - dzīvokļa pabalstu Darba saglabāšana ilgstošā periodā, ko nosaka nepietiekamas tehniskās un sociāli emocionālās prasmes.
2. Nabadzīgas personas bez darba – 22% 2. Nabadzīgas personas bez darba – 22% 2. Nabadzīgas personas bez darba – 22% 2. Nabadzīgas personas bez darba – 22%
- Nestrādā (100%) - Vecumā 50-54 (57%) vai 55–59 (42%) - bezdarbnieki (55%) vai ekonomiski neaktīvi pienākumu dēļ mājās (26%) - Vidējs izglītības līmenis (67% vispārējā vidējā izglītība un 19% profesionālā vidējā vai augstākā izglītība) - 60% zemākajā ienākumu kvintilē - 20% saņem GMI, 23% - dzīvokļa pabalstu Vāja saskare ar darba tirgu, ko nosaka salīdzinoši zems izglītības līmenis, kā arī aprūpes pienākumi, nepietiekama mobilitāte un individuāli šķēršļi.
3. Personas ar invaliditāti bez darba – 16% 3. Personas ar invaliditāti bez darba – 16% 3. Personas ar invaliditāti bez darba – 16% 3. Personas ar invaliditāti bez darba – 16%
- Nestrādā (100%) - Personas ar invaliditāti (88%) un saņemt invaliditātes pabalstu (85%) - 46% ar ievērojamiem ierobežojumiem un 50% ierobežojumi veselības problēmu dēļ - Vecumā 50-54 (28%) vai 55–59 (56%) - Puse dzīvo bez partnera, 29% dzīvo vieni - Zems izglītības līmenis (24% pamatizglītība vai zemāka un 60% vispārējā vidējā izglītība) - 44% zemākajā ienākumu kvintilē - 29% saņem GMI, 32% - dzīvokļa pabalstu Bezdarbs, ko nosaka veselības ierobežojumi un salīdzinoši zems izglītības līmenis
4. Neformāli nodarbināti vīrieši – 15% 4. Neformāli nodarbināti vīrieši – 15% 4. Neformāli nodarbināti vīrieši – 15% 4. Neformāli nodarbināti vīrieši – 15%
- Nereģistrēti nodarbināti (100%) - Nodarbināti pilnu laiku (84%) - 43% pašnodarbināti - Pusei ir neaizsargāti (ar darba tirgus problēmām) partneri - Vīrieši (64%) - Vecumā 50–54 (41%) vai 55–59 (45%) -Samērā labi izglītoti (60% vispārējā vidējā izglītība un 30% profesionālā vidējā vai augstākā izglītība) - 24% zemākajā ienākumu kvintilē, 52% pirmajās divās ienākumu kvintilēs - 6% saņem GMI, 4% - dzīvokļa pabalstu Nereģistrētā nodarbinātība
5. Sievietes ar zemiem ienākumiem – 12% 5. Sievietes ar zemiem ienākumiem – 12% 5. Sievietes ar zemiem ienākumiem – 12% 5. Sievietes ar zemiem ienākumiem – 12%
- Zemi ienākumi (100%) - Sievietes (78%) - Nodarbinātas pilnu laiku (49%) vai nepilnu laiku (39%) - Vecumā 50–54 (42%) vai 55–59 (42%) - Lielāka iespējamība nekā citām grupām, ka dzīvo kopā ar bērnu vecumā 6–15 gadi(13%) - 23% saņem ģimeņu/bērnu pabalstus - Vidējs izglītības līmenis (67% vispārējā vidējā izglītība un 23% profesionālā vidējā vai augstākā izglītība) - 36% zemākajā ienākumu kvintilē - 12% saņem GMI, 17% - dzīvokļa pabalstu Nepilna darba laika nodarbinātība aprūpes pienākumu dēļ un salīdzinoši zems izglītības līmenis
6. Priekšlaicīgi pensionējušās personas – 11% 6. Priekšlaicīgi pensionējušās personas – 11% 6. Priekšlaicīgi pensionējušās personas – 11% 6. Priekšlaicīgi pensionējušās personas – 11%
- Nestrādā (100%) - Vecumā 60–61 (58%) - Pensionējušies (73%) un saņem vecuma pensiju (58%) - Labi izglītoti (44% vispārējā vidējā izglītība un 39% profesionālā vidējā vai augstākā izglītība) - Lielākā daļa ir bez veselības ierobežojumiem (53%), tikai 12% ar nopietniem veselības ierobežojumiem - 36% zemākajā ienākumu kvintilē - 15% saņem GMI, 26% - dzīvokļa pabalstu Priekšlaicīga iziešana no darba tirgus, ko nosaka aprūpes pienākumi un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas
