Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs

95. Lai novērstu pasūtītāja zaudējumu vai nelabvēlīgu seku iestāšanās risku, ja piegādātāja vainas dēļ līgums netiek izpildīts vai tā izpilde kavējas, pasūtītājs līgumā iekļauj nodrošinājuma noteikumus.

96. Nodrošinājuma noteikumus līgumā iekļauj, ja konstatējams vismaz viens no šiem apstākļiem:

96.1. avansa summa ir 30 000 euro vai lielāka. Šī norma neattiecas uz vispārīgo vienošanos;

96.2. pasūtītājs līgumcenu maksā pa daļām pirms līguma pilnīgas izpildes, un līgumā ir noteiktas pasūtītāja tiesības atprasīt samaksāto līgumcenu noteiktos gadījumos;

96.3. līgumā ir paredzēta garantijas laika saistību izpilde.

97. Šīs instrukcijas 96.3. apakšpunktā minēto apstākļu nodrošinājuma noteikumus pieļaujams neiekļaut informācijas tehnoloģiju standarta produktu izstrādes vai piegādes līgumos, ja prasības iekļaut nodrošinājumu pasūtītājam ir atsevišķi jāvērtē un jāpiemēro atkarībā no:

97.1. konkrētā informācijas tehnoloģiju produkta veida;

97.2. iespējām nodalīt tā atsevišķās vienības, saglabājot šo vienību funkcionalitāti;

97.3. ietekmes uz līguma ietvaros nodotā gala produkta lietojamību kopumā.

98. Pēc pasūtītāja ieskata līgumā var paredzēt, ka ar nodrošinājumu tiek aizsargāti gan pasūtītāja prasījumi par samaksāto līgumcenu, gan visi iespējamie blakus prasījumi, kuri izriet no līguma saistībā ar līguma neizpildi, pārkāpumu vai atcelšanu, vai arī līguma pilnīgu izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem.

99. Paredzot nodrošinājumu, līgumā iekļauj noteikumus nodrošinājuma veidam un saturam.

100. Līgumā paredz pasūtītāja pienākumu atteikties pieņemt nodrošinājumu, ja konstatējams vismaz viens no šiem apstākļiem:

100.1. nodrošinājuma dokumentā ir noteikts nodrošinātā prasījuma cesijas vai nodrošinājuma izlietošanas tiesību aizliegums;

100.2. nodrošinājums var tikt izlietots, tikai ceļot prasību tiesā vai šķīrējtiesā;

100.3. nodrošinājuma dokumenta noteikumi ierobežo, apgrūtina vai novilcina pasūtītāja iespēju izlietot tajā paredzēto nodrošinājumu vai nodrošinājuma izlietošana ir saistīta ar nepamatoti īsu termiņu vai citiem pasūtītāju ierobežojošiem noteikumiem;

100.4. nodrošinājuma dokuments paredz nodrošinājuma devēja tiesības atkāpties no nodrošinājuma dokumenta bez pasūtītāja piekrišanas (vienpusēji atcelt nodrošinājuma dokumentu);

100.5. nodrošinājums vai nodrošinājuma dokuments neatbilst līgumam;

100.6. nodrošinājuma dokumentam vai tajā paredzētajam nodrošinājumam ir piemērojams ārvalsts likums;

100.7. pasūtītājam ir cits pamatots iemesls atteikties pieņemt nodrošinājumu.

101. Līgumā var noteikt vismaz šādus nodrošinājuma veidus:

101.1. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības galvojums;

101.2. trešās personas galvojums;

101.3. ieturējums;

101.4. apdrošināšana;

101.5. apdrošināšanas atlīdzības cesija.

102. Pasūtītājs var pieņemt trešās personas galvojumu kā līguma nodrošinājumu, ja pasūtītājam ir pieejams vai iesniegts pamatojums galvinieka kredītspējai, tai skaitā spējai izpildīt galvojumā pielīgtās maksājuma saistības.

103. Ja līguma neizpilde vai nokavējums pasūtītājam var radīt zaudējumus, līguma izpildījuma nodrošinājumu var papildināt ar:

103.1. līgumsodu vai citu saistību pastiprinājumu;

103.2. līgumcenas daļas ieturējumu līdz līguma saistību pilnīgai vai daļējai izpildei, ja nodrošinājums izsniegts saistības daļas izpildei. Šajā gadījumā pasūtītājs ietur ne mazāk kā 10 % no līgumcenas.

