Zaudējis spēku - Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi

195. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Komisijai informāciju par maksātspējas aprēķina rezultātiem, kas ietver maksātspējas kapitāla prasības, minimālās kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķina rezultātus, atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajam pārskatu saturam un formai šādos termiņos:

195.1. gada maksātspējas aprēķina rezultātus:

195.1.1. par pārskata periodu, kas beidzas 2016. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 20 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.1.2. par pārskata periodu, kas beidzas 2017. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 18 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.1.3. par pārskata periodu, kas beidzas 2018. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 16 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.1.4. par pārskata periodu, kas beidzas 2019. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 14 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.2. ceturkšņa maksātspējas aprēķina rezultātus:

195.2.1. par katru 2017. gada ceturksni ne vēlāk kā septiņas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.2.2. par katru 2018. gada ceturksni ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.2.3. par katru 2019. gada ceturksni ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

195.3. par pārskata periodiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajam periodiskumam un termiņiem.

196. Neatkarīgi no šo noteikumu 127. punkta prasībām pamata pašu kapitāla posteņus (instrumentus) no 2016. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim klasificē kā 1. līmeņa pamata pašu kapitālu ar nosacījumu, ka minētie instrumenti:

196.1. emitēti pirms 2015. gada 18. janvāra;

196.2. 2015. gada 31. decembrī var tikt iekļauti pašu līdzekļos līdz 50 procentu apmērā no maksātspējas normas vai pašu līdzekļiem atbilstoši Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" un Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumiem Nr. 128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi";

196.3. citādi netiktu klasificēti 1. līmenī vai 2. līmenī atbilstoši šo noteikumu 127. punkta prasībām.

197. Neatkarīgi no šo noteikumu 127. punkta prasībām pamata pašu kapitāla posteņus (instrumentus) no 2016. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim klasificē kā 2. līmeņa pamata pašu kapitālu ar nosacījumu, ka minētie instrumenti:

197.1. emitēti pirms 2015. gada 18. janvāra;

197.2. 2015. gada 31. decembrī var tikt iekļauti pašu līdzekļos līdz 25 procentu apmērā no maksātspējas normas vai pašu līdzekļiem atbilstoši Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" un Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumiem Nr. 128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi".

198. Ja posteņi, kas tiek klasificēti kā pamata pašu kapitāla posteņi saskaņā ar šo noteikumu 196. un 197. punktu, tiek apmainīti vai konvertēti par citu pamata pašu kapitāla posteni pēc 2015. gada 18. janvāra, postenis, uz kuru notiek maiņa vai konvertēšana, tiek uzskatīts par jaunu posteni, kas neatbilst šo noteikumu 196.1. un 197.1. punkta prasībām.

199. Instrumenti, kas nav iekļauti pašu līdzekļos tikai tādēļ, ka ir ticis piemērots Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumos Nr. 148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumos Nr. 149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" un Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumos Nr. 128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi" noteiktais kvantitatīvais ierobežojums, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 196.2. un 197.2. punkta prasībām.

200. Aprēķinot tirgus riska koncentrācijas apakšmoduli un likmju starpības riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu, piemēro šādus pārejas noteikumus:

200.1. līdz 2017. gada 31. decembrim riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, izmanto tādus pašus standarta parametrus, kādus piemērotu šādiem riska darījumiem, kuri denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā;

200.2. no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim standarta parametrus, kas izmantojami riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras citas dalībvalsts valūtā, samazina par 80 procentiem;

200.3. no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim standarta parametrus, kas izmantojami riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras citas dalībvalsts valūtā, samazina par 50 procentiem;

200.4. sākot ar 2020. gada 1. janvāri, riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras citas dalībvalsts valūtā, standarta parametrus nesamazina.

201. Aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu, standarta parametrus, kas piemērojami kapitāla vērtspapīriem, kurus apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iegādājies 2016. gada 1. janvārī vai līdz šai dienai, aprēķina kā šādu parametru vidējos svērtos lielumus:

201.1. 22 procenti;

201.2. standarta parametrs, kas izmantojams, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 169. panta prasībām.

202. Šo noteikumu 201.2. punktā minētā parametra svērums pieaug vismaz lineāri katra gada beigās, sākot no 0 procentiem gadā, kas sākas 2016. gada 1. janvārī, līdz 100 procentiem 2023. gada 1. janvārī. Kritēriji, kas jāievēro, un kapitāla vērtspapīri, kuriem var noteikt pārejas laikposmu, tiek noteikti atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 173. panta prasībām.

203. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2015. gada 12. augusta noteikumi Nr. 130 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi".