Piezīme: Personas vecumā no 50-61 gadam, kas atbilst kādai no pazīmēm, kas liecina par neaizsargātību darba tirgū (bezdarbnieka statuss vismaz 12 mēnešus, zemas intensitātes nodarbinātība, kas nepārsniedz 6 mēnešus gada laikā, zemi ienākumi, kas ir mazāki par 80% no valstī noteiktās minimālās algas vai neoficiāla nodarbinātība) ir profilētas sešās grupās pēc kopīgām pazīmēm. Attēlā ir norādīts, cik lielu īpatsvaru katra no grupām veido kopējā neaizsargātāko gados vecāko iedzīvotāju skaitā, kā arī uzskaitītas kopīgās pazīmes, norādot, cik lielam īpatsvaram konkrētā pazīme piemīt. Katrai grupai ir piešķirts nosaukums atbilstoši pazīmēm, kas raksturo lielāko daļu konkrētās grupas indivīdu, tomēr tas neraksturo pilnīgi visas personas grupā. Piezīme: Personas vecumā no 50-61 gadam, kas atbilst kādai no pazīmēm, kas liecina par neaizsargātību darba tirgū (bezdarbnieka statuss vismaz 12 mēnešus, zemas intensitātes nodarbinātība, kas nepārsniedz 6 mēnešus gada laikā, zemi ienākumi, kas ir mazāki par 80% no valstī noteiktās minimālās algas vai neoficiāla nodarbinātība) ir profilētas sešās grupās pēc kopīgām pazīmēm. Attēlā ir norādīts, cik lielu īpatsvaru katra no grupām veido kopējā neaizsargātāko gados vecāko iedzīvotāju skaitā, kā arī uzskaitītas kopīgās pazīmes, norādot, cik lielam īpatsvaram konkrētā pazīme piemīt. Katrai grupai ir piešķirts nosaukums atbilstoši pazīmēm, kas raksturo lielāko daļu konkrētās grupas indivīdu, tomēr tas neraksturo pilnīgi visas personas grupā. Piezīme: Personas vecumā no 50-61 gadam, kas atbilst kādai no pazīmēm, kas liecina par neaizsargātību darba tirgū (bezdarbnieka statuss vismaz 12 mēnešus, zemas intensitātes nodarbinātība, kas nepārsniedz 6 mēnešus gada laikā, zemi ienākumi, kas ir mazāki par 80% no valstī noteiktās minimālās algas vai neoficiāla nodarbinātība) ir profilētas sešās grupās pēc kopīgām pazīmēm. Attēlā ir norādīts, cik lielu īpatsvaru katra no grupām veido kopējā neaizsargātāko gados vecāko iedzīvotāju skaitā, kā arī uzskaitītas kopīgās pazīmes, norādot, cik lielam īpatsvaram konkrētā pazīme piemīt. Katrai grupai ir piešķirts nosaukums atbilstoši pazīmēm, kas raksturo lielāko daļu konkrētās grupas indivīdu, tomēr tas neraksturo pilnīgi visas personas grupā. Piezīme: Personas vecumā no 50-61 gadam, kas atbilst kādai no pazīmēm, kas liecina par neaizsargātību darba tirgū (bezdarbnieka statuss vismaz 12 mēnešus, zemas intensitātes nodarbinātība, kas nepārsniedz 6 mēnešus gada laikā, zemi ienākumi, kas ir mazāki par 80% no valstī noteiktās minimālās algas vai neoficiāla nodarbinātība) ir profilētas sešās grupās pēc kopīgām pazīmēm. Attēlā ir norādīts, cik lielu īpatsvaru katra no grupām veido kopējā neaizsargātāko gados vecāko iedzīvotāju skaitā, kā arī uzskaitītas kopīgās pazīmes, norādot, cik lielam īpatsvaram konkrētā pazīme piemīt. Katrai grupai ir piešķirts nosaukums atbilstoši pazīmēm, kas raksturo lielāko daļu konkrētās grupas indivīdu, tomēr tas neraksturo pilnīgi visas personas grupā.