104. Šīs instrukcijas 103.2. apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā nosaka arī:

104.1. kārtību, kādā pasūtītājs izlieto ieturēto līgumcenas daļu, ja līguma saistības netiek izpildītas;

104.2. ka ieturētā līgumcenas daļa netiek izmaksāta piegādātājam, ja pasūtītājs atkāpjas no līguma pirms saistību termiņa beigām piegādātāja vainas dēļ.

105. Līgumā nosaka piegādātāja pienākumu garantēt, ka nodrošinājums paliek spēkā un ir realizējams līdz brīdim, kad piegādātājs ir izpildījis visus ar attiecīgo nodrošinājumu saistītos no līguma izrietošos pienākumus.

2.10. Apdrošināšanas saistības

106. Piegādātāja pienākumu apdrošināt līguma objektu paredz vismaz šādos līgumos:

106.1. būvdarbu līgumos būvniecības laikā (izņemot gadījumu, ja pasūtītājs samaksu par līguma izpildi veic tikai pēc līguma izpildes);

106.2. piegādes līgumos, kuru līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, ja preču īpašumtiesības pasūtītājam pāriet pirms preču saņemšanas;

106.3. līgumos, kuru līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, par lietu izgatavošanu, ja pasūtītājs līgumcenu maksā pa daļām pirms izgatavotās lietas saņemšanas.

107. Ja pasūtītājs nodod piegādātāja faktiskajā valdījumā līguma izpildei nepieciešamās pasūtītāja iekārtas vai materiālus (izejvielas, apstrādājamas, pārveidojamas lietas), tad piegādātājam ir pienākums pasūtītāja norādītās lietas apdrošināt.

108. Līgumā nosaka:

108.1. ka apdrošināšanas noteikumus piegādātājs saskaņo ar pasūtītāju;

108.2. piegādātāja pienākumu norādīt apdrošināšanas polisē pasūtītāju kā apdrošināto, līdzapdrošināto vai labuma guvēju;

108.3. piegādātāja pienākumu laikus iesniegt pasūtītājam dokumentus, kas apliecina līgumā paredzēto apdrošināšanas saistību izpildi;

108.4. ka pasūtītājam ir tiesības noslēgt apdrošināšanas līgumu piegādātāja vietā un uz viņa rēķina, ja piegādātājs kavē, nepilda vai pienācīgi nepilda līgumā noteiktās apdrošināšanas saistības.

109. Visos līgumos, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama attiecīgās profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, pasūtītājs paredz piegādātāja pienākumu iesniegt pasūtītājam dokumentus par profesionālās darbības veicēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visu līguma darbības laiku. Ja attiecīgos dokumentus par apdrošināšanu neiesniedz, līgums nestājas spēkā.

2.11. Izpildījuma pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtība

110. Līgumā paredz, ka līguma izpildījums tiek nodots pasūtītājam, līdzējiem parakstot nodošanas un pieņemšanas aktu. Līgumā detalizē nodošanas un pieņemšanas akta saturu, kā arī sastādīšanas un parakstīšanas kārtību.

111. Nodošanas un pieņemšanas akts negroza līgumu, un tajā nevar iekļaut noteikumus, kas ierobežo vai izslēdz pasūtītāja tiesības celt pretenzijas par līguma izpildījumu pēc nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas, izņemot noteikumus attiecībā uz trūkumiem, kas tieši norādīti nodošanas un pieņemšanas aktā.

112. Līgumā, izņemot būvdarbu līgumu, nosaka pasūtītāja pienākumu pirms nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas pārbaudīt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību noteiktajām prasībām.

113. Nodošanas un pieņemšanas aktu var neparedzēt:

113.1. pakalpojumu līgumos, ja līgumā tiek noteikts piegādātāja pienākums iesniegt pārskatus vai ziņojumus par sniegto pakalpojumu pakalpojuma maksas saņemšanai;

113.2. pakalpojumu līgumos, kas paredz viena veida pakalpojuma sniegšanu ilgāk par diviem gadiem vai viena veida darbības izpildi regulāri, ilgstoši vai pastāvīgi līguma termiņa laikā;

113.3. preču piegādes līgumos, ja, nododot preces pasūtītājam, puses paraksta preču pavadzīmi-rēķinu.

114. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs atteikties pieņemt līguma izpildījumu, ja izpildījums neatbilst līgumam, tai skaitā, ja izpildījums ir nepilnīgs vai nav kvalitatīvs.

115. Uzskata, ka izpildījums neatbilst līgumam arī tad, ja līguma izpildes gaitā pasūtītājs, būvdarbu līgumā – būvniecības procesa dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas – atbilstoši kompetencei ir devušas piegādātājam konkrētus norādījumus saistībā ar izpildījumu, bet tie nav ievēroti, pasūtītājam nav nodrošinātas līgumā paredzētās garantijas, kā arī citos līdzīgos gadījumos.

116. Līgumā var paredzēt:

116.1. daļēju pieņemšanu, ja neatbilstošā izpildījuma daļa ir nebūtiska un pienācīgā izpildījuma lietošana ir nodalāma (piemēram, kā atsevišķa vienība vienības cenas līguma gadījumā), un neatbilstošās izpildījuma daļas tiek nodotas atpakaļ, lai novērstu trūkumus;

116.2. daļēju nepieņemšanu, ja izpildījums tiek nodots atpakaļ, lai novērstu trūkumus;

116.3. pilnīgu nepieņemšanu, ja līgums tiek uzskatīts par neizpildītu un pasūtītājs no tā atkāpjas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

117. Līgumā nosaka kārtību un termiņus pretenziju izteikšanai saistībā ar līguma izpildi. Līgumā nosaka neizpildīto darbu, trūkumu un defektu novēršanas kārtību un termiņus, kā arī sekas, kas iestājas, ja šie termiņi netiek pildīti.

2.12. Līguma izpildes apturēšana uz laiku

118. Lai novērstu neatbilstoši veiktu izmaksu risku ārvalstu finanšu instrumenta finansētā projektā, pasūtītājs līgumā paredz pienākumu apturēt līguma izpildi uz laiku šādos gadījumos:

118.1. Ministru kabinetā ir ierosināta attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta plānošanas perioda prioritāšu un aktivitāšu pārskatīšana, un saistībā ar to pasūtītājam var tikt samazināts vai atsaukts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs bija paredzējis izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai;

118.2. saskaņā ar ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītas iestādes vai Ministru kabineta lēmumu.

119. Līgumā iekļauj šīs instrukcijas 118. punktā minētos pienākumus, ja līguma apturēšana uz laiku pasūtītājam nerada nelabvēlīgākas sekas par neatbilstoši veikto izmaksu apmēra kopsummu.

120. Līgumā paredz maksimāli pieļaujamo termiņu līguma izpildes apturēšanai uz laiku.

2.13. Galvojumi un garantijas

121. Galvojumu un garantiju saistības iekļauj šādos līgumos:

121.1. būvdarbu līgumā;

121.2. piegādes līgumā, ja preces iegādes līgumcena ir 135 000 euro vai lielāka;

121.3. citos gadījumos, ja pasūtītājs to uzskata par nepieciešamu.

122. Ja līgumā paredzēts iekļaut garantijas saistības, nav pieļaujama iespēja pasūtītājam līgumā atteikties vai faktiski sašaurināt to garantiju apjomu, kas viņam noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka šāda atteikšanās var būt arī netieša, piemēram, ja līgumā tiek ietverts noteikums, ka piegādātājs sniedz tikai tās garantijas, kas tieši minētas līgumā.

123. Pasūtītājs līgumā paredz, ka piegādātāja atteikšanās no atbildības par lietas trūkumiem ir pielīdzināma atteikumam uzņemties garantijas saistības.

124. Līgumā nosaka, ka piegādātājs atbild par nodošanas un pieņemšanas aktā minētajiem izpildījuma trūkumiem, bet piegādātājs var atteikties no atbildības par trūkumiem, kas nevarēja palikt pasūtītājam nezināmi, pieņemot izpildījumu.

125. Līgumā neparedz piegādātāja garantijas saistību aprobežojumus noteiktas summas apmērā. Par šādu aprobežojumu neuzskata līguma noteikumu, saskaņā ar kuru piegādātāja garantijas saistības nepārsniedz līgumcenu.