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības tiesību normām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II);

2. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm Nr. EIOPA-BoS-15/113 LV "Pamatnostādnes par aktīvu un saistību, kas nav tehniskās rezerves, atzīšanu un vērtēšanu";

3. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm Nr. EIOPA-BoS-14/167 LV "Pamatnostādnes par papildu pašu kapitālu";

4. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm Nr. EIOPA-BoS-14/168 LV "Pamatnostādnes par pašu kapitāla klasificēšanu";

5. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/170 LV "Pamatnostādnes par rīcību attiecībā uz saistītām sabiedrībām, tostarp līdzdalību";

6. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/171 LV "Pamatnostādnes par caurskatāmības pieeju";

7. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/172 LV "Pamatnostādnes par bāzes risku";

8. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/173 LV "Pamatnostādnes attiecībā uz nodotās pārapdrošināšanas līgumu piemērošanu nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska apakšmodulim";

9. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/174 LV "Pamatnostādnes par tirgus un darījuma partneru riska darījumu apstrādi standarta formulā";

10. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/175 LV "Pamatnostādnes attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa piemērošanu";

11. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/176 LV "Pamatnostādnes attiecībā uz veselības apdrošināšanas katastrofu riska apakšmoduli";

12. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/177 LV "Pamatnostādnes par tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēju";

13. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/178 LV "Pamatnostādnes par sabiedrības īpašajiem parametriem";

14. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm EIOPA-BoS-15/111 LV "Pamatnostādnes par ilgtermiņa garantijas pasākumu īstenošanu''.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P.Putniņš

1. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas28.03.2017. normatīvajiem noteikumiem Nr. 58

Lēmuma pieņemšanas shēma attiecībā uz līdzdalības atspoguļošanu pašu kapitālā vai maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā

2. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas28.03.2017. normatīvajiem noteikumiem Nr. 58

Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēma

3. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas28.03.2017. normatīvajiem noteikumiem Nr. 58

Cedētās pārapdrošināšanas līgumu piemērošana nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa ietvaros

Šajā pielikumā norādītās metodes ir piemērojamas nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, lai veiktu bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju un atkārtotu agregāciju atbilstoši šo noteikumu 59. punkta prasībām. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro atbilstošāko metodi.

1. metode

Novērtējot atgūstamās summas atbilstoši cedētās pārapdrošināšanas līgumiem ar agregējošu segumu, katra atsevišķa apakšmoduļa aprēķina rezultātiem tiek piemērots kopējs pārapdrošināšanas segums, nodrošinot, ka atgūstamās summas nepārsniedz pārapdrošināšanas līguma robežas.

2. metode

Novērtējot atgūstamās summas atbilstoši cedētās pārapdrošināšanas līgumiem ar agregējošu segumu, saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā pievienoto nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēmu tiek noteikta visdetalizētākā moduļa komponente, kas apkopo attiecīgos apakšmoduļus.

Piemēram: agregējošam pārapdrošināšanas segumam pret vētras un krusas nodarītiem zaudējumiem šī moduļa komponente ir dabas katastrofu riska apakšmodulis, bet agregējošam pārapdrošināšanas segumam pret vētras un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības zaudējumiem šī moduļa komponente ir nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulis.

Šai moduļa komponentei tiek aprēķināts bruto diversificētais pašu kapitāla zudums, kas savukārt tiek attiecināts uz vēl detalizētākām moduļa komponentēm, lai varētu piemērot agregējoša pārapdrošināšanas līguma nosacījumus.

Metožu piemērošana notiek atbilstoši šādiem skaidrojošiem piemēriem:

(1) Vētras risks – pārapdrošināšanas segums EEZ reģiona (valsts) līmenī:

1) vētras riska apakšmodulim tiek aprēķināts diversificēts bruto pašu kapitāla zudums EEZ līmenī, ņemot vērā diversifikācijas ietekmi starp reģioniem;

2) aprēķināto diversificēto bruto pašu kapitāla zudumu (dezagregācija, ievērojot šo noteikumu 57.2. punkta prasības) attiecina uz atsevišķiem EEZ reģioniem;

3) bruto diversificētajam EEZ reģiona līmeņa kapitāla zudumam piemēro pārapdrošināšanas segumu EEZ reģiona (valsts) līmenī;

4) iegūtās neto diversificētās moduļa komponentes summē, lai iegūtu vētras riska neto pašu kapitāla zudumu EEZ līmenī.

(2) Vētras risks – pārapdrošināšanas segums EEZ reģiona un ārpus EEZ reģiona līmenī, ko papildina agregējošs segums visiem reģioniem kopumā:

1) veic 1. piemērā noteiktos aprēķinus, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu EEZ reģioniem kopumā;

2) veic 1. piemērā noteiktos aprēķinus (aizstājot EEZ reģionus ar reģioniem ārpus EEZ un šo noteikumu 57.2. punkta prasību vietā piemērojot 57.3. punkta prasības), lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu kopumā reģioniem ārpus EEZ;

3) aprēķina bruto diversificēto vētras riska pašu kapitāla zudumu (ņemot vērā pārapdrošināšanas segumu atsevišķu EEZ vai ārpus EEZ reģionu līmenī un diversifikāciju starp EEZ reģioniem un reģioniem ārpus EEZ);

4) piemēro pārapdrošināšanas segumu, kas attiecas uz visiem reģioniem kopumā, lai iegūtu vētras riska apakšmoduļa neto pašu kapitāla zudumu.