Avots: PB aktīvās novecošanās pētījums

Mērķis Mērķa grupa Apraksts Indikatīvais finansējums
1. Preventīvi atbalsta pasākumi nodarbinātajiem 1. Preventīvi atbalsta pasākumi nodarbinātajiem 1. Preventīvi atbalsta pasākumi nodarbinātajiem 1. Preventīvi atbalsta pasākumi nodarbinātajiem
1.1. Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai 1.1. Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai 1.1. Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai 1.1. Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai
Veicināt darba devēju un gados vecāko nodarbināto personu, kā arī sabiedrības izpratni kopumā par sabiedrības un darbaspēka novecošanās tendencēm un iespējamajiem risinājumiem ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai. Darba devēji (komersanti un valsts vai pašvaldību institūcijas) un bezdarba riskam pakļautas personas vecumā no 50 gadiem. Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, kas ietver izglītojošus pasākumus darba devējiem un gados vecākiem darbiniekiem ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai, tai skaitā informēšanas un izglītošanas pasākumus, konferences, reģionālos seminārus, diskusijas, konsultācijas, informatīvu materiālu (bukletu, plakātu, videomateriālu) izstrādi, jautājumu aktualizēšanu sociālajos tīklos u.tml. 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 10 596 211 EUR, t.sk. ESF finansējums – 9 006 779 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 EUR. Indikatīvais aktivitātes finansējums – 400 000 EUR (neietverot projekta vadības izmaksas).
1.2. Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums komersantos un valsts un pašvaldību institūcijās 1.2. Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums komersantos un valsts un pašvaldību institūcijās 1.2. Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums komersantos un valsts un pašvaldību institūcijās 1.2. Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums komersantos un valsts un pašvaldību institūcijās
Veicināt darba vietu kvalitāti, atbilstoši gados vecāku darbinieku vajadzībām, tādējādi sekmējot gados vecāko nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību. Darba devēji (komersanti un valsts vai pašvaldību institūcijas) un bezdarba riskam pakļautas personas vecumā no 50 gadiem. Metodikas izstrāde un brīvprātīgi komersantu un institūciju izvērtējumi, vērtējot to darba organizācijas piemērotību gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai, kā rezultātā tiek sniegtas rekomendācijas situācijas uzlabošanai, kā arī lemts par piemērotākajiem risinājumiem un turpmāko atbalstu situācijas risināšanai. 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 10 596 211 EUR, t.sk. ESF finansējums – 9 006 779 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 EUR. Indikatīvais aktivitātes finansējums – 5 850 000 EUR (neietverot projekta vadības izmaksas).
1.3. Atbalsta pasākumi gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spēju, prasmju un veselības stāvokļa veicināšanai 1.3. Atbalsta pasākumi gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spēju, prasmju un veselības stāvokļa veicināšanai 1.3. Atbalsta pasākumi gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spēju, prasmju un veselības stāvokļa veicināšanai 1.3. Atbalsta pasākumi gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spēju, prasmju un veselības stāvokļa veicināšanai
Veicināt gados vecāko nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Bezdarba riskam pakļautas personas vecumā no 50 gadiem. Atbalsta pasākumi, kas ietver darba vietas pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita atzinumam, veselības uzlabošanas pasākumus, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, karjeras konsultācijas, prasmju nodošanas pasākumus, mentoringu un alternatīvu darba formu piemērošanu. 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 10 596 211 EUR, t.sk. ESF finansējums – 9 006 779 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 EUR. Indikatīvais aktivitātes finansējums – 2 500 000 EUR (neietverot projekta vadības izmaksas).