126. Izšķir vismaz šādus galvojumus:

126.1. saistību izpildes galvojums;

126.2. avansa atmaksas galvojums;

126.3. garantijas laika galvojums;

126.4. līguma garantijas rezerves (ieturējuma naudas) galvojums.

127. Ar saistību izpildes galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu samaksāt pasūtītājam līgumā paredzētās sankcijas, ja piegādātājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu. Šo galvojumu var izmantot arī, lai saņemtu samaksu par laikā neiesniegtu garantijas laika galvojumu, ja tādi noteikumi ir paredzēti līgumā.

128. Saistību izpildes nodrošinājumu būvdarbu līgumos nosaka līdz 10 % apmērā no līgumcenas. Līgumsaistību izpildes nodrošinājumā neieskaita avansa nodrošinājumu, kā arī garantijas saistību izpildes nodrošinājumu.

129. Ar avansa atmaksas galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu atmaksāt avansu pasūtītājam, ja piegādātājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu. Avansa atmaksas galvojums stājas spēkā tikai avansa saņemšanas brīdī.

130. Ar garantijas laika galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu atlīdzināt radušos izdevumus pasūtītājam, ja piegādātājs nenovērš precei vai objektam radušos defektus garantijas laikā.

131. Ar līguma garantijas rezerves (ieturējuma naudas) galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu atmaksāt pasūtītājam samaksāto ieturējuma summu, ja paredzētajā laikposmā nodotajā objektā atklājas būtiski defekti. Šis galvojums stājas spēkā tikai maksājuma saņemšanas brīdī.

132. Formulējot galvojuma saistības, nepieciešams noteikt:

132.1. galvinieka atbildības apjomu un galvojuma apjomu, tai skaitā saistības, par kurām tiek dots galvojums;

132.2. galvojuma termiņu;

132.3. pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā prasījuma saņemšanas noteikumus galvojuma saistību termiņa ietvaros.

133. Izstrādājot galvojuma saistības un lemjot par to termiņu un nepieciešamo nodrošinājumu, pasūtītājs ņem vērā:

133.1. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādātāji trūkumu novēršanai, kā arī apkopes un uzturēšanas pakalpojumiem;

133.2. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādes avoti rezerves daļu un aprīkojuma iegādei;

133.3. ka galvojuma saistības izbeidzas:

133.3.1. līdz ar galvojuma saistību termiņa beigām;

133.3.2. ja galvojumā noteiktajā laikā un kārtībā piegādātājs nav saņēmis prasījumu atbilstoši galvojuma saistību noteikumiem, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noteikumiem pasūtītājam ir tiesības vērsties ar samaksas prasījumu tieši pie galvinieka.

2.14. Intelektuālā īpašuma tiesības

134. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas, tiek radītas vai tiek iegūtas (piemēram, licence) līguma izpildes laikā, pieder pasūtītājam pēc pilnīgas līgumcenas samaksas, ja vien līgumā nav noteikts citādi. Līgumā nav pieļaujams atteikties no pasūtītāja intelektuālā īpašuma tiesībām.

135. Līgumā nosaka, ka piegādātājs, pildot līgumu, nodod pasūtītājam intelektuālā īpašuma tiesības, kas piegādātājam rodas uz normatīvo aktu pamata.

136. Datubāzes, kas tiek radītas, izmantojot no pasūtītāja saņemtos vai pasūtītāja uzdevumā savāktos vai apkopotos datus, neatkarīgi no līguma priekšmeta pieder pasūtītājam.

137. Ja līguma izpilde vai nodevums ir saistīts ar trešo personu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, pasūtītājs līgumā ietver piegādātāja apliecinājumu, ka piegādātājs var nodrošināt visu nepieciešamo licenču saņemšanu, kas var būt nepieciešamas nodevuma lietošanai, kā arī paredz papildu mehānismus, kā pasūtītājs pārliecinās par šo apliecinājumu patiesumu.