(3) Vētras risks – pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī, ko papildina agregējošs segums, kas attiecas uz vētras risku un krusas risku kopumā (šajā gadījumā atbilstošāka ir 2. metode un 1. metodes pielietojums sniegts tikai skaidrojumam).

2. metode:

1) veic 2. piemērā noteiktos aprēķinus, kuros ņemts vērā pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu vētras un krusas riskiem atsevišķi (ja nav agregējoša seguma EEZ vai ārpus EEZ reģionu līmenī kopumā, tad pietiekami ir 1. piemērā norādītie aprēķini);

2) aprēķina diversificēto bruto pašu kapitāla zudumu dabas katastrofu riska līmenī, ņemot vērā pārapdrošināšanu reģiona līmenī un diversifikāciju starp dabas katastrofu riska apakšmoduļiem, bet neņemot vērā agregējošo pārapdrošināšanas segumu vētras un krusas riskiem;

3) piemērojot proporcionālo metodi, dezagregē diversificēto dabas katastrofu riska bruto pašu kapitāla zudumu, attiecinot to uz vētras risku un krusas risku, kā arī citiem dabas katastrofas riskiem, ja tādi ir, un piemēro agregējošo pārapdrošināšanas segumu, kas attiecas uz vētras un krusas risku kopumā;

4) apkopo visu dabas katastrofu risku apakšmoduļus, lai iegūtu dabas katastrofas risku apakšmoduļa neto pašu kapitāla zudumu.

1. metode:

1) veic 2. piemērā noteiktos aprēķinus vētras un krusas riskiem atsevišķi, lai iegūtu neto diversificēto vētras un krusas risku pašu kapitāla zudumu;

2) piemēro agregējošo pārapdrošināšanas segumu vētras riskam un krusas riskam atsevišķi;

3) piemērojot diversifikāciju, apkopo visu dabas katastrofu risku apakšmoduļus, lai iegūtu dabas katastrofas risku apakšmoduļa neto pašu kapitāla zudumu;

4) veic pārbaudi, vai kopējās atbilstoši pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas nepārsniedz līgumos ietvertos ierobežojumus;

5) ja aprēķinātās atgūstamās summas pārsniedz ierobežojumus, tiek piemērota 2. metode.

(4) Pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī vētras riskam un segums riska līmenī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam, kas papildināts ar agregējošu segumu vētras riskam un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam kopumā.

2. metode:

1) veic 2. piemērā noteiktos aprēķinus, kuros ņemts vērā pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu vētras riskam atsevišķi (SCRwind) (ja nav agregējoša seguma EEZ vai ārpus EEZ reģionu līmenī kopumā, tad pietiekami ir 1. piemērā norādītie aprēķini);

2) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam piemēro pārapdrošināšanas segumu riska līmenī, lai iegūtu neto pašu kapitāla zudumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam (SCRmotorTPL);

3) ņemot vērā arī citu dabas katastrotofu riska apakšmoduļu un cilvēka radītas katastrofas riska apakšmoduļu rezultātus, aprēķina diversificēto pašu kapitāla zudumu dabas katastrofu riska apakšmodulim (SCRnatCAT) un cilvēka radītas katastrofas apakšmodulim (SCRman-madeCAT), kuros ņemts vērā pārapdrošināšanas segums reģiona un riska līmenī;

4) aprēķina diversificēto pašu kapitāla zudumu nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulim (SCRCAT(before aggregate cover)), ņemot vērā diversifikāciju starp katastrofu riska apakšmoduli (SCRnatCAT) un cilvēka radītas katastrofas apakšmoduli (SCRman-madeCAT), un iegūto rezultātu attiecina atkal uz SCRnatCAT un SCRman-madeCAT (veic dezagregāciju, izmantojot proporcionālo metodi) un tālāk attiecina uz netSCRwind un netSCRmotorTPL;

5) SCRwind un SCRmotorTPL, kam piemērota diversifikācija nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa ietvaros, piemēro agregējošo pārapdrošināšanas segumu, lai iegūtu neto pašu kapitāla zudumu vētras riskam un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam kopumā (netSCRwind/motor (after aggregate cover));

6) pašu kapitāla zudumu nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulim, kurā piemērots arī agregējošs segums vētras riskam un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam kopumā, aprēķina šādi:

SCRCAT(after aggregate cover) = SCRCAT(before aggregate cover) - SCRwind - SCRmotorTPL + netSCRwind/motor (after aggregate cover).