1.4. Pieaugušo izglītība nodarbinātiem iedzīvotājiem 1.4. Pieaugušo izglītība nodarbinātiem iedzīvotājiem 1.4. Pieaugušo izglītība nodarbinātiem iedzīvotājiem 1.4. Pieaugušo izglītība nodarbinātiem iedzīvotājiem
Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci. Nodarbinātie vecumā no 45 gadiem. Pieaugušo izglītības iespējas, kas ietver profesionālās kompetences pilnveides un neformālās izglītības programmas, karjeras konsultēšanas pakalpojumus un atbalsta mehānismus sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei profesionālās pilnveides pasākumos. 8.4.1.SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 27 034 565 EUR, t.sk. ESF finansējums – 22 979 380 EUR un valsts budžeta finansējums – 4 055 185 EUR.
1.5. Eiropas informatīvā kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" 1.5. Eiropas informatīvā kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" 1.5. Eiropas informatīvā kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" 1.5. Eiropas informatīvā kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā"
Sekmēt ilgtspējīgu darbu un darbinieku veselīgu novecošanos jau no darba mūža paša sākuma, uzsvērt profilakses nozīmību visa darba mūža laikā, palīdzēt darba devējiem un darbiniekiem, piedāvājot informāciju un rīkus darba drošības un veselības aizsardzības pārvaldībai darbaspēka novecošanās kontekstā, veicināt informācijas apmaiņu un labās prakses popularizēšanu. Darba devēji un visu vecumu nodarbinātie. Informatīva kampaņa, ka ietver seminārus un konferences darba devējiem un nodarbināto pārstāvjiem, labās prakses konkursu "Zelta ķivere", informācijas sniegšanu ar tematiskas mājaslapas, interaktīva rīka un animācijas filmas palīdzību. Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras finansējums.
2. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem 2. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem 2. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem 2. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem
2.1. Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi 2.1. Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi 2.1. Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi 2.1. Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi
Veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā, piemērotā apmācību programmā vai kādā no NVA piedāvātajiem pasākumiem. Bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus (ilgstošie bezdarbnieki), t.sk. bezdarbnieki ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, kā arī bezdarbnieki, kuriem ir konstatēta vai ir iespējama alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība. Aktivizācijas pasākumi, kas ietver individuālās speciālistu un grupu konsultācijas, veselības stāvokļa novērtēšanu arodveselības un arodslimību ārsta veikto apskašu ietvaros, profesionālās piemērotības noteikšanu bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, motivācijas programmas darba meklēšanai un mentora pakalpojumus pēc motivācijas programmu pabeigšanas, atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, sabiedrības izpratnes veicināšanu par ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumiem un NVA projekta īstenošanas personāla apmācības. Kopējā 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 40 043 677 EUR, t.sk. ESF finansējums – 34 037 125 EUR un valsts budžeta finansējums – 6 006 552 EUR. Indikatīvais finansējums 50+ bezdarbniekiem – 21 062 974 EUR.
2.2. Apmācību iespējas 2.2. Apmācību iespējas 2.2. Apmācību iespējas 2.2. Apmācību iespējas
Veicināt gados vecāko bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū ar apmācību palīdzību, tādējādi pielāgojoties mainīgajam darba tirgus pieprasījumam un veicinot integrāciju darba tirgū. Bezdarbnieki un darba meklētāji, kuru prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām vai šīs prasmes ir nepietiekamas. Sniegt apmācību iespējas gados vecākiem bezdarbniekiem NVA apmācību pasākumu (neformālās izglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmu un praktiskās apmācības) ietvaros. Kopējā 7.1.1. SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 96 428 049 EUR, t.sk. ESF finansējums – 81 963 841 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 185 719 EUR un privātais līdzfinansējums - 2 278 489 EUR. Indikatīvais finansējums 50+ bezdarbniekiem – 32 938 342 EUR.