138. Līgumā piegādātāja vainas dēļ radīto trešo personu intelektuālo tiesību aizskārumu gadījumos paredz šādus noteikumus:

138.1. piegādātāja pienākumu bez maksas nekavējoties novērst jebkādu trešo personu tiesību aizskārumu;

138.2. pēc pasūtītāja pieprasījuma uz sava rēķina aizstāvēt pasūtītāju, ja trešās personas cēlušas prasījumus par intelektuālo tiesību aizskārumu;

138.3. segt pasūtītāja izdevumus un zaudējumus, kas rodas saistībā ar trešo personu intelektuālo tiesību aizskārumu vai trešo personu celtajiem prasījumiem par intelektuālo tiesību aizskārumu.

139. Šīs instrukcijas 138. punktā minētais pienākums netiek ierobežots ne laikā, ne atbildības apjomā.

140. Līgumos par programmatūras izstrādi, licencēšanu, uzturēšanu, datubāzu un informācijas sistēmu izveidi, apkalpošanu, uzturēšanu, kā arī līgumos par būvprojekta izstrādi un citos līdzīgos līgumos pasūtītājs paredz noteikumus, kas nodrošina, ka pēc līguma izbeigšanas pasūtītājs var tiesiski un faktiski pārņemt līguma izpildi un turpināt līgumā paredzētās darbības pats vai nodot tās citam piegādātājam. Līgumā paredz pasūtītāja tiesības bez saskaņošanas ar piegādātāju veikt izmaiņas līguma ietvaros izstrādātajā intelektuālo tiesību objektā, kā arī turpmāk to attīstīt, būtiski pārveidot vai iznīcināt.

141. Līgumā paredz, ka pasūtītājs iegūst un kļūst tiesīgs izmantot programmatūras pirmkodu un citas intelektuālā īpašuma tiesības, ja tas ir nepieciešams, lai pasargātu pasūtītāju pret riskiem, kas tam rodas piegādātāja maksātnespējas vai likvidācijas dēļ.

2.15. Līdzēju apliecinājumi

142. Līdzēju apliecinājumus līgumā iekļauj, ja līguma izpilde ir saistīta ar piegādātāja specifiskām zināšanām, pieredzi vai citiem būtiskiem apstākļiem, bez kuriem pasūtītājs līgumu nebūtu slēdzis.

143. Apliecinājumus līgumā iekļauj, sasaistot tos ar piegādātāja atbildību par apliecinājumu patiesumu un precizitāti.

2.16. Konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumi

144. Līgumā var iekļaut konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumus, ja līguma izpildes gaitā viens līdzējs saņem ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu no otra līdzēja.

145. Līgumā paredz pasūtītāja tiesības sniegt visas ar līguma noslēgšanu un izpildi saistītās ziņas citām iestādēm, kurām ir tiesības pieprasīt un saņemt šīs ziņas saistībā ar ārējā normatīvajā aktā noteikto uzdevumu vai funkciju izpildi.

2.17. Līdzēju sadarbības kārtība un kontaktpersonas

146. Līgumā iekļauj noteikumus par līdzēju sadarbības kārtību un kontaktpersonām, ja līdzēju sadarbība līguma izpildē ir ilgstoša. Šajā gadījumā līgumā ir ieteicams noteikt līdzēju kontaktpersonu kompetences un pilnvarojuma apjomu, lai novērstu risku, ka līguma izpildes gaitā līgums faktiski tiek grozīts.

2.18. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

147. Līdzēji normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā atbild par līguma pārkāpuma dēļ otrai pusei nodarītajiem zaudējumiem.

148. Līgumā nav pieļaujams samazināt piegādātāja pienākumu atlīdzināt tā vainas dēļ radītos pasūtītāja zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

149. Pusēm ir tiesības līgumā vienoties, ka puse neatlīdzina zaudējumus, ko nodarījusi, pieļaujot vieglu neuzmanību līgumsaistību izpildē.

150. Pusēm ir tiesības līgumā vienoties, ka pienākums atlīdzināt zaudējumus tiek ierobežots tādā apmērā, kas nepārsniedz līgumcenu, ja:

150.1. piegādātāja pienākuma ierobežojums atlīdzināt zaudējumus būtiski samazina līgumcenu;

150.2. piegādātājam līguma izpildes ietvaros ir jānodrošina profesionālā riska apdrošināšana;

150.3. kādai no pusēm ir radušies netiešie zaudējumi.

151. Puses līgumā nevar vienoties ierobežot pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ja:

151.1. zaudējumi nodarīti, nepildot vai pārkāpjot līgumu ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības;

151.2. zaudējumi radušies lietas (līguma objekta) attiesājuma gadījumā;

151.3. zaudējumi ietverti trešo personu prasījumos par trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību pārkāpumiem;

151.4. tie ir noziedzīga nodarījuma radīti zaudējumi;

151.5. zaudējumi radušies, atceļot līgumu piegādātāja vainas dēļ;

151.6. zaudējumi radušies, pasūtītājam izlietojot normatīvajos aktos vai līgumā noteiktu tiesību, izņemot gadījumu, ja tiesa atzīst tiesības izlietošanu par apzināti nepamatotu.

152. Līgumā nesamazina normatīvajos aktos noteiktos prasījuma noilguma termiņus.

153. Puses neatbild par otras puses zaudējumiem, kas rodas cēloņsakarībā ar:

153.1. līguma atcelšanu nepārvaramas varas notikuma dēļ atbilstoši šīs instrukcijas 162. punktā noteiktajām pazīmēm;

153.2. otras puses darbību vai bezdarbību.

154. Papildus zaudējumu atlīdzības pienākumam līgumā var paredzēt citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (turpmāk – papildu aizsardzības līdzekļi), tai skaitā:

154.1. līgumsodu;

154.2. nokavējuma procentus;

154.3. tiesības prasīt līgumcenas samazinājumu;

154.4. atteikuma tiesības;

154.5. atprasījuma tiesības;

154.6. atkāpšanos no līguma;

154.7. līguma darbības apturēšanu.

155. Līgumā nelieto terminus "soda nauda", "nokavējuma nauda" un citus terminus, kas var apgrūtināt līguma iztulkošanu.

156. Līgumā piegādātājs var pielīgt pret pasūtītāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

156.1. samaksas nokavējumu;

156.2. izpildījuma pieņemšanas nepamatotu nokavējumu, tai skaitā nepamatotu atteikumu pieņemt izpildījumu;

156.3. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

157. Līgumā pasūtītājs var pielīgt pret piegādātāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

157.1. izpildījuma vai avansa atmaksas nokavējumu;

157.2. nepilnīgu, nekvalitatīvu vai citādi līgumam neatbilstošu izpildījumu;

157.3. plaģiātismu, trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību aizskārumu;

157.4. nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšanu;

157.5. līguma atcelšanu piegādātāja vainas dēļ;

157.6. normatīvo aktu pārkāpumu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu rīcību līguma izpildē;

157.7. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

158. Līgumā nosaka, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļus (izņemot tiesiskās aizsardzības līdzekļus par nokavējumu) var piemērot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par līguma pārkāpumu, bet pārkāpumu nav izbeidzis vai nav novērsis tā radītās sekas līgumā noteiktā saprātīgā termiņā. Tiesiskās aizsardzības līdzekļus var piemērot bez līdzēja brīdināšanas, ja konstatēto pārkāpumu vairs nav iespējams novērst.

159. Vienas puses kopējā atbildība pret otru pusi saskaņā ar līgumu nepārsniedz līgumcenas summu, izņemot gadījumu, ja līgumā nav noteikts citādi. Par saistību pienācīgu nepildīšanu vai neizpildīšanu termiņā var noteikt pieaugošu līgumsodu, taču kopumā ne vairāk par 10 % no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Šis noteikums neierobežo līgumā paredzēto nokavējuma procentu aprēķināšanu, uzkrāšanu un piedziņu.

160. Līgumā pret pasūtītāju vērstie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nedrīkst liegt vai kavēt pasūtītājam izlietot normatīvajos aktos vai līgumā paredzētās tiesības, tai skaitā atkāpties no līguma vai apturēt līguma izpildi vai darbību līgumā paredzētajos gadījumos.

161. Ja pasūtītājam tiek atmaksāta jebkāda naudas summa, tai skaitā izmaksātais avanss, līgumā var paredzēt, ka piegādātājs maksā

Civillikumā noteiktos likumiskos procentus par kavēto atmaksas periodu, ja līdzēji līgumā nav vienojušies piemērot citu normatīvo aktu vai procentu likmi.