2.3. Gados vecāko bezdarbnieku pašnodarbinātības veicināšana 2.3. Gados vecāko bezdarbnieku pašnodarbinātības veicināšana 2.3. Gados vecāko bezdarbnieku pašnodarbinātības veicināšana 2.3. Gados vecāko bezdarbnieku pašnodarbinātības veicināšana
Veicināt gados vecāko bezdarbnieku pašnodarbinātību Bezdarbnieki vecumā no 50 gadiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā. Sniegt NVA īstenotos pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, īpašu uzmanību pievēršot gados vecāko iedzīvotāju nepieciešamam atbalstam. Valsts budžeta finansējums, kopējais finansējums pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai 2016.gadā – 374 808 EUR. Indikatīvais finansējums 50+ bezdarbniekiem – 74 006 EUR. Turpmākajos gados indikatīvi finansējuma turpināšana.
2.4. Pasākums noteiktām personu grupām 2.4. Pasākums noteiktām personu grupām 2.4. Pasākums noteiktām personu grupām 2.4. Pasākums noteiktām personu grupām
Palīdzēt bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības un veicināt bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Bezdarbnieki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki vecumā no 55 gadiem. Bezdarbnieku nodarbināšana subsidētajās darba vietās, nodrošinot kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz bezdarbniekam apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Kopējā 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1.pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 29 205 260 EUR, t.sk. ESF finansējums – 24 824 471 EUR, valsts budžeta finansējums – 2 625 393 EUR un privātais līdzfinansējums – 1 755 396 EUR. Indikatīvais finansējums 50+ bezdarbniekiem – 14 095 594 EUR.
2.5. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi 2.5. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi 2.5. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi 2.5. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi
Veicināt darba iemaņu uzturēšanu un iegūšanu, veicot sociāla labuma darbus. Bezdarbnieki ar bezdarba periodu, sākot no 6 mēnešiem. Bezdarbnieku nodarbināšana sociālā labuma darbos pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Valsts budžeta finansējums, 2016.gadā – 4 933 077 EUR. Indikatīvais finansējums 50+ bezdarbniekiem – 2 944 631 EUR. Turpmākajos gados indikatīvi finansējuma turpināšana.
2.6. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām 2.6. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām 2.6. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām 2.6. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām
Veicināt bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā vai piemērotās apmācībās, mazinot sociālās atstumtības riskus. Bezdarbnieki, kuriem ir alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība. Iespēja ārstēt alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību pēc Minesotas 12 soļu programmas. Kopējā 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 40 043 677 EUR, t.sk. ESF finansējums – 34 037 125 EUR un valsts budžeta finansējums – 6 006 552 EUR. Indikatīvais finansējums 50+ bezdarbniekiem – 9 766 750 EUR.
2.7. Reģionālās mobilitātes veicināšana 2.7. Reģionālās mobilitātes veicināšana 2.7. Reģionālās mobilitātes veicināšana 2.7. Reģionālās mobilitātes veicināšana
Veicināt darba devēju nodarbināto personu reģionālo mobilitāti. Bezdarbnieki, uzsākot darba tiesiskās attiecības. Finansiāla atlīdzība transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas. Valsts budžeta finansējuma ietvaros, kopējais finansējums 2016.gadā – 93 325 EUR.Kopējā 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1.pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 29 205 260 EUR, t.sk. ESF finansējums – 24 824 471 EUR, valsts budžeta finansējums – 2 625 393 EUR un privātais līdzfinansējums – 1 755 396 EUR.Kopējā 7.1.1. SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 96 428 049 EUR, t.sk. ESF finansējums – 81 963 841 EUR, valsts budžeta finansējums – 12 185 719 EUR un privātais līdzfinansējums – 2 278 489 EUR.