2.19. Nepārvarama vara

162. Līgumā par nepārvaramas varas apstākļiem atzīst notikumu, kas atbilst visām šīm pazīmēm:

162.1. no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;

162.2. kuru līguma slēgšanas brīdī nebija iespējams paredzēt;

162.3. kas nav radies līdzēja vai tā kontrolē esošas personas kļūdas vai rīcības dēļ;

162.4. kas padara saistību izpildi ne tikai apgrūtinošu, bet arī neiespējamu.

163. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs paredz, ka līdzējs, kurš nav spējis pildīt savas saistības, par nepārvaramas varas apstākļiem nevar minēt iekārtu vai materiālu defektus vai to piegādes kavējumus (ja vien minētās problēmas neizriet tieši no nepārvaramas varas).

164. Līgumā nosaka, ka pie līdzēja nevar vērsties ar zaudējumu piedziņas prasījumu vai vainot līguma nepildīšanā, ja to izpildi kavē nepārvaramas varas apstākļi. Ja pasūtītājs izvēlas līgumu daļēji pieņemt un patur līguma priekšmeta lietošanas tiesības, tad pasūtītāja pienākums ir samaksāt piegādātājam par izpildīto līguma daļu.

2.20. Atkāpšanās no līguma, līguma atcelšana un izbeigšana

165. Līgumā nosaka pasūtītāja tiesības atkāpties no līguma vismaz šādos gadījumos:

165.1. piegādātājs ir būtiski nokavējis izpildes vai starpizpildes termiņu un termiņa kavējumā nav vainojams pats pasūtītājs. Kavējuma periodu nosaka līgumā;

165.2. izpildījums neatbilst līgumam, šī neatbilstība nav vai nevar tikt novērsta līgumā paredzētajā termiņā un neatbilstībā nav vainojams pats pasūtītājs;

165.3. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā sniedzis nepatiesas ziņas vai apliecinājumus;

165.4. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā pārkāpis normatīvo aktu attiecībā uz līguma slēgšanu vai izpildi;

165.5. ir pasludināts piegādātāja maksātnespējas process vai iestājušies citi apstākļi, kas liedz vai liegs piegādātājam turpināt līguma izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem vai kas negatīvi ietekmē pasūtītāja tiesības, kuras izriet no līguma;

165.6. ir zaudējis spēku vai kļuvis nerealizējams līguma nodrošinājums, un tas pēc pasūtītāja pieprasījuma nav aizstāts ar citu līdzvērtīgu nodrošinājumu ar pasūtītājam pieņemamiem noteikumiem;

165.7. piegādātājs pārkāpj vai nepilda citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu;

165.8. piegādātājs pasūtītājam nodarījis zaudējumus;

165.9. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistīta iestāde ir noteikusi ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta izmaksu korekciju 25 % vai lielākā apmērā no līgumcenas, un minētā korekcija izriet no piegādātāja pieļauta līguma pārkāpuma;

165.10. piegādātājs ir patvaļīgi pārtraucis līguma izpildi, tai skaitā piegādātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietas adresē;

165.11. citos līgumā noteiktajos gadījumos;

165.12. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītā iestāde ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus līguma noslēgšanas vai izpildes gaitā, un to dēļ tiek piemērota līguma izmaksu korekcija 100 % apmērā;

165.13. ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.

166. Papildus šīs instrukcijas 165. punktā minētajam līgumā nosaka, ka līgums var tikt izbeigts šādos gadījumos:

166.1. turpmāku līguma izpildi padara neiespējamu nepārvarama vara;

166.2. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par attiecīgā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu pārskatīšanu, un tādēļ pasūtītājam ir būtiski samazināts vai atcelts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs plānoja izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai.

167. Līguma neizdevīgums, pārmērīgi zaudējumi, būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas izejmateriālu, iekārtu, darbaspēka un citā tirgū, izpildes grūtības un citi līdzīgi apstākļi nav pamats, lai kāda puse atkāptos no līguma, izņemot šajā instrukcijā noteiktos gadījumus.

168. Līgums tiek atcelts paziņojuma kārtībā. Līgums ir uzskatāms par atceltu, ja paziņojuma adresāts līgumā noteiktajā termiņā neceļ iebildumus.

169. Līgumā nosaka, ka tiesību atkāpties no līguma vai prasīt līguma atcelšanu var izlietot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par iespējamo vai plānoto atkāpšanos no līguma vai tā atcelšanu un nav novērsis atkāpšanās vai līguma atcelšanas pamatu līgumā noteiktajā termiņā.

170. Katrs no līdzējiem ir tiesīgs ar vienpusēju rakstisku paziņojumu apturēt līguma darbību, kamēr tiek izšķirts strīds par līguma atcelšanu, ja no līguma rakstura nav secināms, ka līguma izpilde pēc strīda izšķiršanas vairs nebūs iespējama vai nebūs pasūtītājam nepieciešama.

171. Atbilstoši līguma saturam tajā nosaka šādas līguma (pirms tā pilnīgas izpildes) izbeigšanas sekas:

171.1. zaudējumu atlīdzības pienākumu vai papildu aizsardzības līdzekļus;

171.2. restitūcijas (iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas) pienākumu;

171.3. piegādātāja pienākumu atdot pasūtītājam saņemto līgumcenu pilnībā vai daļēji;

171.4. pasūtītāja tiesības paturēt un lietot saņemto preci vai pakalpojumu;

171.5. pasūtītāja tiesības nodot līguma turpmāku izpildi citai personai;

171.6. pasūtītāja pienākumu samaksāt par faktiski saņemto preci vai pakalpojumu.

172. Restitūcijas pienākumu līgumā neiekļauj, ja līgums tiek atcelts, pamatojoties uz šīs instrukcijas 165.6. apakšpunktu, vai ja iepriekšējo stāvokli nav iespējams atjaunot citu iemeslu dēļ.

2.21. Līguma grozīšana

173. Līgumu groza tikai ar līdzēju rakstisku vienošanos, kas noformēta kā līguma grozījumu dokuments.

174. Visi līguma grozījumi tiek numurēti.

175. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka tad, ja līgumā nav paredzēta iespēja izdarīt grozījumus un grozījumu veikšanas kārtība, līgumu var grozīt tikai tādā gadījumā, ja līguma grozījumi ir nebūtiski vai ja līguma grozījumu iespēja ir paredzēta Publisko iepirkumu likumā.

176. Ja pasūtītājs vēlas saglabāt iespēju grozīt līgumu, pasūtītājs līgumā norāda gadījumus, kad ir pieļaujami līguma grozījumi, kā arī nosaka pieļaujamo līguma grozījumu apjomu un kārtību.

177. Līguma grozījumu būtiskumu pasūtītājs izvērtē, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma noteikumus un publisko iepirkumu jomā kompetentu iestāžu izstrādātos metodiskos norādījumus un vadlīnijas.

2.22. Strīdu izskatīšana

178. Līgumā paredz Latvijas Republikas tiesu piekritību, ja nepastāv pamatoti iemesli ārvalsts tiesas piekritības noteikšanai.

179. Līgumā nosaka ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu atkarībā no līguma apjoma un rakstura, ņemot vērā šīs instrukcijas 180. punktā noteikto. Ja nepieciešams, var paredzēt neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti atsevišķu ar līguma izpildi saistītu jautājumu risināšanā. Līgumā paredz kārtību, kā nosaka līdzēju, kurš sedz izdevumus par neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti, vai paredz, ka mediācijas izdevumus līgumslēdzēji sedz līdzīgās daļās.

180. Līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, obligāti paredz pirmstiesas strīdu izšķiršanas kārtību un mehānismus.

2.23. Trešo personu atzinumi

181. Ja pasūtītājam ir nepieciešams izvērtēt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību līguma noteikumiem jomā, kurā tam nav atbilstošu vai pietiekamu zināšanu vai pieredzes, pasūtītājs var iegūt neatkarīgu trešo personu atzinumu. Lai nodrošinātu līguma izpildes kvalitāti, līgumā norāda gadījumus un kārtību, kādā pasūtītājs vai piegādātājs iegūst neatkarīgu trešo personu atzinumus par līguma izpildes gaitu vai rezultātu.

3. Noslēguma jautājumi

182. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija instrukciju Nr. 7 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 135., 245. nr.; 2014, 247. nr.).

183. Šo instrukciju piemēro līgumiem, kas tiek slēgti vai par kuru noslēgšanu publiskais iepirkums tiek uzsākts pēc instrukcijas spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents Māris KučinskisFinanšu ministre Dana Reizniece-Ozola