2.8. Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai 2.8. Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai 2.8. Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai 2.8. Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai
Noteikt un pārbaudīt optimālus risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā darba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Komersanti, biedrības un nodibinājumi, fiziskas personas, kuras plāno uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki – ilgstošie bezdarbnieki, gados vecāki bezdarbnieki, bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, un bezdarbnieki ar invaliditāti. Atbalsta ietvaros sociālajai uzņēmējdarbībai plānoti sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi par sociāliem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamo ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un sabiedrības attīstības veicināšanā, sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmas izstrāde, sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšana, sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentu piemērošana un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa plānu īstenošana, kā arī pasākuma starprezultātu novērtēšana un priekšlikumu izstrāde tiesiskā ietvara un atbalsta pilnveidošanai. Kopējā 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3.pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 14 920 206 EUR, t.sk. ESF finansējums – 12 682 175 EUR, valsts budžeta finansējumu – 2 238 031 EUR.
3. Atbalsta pasākumi senioriem 3. Atbalsta pasākumi senioriem 3. Atbalsta pasākumi senioriem 3. Atbalsta pasākumi senioriem
3.1. Karjeras konsultācijas 3.1. Karjeras konsultācijas 3.1. Karjeras konsultācijas 3.1. Karjeras konsultācijas
Nodrošināt atbalstu profesionālās piemērotības, pārkvalifikācijas un karjeras plānošanas jautājumu risināšanā. Bezdarbnieki, darba meklētāji un citas bezdarba riskam pakļautas personas. Karjeras konsultācijas, kas ietver profesionālās piemērotības noteikšanu, apmācības spēju izvērtējumu pirms iesaistīšanās kursos un pārkvalifikācijas pasākumos un psiholoģisko atbalstu. Valsts budžeta finansējums (NVA pamatbudžeta finansējuma administratīvajiem izdevumiem ietvaros).
3.2. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi 3.2. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi 3.2. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi 3.2. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi
Veicināt konkurētspēju darba tirgū. Bezdarbnieki, darba meklētāji un citas bezdarba riskam pakļautas personas. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ietver individuālas konsultācijas un grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei. Kopējā 7.1.1. SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" finansējuma ietvaros, kopējais finansējums: 96 428 049 EUR, t.sk. ESF finansējums – 81 963 841 EUR, valsts budžeta finansējums – 12 185 719 EUR un privātais līdzfinansējums –2 278 489 EUR. Kopējais indikatīvais finansējums apmācību iespējām 50+ bezdarbniekiem – 32 938 342 EUR.
3.3. Brīvprātīgais darbs 3.3. Brīvprātīgais darbs 3.3. Brīvprātīgais darbs 3.3. Brīvprātīgais darbs
Sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā. Personas no 13 gadu vecuma Iespēja iesaistīties sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs uz labas gribas pamata bez atlīdzības gūšanas, jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai, savu prasmju pielietošanai un socializācijai. Brīvprātīgā darba iespēju attīstīšanai un koordinēšanai plānots izveidot brīvprātīgā darba veicēju un organizētāju datu bāzi. Valsts budžeta finansējums, finansējums 2016.gadā – 42 782 EUR.

1 Pasaules Bankas pētījums "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā" http://www.lm.gov.lv/ upload/aktualitates2/wb_lv_active_aging_report_0110151.pdf2 Atbilstoši Pasaules Bankas pētījumam "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā" kognitīvās prasmes ietver lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķināšanas prasmes atbilstoši Starptautiskajai skolēnu novērtēšanas programmai (Program for International Student Assessment - PISA), kā arī kritisko domāšanu un problēmu risināšanas spējas.3 Aktīvās novecošanās indekss (Active Ageing Index), http://www1.unece.org/stat/platform/display/AAI/Active+Ageing+Index+Home4 Aktīvās novecošanās indeksa metodoloģija (Active Ageing Index Methodology), http://www1.unece.org/stat/platform/ display/AAI/V.+Methodology5 Pasaules Banka, Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums (Latvia: Who is Unemployed, Inactive or Needy? Assessing Post‐Crisis Policy Options. Washington), http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/ latvia_compwbs.pdf6 Ekonomikas ministrija, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2015.gada jūnijs, https://em.gov.lv/files/ tautsaimniecibas_attistiba/ zin/2015_jun_lv.pdf7 Ekonomikas ministrija, "Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", 2015.gada jūnijs, https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150615_full.pdf8 A/S "Inspecta Latvia", Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts", Darba apstākļi un riski Latvijā, 2007, http://osha.lv/fop/latvia/lv/research/Darba_apstakli_un_riski_Latvija.pdf9 SIA "TNS Latvia", Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts", Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013, http://www.lddk.lv/wp-content/uploads/2014/01/Darba-apst%C4%81k%C4%BCi-un-riski-Latvij%C4%81-2012-2013.pdf10 Labklājības ministrija, Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam, http://polsis.mk.gov.lv/documents/548011 SIA "Projektu un kvalitātes vadība", Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums, http://www.nva.gov.lv/docs/30_534671ac5b2150.12520375.pdf12 Pasaules Banka, "Kas nākamais novecojošajā Eiropā? Novecošana ar izaugsmi Centrāleiropā un Baltijā" (What’s Next in Ageing Europe? Aging with Growth in Central Europe and the Baltics), www.worldbank.org/content/dam/Worldbank/Publications/ECA/aging europe.pdf13 Veselības ministrija, "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam", http://polsis.mk.gov.lv/documents/496514 Slimību profilakses un kontroles centrs, "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums", 2014, www.spkc.gov.lv/file_download/2518/LV_iedzivotaju_veselibu_ietekmejoso_paradumu_petijums_2014_II_dala.pdf15 Nacionālais veselības dienests, "Vēža savlaicīgas atklāšanas programmas rezultāti", http://www.vmnvd.gov.lv/lv/469-veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/626-veza-savlaicigas-atklasanas-programmas-rezultati16 Slimību profilakses un kontroles centra tematiskais ziņojums "Latvijas gados vecu iedzīvotāju veselības stāvoklis un to ietekmējošie faktori" http://www.spkc.gov.lv/file_download/1254/Gados_vecu_iedzivotaju_veselibas_stavoklis_un_to_ietekm%C4%93josie_faktori.pdf17 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" rezultāta rādītāja r.7.3.2.a "Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas" ietvaros plānots uzskaitīt kā nodarbinātās personas, kas saņēma ESF atbalstu un pārgāja no pagaidu uz pastāvīgo darbu; un/vai nepilna laika darba uz pilna laika darbu vai otrādi (ja tas saistīts ar veselības problēmām, nepieciešamību aprūpēt kādu no ģimenes locekļiem un persona to dara brīvprātīgi pēc paša gribas); un/vai pārgāja uz darbu, kas prasa augstāku kompetenci/prasmes/kvalifikāciju, lielāku atbildību (personas pašnovērtējums); un/vai tika paaugstinātas darbā/amatā 6 mēnešu laikā kopš dalības pabeigšanas, kam tika palielināta alga; un/vai kam tika pielāgota darba vieta atbilstoši individuālajām vajadzībām vai speciālajām prasībām; un/vai kam veselības stāvokļa pašnovērtējums uzlabojās pēc dalības.18 Ekonomikas ministrija, 2015, "Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150615_full.pdf19 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums 2016.gadam tiks nodrošināts atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.464 "Noteikumi par 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" noteiktajai kārtībai. Savukārt specifiskā atbalsta projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums pārējiem gadiem tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" sagatavošanas laikā.20 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" ESF finansējums 2015.gadā – 11976 EUR.21 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" Valsts budžeta finansējums 2015.gadā – 2113 EUR.

Labklājības ministra vietā –satiksmes ministrs Uldis Augulis

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)